Saruna ar latviešu zemnieku un zemessargu Normundu Sakalovski
Aizmirsta Latviešu valsts ideja
DDD: Pirms gada sarunā tu teici, ka ir jāspēj domāt par vispārības labumu, lai apvienotos. Vai daudz latviešu zemnieku spēj domāt par vispārības labumu?
Normunds Sakalovskis: Absolūtais vairums nespēj. Daudzi latviešu lauksaimnieki ir ļoti bagāti un pārtikuši, bet tumsoņas. Miljonāri, bet tumsoņas, kas nesaprot, ka vienā mirklī viņiem visa šī bagātība var tikt atņemta. Turīgajiem latviešu zemniekiem trūkst nacionālās idejas, nacionālās domāšanas, viņiem svarīga ir tikai nauda.
DDD: Tu arī neesi trūcīgs…
N.S.: Starp latviešu lauksaimniekiem ir maz cilvēku ar nacionālistiskiem uzskatiem, tur man nav daudz domubiedru šajos jautājumos.
DDD: Nevienam neinteresē dekolonizācijas jautājums?
N.S.: Varbūt kādam zemapziņā interesē – varbūt. Bet es taču redzu, kas notiek apkārt, un nespēju palikt vienaldzīgs! Piemēram, 16. marta gājienā Rīgā ļoti labi var pamanīt, kādā valstī mēs patiesībā dzīvojam. Šī nav Latviešu valsts! Šo gājienu iegrožo policistu rindas, kas savā starpā runā pārsvarā krieviski. Pats ar savām ausīm gadu gadiem par to esmu pārliecinājies. Turklāt krievu valoda policistu vidē skan arvien vairāk. Vai tad tie ir Latvijas drošības un kārtības uzturētāji? Ko gan šāda krievvalodīga policija sargā 16. martā – mūs no Rīgas okupantu sabiedrības vai otrādi? Es atbildēšu – okupanti tiek sargāti no mums, latviešiem. Arī 9. maijā Pārdaugavā ir pilns ar krievvalodīgajiem policistiem, kuri atļauj okupantiem brīvi un netraucēti apgānīt Latviju. Policija, valsts drošības un tieslietu, arī militārās struktūras ir pilnas ar naturalizētiem okupantiem. Un tas patiešām ir reāls drauds.
Man DDD ideja patīk, jo cita ceļa nav. Nav! Būsim reālisti. Rīga, Daugavpils, Liepāja, Ventspils, Rēzekne – visas lielās pilsētas jau nav latviešu pilsētas.
DDD: Latvieši tur ir minoritāte.
N.S.: Pagājuši jau 30 gadi, bet krievu skolas kā bija, tā ir. Paaudzes nomainās, bet krievvalodīgā vide paliek. Un paši latvieši, kaut gan runā latviski, nav latvieši, jo nacionālās idejas viņiem nav. Latviešu, kas vēl 1990. gados nesa nacionālo ideju – Latviešu valsts ideju – no 1920. gadiem, tagad vairs nav. Mēs paši jau vairs neesam tās Latviešu valsts nesēji, bet ejam šajā dvašā.
DDD: Tāpēc, ka nav novērstas okupācijas sekas?
N.S.: Jā, tāpēc, ka latvieši ir aizmirsuši Latviešu valsts ideju. Tagad nav citu vērtību kā vien lepna māja, spoža mašīna, mauriņš, karogs mājas priekšā…
Vai esam bagāti?
DDD: No tevis teiktā sapratu, ka latviešu zemniecība kļūst arvien bagātāka. Vai tad tas nav labi?
Normunds Sakalovskis: Jautājums ir par to, ko mēs, latvieši, saprotam ar bagātību? Vairums atbildētu: jauna, skaista māja, spīdīga mašīna, mauriņš pie mājas, karogs augstu mastā vai piesprausts pie mēteļa atloka… un vienalga, vai zeme tiek nomāta, pirkta no vāciešiem, dāņiem, krieviem… Bet kas tad patiesībā ir īsta bagātība? Tā nav ne spodra māja, ne karogs. Patiesa bagātība ir ideja galvā, nacionāls ideāls. Ja cilvēkam nav idejas, nav augstāku ideālu, tad viņš ir nabags. Jo visas bagātības lietas var atņemt vienā mirklī.
