Mainīties uz labo – tas nekad nevar būt par vēlu

 

Daži jautājumi Aivaram Gardam

 

Aivars Garda: Es gribu apsveikt avīzes “DDD” kolektīvu, galveno redaktori Līgu Muzikanti, viņas vietnieci Lieni Apini, Ilzi Liepu, Līgu Krieviņu un lasītājus laikraksta otrajā dzimšanas dienā un novēlu tikpat pašaizliedzīgi strādāt arī turpmāk.

DDD: Daudzi ir izteikušies, ka uzbrukums jums ir bijis vērsts no pašu latviešu puses. Kā iemesls tiek minēts katrā avīzes “DDD” numurā publicētais teikums, kas daudzus latviešus it kā sakaitinot: “Pašmāju gļēvuļi, vārguļi un nodevēji, paejiet malā!” Ir pat izskanējis rosinājums šo teikumu nedrukāt. Kā jūs to komentētu?

A.G.: Šādu versiju nevar neņemt vērā, jo pašiem latviešiem, kas ir Latvijas dekolonizācijas pretinieki, naids pret mums ir milzīgs. Faktiski teiciens “Pašmāju gļēvuļi, vārguļi un nodevēji, paejiet malā!” nav apvainojošs. Ja cilvēks nav vārgulis, nodevējs vai gļēvulis, tad – kas viņu šajā uzrunā sadusmo? Niknojas tikai tie, kuri šādi jūtas un tādi faktiski patiešām arī ir. Lasītājiem var droši teikt: ja kādu sastopat, kurš apgalvo, ka šis uzraksts ir aizskarošs, tad ziniet, ka tas, kurš to saka, ir viens no trijiem – gļēvulis, vārgulis vai nodevējs, vai visi trīs kopā. Tomēr, ja pieņemam, ka atentātu pret mani ir organizējuši pašu bāleliņi un bāliņietes, tad ne jau tikai šī teikuma dēļ.

DDD: Vai paklausīt tādiem, kas saka, lai šo teikumu ņem ārā?

A.G.: Grūti pateikt. Patiesībā mēs jau to rakstām tāpēc, lai mums tik tiešām netraucētu šādas personas. Lai veiktu dekolonizāciju, latviešu tauta ir jāaudzina varoņgarā – pavisam citādi, nekā tā ir mācīta līdz šim. Tāpēc visiem tiem latviešiem, kuri ir gļēvuļi, vārguļi, nodevēji, ir jāpaiet malā, jo viņi nedrīkst traucēt atbrīvot tautu no okupantiem. Lai viņi paklusē un nesprēgā! Mūsu liktenis ir likts uz spēles – būt vai nebūt latviešu tautai. Ja netiek veikta dekolonizācija, tauta var aiziet bojā. Ja dekolonizācija nenotiks tā, kā uz to aicina Latvijas Nacionālā fronte – miermīlīgi un civilizēti, latvieši beigu beigās būs spiesti sacelties un iet bruņotā cīņā pret okupantiem. Šai cīņai ir jābeidzas ar uzvaru – pretējā gadījumā ar latviešu tautu ir cauri.

Vai tad, ja mēs minēto teikumu nepublicēsim avīzē, šie vārguļi, gļēvuļi, nodevēji vairs nedusmosies un uzreiz sāks atbalstīt dekolonizāciju? Ja tas tā tik tiešām būtu iespējams, tad mēs tā arī darītu. Tāpēc varu ierosināt aptauju avīzes lasītājiem par viņu domām šajā jautājumā.

Katrs gļēvulis, vārgulis, nodevējs var kļūt par drosmīgu, spēcīgu un godīgu latvieti – viņiem tikai tas ir jāgrib. Vispirms viņiem jāvēlas nebūt par niecībām. Ja viņi to izlems un apņemsies garīgi augt, tad jau būs sperts pirmais lielais solis uz priekšu savā attīstībā. Mēs atbalstām šādus stingrus lēmumus.

Arī Kristus teica: “Ej un negrēko vairs!” Cilvēks var mainīties uz labo jebkurā dzīves brīdī – tas nekad nevar būt par vēlu. Ja cilvēks kļūs arvien drosmīgāks, spēcīgāks un iestāsies par savas tautas vissvētākajām interesēm, viņu vairs nekaitinās šis uzraksts. Tieši pretēji – viņš pats sāks izprast, cik ļoti taisnīgu darbu dažkārt kavē dažādu taisnīguma pretinieku sprēgāšana, un teiks, lai viņi paiet malā un netraucē. Tomēr, ja šis uzraksts cilvēkiem traucē kļūt drosmīgiem, garā spēcīgiem un atbrīvoties no nodevīguma un viņi mums to pateiks, tad mēs labprāt to nepublicēsim.

Patiesība ir tāda, ka ik uz soļa mēs tomēr sajūtam traucējumus tieši no minētās kategorijas latviešu puses. Tādēļ arī mums draudzīgā prāvesta Andreja Kavača teiktais, ka tādā gadījumā, ja netiks atrasti uzbrucēji man, tad, viņaprāt, šajā slepkavības mēģinājumā ir iesaistīti mūsu pašu specdienesti, var izrādīties skaudri patiess.

DDD: Vai jums ir ziņas, kā veicas jūsu lietas izmeklēšana?

A.G.: Izmeklēšana ir ieilgusi, un skaidrības visā nav nekādas. Ja nemaldos, uzbrukums man tiek formulēts kā huligānisms. Es ierosinātu to atmest un izvirzīt nopietnāku krimināllietas formulējumu, kas atbilstu šim uzbrukuma veidam. Tad arī izmeklēšana būtu jāveic atbilstoši krimināllietas raksturam. Šobrīd policija jau ir strādājusi veselu mēnesi un divdesmit dienas, bet bez rezultāta. Tas liek secināt, ka huligānisms ir pilnīgi izsmelts meklēšanas virziens. Ja uzbrukums būtu huligānisms, ņemot vērā, ka izmeklēšanā ir iesaistīti Kriminālpolicijas labākie spēki, noziedznieki tiktu atrasti jau pirmajā nedēļā.

