Labuda, blogeris
Turpinājums no: Latviešiem ir jāparāda nepatika pret okupantiem. 1. daļa
Pirmā problēma: iebraucēji
Iebraucēji no dažādiem Krievijas reģioniem, ieskaitot Ziemeļkaukāzu. Tā ir Krievija. Tie ir Krievijas pilsoņi. Mēs nedrīkstam dalīt cilvēkus pēc nacionālās piederības, citādāk Krievijas teritoriālā nedalāmība kļūs par tukšu fikciju. Ja tas tā notiks, tūkstošiem puišu dzīvību būs bijušas veltas. Visus Krievijas pilsoņus ir jāapvieno vienā kultūras un varas telpā. Visiem ir jāzina krievu valoda. Visiem ir jāatbalsta vienotas Krievijas sabiedrības vērtības. Likumiem ir jādarbojas visā Krievijas teritorijā un attiecībā uz visiem pilsoņiem, neatkarīgi no viņu nacionalitātes. Nekādus “ādatus”[1] un “šariatus”[2]. Ja, lai veicinātu integrāciju, ir nepieciešams spēks no valsts puses – tad nekavējoties tas ir jāizmanto. Tādēļ jau arī pastāv valsts, lai izmantotu sabiedrības akceptētu likumīgu vardarbību pret tiem, kas pārkāpj pieņemtos noteikumus.
Vienotā telpa neizslēdz īpašu administratīvo režīmu ieviešanu. Piemēram, personām, kas “izbraucot” izrāda nelojalitāti, var noteikt ierobežojumus pārvietoties, liedzot braukt uz valsts galvaspilsētu vai neļaujot atstāt dzimto vietu. Viņus jāuzrauga policijai un vietējai sabiedrībai. Arī no juridiskā viedokļa tādas normas iespējams īstenot, jo tās nav pretrunā cilvēktiesībām. Līdzīgus gadījumus var atrast visā pasaulē.
Un vēl, vienota telpa nozīmē, ka tā nedrīkst būt daudznacionāla teritorija. Ne tikai dienvidniekiem ir tiesības dzīvot Krievijas ziemeļos, bet arī krievvalodīgajiem pilsoņiem ir tiesības dzīvot, strādāt, nodarboties ar uzņēmējdarbību jebkurā Krievijas reģionā, un it visur viņiem ir jājūtas labi.[3]
Un, ja no kāda reģiona krievi ir masveidā aizbraukuši, tad ir jānoskaidro, kādēļ. Visi noziegumi ir jāatklāj, visi zaudējumi ir jākompensē un jārada apstākļi, lai cilvēki vēlētos atgriezties. Ja pārvietošanās brīvība darbojas tikai vienā virzienā, tad tā nav nekāda brīvība, bet gan lienošā okupācija.
Otrā problēma: ārvalstu pilsoņi
Ārvalstu pilsoņi[4] faktiski tie ir migranti – darba un kriminālie, likumīgie un nelegālie. Vispirms ir jāizprot, ka šī ir pavisam cita problēma. Cita problēma, kas prasa atšķirīgu risinājumu. Mēs nevaram visus integrēt, mēs cietīsim krahu! Mums jau pietiek problēmu, lai integrētu savus, Krievijas pilsoņus. Ārvalstu pilsoņiem mums ir tiesības parādīt durvis!
Vēlreiz – mums ir jāsaprot: mēs viņiem neesam neko parādā. Mums nav viņi jāintegrē, jārusificē, jāmāca mazgāt rokas pirms ēdienreizēm, nenogalināt aunus parkos un neuzmākties godīgām meitenēm. Viņi var doties mājās un tur darīt visu, ko vien vēlas. Viņiem ir pašiem sava valsts un valdība, kurai par viņiem ir jārūpējas. Viņi paši vēlējās būt brīvi un neatkarīgi. Tagad viņiem ir šī brīvība un neatkarība. Lai tad arī brauc atpakaļ uz savu brīvību un neatkarību un liek mūs mierā. Ja viņi nevēlas dzīvot pēc mūsu noteikumiem, nevajag! Mājās, mājās, mājās, dārgie viesi! Laiks doties mājās!
