Dekolonizācija: vienīgais risinājums

Saruna ar latviešu nacionālistu, aizsargu Žani Pumpu

 

Okupācija turpinās

 

DDD: Jūs esat atsaucies aicinājumam ziedot laikrakstam “DDD”. Kādēļ?

Žanis Pumpa: Tādēļ, ka “DDD” ir vienīgā avīze, kas raksta patiesību. Uzskatu par savu pienākumu un goda lietu to atbalstīt no savas pensijas, cik varu. Citi laikraksti ir pakļauti bagātiem sponsoriem un raksta nevis patiesību, bet atbilstoši pasūtītāju vajadzībām. Tikai “DDD” nepakļaujas un neizplata melus.

DDD: Kādā stāvoklī šobrīd atrodas latviešu tauta un valsts, pēc jūsu domām?

Ž.P.: Diemžēl latviešu valsts šobrīd nemaz nav. Vēl joprojām ir LPSR turpinājums – pārkrāsota padomju vara. 1918. gada 18. novembrī dibinātā Latvijas Republika nav atjaunota. Tas ir skaidri redzams ikvienam domājošam cilvēkam. Visu nosaka LPSR varas turpinātāji. Nacionāli noskaņotajiem latviešiem nav nekādas teikšanas. Pie varas un svarīgos amatos ir bijušie komunisti, čekisti, kas kalpo okupācijai un kolonizācijai.

Pirmkārt, ir nepieciešama dekolonizācija. Citādi latvieši pazudīs. Milzīgais okupantu daudzums, kas ir atstāts Latvijā, gluži kā nezāles nomāc latviešus. Bez dekolonizācijas mums neizdzīvot, tādēļ jau ir tik svarīgi, ka kāds par to nemitīgi raksta un atgādina. Okupantu aizvākšanās ir vajadzīga ar steigu.

Pirms simts gadiem Brīvības cīņās latvieši cīnījās par savu neatkarīgu nacionālu valsti. Visbeidzot, 1920. gada 11. augustā Krievija parakstīja Miera līgumu un atzina Latvijas neatkarību uz mūžīgiem laikiem. Bet šie “mūžīgie laiki” sanāca tikai divdesmit gadus ilgi – un tad Krievija lauza vienošanos.

DDD: Vai tiešām mums nebija jāpretojas padomju okupācijai, kā ir pieņemts uzskatīt?

Ž.P.: Pretoties vajadzēja. Bet krieviem bija milzīgs pārspēks. Sagatavoties savas valsts aizsardzībai vajadzēja jau krietni pirms 1940. gada 17. jūnija.

DDD: Līdzīgi kā Somijai bija Manerheima aizsardzības līnija, tādai vajadzēja būt gar visu Baltijas valstu robežām?

Ž.P.: Jā, tam es pilnībā piekrītu. Aizsardzības līnija bija jāveido laikus, jau tūlīt pēc Brīvības cīņām. Kārlis Ulmanis, to nedarot, pieļāva ļoti lielu kļūdu, kuras sekās dzīvojam. Viņš bija nevis militārists, nevis stratēģis, bet gan agronoms un rūpējās par zemkopības uzplaukumu.

DDD: Nav noliedzami Kārļa Ulmaņa lielie nopelni saimnieciskajā jomā. Diemžēl pasīvā pakļaušanās okupācijai mūsu tautas pašapziņā iecirta ļoti dziļu brūci.

Ž.P.: Jā, tas patiešām ir briesmīgi. Okupācijas un kolonizācijas sekas, no kurām neesam spējuši atbrīvoties, mēs jūtam vēl joprojām. Ja mēs būtu pretojušies, protams, upuru skaits būtu liels. Taču ne lielāks, kā Staļina režīms izsūtīja, nošāva, nobendēja…

DDD: Mūsu tautas raksturam pretošanās okupācijai, nevis bezspēcīga padošanās, būtu bijusi svarīga.

Ž.P.: Jau teicu, ka vajadzēja pretoties. Bet netika dota šāda pavēle. Vadonis gluži pretēji teica: “Palieciet savās vietās, es palikšu savējā!” Rezultātā neatkarība nav atjaunota vēl joprojām. Okupācijas varas cilvēki ieņem augstākos amatus.

 

Klusēšana: nozieguma atbalstīšana

 

DDD: Pēc kā jūs spriežat, ka valsts augstākos amatus ieņem okupācijas varas cilvēki?

