Vēstule Aldim Gobzemam tapusi, atsaucoties uz viņa rakstu portālā pietiek.com: Jums, Kariņ un Viņķele, būs jānosauc cena jūsu “veiksmes stāstam”
Labrīt, Aldi Gobzem!
Patiešām priecājamies, ka esat pamodies. Žēl, ka tikai daļēji. Jo par dekolonizācijas jautājumu jeb Latvijas atbrīvošanu no šeit dzīvojošajiem latviešu tautas un valsts ārējiem ienaidniekiem – visu paaudžu padomju kolonistiem – nekad neesat runājis no Saeimas tribīnes. Nekad neesat par to iestājies arī citur. Gluži otrādi, esam dzirdējuši, ka iestājaties par noziegumu pret cilvēci, proti, par padomju kolonistu un to pēcteču visās paaudzēs naturalizāciju, integrāciju un saliedēšanu ar latviešu tautu.
Ja esat pamodies, bet tomēr izliekaties šo problēmu neredzam, tad esat nelietis, mūsuprāt. Un tas vēl ir maigi teikts. Turklāt neesat likumpaklausīgs deputāts un pilsonis, jo nekad, mūsuprāt, nemēģinājāt īstenot dzīvē 1996. gadā Saeimas pieņemto “Deklarāciju par Latvijas okupāciju”, ko Augstākā tiesa ir pielīdzinājusi Satversmei.
Starp citu, palasījām arī Alda Gobzema iepriekšējos rakstus, ko varētu raksturot kā braukšanu no viena emocionāla grāvja citā, vēl emocionālākā grāvī. Palasiet pats tos vēlreiz, tā pati panika no kovid-19, kāda ir Viņķeles izskatā un rīcībā.
Par to, ka tagad nav brīvas Latvijas, bet ir Latvijas PSR turpinājums, Latvijas Nacionālā fronte un tās laikraksts “DDD” raksta jau 18 gadus.
Tomēr priecājamies par Jūsu rakstu (“Jums, Kariņ un Viņķele, būs jānosauc cena jūsu “veiksmes stāstam”), jo tas mums dod iespēju Jūsu personā uzrunāt arī citus pret latviešu tautu nodevīgus politiķus, juristus, žurnālistus un citus. Turklāt laikraksts “DDD” piekrīt gandrīz visiem punktiem šajā rakstā.
Ļoti pareizs ir piedāvājums ārkārtas stāvokļa dēļ atcelt OIK. Tādā gadījumā, mūsuprāt, nevarētu sekot OIK blēžu tiesu prāvas pret valsti.
Par to, ka tautas vēlēts prezidents būtu labāks par līdz šim bijušajiem, ir lielas šaubas, jo Saeimu vēlē nevis tautas patiesā inteliģence, kas sastāv gandrīz vienīgi no laikraksta “DDD” lasītājiem (tā nav tā saucamā radošā inteliģence, ar to saprotot tādus ziedoņus, zālītes, peterus un citus tāda paša ranga tumsoņus), bet gan valsts varas un nodevīgo žurnālistu apstulboti cilvēki.
Tāpat kā Saeimu ievēl no tiem, kuri tiek izvirzīti, tāpat arī prezidentu kandidatūras izvirzīs pašreizējās varas turētāji.
Edgars Kramiņš mēģināja sevi izvirzīt, bet vara to negribēja, un viss beidzās ar čiku. Tagad viņš sūdzas, līdzīgi Aldim Gobzemam, ka žurnālisti viņu neaicina uz savām pārraidēm. Tāpat kā Gobzems, arī Kramiņš savā “priekšvēlēšanu kampaņā” nekad pat neierunājās par vissvarīgāko jautājumu – dekolonizāciju un deboļševizāciju.
Gobzemu un Kramiņu neaicina uz valsts radio un televīziju kādu gadu, bet Latvijas Nacionālās frontes līderus – Steidzīti Freibergu, Maiju Redeli, Lieni Apini, Līgu Muzikanti un Aivaru Gardu – neaicina nekur jau kādus 13 gadus, kopš uzvarējām tiesā pret valsti, kas apsūdzēja mūs pēc panta par noziegumu pret cilvēci, jo aicinājām un aicinām joprojām atjaunot taisnīgumu Latvijā. Tad, kad aicināja, tad arī tikai ar mērķi diskreditēt mūs.
Pat varenākās valsts pasaulē ASV prezidentu Trampu neaicina uz pārraidēm liberastu mediji, kas pārsvarā pieder demokrātiem. Tāpēc jau Tramps izmanto tviteri.