Es uzskatu, ka latvieši, arī tieši laucinieki, ir garīgi aptaukojušies, izlaidušies. Ja gribam tikai paēst un izklaidēties, tikai materiālo labsajūtu, bez nacionālām idejām, bez domām par vispārīgu labumu, tad to citādi nevar nosaukt, kā par lopveidīgu dzīvi.
DDD: Vārdu sakot, latvietis ēd leknu zālīti, paklausa saimniekam un par savu brīvību necīnās…
N.S.: Jā, tāda ir realitāte. Šo izlaidību es redzu laukos visā krāšņumā. Ir briesmīgi skatīties, jo saprotu, pie kā tā var novest. Mēs zaudējam Latviju! Cilvēki dzīvo bez cīņas par Latviešu valsti, bez nacionālas idejas, tikai ar Latvijas karogu mastā pie mājas. Kā nesen mans labs paziņa zemnieks miljonārs teica, esot jāraugās, lai būtu materiālā labklājība, tad būšot arī viss pārējais. Jaunākus traktorus, vairāk govju, labāku ražu, lielāku efektivitāti no govs, no hektāra un kontā vairāk naudas – lūk, tad tik viss būšot! Bet tas tā nav, tie ir maldi. Ja tev paliek tikai tas vien, bet nav nacionālisma idejas, īstena patriotisma, rūpes par savu tautu un valsti, tad tev nav nekā – tu, miljonārs būdams, esi pliks nabags. Turklāt vienā brīdī vari nebūt arī vairs miljonārs.
Jau 1990.–1991. gadā sākās šis kapitālisms, kad latvieši pazaudēja nacionālisma ideju. Daudzi tagad atpērk zemi no vāciešiem, dāņiem.
DDD: Latvijas zemi, kas tikusi pārdota ārzemniekiem, tagad latvieši atpērk?
N.S.: Tieši tā. Man pārdeva zemi tikai tāpēc, ka dānis solīja mazāk, bet es par mantinieku zemi maksāju vairāk. Tātad es samaksāju par hektāru vairāk nekā dānis. Vai tas ir normāli, ka man ir jākonkurē ar dāņu, vācu vai krievu kolonizatoru? Tā taču ir latviešu doma – savs pleķītis zemes.
DDD: Vaira Vīķe-Freiberga teica, ka zemi jau projām neaiznesīs, tā jau tepat paliks.
N.S.: To jau teica arī pirms viņas. Jau 90. gados – ļoti labi atceros: zemi prom neaiznesīs. Latvietis varot nomāt, nevajag pirkt un tērēt naudu – lai pērk citi. Bet tās taču ir vistīrākās muļķības! Toreiz kāds zemnieks teica, ka zeme Latvijā nekad nemaksās vairāk nekā 250 lati par hektāru. Un kas tagad notiek? Šodien zeme maksā 3 un 4 tūkstošus eiro, bet lauksaimniecības – 10 tūkstošus eiro par hektāru. Es domāju, ka maksās vēl vairāk, pie nosacījuma, kamēr šeit nebūs Donbass… Ja ienāks Krievija, tad jau vairs neko nemaksās… Tas tad būs kolonizatoru kara laupījums.
DDD: Krievijai jau nemaz nav jāienāk – tā jau šeit ir piektās kolonnas izskatā.
N.S.: Lūk, kaut vai tāpēc ir nepieciešama nacionālisma ideja, jāveic DDD, lai te nebūtu Krievijas piektās kolonnas un latvieši saglabātu savu zemi. Bet DDD vietā mūsu vara sēj pseidopatriotismu un pseidonacionālismu.
Viendienīši
DDD: Kā tev, zemessargam, liekas, pret ko pavērstu ieroci nacionalizēts okupants Krievijas uzbrukuma gadījumā?
Normunds Sakalovskis: Atbilde ir briesmīga: pret latviešiem. Viena liela daļa, protams, pieslietos krieviem vai tai varai, kas nāk no Krievijas. Un tas ir pilnīgi dabiski. Kā gan okupants, kaut arī zina perfekti latviešu valodu, lai nodod savu senču dzimteni un iestājas par kaut kādiem latviešiem, kas jau pirms daudziem gadu desmitiem tikuši okupēti un kolonizēti?! Viņš nostāsies Krievijas pusē. Tas nu latviešiem ir jāsaprot.