Pret Kriminālpoliciju man pretenziju nav, jo viņi ātri atrada arī draudētāju Vaslīliju Hiļko, kuru notiesāja nosacīti. Patiesībā ar šo lietu būtu jānodarbojas drošības dienestiem, kuriem ir citādas un šī konkrētā uzbrukuma raksturam atbilstošākas darba iespējas. Tāpēc daudzus izbrīna un rada pārdomas tas, ka izmeklēšanu nevada Drošības policija. Vairums cilvēku ir pārliecināti, ka uzbrukums bija iespējams tikai tad, ja tas bija saskaņots un to piesedza drošības dienesti. Jo iedomājieties, ka jūs nolemjat izdarīt slepkavību darba dienā desmitos no rīta mikrorajona plašā, dzīvīgā pagalmā, kas turklāt ir ļoti labi pārredzams no cieši blakus atrodošās galvenās ielas, kur apgrozās ļoti daudz cilvēku un braukā mašīnas, sabiedriskais transports, tostarp arī policijas mašīnas, pavisam netālu un diezgan redzami arī no ātrās palīdzības mašīnu bāzes, no kurienes nemitīgi tiek izsauktas operatīvās ātrās palīdzības brigādes. Jūs nevarētu garantēt, ka slepkavībai nebūtu liecinieku un, galvenais, ka kāds policists vai ātrās medicīniskās palīdzības brigāde, nejauši garāmbraucot, neierauga jūs ar vēl dažiem maskās tērptiem vīriem, dedzinot un dauzām automašīnu, nežēlīgi sitot cilvēku vai skrienot prom no notikuma vietas. Tātad, lai realizētu noziegumu, tam būtu jābūt “piesegtam”. Bet, kas tad var “piesegt” – tāds ir jautājums?

DDD: Lasītāji jautā, vai Latvijas Nacionālās frontes darbība mainīsies, ņemot vērā, ka 1. maijā Latvija oficiāli tiek pievienota Eiropas Savienībai?

A.G.: Latvijas Nacionālās frontes darbība nemainīsies, strādāsim tāpat, kā strādājām iepriekš. Arī “DDD” tiks izdots. Bet, protams, tad jau laiks rādīs pareizo ceļu. Ja mums kļūs arvien grūtāk darboties, mēs par to dosim ziņu. Pieaugošās grūtības būs kārtējais pierādījums tam, ka mums ir bijusi taisnība, kad teicām, ka stāties Eiropas Savienībā nedrīkst. Jau tagad redzam, ka pieaug cenas.

Jānis Ādamsons intervijā avīzei “Vesķi Segodņa” teica, ka visas valstis ir rūpējušās, lai mazinātu kaut kādu slikto efektu, kas rodas sakarā ar iestāšanos Eiropas Savienībā, – tikai mūsu valsts neko nav darījusi. Daudzas valstis, arī jau esošās Eiropas Savienības dalībvalstis, ir noteikušas, ka imigranti drīkstēs brīvi iebraukt tikai pēc septiņiem gadiem. Tikai mūsu valsts nav neko darījusi šajā jomā. Jānis Ādamsons nav mūsu draugs, taču šajā jautājumā viņš nemelo. Prezidente un valdība tikai pļāpā, ka neviens pie mums nebrauks. Bet jau tagad ir ziņas, ka iebraukuši ir 50 000. Turklāt mums ir katastrofāli daudz savu okupantu, no kuriem ir jātiek vaļā, bet valsts tā vietā, lai viņus padzītu, labprātīgi laiž iekšā vēl jaunus.

DDD: Valsts amatpersonas un mediji ir apgalvojuši, ka Latvijas Nacionālajai frontei pēc iestāšanās Eiropas Savienībā būs vieglāk tikt pie vārda un uzrunāt cilvēkus. Kā jums šķiet, vai tas varētu piepildīties?

A.G.: Ja jau tā tiek apgalvots, tad acīmredzot, sākot ar maija pirmo darbadienu, mēs varēsim iet pie Latvijas Radio ģenerāldirektora Dzintra Kolāta – un viņš mums uzreiz izveidos veselu raidījumu. Varbūt beidzot slēgs “Domskaja plošķaģ” un Latvijas Radio 4. programmu nosauks par “Latvijas Nacionālo fronti”, kurā raidīs latviski un krieviski par Latvijas dekolonizācijas problēmu… Tāpat varbūt mums atdos LTV7… Ja tas tā būs, tad jau mēs ātri vien panāksim dekolonizāciju, jo mēs raidīsim tā, ka prieks skatīties un klausīties. Var jau būt, ka pēc iestāšanās “Eiropa mūs beidzot sapratīs”? Varam vēl pafantazēt, ka Eiropas Komisijas prezidents Romano Prodi publiski izteiks rājienu Vairai Vīķei-Freibergai, Saeimai un Latvijas valdībai par atteikšanos veikt dekolonizāciju un par noziedzīgo  bezdarbību…

 

Pierakstīja Līga Muzikante

Pirmpublikācija: laikraksts “DDD” Nr. 9(57), 2004. gada 29. aprīlis–13. maijs

 

Saistītie raksti:

Vai prokuratūra turpinās “laist muļķi”?

Mainīties uz labo – tas nekad nevar būt par vēlu

 

Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.14(460) [2020. gada 24. jūlijs–6. augusts]


« Atpakaļ