Gobzems ir šīs pašas pret latviešu tautu nodevīgās un noziedzīgās sistēmas aizstāvis, jo nekad nav vērsies pret pašu sistēmu. Tikai pret tās atsevišķiem trūkumiem, piemēram, OIK afēru. Padomju Savienībā arī drīkstēja kritizēt “atsevišķus trūkumus”. To atļāva darīt arī padomju sistēmas atbalstītājiem. Piemēram, komiķim Arkādijam Raikinam. Atļauj jau arī Gobzemam. Lūdzu, kritizē, tikai ne Latvijas Radio un televīzijā, kas pieder valstij. Vari līdz aizsmakumam bļaut no Saeimas tribīnes, bet to nerādīs valsts masu medijos. Arī privātie neaicinās, jo tāpat ir saistīti ar valsti pastarpināti caur dažādiem, ar lielu naudu saistītiem projektiem.
Piekrītam arī tam, ka tagad pārāk liela teikšana ir tādiem (krievi teiktu: žurnaļugām) kā spriņģītes, tomsoniņi, rēderiņi, latkovskiņi, kuri vienā raidījumā visi kopā ņirgājās par tiem cilvēkiem, kas saprot, ka ir īsta sazvērestība (nevis tikai kaut kāda sazvērestības teorija), ko veic pasaules mēroga, ar milzīgu varu apveltītie sabiedrības tumšie spēki. Par melnajām ložām var izlasīt Agni Jogā jeb Dzīvās Ētikas Mācībā, ja nav slinkums un pietiek prāta.
Agni Joga vēsta, ka augstāks par cilvēku garīgajā un intelekta ziņā ir Dievcilvēks. Viņš ir nākotnes cilvēks un ļoti pārspēj tagadējo cilvēku. Tagad viņi uz Zemes ir ļoti mazā skaitā. Šie melno ložu vadītāji ir kritušie Dievcilvēki, tāpēc tos var dēvēt par sātancilvēkiem. Taču kādreiz viņi bija Dievcilvēki, bet mainīja, tēlaini izsakoties, plus zīmi pret mīnus zīmi.
Ar ko viņi atšķiras? Cilvēks nedzīvo no maizes vien. Viņam ir vajadzīgas augstākas enerģijas, tāpēc viņš lasa labas grāmatas, apmeklē labus pasākumus. Ja Dievcilvēka garīgā barība ir prieks par visas cilvēces garīgo progresu, par jebkura cilvēka patiesu prieku, tad sātancilvēka garīgā barība ir prieks par visas cilvēces un katra cilvēka deģenerēšanos, prieks par cilvēku bailēm, par nelaimēm, par slimībām. Sātancilvēki ļauni priecājas un burtiski barojas no visas pasaules un katra atsevišķa cilvēka bailēm.
Šīs bailes spēcina sātancilvēkus. Turpretim bezbailība priecē un garīgi piesātina Dievcilvēku, kā arī katru krietnu cilvēku. Katrs cilvēks izstaro bezbailību vai bailes caur savu auru. Šie sātancilvēki ņem enerģiju no cilvēku aurām. Ja cilvēks ir bezbailīgs, krietns un pašaizliedzīgi kalpo vispārības labumam, šie supernelieši viņam klāt netiek, jo šādam cilvēkam ir ļoti spēcīgs auras aizsargtīkls.
Tāpēc var droši teikt: “Cilvēk, nebaidies, esi krietns un pašaizliedzīgs! Nebaro sātancilvēkus!”
Šā ļaunā spēka priekšā, izslējušies miera stājā, stāv visu valstu vadītāji, izņemot varbūt Ziemeļkoreju un Baltkrieviju, kā arī gandrīz visi masu mediji. Par to jau sen sātanistu protokolos tika rakstīts, ka visi masu mediji pirms vairāk nekā simts gadiem jau piederēja viņiem. Latvijā šo sātanistu priekšā nelokās vienīgi Latvijas Nacionālā fronte un tās laikraksts “DDD”, kā arī Radio Merkurs raidījuma “Gaismas pils” vadītājs Juris Lapinskis un daži viņa raidījuma viesi. Cerams, ka arī lasītāji un klausītāji.
Pilnīga taisnība Gobzemam ir tajā, ka slepenie dienesti nedrīkst nedot pielaides tautas vēlētiem deputātiem. Tās ir jādod uzreiz bez ierunām. Ja nedod, tad tam ir jābūt tādam iemeslam, par ko ievēlētais deputāts uzreiz būtu jāliek cietumā. Vajadzētu būt tā, ka pielaides saņem visi, bet, ja slepenie dienesti pieķer deputātu vai ministru noslēpuma izpaušanā, tad gan ir tiesības šo pielaidi atņemt. Tāda sistēma, kāda ir tagad Latvijā, bija PSRS Staļina laikā, kad specdienestiem bija pārmērīgi liela vara. Tas noveda pie lielām represijām. Pēc tam to atcēla.
