Aivars Garda
Kādā “Radio Merkurs” raidījumā “Gaismas pils” Juris Lapinskis runāja par kaut kādiem tūtiņdreijātājiem. Paskatījos vārdnīcā, bet skaidrojumu neatradu. Tad zvanīju Jurim Lapinskim un jautāju, ko šis vārds nozīmē. Viņš pasmējās un sāka skaidrot, ka dreijāt nozīmē kaut ko smalki izvirpot, piemēram, klavieru kājas. Tas esot pietiekami sarežģīts smalks darbs. Toties tūtiņu satīt nav nekāda problēma. Tie, kas dzīvoja padomijas laikā, atceras, ka pārdevējas satina tūtiņu ļoti ātri un vienkārši.
Par tūtiņdreijātājiem mēdz saukt tos cilvēkus, kuri to pašu tūtiņu tin, bet nekādi nespēj satīt, atkal un atkal sarežģīti mēģinādami to izdarīt. Lai man līdz galam būtu skaidrs, Juris Lapinskis izstāstīja anekdoti:
“Amerikāņu ārsti lielījās, ka veikuši veiksmīgu mandeļu operāciju, izraujot tās caur degunu. Padomju ārsti teikuši: kas gan to neprot, bet padomju ārsti izoperējuši mandeles caur tūpļa zarnu, izlaužoties caur visu zarnu traktu, plaušām, kuņģi, rīkli. Lūk, tas esot īsts sasniegums!”
Tātad tūtiņdreijātāji ir tie, kuri dara vienkāršu lietu sarežģīti un pēc tam lielās ar to. Rada paši savām rokām grūtības, bet pēc tam, kā vistas kladzinādami, tās varonīgi pārvar. To var ar pilnām tiesībām teikt par Latvijas politiķiem. Piemēram, nav nekas taisnīgāks, labāks, vienkāršāks par dabas un cilvēku taisnīgo likumu izpildīšanu. Ja Latvijā 1940. gadā iebruka Padomju Savienība, ar varu un viltu okupēja un anektēja, vardarbīgi iesūtīja kolonistus no padomijas, lai iznīcinātu latviešu tautu, tad loģisks un visvienkāršākais, un taisnīgākais ceļš ir Latvijas deokupācija, dekolonizācija un deboļševizācija.
Tas ir visvienkāršākais, bet prasa vienu obligātu apstākli: drosmi to izdarīt. Arī drosmi nepakļauties tā saucamajiem sabiedrotajiem, kā ASV un ES, kas ieteica par to nerunāt. Tēlaini izsakoties, tā kā latviešu politiķiem nebija un nav drosmes izoperēt mandeles caur degunu, tad operē tās caur tūpli. Un šādi jau 30 gadus operē un operē, bet tā arī nespēj izoperēt.
Tautas frontes līderi, pirmie pēcatmodas Saeimu deputāti, valdības vadītāji un ministri izvēlējās kļūt par tūtiņdreijātājiem. Viņi izvēlējās operēt mandeles caur tūpli, neveicot deokupāciju un dekolonizāciju, bet atstājot kolonistus un viņu pēctečus visās paaudzēs Latvijā. Lai gan dekolonizāciju jeb mandeļu izraušanu caur degunu paredzēja Ženēvas 1949. gada konvencija un citi dokumenti, kas ir minēti Aivara Gardas vēstulē ES komisāram Ginteram Ferhoigenam, citēju:
“1983. gadā Eiropas parlaments ar milzīgu balsu vairākumu atsevišķā rezolūcijā par Baltijas valstīm atzina, ka tās ir okupētas, kolonizētas, rusificētas. Norādot, ka 1940. gadā saskaņā ar Molotova–Rībentropa paktu ir notikusi savulaik neatkarīgo un neitrālo Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstu okupācija un ka šī okupācija vēl joprojām turpinās, “parlamenta politiskā apakškomisija izvirza priekšlikumu Baltijas valstu jautājumu nodot ANO Dekolonizācijas apakškomitejai [..] Sevišķa uzmanība jāpievērš padomju mēģinājumiem ilgākā laika posmā izdzēst Baltijas tautu nacionālo identitāti, sistemātiski pārkrievojot