Izlasīju “DDD” interviju ar Lienīti Cauni “Latviešu tautas pauperizēšana” un uzskatu, ka valdības nodoms veikt nodokļu reformu, kas, paaugstinot minimālo algu, obligātās sociālās iemaksas, visvairāk skartu mazos uzņēmumus, pašnodarbinātos un radošās profesijas, šobrīd, koronavīrusa epidēmijas laikā, ir, maigi izsakoties, pilnīgi nevietā. Kā redzams, saslimstība vakcīnas trūkuma dēļ notiek viļņveidīgi, katra nākamā viļņa amplitūdai ievērojami pārsniedzot iepriekšējo, un tālākā situācijas attīstība ir praktiski neprognozējama. Līdz ar to arī ekonomikas nākotnes aprises labākajā gadījumā ir visai neskaidras. Šādā situācijā paaugstinot nodokļus, valdība atkal uzkāps uz tā paša grābekļa, uz kura uzkāpa iepriekšējā finanšu krīzē 2007.–2008. gadā, kad pašā apogejā tika veikta absurdā budžeta konsolidācija, kura vēl tika apzīmēta kā “veiksmes stāsts”.
Šobrīd pasaule, sapratusi iepriekšējās finanšu politikas kļūdu (it īpaši no Latvijas piemēra), rīkojas tieši pretēji: ekonomika tiek atbalstīta ar ievērojamām finanšu injekcijām, neko daudz neuztraucoties par budžeta deficītu vai valsts parādu. Daudz svarīgāk, lai uzņēmumi nebankrotētu, bet cilvēkiem būtu nauda izdzīvošanai. Tad tirgū saglabāsies vismaz minimāls pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, kas ļaus arī vairumam uzņēmumu darboties, saglabāt darbavietas un turēties virs ūdens.
Nodokļu sakārtošana, arī paaugstināšana, kas plaukstošā ekonomikā atsevišķās jomās būtu atbalstāma, šobrīd stagnējošo un svārstīgo ekonomiku var novest līdz vēl lielākam sabrukumam nekā iepriekšējā finanšu krīzē. Tādēļ iecerētā nodokļu reforma ir jāatliek, bet valdībai uzmanība jākoncentrē uz uzņēmējdarbības, nodarbinātības un iedzīvotāju materiālā atbalsta sniegšanu.
Uldis Osis
Ekonomikas doktors, profesors
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.21(467) [2020. gada 6.–26. novembris]