DDD: Tāpēc, lai mēs sevi pasargātu, likumīgi ir jāpadzen šī okupantu piektā kolonna.
N.S.: Protams. Cita ceļa vienkārši nav. Pat nerunājot par Rīgu un visām krieviskajām pilsētām, stāvoklis Latvijā ir traģisks. Bet paši latvieši to neapjēdz. Tieši arī latviešu zemniecība – viņiem nav šīs DDD idejas. Materiālais nodrošinājums viņiem ir, latviski viņi runā, karogu plivina, pilns pagalms spīdīgu mašīnu un kombainu – tas viss viņiem ir. Bet šis spožums ir ļoti mānīgs – tikai šodienai.
DDD: Kāpēc tu aizgāji dienēt Zemessardzē?
N.S.: Ilgi negribēju stāties Zemessardzē, jo 4. maija režīms, sākot ar “Latvijas ceļa” laikiem, man nav bijis pieņemams. Bet biju spiests iestāties, jo, kad sākās karš Donbasā, es sapratu, ka nav citu variantu. Lai krievs man neienāk pagalmā, kā latviešiem tas jau ir bijis ne vienreiz vien, un nenošauj pie ābeles, bet bērnus neaizved verdzībā. Ar dakšām un bisi jau neko nevari. Zemessardze vismaz no militārā viedokļa ir kaut kāds organizēts spēks. Bet tur nav kārtības augstākajā politiskajā vadībā, lūk, tā ir problēma. Pabrikam es absolūti neuzticos, viņš taču ir vainīgs, ka mums ir salīdzinoši sliktāks bruņojums nekā lietuviešiem, igauņiem. Pats esmu redzējis, kādas bruņumašīnas ir viņiem, un kādas mums.
Bet nav vērts tikai tādu Pabriku vai vēl kādu politiķi vienu apspriest. Visas nejēdzības izriet no tā, kā mēs, paši latvieši, domājam. Lielākā daļa tāpat kā zemnieki, par kuriem stāstīju, negrib DDD. Viņiem ir citāda domāšana – mietpilsoniska, viendienīšu. Lielākā daļa latviešu ir viendienīši, kas grib labi paēst, pilnu maku un bezbēdīgu dzīvi, taču nesaprot, ka tie ir lieli maldi.
DDD: Tad jau sanāk, ka mēs paši, viendienīši būdami, tādu draņķīgu valdību esam pelnījuši?
N.S.: Bet tas nenozīmē, ka mums, kuri domā citādi, ir jāpadodas. Nedrīkst padoties, ir jācīnās! Varbūt kādam aizķeras šīs idejas, jo ilgstoši tā nevar iet. Kāpēc tad Trampu Amerikā ievēlēja? Un cik briesmīgi viņš liberāļiem nepatīk! Tramps nāca pie varas, pateicoties iepriekšējai administrācijai – Obamam, Klintonei. Tātad tauta ar kaut ko nav apmierināta. Liberāļi bļauj, ka Tramps esot galīgs debīliķis un muļķis, bet vēlēšanu rezultātu noteikusi Krievija… Jāsmejas. Ja jau Amerika tobrīd bija tik briesmīgi vārga, ka krievs varēja ietekmēt viņu vēlēšanas, tad ar ko gan Obama bija nodarbojies?!…
Deokupācija, dekolonizācija, deboļševizācija – nav mums cita varianta. Viņi visi, okupanti, jau te visur ir pie ekonomiskās varas un komandē politisko varu. Viņu nākamās paaudzes ieaug šajā varā. Latviešu valsts iet bojā bez DDD.
DDD: Bet gribu jautāt – kam tas ir izdevīgi?
N.S.: Tas ir politiskās elites vājums, gļēvums, viņiem pašiem tos okupantus vajag, ir taču lielāks apgrozījums. Vairāk naudas var aizņemties no Starptautiskā valūtas fonda.
DDD: Vai arī šī ir Krievijas ietekme?
N.S.: Nu, protams.
