ATKALIEMIESOŠANĀS LIKUMS. 10. daļa

Turpinājums no: ATKALIEMIESOŠANĀS LIKUMS. 9. daļa

Nikolaja Rēriha glezna “Laimes zirgs”, 1925

Aleksandrs Klizovskis

Grāmatas “Jaunā Laikmeta pasaules izpratnes pamati” autors

Ja cilvēks nespēj saprast patiesību ar savu iekšējo nojautu, ar sirdi, tad viņam tai jātic, jo ticība ir zināšanu priekštelpa. Bez ticības kaut kādai patiesībai nevar šo patiesību uzzināt. Ar laiku ticība noved līdz zināšanai. Ja atmetīsim ticību tādai patiesībai, kura intelektam nav aptverama, tad nosprostosim sev pieeju zināšanai.

Pie patiesībām, kuras nav saprotamas racionālajam prātam, pieder arī mācība par atkaliemiesošanos. Liela vainas daļa par to jāuzņemas mūsdienu audzināšanas un izglītības sistēmām. No tām izmests viss, kas nesaistās ar materiālistisko pasaules uzskatu. Ne ģimene, ne zemākās un augstākās skolas neko nedod zinātkāram prātam, kas tiecas izkļūt no iedibināto jēdzienu šaurā loka. Vienīgi nejauša iepazīšanās ar teozofiju, šo zinātņu zinātni, ir atklājusi cilvēkam plašu apvārsni patieso priekšstatu pasaulē.

Materiālisma teoriju piesātināts cilvēks izrādās nespējīgs uztvert augstākās pakāpes patiesības. Ik uz soļa sastopam augsti izglītotus cilvēkus, kas nespēj atzīt atkaliemiesošanās doktrīnu, jo tā nesaskanot ar viņu teorijām un tai neesot “zinātnisku” pierādījumu. Vieglāk to pieņem mazizglītoti cilvēki, jo viņu prāts nav pieblīvēts ar maldu teorijām un viņi sajūt patiesību ar sirdi.

Cilvēku, kurš nav pamodies, lai apzinātos, ka atkaliemiesošanās likums ir patiesība, nevar pārliecināt ar pierādījumiem, jo skeptiķiem pierādījumi neeksistē. Meklētājiem, kuri nav apmierināti ar materiālistisko pasaules uzskatu, var teikt: ja viņi vēlas pieņemt tos loģiskos pierādījumus, kas apliecina reinkarnācijas doktrīnu, tad tādu ir daudz ikkatrā dabas parādībā un ikvienā dzīves solī – bet, ja nevēlas, tad nevar būt citu pierādījumu kā vien personiskā pieredze, kuru iegūst tikai ar laiku.

Pasaulē pastāvošā nevienlīdzība ir pirmais un galvenais reinkarnācijas pierādījums. Kā rodas un kāpēc pastāv nevienlīdzība? Kāpēc viens ir talantīgs, bet otrs nespējīgs? Kāpēc viens skaists, bet otrs neglīts, viens bagāts, bet otrs nabags? Kāpēc viens ir labs, dāsns un augstsirdīgs, bet otrs ļauns, skops, cietsirdīgs?

Lai kā to censtos izskaidrot mūsdienu pozitīvā zinātne, filozofija un pastāvošās reliģijas, šie izskaidrojumi neiztur kritiku, jo vienīgais saprātīgais izskaidrojums ir tikai tāds, ka nevienlīdzība ir cilvēka agrāko dzīvju rīcības, vēlmju un tieksmju sekas un katra indivīda sasniegtās attīstības rezultāts. Ja viens cilvēks ir spējīgs, visu uztver viegli, bet otram viss padodas ar piepūli, tas nozīmē, ka pirmais ir jau daudzas dzīves dzīvojis vecs gars un guvis lielu pieredzi; viņa spējas un talants ir no dzīves dzīvē pārgājušo garīgo uzkrājumu rezultāts. Otrs turpretī ir vēl jauns gars, kurš tikko nostājies uz pieredzes apguves ceļa un kuram vēl daudz jāmācās, lai tas spētu līdzināties pirmajam.

Kad vienas ģimenes bērnos, kas aug pilnīgi vienādos apstākļos, jau bērnībā parādās dažādas tieksmes un rakstura īpašības, kuru ietekmē izveidojas dažādi cilvēki, arī tas ir Atkaliemiesošanās likuma darbības rezultāts. Katrā bērnā ir iemiesojies gars ar jau izveidotu raksturu un noteiktām tieksmēm. Audzināšana ietekmēs katru bērnu, bet rakstura būtība paliks nemainīga. Nekad nevienam vēl nav izdevies izaudzināt divus pilnīgi vienāda rakstura cilvēkus. Tas nav vecāku varā.

Ja satiekat cilvēku, pret kuru no pirmā mirkļa jūtat tuvību un radnieciskas jūtas, bet ar citu, pat gribēdami, nevarat izveidot draudzīgas vai vismaz ciešamas attiecības, tad te atkal izpaužas Reinkarnācijas likums. Ar pirmo cilvēku jūs jau iepriekšējā dzīvē esat bijuši tuvās vai radnieciskās attiecībās, bet ar otru tiekaties pirmo reizi vai arī iepriekšējā dzīvē esat bijuši naidīgās attiecības Simpātijas un antipātijas saglabājas arī nākamajās dzīvēs un izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās vai atgrūšanās.

Kad godīgiem un cienījamiem vecākiem piedzimst nekur nederīgs dēls, bet vienkārši, neizglītoti vecāki dod dzīvību ģēnijam, tad arī te darbojas tas pats mūžīgais un nemainīgais Atkaliemiesošanās likums un ar to saistītais Cēloņu un seku likums. Pirmajā gadījumā izpaužas sods nederīga dēla veidā, otrajā – balva cienījama dēla veidā. Tās ir iepriekšējās dzīvēs veidoto savstarpējo attieksmju sekas.

Varētu minēt neskaitāmus piemērus, jo reinkarnācijas sekas tik dziļi ietekmējušas visas mūsu dzīves parādības, ka tās vienmēr un nemainīgi var novērot savā un citu dzīvē. Tiem, kas vēlas ticēt Atkaliemiesošanās likuma patiesīgumam, pietiek ar sacīto; noliedzējus neņemam vērā, tie var palikt savos maldos.

Turpmāk vēl…


Aleksandra Klizovska grāmatu “Jaunā Laikmeta pasaules izpratnes pamati” un citas apgādā “Vieda” izdotās grāmatas ir iespējams iegādāties grāmatnīcās visā Latvijā, kā arī apgāda interneta veikalā: www.vieda.lv


« Atpakaļ