tās, lai tādējādi nodrošinātu šo valstu piederību Krievijai. Šādu politiku neapšaubāmi var nosaukt par auksto genocīdu.” Ar nepārprotamu skaidrību dažādo frakciju pārstāvji kvalificēja šo valstu pārkrievošanu kā koloniālismu. “Krievija līdz šim brīdim noraida pašnoteikšanās tiesības savām kolonijām [..] PSRS režīms, kuru trijām Baltijas valstīm ir uzspiedušas Hitlera–Staļina pakta sekas [..] ietver koloniālisma jēdzienu [..] ar pilnām tiesībām var runāt par pakāpenisku, plānotu auksto genocīdu, kas ir absolūtā pretrunā ar ANO hartu […] Šobrīd ir ļoti maz koloniju aizjūras zemēs. Toties Eiropā mums ir koloniālisma problēmas kā Padomju Savienības hegemonālās politikas sekas. Klasisks piemērs tam ir Baltijas valstis… pret kurām tiek turpināta brutāla koloniāla iznīdēšanas politika, sistemātiski veicot rusifikāciju.” 1987. gadā Eiropas parlaments ar rezolūciju Nr. 872 no jauna apstiprināja jau 1983. gadā pausto patiesību, norādot uz latviešu tautai draudošo asimilāciju un nacionālās identitātes zaudēšanu krievu masveida imigrācijas rezultātā.
1965. gada 21. jūnijā ASV pārstāvju palāta vienbalsīgi ar visu klātesošo 298 deputātu balsīm pieņēma rezolūciju, kuru 1966. gada 22. oktobrī tikpat lielā vienprātībā apstiprināja ASV senāts: “Padomju Savienības valdība, īstenojot deportācijas un cilvēku pārvietošanas programmu, turpina savus centienus izmainīt Baltijas valstu iedzīvotāju etnisko sastāvu”. ANO Ģenerālā Asambleja 1967. gada 19. decembrī un atkārtoti 1977. gadā ir pieņēmusi rezolūcijas, kurās nosodīta apzināta etniskās struktūras maiņa citu, svešzemnieku varai pakļautajās teritorijās.”
Dekolonizāciju paredz arī Latvijas Saeimas 1996. gada deklarācija par okupāciju. Tai ir Satversmes spēks.
Ar to Tautas frontes līderi un valsts vadītāji kļuva par latviešu tautas un valsts nodevējiem un smagiem noziedzniekiem pret savu tautu un cilvēci. Arī turpmākie valsts vadītāji turpināja operēt mandeles caur tūpli, tēlaini izsakoties, jo sāka naturalizēt Latvijas ienaidniekus, integrēt un saliedēt ar latviešu tautu. Un, protams, lielās ar to, cik daudz ir naturalizētu okupantu. Lielījās arī par integrāciju, bet bija spiesti atzīt, ka tā ir izgāzusies, lai gan bija ieguldīta milzīga latviešu tautas nauda. Tā kā vārds “integrācija” ir kļuvis par apsmieklu, to pārdēvēja par saliedētību.
Mūsu valstī ir ļoti daudz juristu. Tamdēļ to dēvē par juristu valsti. Taču nav neviena godīga jurista, kurš atklāti iestātos par Latvijas dekolonizāciju un deboļševizāciju. Šajā jautājumā visi juristi ir gan nelieši, gan tūtiņdreijātāji.
Tā, piemēram, skaļais jurists Aldis Gobzems sava rakstā “Teorijā Latvija ir brīva valsts, praksē tā nav” tāpat turpina dreijāt tūtiņu, mēģinādams salabināt okupantus ar latviešiem. Ja viņš būtu krietns cilvēks un krietns jurists, tad neaicinātu vis uz noziegumu pret cilvēci, jo saliedēšana ar okupantiem ir smags kriminālnoziegums, par kuru diemžēl tagad ar likuma spēku sodīt nevar. Taču nav aiz kalniem tas laiks, kad būs tāds likums un tādi tūtiņdreijātāji gobzemīši, godmanīši, vīķītes un citi nodevēji un kriminālnoziedznieki tiks sodīti.