DDD: Kāpēc tad Amerika neparūpējas par dekolonizāciju? Viņi arī līdz šim ir atbalstījusi, ka Latvijā paliek okupanti.
N.S.: Jāsaprot, ka Amerika ir pavisam citāda valsts nekā Latvija. Tā ir nacionāla valsts uz valodas bāzes.
DDD: Viņiem vienkārši ir savas intereses.
N.S.: Viņiem ir izveidojusies valsts, kur ir kolonizētie pamatiedzīvotāji. Tas ir kaut kas pavisam cits, tur nevienai grupai nav pārsvara.
DDD: Ja latvieši būtu gatavi dekolonizācijai, ārvalstis neliktu šķēršļus, tā tu domā?
N.S.: Es domāju, ka neliktu. Tam jau nav vajadzīgs karš. Taču vajag no visu latviešu puses stingrāku pieeju, sākot jau ar eliti. Vajag gribēt, domāt un strādāt pašiem, domāt, kā nopelnīt naudu, nevis izmantot krievu naudu.
DDD: Par dekolonizācijas veikšanu ir atbildīgas tās lielvalstis, kas Jaltas un Potsdamas konferencēs atstāja Baltijas valstis PSRS okupācijā.
N.S.: Mums pašiem vispirms ir jāgrib dekolonizācija. Un lielākā problēma ir tā, ka latvieši to negrib. Skatīsimies reāli, pasaule ir nežēlīga. Nav pie mums tagad jānāk amerikāņu karavīram vai anglim, lai aizsargātu mūsu robežu. Mums pašiem jāgrib to darīt. Pašiem ar savu domu, ar ideju, ar katras dienas darbību. Nav jau mieti jāņem rokās, bet sākumā pietiks ar ideju. Okupantam ir jāliek stingri saprast, ka te nebūs nekāda dzīvošana.
Nu labi, dekolonizācijas dēļ samazināsies apgrozījums valstī, bet vajag domāt, kā pašiem strādāt. Ir taču vēl mazākas valstis.
DDD: Igaunijā, starp citu, ir par 700 tūkstošiem mazāk iedzīvotāju nekā Latvijā.
N.S.: Islandē – vēl mazāk.
Novēlu atbalstīt “DDD”!
DDD: Kā panākt, lai latvieši gribētu atbrīvoties no okupantiem un kolonistiem?
Normunds Sakalovskis: Es nezinu atbildi uz šo jautājumu. Domāšanā nav būtisku atšķirību starp pilsētas latviešiem un zemniekiem, ir atsevišķi izņēmumi, bet viņu nav daudz.
DDD: Mūsu avīzei ir diezgan daudz lasītāju, taču tādu, kas ikdienā darbojas DDD sasniegšanas virzienā, ir maz. Cilvēks izlasa, bet neko darīt negrib. Pat turpina runāt krieviski ar okupantu. Mēs esam publicējuši aicinājumu vismaz finansiāli atbalstīt mūsu avīzi, bet daudzi negrib pat to.
N.S.: Tādēļ jau ir tik smagi raudzīties, kas notiek ar mūsu tautu. Ņemsim tādu vienkāršu piemēru. Gar krastmalu sešās rindās brauc mašīnas, trīs rindās vienā virzienā, trīs otrā virzienā. Un kaut kādā laika periodā saskaitīsim tās mašīnas abos virzienos. Pieņemu, ka stundas laikā garām pabraukušo mašīnu kopējā vērtība ir kāds miljons. Milzīgs skaitlis, ja to visu pārvēršam naudas izteiksmē. Ja raugās no šī viedokļa, nebūtu nekādu problēmu avīzi “DDD” finansēt. Un tā jebkurā ielā Rīgā vai Daugavpilī, vai arī laukos, starp citu, nelielos ciematos. Izdot avīzi 200, 300 tūkstošu vai pat miljons eksemplāros – tikai dažus centus no katra latvieša vajadzētu. Bet viņiem tas nav svarīgi.