Tostarp arī kovid-19 sakarā taisnība ir tiem, kas uzskata šo par psihisku baiļu pandēmiju, kurai ir pakļāvušies arī nožēlojamie žurnālisti. Paši ir dumji kā zābaki. Tā vien gribējās viņiem pateikt: “Par ko ņirdzat, par sevi ņirdzat, tumsoņi!”
Inga Spriņģe kādā vēstulē esot pat uzdrošinājusies aizrādīt TV24 žurnālistam Aivim Ceriņam, ka viņš ir atļāvies uzaicināt uz savu raidījumu Robertu Kļimoviču, kurš pauda varai un žurnaļugām pretēju viedokli par kovid-19. Mums par lielu un patīkamu pārsteigumu, viņam piebalsoja bijušais premjers no Latvijas pirmās nodevējpartijas “Latvijas ceļš” Vilis Krištopāns. Ja Ceriņš pieklājīgi nepasūtīs Ingu sēnes lasīt, tad viņš pats nav nekāds žurnālists. No latviešu tautas interešu viedokļa Ceriņš arī tagad, mūsuprāt, nav krietns žurnālists. Taču, ja viņš pagriezīs šai nekauņai otru vaigu, tad…
Diemžēl šai baiļu pandēmijai ir pakļāvušies arī ārsti, kas ir pārtraukuši ārstēt pat bērnus. Piemēram, zobārsti. Kādā televīzijas pārraidē rādīja bērnus ar sāpošiem zobiem un viņu izmisušos vecākus. Tā tas nav bijis nevienā īstā pandēmijā, kā mēris vai spāņu gripa. Tad ārsti varonīgi gāja pie slimniekiem un tāpēc arī reti saslima paši. Tomēr cilvēkus, un kur nu vēl bērnus, nekad nebija pārtraukuši ārstēt.
Vienīgi ārsts Artis Gulbis ir uzdrošinājies paust valsts varas un žurnālistu izraisītajai psihiskās baiļu pandēmijas histērijai pretēju viedokli. Citi ārsti, kur jūs esat?! Kāpēc ļaujat varai un žurnālistiem ņirgāties par ārstu veselo saprātu? Vai tiešām pašlabums jums ir svarīgāks par ārsta misiju? Psihiatri, psihoterapeiti, psihologi! Jums arī nav ko teikt? Kāpēc klusē citkārt “brašulis” ārsts psihologs un reikists Jānis Ozols?
Laikraksta DDD veidotāju viedokli uzklausīja un pierakstīja Aivars Garda
Jums, Kariņ un Viņķele, būs jānosauc cena jūsu “veiksmes stāstam”
Aldis Gobzems
Daudzu pasaules valdību dienaskārtībā ir tikai viens jautājums. Tāds ir arī Latvijas valdībai. Tas ir bezgala ērti, ka parādījās šis vīruss. Valdība netiek aicināta atskaitīties par sliktas pārvaldības praksi. Par to vispār nav neviena jautājuma! Pilnīgi neviena nevienā medijā!
Pirms laba laika teicu, ka šogad būs krīze. Protams, nezināju par C-19. Bet. Finanšu krīze bija nenovēršama. Akciju tirgus bija pārkarsēts. Aktīvu vērtība vairākkārt pārsniedza to spēju atpelnīties. Un te kā glābiņš – šis koronavīruss.
Es nerunāju par sazvērestības teoriju. Es runāju par to situāciju, kurā valdības un tajā skaitā arī šī valdība spēj aizņemties, cik tik lien, es runāju arī par Eiropas Centrālo banku, kura var drukāt naudu bez ierobežojumiem. Es tajā skaitā norādu uz šo un citām valdībām Eiropā, kuras ierobežo demokrātiskās pilsoņu tiesības, jo to pieprasa apstākļi. Un tas ir ērti, jo tā vieglāk.
Man ir jāsecina, ka tas ir labākais, kas varēja notikt ar pašreizējo varas eliti.
Vai šis ir provokatīvi? Tas ir provokatīvi. Es pieprasu atbildību un caurspīdīgumu lēmumos, bez aizbildinājumiem. Es pieprasu skaidrus noteikumus un godīgu attieksmi, piešķirot finansējumu šīs krīzes skartajiem. Es aicinu ievērot pilsoņu demokrātiskās tiesības.
Es aicinu ieklausīties opozīcijā, nevis izturēties nievājoši pret to. Jo opozīcija pārstāv vēlētājus, tādus pašus vēlētājus, kurus pārstāvat jūs (Viņķele un Kariņ, par mani nobalsoja desmitiem tūkstošu vairāk nekā par Jums kopā, jo par Jums vispār nenobalsoja, lai Jūs būtu pie varas, – vienu izsvītroja uz pēdējo vietu, otrs pat baidījās startēt vēlēšanās).