Žanis Pumpa: To var redzēt ikdienā. Minēšu vienu piemēru. 2012. gadā Bauskā tika atklāts piemineklis pilsētas aizstāvjiem pret otro padomju okupāciju. Šīs cīņas notika 1944. gadā no 28. jūlija līdz 14. septembrim. Uz pieminekļa atklāšanu bija atbraukuši arī lietuvieši, kas kopā ar latviešiem cīnījušies, piedalījās tāpat zemessargi, jaunsargi. Mūs ielūdza uz pieminekļa atklāšanas gadadienu arī 2013. gadā. Aizbraucām. Atkal bija sabraukuši lietuvieši, bet mūsējo – neviena. Ne zemessargu, ne jaunsargu. Tuvumā stāvēja jauniešu pulciņš, kuriem pajautāju, vai viņi ieradušies uz pasākumu. Jaunieši atbildēja apstiprinoši un paskaidroja, ka ir jaunsargi. Es biju pārsteigts, kādēļ viņi nav ieradušies formās, bet gan saplēstās džinsu biksēs. Jaunsargi atbildēja, ka vadība ir aizliegusi doties pie šī pieminekļa jaunsarga formā. Lūk, tā! Augstos amatos esošie ir noskaņoti pret tiem, kas cīnījās pret padomju okupāciju. Spilgti to var redzēt arī 16. martā.

DDD: Okupantu uzvaras pieminekļa nenojaukšana arī ir okupācijas slavināšana un latviešu pazemošana.

Ž.P.: Tieši tā. Stāsta, ka Latvija ir brīva un neatkarīga valsts. Ja tas tā patiešām ir, tad kādēļ Pārdaugavā vēl joprojām stāv šāds apkaunojums? Kādēļ 9. maijā tur netraucēti drīkt pulcēties latviešu tautas un valsts ienaidnieki, pat okupantu armijas formastērpos, ar Staļina bildēm, ar okupētājvalsts karogiem, kas slavē okupāciju un kolonizāciju? Neviens viņus neaiztur, gluži pretēji – ļauj žūpot un svinēt otrās padomju okupācijas dienu. Lūk, tādi latvieši, kas to visu pieļauj, mums ir gan Saeimā, gan valdībā. Vairums deputātu nobalso pret okupantu uzvaras pieminekļa nojaukšanu. Tie visi ir okupācijas atbalstītāji.

DDD: Bet kā tad šie kangari, kas uztur okupācijas un kolonizācijas sekas, ir tikuši pie varas? Ar pašu latviešu palīdzību – latvieši skraida uz vēlēšanām un viņus ievēl, tādējādi piekrītot deokupācijas, dekolonizācijas, deboļševizācijas neveikšanai.

Ž.P.: Starp vēlētājiem jau arī ir bijušie komjaunieši, partijnieki, KGB aģenti, vienkārši okupācijas un kolonizācijas piekritētji…

DDD: Ir jau vēl arī liberāļi, kas, nebūdami padomju varas atklāti piekritēji, tomēr atbalsta ārējo ienaidnieku palikšanu Latvijā. Tieši viņiem ir jāpateicas par neveikto dekolonizāciju, arī par Abrenes atdošanu. Piemēram, Vaira Vīķe-Freiberga okupācijas gados šeit nav pat dzīvojusi, taču aktīvi iestājās, lai Latvija atteiktos no Abrenes un tā paliktu okupēta. Arī pie varas esošie sorosieši nodod latviešu tautu, turklāt ved to vēl morālās degradācijas purvā.

Ž.P.: Jā, es piekrītu. Un neviens ne Saeimā, ne valdībā nerunā par deokupāciju un dekolonizāciju. Šī klusēšana ir tiešs atbalsts okupācijai un kolonizācijai.

DDD: Tas ir tiešs atbalsts latviešu tautas saliedēšanai ar ārējiem ienaidniekiem – tātad atbalsts noziegumam pret cilvēci. Vai priekrītat?

Ž.P.: Pareizi pateicāt, avīzē “DDD” šis viss tiek ļoti labi un sīki paskaidrots. Klusēšana tiešām ir nozieguma atbalstīšana. Saeimai un valdībai ir vara, lai šo noziegumu novērstu, bet viņi rīkojas gluži pretēji: vai nu aktīvi atbalsta, vai klusē. Arī Nacionālā apvienība klusē par deokupāciju un dekolonizāciju, tātad faktiski strādā nozieguma labā. Viņi tikvien prot kā iet ar lāpām, karodziņiem, uzdziedāt kādu patriotisku dziesmu… bet tieši par deokupāciju un dekolonizāciju nerunā. Šis jautājums risināts netiek. Tā ir nepiedodama nodevība. Paši latvieši ar savu klusēšanu atbalsta okupāciju un okupantu palikšanu Latvijā. Un tas ir drausmīgi.

 

“DDD” ved latviešus pie prāta

 

DDD: Jūsuprāt, kas būtu jādara vienkāršam latvietim, lai veicinātu okupantu aizbraukšanu?

Žanis Pumpa: Pirmkārt, latviešiem ar okupantiem ir jārunā tikai un vienīgi latviski. Šeit talkā varētu nākt arī Valsts valodas centrs, kontrolējot, lai sabiedriskās vietās tiktu lietota valsts valoda. Pie atkārtotas valsts valodas ignorēšanas okupantam vajadzētu noteikt kriminālatbildību. Un arī darbs, pirmkārt, ir jādod latviešiem.