Tie, kuri lasa avīzi “DDD”, vismaz jau domā par to. Bet avīze ir jāuztur. Prakse pierāda, ka tā ir pareiza. Jūs pareizi rakstāt, ka evolūciju virza mazākums. Pat Brīvības cīņās viens no maniem senčiem piedalījās, pārējie sēdēja tepat Katlakalnā, gāja pārdot ķēdīti, lai būtu ko “rīt”… Ne jau visi latvieši piedalījās Brīvības cīņās – sēdēja un gaidīja, kā viss beigsies. Tas pats ir tagad, nekas nav citādi. Pagaidām latviešu karogs no idejiskā viedokļa ir butaforija.
Jā, es aicinu, lai visi Latviešu valsts turīgie cilvēki atbalsta “DDD”! Tieši Latviešu valsts, jo tā nav internacionāla valsts – latvieši to radīja, skatāmies, kā gribam! “DDD” ir jāatbalsta, šī ideja ir jānotur.
Visu cieņu Aivaram Gardam, viņa palīdzēm un citiem cilvēkiem, kas piedalās šīs avīzes izdošanā jau gandrīz 20 gadus. DDD idejas dēļ Aivaru Gardu gandrīz nogalināja, un neviens neatklāja – kurš organizēja un veica šo noziegumu. Tas taču ir ārkārtīgi smags kriminālnoziegums!
Ikvienam vajadzētu paskatīties mazliet tālāk par nopļautu mauriņu, lepnu māju un mašīnu, lielu televizoru… Neviena no šīm lietām nav mūsu. Mauriņu mēs pļaujam ar Rietumos izgatavotiem zāles pļāvējiem, televizors arī radīts Rietumos. Labi, dators tiek salikts tepat, taču no Rietumos vai Ķīnā ražotām detaļām. Mēs neesam pasaules naba. Bet mums ir iespējas tai tuvoties, ja būsim pietiekami nacionāli. Mēs nevaram atļauties būt nenacionāli. To var atļauties vācieši, amerikāņi, angļi, franči, krievi, ķīnieši –viņi ir milzīga masa. Toties mēs savā zemē esam tikai puse, un no šīs puses pat ne visi ir dēvējami par latviešiem, kaut plivina karodziņu, latviski runā un pat pasē šāda tautība ierakstīta.
DDD: Mani ļoti aizkustina, ka mūsu avīzei ziedo vistrūcīgākie – nabadzīgi pensionāri. Šādu ziedojumu vērtēju kā visdārgāko, tas ir zelta vērts, jo cilvēks patiešām ir atlicinājis naudiņu idejai. Nabadzīgais ir iedevis visvairāk! Tikmēr bagātais truli noskatās, kā okupanti un kolonisti piesmej Latviju.
N.S.: Cilvēki jau ziedot grib, tas viņiem ir dabīgi. Veikalā pie jebkuras kases vāc ziedojumus, tās kastītes ir pilnas, kāds pat papīra naudu ir iemetis. Cilvēks varbūt pat nesaprot, kam viņš īsti ziedo, bet sīknaudu, kas pāri paliek, viņš iemet kastītē. Tas, ka latvieši negrib ziedot DDD idejas uzturēšanai, liecina, ka mūsu sabiedrība ir izlaidusies līdz pēdējam. Kas tad ir mūsu šodienas latviešu ideja? Nu, labi, kultūra, māksla, ko mūsu latvieši radījuši, literatūra, valoda. Taču bez DDD tas viss zūd.
DDD: Un kāds tavs novēlējums?
N.S.: Nav jau pat kam novēlēt. Varu “DDD” kolektīvam novēlēt, lai izdodas mūsu Latviešu valsts ideja! Lai tā turas, lai virmo, lai pievienojas tie turīgie cilvēki, bagātie. Turieties latviskā druvā!
Es uzskatu, ka DDD ideju var atbalstīt ikviens. Taču vispirms ir jāiedziļinās, kas tā vispār ir. Tam vajadzīgs ir stimuls, bet pilns ledusskapis nav stimuls.
Būs trieciens, nekur tas nepazudīs. Karš ne jau aiz sliktas dzīves, bet aiz labas dzīves rodas. Tieši aiz labas! Trieciens nebūtu īstais vēlējums, bet saprāts liek tā domāt. Citādi ar mums ir cauri.
Intervēja Līga Muzikante
Publicēts laikraksts “DDD” Nr.11(457) [2020. gada 5.–18. jūnijs]