Leonards Inkins
Troļļošana – tas nav tikai internets; tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt.
Tā notiek skolās, darba vietās un citos kolektīvos.
Baumošana un nepatiesību izplatīšana par kādu vai kādiem ir troļļošanas pirmsākums.
Reiz britu zemē iznāca kāds nedēļas laikraksts. Katru nedēļu tas priecēja lasītājus ar interesantiem rakstiem, diskusijām un strīdiem. Rakstu autori diskutēja, strīdējās, cits citu apsūdzēja un pat draudēja. Atsaucās arī daudzi lasītāji ar saviem vērtējumiem un viedokļiem.
Liels bija lasītāju šoks, uzzinot, ka laikraksta interesanto saturu veidoja viens cilvēks. Tas bija laikraksta izdevējs un redaktors. Izrādījās, ka arī lasītāju viedokļi bija izdevēja un redaktora sacerēti.
Šodien šādu un līdzīgu darbību dēvējam par troļļošanu un šādus darboņus – par troļļiem.
Ielūkojos tīmeklī un citur, ko par to runā, raksta un stāsta zinoši cilvēki. Pārdomājot paustos viedokļus un apgalvojumus par troļļu būšanu, šai parādībai izveidoju savu versiju. Ja jau troļļot, tad uz pilnu klapi… [..]
Profesionāls trollis var vienlaikus būt arī labs ģimenes galva, pieklājīgs kultūras darbinieks un tai pašā laikā izlādēt un apmierināt savas slēptās vēlmes un novirzes, anonīmi piepelnīties – troļļojot. Manuprāt, tā ne tikai var būt, bet daudzos gadījumos tā noteikti ir. [..]
No būtības pie personības
Bieži taču esi pamanījis, ka pie kādas publikācijas vai video komentāros raksta ne tik daudz par rakstā teikto, cik par autoru. Bieži komentētājs autoram pārmet vai aizrāda to, kāds ir autors pats, nevis par to, ko viņš raksta. Šādu taktiku dēvēju – no būtības pie personības.
No rakstā vai video paustā viedokļa, brīdinājuma, ieteikuma troļļi prasmīgi novērš uzmanību uz autora trūkumu, kļūdu un pat labo īpašību apspriešanu. Galvenais šeit ir novērst uzmanību no raksta satura un būtības.
Ja jaunpienākušie lasītāji un klausītāji, neizlasījuši rakstu un nenoskatījušies video, pievēršas komentāriem un iedziļinās autora personībā, tad trollis savu darbu ir padarījis labi. Praktiski vienmēr šādam troļļa komentāram atbild it kā cits (tā paša vai cita troļļa) komentārs, kurš vai nu tam piekrīt vai tieši otrādi – nepiekrīt. Tā tiek panākta lasītāju uzmanības pievēršana komentāriem un novērsta raksta satura ietekme.
Troļļiem ir svarīgi panākt savstarpēju diskusiju, kura pāriet naidīgos komentāros (nevis par rakstā vai video pausto, bet kā vērtējumu autoriem), izraisa savstarpēju strīdēšanos un personiskus apvainojumus. Svarīgi ir kaut uz brīdi sanaidot lasītājus vai skatītājus, nosēdinot tos pretējās nometnēs. Piespiest viņus teikt tādus vārdus un tādas frāzes, kuras tie bez speciālas provocēšanas un tracināšanas neteiktu, dažkārt pat ielikt viņu mutē tos vārdus, kurus viņi nav teikuši.
Izvēle
Troļļi prot sāpīgi pazemot, apsaukāt un pat apsūdzēt. Bet šīs prasmes ir izkoptas un noslīpētas tā, lai rastos iespaids, it kā kāds ir apvainots vai kādam pat būtu draudēts, bet tajā pašā laikā nav pārkāpts likums un trolli nevar apsūdzēt un tiesāt. Viņu amata būtība ir prasme balansēt uz naža asmens nesavainojoties. [..]
Troļļi rīkojas tā, ka cilvēks pat nepamana, ka ar viņu manipulē. Vairumā gadījumu cilvēkam šķiet, ka tā ir viņa izvēle, ka viņš pats izdomāja, ka viņš pats līdz tam nonāca un aizdomājās, ka viņš pats saskatīja.
Skaldi un valdi
Svarīgākais troļļu uzdevums ir sašķelt jau tā sašķelto t.s. sabiedrību. Cilvēki nekad nav vienādi un nekad nav vienoti. [..]
Prasme
Trollim nav viss darāmais jādara vienam. Šeit galvenais ir prasmīgi īstajā brīdī un veidā ierosināt un sākt. Tālāko jau cilvēku daba izdarīs pati. Tas ir līdzīgi kā pievienot raugu, bet rūgšanas process jau notiks bez speciālas rūgšanas ietekmēšanas.
Runā, ka klavieres spēlēt ir viegli, vajagot tikai īstajā brīdī piespiest vajadzīgo taustiņu un, kas ir ļoti svarīgi, īstajā brīdī to atlaist.
Daži piemēri, kā tas tiek darīts:
…es jūsos klausos jau sen, kaut bieži jūs sakāt pareizi, bet šoreiz jūs kļūdaties, šoreiz tas, ko apgalvojat, nav taisnība un sen jau ir pierādīts…
Netiek izskaidrots, kas tad bija pareizi, kas ir nepareizi, kas nav taisnība un kas jau ir pierādīts. Kas pierādīja, kad un kā?