Vienkāršajam latvietim jāsaprot, kā šie okupanti šeit ir saradušies. Tie nav parasti migranti, bet okupanti. Kolonizācija sākās 1940. gada 17. jūnijā, kad Latvijā iebruka padomju tanki. Vēlāk sabrauca ne tikai militārie, bet arī ļoti daudz civilo okupantu. Viņi uzskatīja Latviju par Krievijas impērijas sastāvdaļu, šādi audzināja un vēl joprojām audzina savas jaunās paaudzes. Tā ir okupantu domāšana. Tādēļ jau viņi nerunā latviski arī tagad.

DDD: Pat ja runā – svarīgi ir tas, ko saka, domā un kā rīkojas. Naturalizētais okupants Nils Ušakovs raiti runā latviešu valodā, taču ir un paliek okupants ar okupanta domāšanu.

Ž.P.: Vienīgais risinājums ir dekolonizācija.

DDD: Centrālās vēlēšanu komisijas rīcībā ir ziņas par tām personām, kas parakstījās par krievu valodu kā otru valsts valodu un iniciēja pretvalstisku referendumu. Šie ir identificējami cilvēki, kuriem likumiski jāatņem pilsonība un kuri no valsts likumiski jāizraida.

Ž.P.: Protams. Viņi ir rīkojušies pret Satversmi. Tā ir pretvalstiska darbība. Ļoti slikti, ka citi masu mediji par to nerunā. Tikai “DDD”. Tādēļ šis laikraksts ir jāizplata tautā, jo “DDD” ir vienīgais patiesības avots. Tā saucamie lielie masu mediji kalpo tiem saimniekiem, kas maksā, un nav ieinteresēti runāt skaidru valodu par visbūtiskākajiem jautājumiem, kā to dara avīze “DDD”. Citos medijos strādājošie žurnālisti var zaudēt darbu, ja sāks runāt par dekolonizāciju, un viņiem ir bail.

DDD: Vai jūs cerīgi raugāties nākotnē?

Ž.P.: Es raugos cerīgi. Tomēr priekšā mums visiem ir liels darbs. Lai notiktu dekolonizācija, ir jārīkojas pašai tautai. Tātad katram latvietim ir jāmainās savā domāšanā un uzvedībā. Latviešu tautai ir jānāk pie prāta. Ticu, ka tas kādreiz notiks. Bet, lai nāktu pie prāta, ir jālasa avīze “DDD”, tā es uzskatu. Jo tieši šādi var saprast, kas patiesībā notiek.

Jūsu avīze raksta par to, ko citi mediji noklusē, un tas ir ļoti būtiski. Kā jau teicu, tieši tādēļ cenšos iespēju robežās jūs atbalstīt arī finansiāli. “DDD” ir vajadzīgi līdzekļi, lai šīs vērtīgās domas un idejas spētu plašāk un dziļāk izplatīties mūsu tautā. Tautai ir jāuzzina patiesība un tā jāiemīl. Es novēlu latviešiem nākt pie prāta un lasīt “DDD”, domāt līdzi, izglītoties, uzdrošināties izplatīt taisnīgās, patiesās, drosmīgās domas tālāk.

DDD: Kā jūs uztverat Dzīvās Ētikas jeb Agni Jogas tēmas, kas tiek publicētas mūsu avīzē?

Ž.P.: Mani šīs tēmas ļoti interesē. Jo vairāk uzzinu, jo plašāks redzesloks kļūst. Raksti par Dzīvo Ētiku palīdz man veidot tādu kā dzīves pamatu. Lasu, analizēju, domāju līdzi.

“DDD” es lasu kopš pirmsākumiem, kad šo avīzi vēl sauca “Akmens”. Esmu rūpīgi izstudējis katru numuru, vienmēr pārdomāju rakstīto. Man mājās ir pilnīgi visi jūsu avīzes numuri, esmu sakrājis pilnu komplektu. Esmu sapratis, ka avīze “DDD” ir liela vērtība latviešu tautai un valstij. Tai ir jābūt, un tai ir jāpalīdz. Tauta ir jāaudzina, citādi tā pārvēršas par pūli, ar kuru viegli manipulēt. “DDD” sniedz vajadzīgo gudrību un iespēju izzināt patiesību, lai latvieši no pūļa kļūtu par tautu.

Vajadzētu saprast, ka “DDD” kā avīze ir neliela, taču ļoti spēcīga. Ļoti vajadzīga Latvijai un latviešu tautai – ļoti vajadzīga! Šeit viss tiek atspoguļots tā, kā tas ir patiesībā.

DDD: Paldies jums par atbalstu un augsto novērtējumu!

 

Intervēja Līga Muzikante

 

Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.16(462) [2020. gada 28. augusts–10. septembris]


« Atpakaļ