Un praktiski risinājums ir ļoti vienkāršs: vīzu režīms. Mēs, inteliģentie un tolerantie Pēterburgas iedzīvotāji, jau sen nevaram izprast, kādēļ ar Vidusāzijas valstīm nav ieviests vīzu režīms? Kāda gan mums ar viņiem integrācija? Viņi pat militārā jomā ar mums nesadarbojas, bet atļauj mūsu ienaidniekiem izvietot savās valstīs bāzes! Vai mēs esam traki? Kādēļ robežas nav slēgtas? Kam tas ir izdevīgi? Vai jūs zināt daudz krievus, kas regulāri ceļo uz Vidusāziju? Mūsu rakstnieks Iļja Stogovs savā grāmatā ļoti atklāti raksta par viņu viesmīlību. Knapi dzīvs no turienes atgriezās.
Narkotikas, krimināls, darbaspēka tirdzniecība. Laipni lūgti?
Kāds iebildīs: mums vajadzīgas darbarokas. Labi. Uz šo jautājumu ir divas atbildes. Pat trīs. Pirmā: kapitālismam nepieciešams nevis normāls, bet lēts un beztiesīgs darbaspēks, vergi.
Nav nekādu izskaidrojumu vai attaisnojumu notiekošajam. Atbilde slēpjas mūsu ierēdņu stulbumā. Un, iespējams, arī mantkārīgumā. Problēma ir nobriedusi un pārgatavojusies. Rīt jau var būt par vēlu.
Publicēts saīsināti
Avots: https://www.youtube.com/watch?v=P1PvEwSBdGI
Tulkoja Liene Apine
[1] Ādats ir paražu tiesību un nacionālo tradīciju kopums, kas mantots no pirmsmusulmanisma laika, Ziemeļkaukāzā, Centrālāzijā un Dienvidaustrumāzijā – Čečenijā, Dagestānā, Tadžikistānā, Malaizijā, Indonēzijā, kā arī Filipīnu musulmaņu kopienā.
Saskaņā ar ādatu, tiesas vara kopienā pieder ģints vecākajiem, kas faktiski pauž kopienas augstāko aprindu intereses. Kaukāzā un Centrālāzijā primārais tiesību avots 9.–19. gadsimtā. Mūsdienās ādats kā tiesību avots pastāv atsevišķos Indonēzijas reģionos, savukārt citviet tas ir saglabājies kā tradīciju kopums, piemēram, kā laulību rituāls, atmetot asinsatriebības un citas novecojušas tradīcijas.
[2] Šariats islāmā ir tiesību sistēma. Valstīs, kuru pamatā ir islāma tiesību sistēma, šariats aptver tiesību normas gan sabiedriskajā, gan privātajā dzīves jomā. Šariats ietver tiesību normas šādās nozarēs: politika, ekonomija, finanses (arī banku sistēma), komercdarbība, saistību tiesības, ģimenes tiesības, seksualitāte, higiēna un sabiedriskā dzīve.
[3] “DDD” viedoklis. Mēs uzskatām, ka ne tikai krievvalodīgajiem Krievijā visur ir jājūtas labi. Protams, ir loģiski, ka Krievijā visiem ir jāzina valsts valoda – krievu. Tāpat kā Latvijā – latviešu valoda. Taču arī čečenam Čečenijā un tatāram Tatarstānā ir jājūtas labi. Tas nozīmē, ja krievs grib pastāvīgi dzīvot Čečenijā vai Tatarstānā, viņam obligāti ir jārunā čečenu un tatāru valodā. Ja ne – tad lai vācas prom.
Tāpat arī nelatgalietim (čivlim), ja viņš pastāvīgi dzīvo Latgalē, ir jārunā latgaliešu dialektā (jeb valodā). LTV7 un Latvijas Radio 4, kas tagad raida krievu valodā ir jānodod latgaliešiem. Taču latgaliešiem pašiem par to ir jācīnās, bet pārējiem latviešiem vajag viņus atbalstīt. Nevis kā tagad dara latgalieši, proti, tikai reizēm paburkšķ pret čivļu šovinismu, bet pret galveno ienaidnieku – padomju okupantiem un to pēctečiem – ir pārlieku laipni, gļēvi un nodevīgi pret Latviju, tāpat kā čivļu vairākums.
[4] “DDD” viedoklis. Mēs arī uzskatām tāpat kā šī raksts autors, ka mūsu PSRS kolonisti visās paaudzēs un jaunpilsoņi nav likumīgie Latvijas pilsoņi. Viņi ir okupētājvalsts PSRS pilsoņi. Mēs viņiem neesam neko parādā. Viņiem pašiem – PSRS mantiniecei Krievijai – ir sava valsts un valdība, kurai par tiem ir jārūpējas. Mājās, mājās, mājās, dārgie viesi! Laiks doties mājās!
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.17(463) [2020. gada 11.–24. septembris]