Tam seko šī paša troļļa (ar citu segvārdu) rakstītais:
...protams, ka tās ir muļķības. Nezinu, ko viņš pirms tam spēja uzrakstīt pareizi, bet no šī redzams, ka viņš ir, vismaz šai jomā, nejēga…
Tad (cits vai tas pats trollis ar citu segvārdu):
Tādu komentāru rakstītājiem jādod pa purnu, lai nejauc gaisu, un aicinu autoru tos nobloķēt…
Un tā tālāk, kā sniega bumba – jo vairāk ripini, jo lielāka paliek. Un lasītāji jau sen rakstu nelasa – labi, ja izlasa virsrakstu, bet visa to uzmanība tiek piesaistīta šai “domapmaiņai”. Un, ja vēl tam pievienojas autors, tad – kas var būt labāks par šo…
Piemērs:
...man ļoti patīk jūsos klausīties (lasīt). Jūs tik interesanti un aizraujoši klāstāt slima suņa murgus un citādas blēņas. Nezinu, ko pīpējat, bet mani tas pamatīgi izklaidē un rada atslodzi pēc smaga darba.
…noskatoties esmu jūsos ļoti vīlies…
Netiek paskaidrots kāpēc, par ko, kas ir vilšanās cēlonis.
Vēl viens veids, kā samazināt skatītāju skaitu, ir ierakstīt:
Sākumā viss bija labi, bet no ceturtās minūtes līdz pašām beigām ir ļoti slikta skaņa – tā raustās un daudzus vārdus nevar saprast.
Šim troļļa komentāram ir nolūks samazināt klausītāju un skatītāju skaitu, jo kāda jēga slēgt to, kur slikta dzirdamība. Blakus (Youtube) ir cits logs, kur ar skaņu viss ir kārtībā…
Hitlers
Iedarbīga metode ir tādi komentāri, kurus ieraugot, tie, kas sevi uzskata par inteliģentiem, veikli aizver publikāciju vai video.
Reiz man bija saruna ar kādu dakteri par viņa interviju, ko biju filmējis un ievietojis biedrības mājaslapā. Intervija bija par veselības jautājumiem, bet viņš mani lūdza to izņemt, jo kāds no kolēģiem ir secinājis, ka tai pašā mājaslapā biedrība pārdodamo grāmatu klāstā ir iekļāvusi arī Ā. Hitlera “Mana cīņa”. Kolēģi esot pārmetuši, ka viņa intervija atrodas blakus Hitleram.
Šajā brīdī intervijā paustais zaudē jēgu, jo tai blakus ir Hitlers…
Biedrības “Latvietis” tiešraižu komentāros arī uzrodas dīvaini komentāri, kuru rezultātā “inteliģents” klausītājs steigs izslēgt tiešraidi.
Šī metode labi strādā pat Vācijā. Zinu labu “argumentu”, kā ir iespējams pārliecināt praktiski jebkuru vācieti. Ja kādā jautājumā domas nesakrīt, atliek tikai pajautāt: “Vai tu esi nacists vai nacionālists?” – un viņš tūlīt no jums novērsīsies un aizbēgs. Viņš netaisnosies, viņš nestrīdēsies, viņš bēgs, atpakaļ neatskatoties…
Pie manām publikācijām bieži piestrādā troļļi. Tiek uzrakstīts, piemēram:
…mēs abi zinām, ka pie visa vainīgi cionisti, jo tie…
Vai arī:
…kad ko tādu lasu, mana roka stiepjas pie automāta…
Kāpēc baidies atklāt patiesību, ka ļaunuma sakne ir Izraēlā…
Vai, piemēram, parādās komentārs:
…man arī žīdi nepatīk (vai nēģeri).
Kaut rakstā neko neesmu rakstījis par žīdiem un Izraēlu.
Vai uzdod jautājumu, ko darīsim ar čigāniem?…
Inteliģentam lasītājam un skatītājam tas ir signāls: jābēg no šejienes. Bet, ja es vēl iesaistīšos šādā diskusijā, tad būs sūdzība “Youtube” par to, ka tiek pārkāpti kopienas noteikumi, tiek sludināts rasu naids utt. Un video tiks dzēsts, tiešraide apturēta, un tad nu pierādi, ka neesi kamielis…
Nolūks
…tu ļoti gudri un sarežģīti runā (raksti). Es sapratu, bet neviens no maniem paziņām tā arī netika gudrs, par ko tu runā…
Arī tas ir iedarbīgs veids, kā mazināt lasījumu un skatījumu skaitu, jo cilvēks bieži pirms klausīšanās ielūkojas komentāros – sak, ko tad citi par to saka un domā.
Pie publikācijas mēdz parādīties komentārs, kurā ir rakstīts:
…tu taču zini tādu cilvēku (tiek minēts vārds vai uzvārds)…
Un tad tiek uzsvērts, ka tu zini, ko esi ēdis, tas cilvēks par tevi zina arī to, kam kalpo.
Variāciju un veidu, kā arī troļļošanas paveidu ir daudz, un vairumā gadījumu tie ir tik kvalitatīvi, ka grūti atšķirt, vai raksta muļķis vai tikai tēlo muļķi. Vai ir trollis vai tikai nejēga.
Troļļošanas nolūks ir diskreditēt un mazināt lasītāju un skatītāju skaitu. Apturēt kāda viedokļa izplatību un panākt, lai šādu publikāciju turpmāk nebūtu. Kā to panākt, nav tik svarīgi.
To var panākt vai nu izraisot konfliktu, vai izprovocējot likuma pārkāpumu, vai ar sūdzībām ne tikai interneta portāliem, bet arī varas iestādēm, panākot publikāciju dzēšanu un kanāla likvidāciju.
Publicēts saīsināti
Publicēts laikraksts “DDD” Nr.11(457) [2020. gada 5.–18. jūnijs]