Deputāte Linda Liepiņa: kovidu gribu saukt par afēru

3.septembrī TV24 studijā pie Anša Bogustova viesojās Saeimas deputāte Linda Liepiņa. Viena no apspriežamām tēmām bija kovids. Lindas Liepiņas atbildes liecina, ka Saeimā tomēr ir cilvēki, kas saprot patiesību par kovidu. Lai lasītāji pievērš uzmanību, kā Bogustovs centās novirzīt un apturēt Lindas Liepiņas runāto par kovidu kā par tīšu afēru.

 

 

Saeimas deputāte Linda Liepiņa sarunā ar Ansi Bogustovu

 

Linda Liepiņa: Vai šīs “pandēmijas” laikā kāds sabiedriskais medijs, kuram būtībā būtu jāstrādā sabiedrības interesēs, jo tā ir viņa funkcija, būtu pajautājis manu viedokli vai kādu citu neatkarīgo deputātu viedokli – kaut vai atspoguļojis tās sabiedrības daļas, kura ir visai liela, viedokli, kas šai afērai vispār netic?

Ansis Bogustovs: Afērai – kā kovidam?

L.L.: Jā. Es to gribu saukt par afēru. Sākumā biju diezgan piesardzīga, bet no visa, ko šajā laikā biju redzējusi, sapratu, ka ir lietas, kuras mēs nevaram ietekmēt. Mēs nevaram ietekmēt lietas, kas notiek visā pasaulē – nav tā, ka to izdomājusi tikai Latvija, ka nu ir kovids. Bet to, kā mēs spēlējam līdzi šim pasākumam – to gan mēs varam ietekmēt Latvijā. Bet, ja sanāk kopā pieci cilvēki pie tā paša Levita 23. martā… Toreiz tie bija: [Egils] Levits, [Krišjānis] Kariņš, [Ināra] Mūrniece, Ineta Ziemele, Ivars Bičkovičs… Ziemele un Bičkovičs šobrīd mums jau ir projām – nu, par pārējiem neko dižu nevar pateikt. Viņi bija tie pieci, kuri Rīgas pilī vienojās, ka Satversmi drīkst interpretēt savādāk. Satversmi nedrīkst interpretēt savādāk!

A.B.: Runa ir par to, ko drīkst vai nedrīkst?

L.L.:  Jā, precīzi. Tieši šodien aprit 100 dienas, kad man kā deputātei tika vispār liegta komunikācija no tribīnes, jo komunicēt caur ekrānu ir kaut kas cits nekā klātienē. Satversme neparedz šādu komunikācijas veidu deputātiem.

A.B.: Interesanti, ka tieši šodien prezidents no Saeimas daļēji tā kā kritizēja, atklājot šo pirmo klātieni pēc 100 dienām – it kā vajagot domāt par likumdošanas kvalitāti atkal un atkal…

L.L.:  Es būšu tā, kas ieteic pirmajam domāt prezidentam par likumdošanas kvalitāti, nemētāties ar jauninājumiem. Nedomāju, ka viņš šobrīd bauda tik lielu tautas uzticību, lai kaut ko tādu varētu darīt. Neesmu pret moderno – nevajag mani pārprast. Bet, ja Levita kungs vēlas ieviest kaut ko modernu, un kopā vēl ar šiem četriem cilvēkiem, pēc tam kopā vēl ar visu – negribu nosaukt viņus par bandu – pārējo atbalsta grupu, kas šo te veido, tad tomēr bija jāsaņemas un Satversmē jāveic grozījumi. Un jāveic grozījumi arī Saeimas kārtības rullī, lai šīs sēdes varētu notikt attālināti.

A.B.: Nu, tagad, labums vai sliktums, bet jūs atkal atsākat klātieni, un tādā ziņā visu cieņu… Klātienē tad varēsit arī turpmāk darboties – ar maskām vai bez.

L.L.: Nē, tu rūgti maldies! Mums taču nāk kaut kāds “otrais vilnis” – ne tika kovids, kā mums stāsta, mums nāk arī valsts budžeta pieņemšana. Un tas būs ļoti sarežģīts process, varu godīgi pateikt, ka valstij naudas nav un nebūs. Vēlos skaļi pateikt par savām bažām, un šis ir arī iemesls, kāpēc [notika] mana uzstāšanās šodien no Saeimas tribīnes – man beidzot bija iespēja saviem vēlētājiem kaut ko pateikt. Kāpēc manas uzrunas bija tik skaļas? Es vēlos, lai sadzird mūs, ka: jā, pastāv tāda iespēja, un tieši sabiedrības process, tieši cilvēki ielās, iespējams, ir vienīgie, no kā šī esošā vara varētu baidīties.

A.B.: Jebkura vara baidās no kritiskās masas ielās, tas ir pilnīgi skaidrs.

L.L.: Mēs jau esam sasnieguši tādu līmeni Latvijā, ka tie, kuri ir pie varas, ļoti maz no kā baidās.

A.B.: Linda, tev nebija maska – kāpēc?

L.L.: Man nebūs maska. Man maska būs tikai tad, kad es pati sapratīšu, ka kādu varu apdraudēt. Maska ir rādītājs, ka mani var pakļaut kaut kam, kam es neticu. Es esmu augusi mediķu ģimenē, kurā man ir iemācījuši domāt, spriest un pašai izdarīt savus secinājumus. Man nebūs maska.

A.B.: Bet pie noteiktiem epidemioloģiskiem rādītājiem…

L.L.: Kādiem?

A.B.: Piemēram, Artusa Kaimiņa it kā rīcība…

L.L.: It kā – tu ļoti pareizi to pateici. Man šobrīd vairāk interesē, cik cilvēku nomirst ar vēzi tāpēc, ka viņi nav tikuši pie normālas ārstēšanas šīs kovida afēras dēļ.

A.B.: Bet pati piesardzība tev arī liekas lieka sabiedrībā? Piemēram, Saeima rāda piemēru par piesardzību…

L.L.: Es uzskatu, ka tā ir baiļu iedzīšana cilvēkiem cilvēkiem liek pakļauties, cilvēkiem liek sēdēt mājās, cilvēkus zombē ar informāciju. Teikšu vēlreiz: es uzskatu, ka sabiedriskie mediji nav pietiekami atspoguļojuši otras puses viedokli un uzklausījuši argumentus, kāpēc nevajadzētu darīt tā, kā šobrīd rīkojas valdība.

A.B.: Ja es pareizi saprotu, tad tu man ierosini lasīt šajā vizualizācijā par visiem Saeimas deputātiem, ka pārsvarā pie varas esošie gribētu mūs ar šo masku klātieni tā kā iebiedēt, zombēt – ko?

L.L.: Nu, nē. Vienkārši paskatieties šajās fotogrāfijās no Saeimas sēžu zāles – nu, tie, kuri nesēž maskās, vēl puslīdz ir spējīgi kaut ko domāt līdzi, kas notiek; tie, kuri sēž maskās – vai nu viņiem ir kauns par to, ko  viņi dara, tāpēc uzliek masku, vai nu viņi ir tik dumji, ka viņiem liekas, ka tiešām…

A.B.: Labi, Linda, šodien Egils Levits savā uzrunā daudz un dažādus jautājumus pieminēja. Es redzu vienu – viņš atgādināja, ka tomēr Valsts padome būtu jāizveido, jo ārkārtīgi nepieciešami ir uzlabot likumdošanas kvalitāti kā tādu. Vai tu piekrīti?

L.L.: Es biju Saeimas teritorijā, bet negāju klausīties. Man bija ilgas pārdomas par to, vai klausīties Levitu vai ne. Es daudzus citus cilvēkus labāk klausītos nekā Egilu Levitu. Ja viņš atļaujas kritizēt likumu kvalitāti, tad viņam tiešām būtu jāatgriežas pie savas sasauktās sapulces 23. martā, kur faktiski pieci cilvēki vienojās par to, ka Latvijā ir atļauts pārkāpt Satversmi. Bija diena, kad mēs ar Didzi Šmitu aizgājām… nu jau es atklāšu to, jo Ineta Ziemele brauks projām uz Eiropu… bet toreiz bija tāda klusa vienošanās, ka varbūt publiski to neteiksim. Visu cieņu, bet pat Ineta Ziemele nespēja mūs ar Didzi Šmitu pārliecināt, ka Satversme ir ievērota! Es uzskatu, ka tie pieci cilvēki ir vienojušies par šādu attālinātu Satversmes darba interpretāciju, kādu Satversme neparedz, un to nosaukuši par “modernu Satversmes interpretāciju”. Levita kungam taču ir ļoti daudz visādas modernas interpretācijas, jaunvārdi un viss kaut kas. Diemžēl, ne diemžēl, bet esmu ļoti priecīga, ka neesmu balsojusi par Levitu. Esmu ļoti priecīga, ka man savas balsis ir devuši 44 662 Latvijas Republikas pilsoņi, bet Egilam Levitam tieši neviens, izņemot koalīcijas deputātus.

A.B.: Egils Levits gan savulaik ir bijis Augstākās Padomes deputāts…

L.L.: Tas ir pavisam cits stāsts, mēs runājam par šo brīdi, kad Levits tika ievelēts, un bija skaidrs, ka viņš tiks ievelēts. Manas gaidas bija daudz, daudz lielākas nekā tas rezultāts.

A.B.: Nesanāca parunāt par pašas Saeimas darbību, bet es bišķiņ dzirdēju to prognozi, ka diez vai Saeima varēs šī otrā viļņa iespaidā, ja tas atvelsies līdz Latvijai, visu laiku noturēties klātienē.

L.L.: Protams, vieglāk jau būs pieņemt neklātienē.

A.B.: Jā, par to ir vērts padomāt. Paldies par domu graudu! To ir vērts paturēt prātā, gluži kā visus citus domu graudus, ko tieši ēterā šeit opozīcija, pozīcija, neatkarīgi deputāti un daudzi citi var paust katru dienu.

 

Avots: https://xtv.lv/rigatv24/video/4OW7qrkkGvY-03_09_2020_zinu_top_5

 

Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.18(464) [2020. gada 25. septembris–8. oktobris]


« Atpakaļ