Šī krīze skar visus vēlētājus un nesaudzē nevienu. Tāpēc ieklausieties pāris konstruktīvos priekšlikumos: 1) atceļam OIK, jo to pieļauj ārkārtas situācijas stāvoklis; 2) sakārtojam un atvieglojam krīzes pabalstu saņemšanu, padarām to pieejamāku un vienlīdzīgāku; 3) paplašinām un padarām pieejamāku Covid-19 testēšanu dažādām riska grupām ar mērķi samazināt sabiedriskos ierobežojumus pēc iespējas drīzāk.
Mūsu kopējais mērķis ir: lai pēc iespējas mazāk cilvēku cieš no ekonomikas grūtībām un lai pēc iespējas mazāk dzīvību mēs zaudējam šajā pandēmijā, neatkarīgi no pacienta diagnozes, jo C-19 nav vienīgā slimība pasaulē.
Jā, tas ir jādara, jo jums, Kariņ un Viņķele, būs jānosauc “cena” jūsu “veiksmes stāstam”. Gan ekonomiska cena, gan cena par neārstētajiem, pašnāvības izdarījušiem, par bankrotējušiem, par apkrāptajiem, par izsaimniekoto. Un tā cena ar katru dienu aug. Tā jau tagad ir milzīga. Bet jānosauc jums tā būs tik un tā. Jo pienāks jūsu atskaitīšanās brīdis. Un pat ne tik tālā nākotnē.
Uzdošu vienkāršu, bet precīzu jautājumu (ko žurnālistiem patiesībā vajadzētu uzdot Kariņam). Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) prognozē, ka smagākais ekonomikas kritums starp Baltijas valstīm šogad sagaidāms Latvijā. Jautājums – interesanti, kāpēc tieši Latvijā sagaidāms lielākais ekonomikas kritums? Covid-19? Tiešām? Vai arī tomēr tas patiesais iemesls ir “Vienotības” un Kariņa valdības realizētās politikas rezultāts?
Un nosaukšu tikai vienu piemēru (lai gan to ir daudz) – kā var izskaidrot, ka Klaipēdā ir aptuveni 30 procentu pieaugums cargo kravām? Vai mūsu ostu cargo kravām ir pieaugums vai kritums? Un vai tik tā nav satiksmes ministra Linkaita atbildība? Tiešām C-19? Nu, nemuļķojiet tautu, Kariņa kungs. Olas atskatījāmies, tagad skatāmies uz skaitļiem un lēmumiem.
Un vēl. Nācijas tēvs paziņoja, ka Latvijai būs straujākais ekonomiskais uzrāviens. Ļoti jauki. Bet. Gribētos dzirdēt kaut vienu argumentu Nācijas tēva izpildījumā par to, kuri ekonomiskie parametri un kādi tieši ekonomiskie lēmumi ļauj (ļāva) šādu publisku apgalvojumu izteikt? Kas tieši par to liecina? Likteņkopība?
Mēs faktiski dzīvojam Latvijas PSR (Padomju Sociālistiskajā Republikā). Un te tikai daži argumenti.
1. Kad nomira Brežņevs, TV rādīja baletu. Tas pats bija “puča” laikā, kad TV Gulbju ezersgriezās “ka nu tikai”. Šodien, kad valstī ir pamatīga krīze, premjers Kariņš “iznāk” presē nevis ar skaidru plānu ekonomikai, bet ar dienas galveno paziņojumu – neviena cita tauta “nestāv līdzās” tam, cik skaisti olas prot nokrāsot latviešu tauta. Un viss.
Pat neviena kritiska mainstream (“pamatstraumes” – red.piez.) žurnālistu jautājuma. Pat tāds nieks kā Kariņš var izskaidrot, ka Klaipēdas ostā martā kravu rekords bija 4,5 miljoni tonnu, bet Latvijā – čuš. “Covid-19 pie vainas,” – būs tas, ko jums stāstīs vēlāk pasaules skaistāko olu vietā. Pat neviena jautājuma, kāpēc C-19 testēšana netiek veicināta. Pat tik maz ne.
2.Padomju Latvijā opozīciju medijos nerādīja. Bija smaga cenzūra viedokļu dažādības izskaušanai. Bet tagad? Paņemšu tikai savu personīgo piemēru.
Domāju, ka esmu diezgan atpazīstams un aktīvs opozīcijas politiķis, ko apliecina arī socioloģija un milzīgā auditorija soctīklos. Bet. Latvijas Radio mani kā opozīcijas deputātu nav aicinājis ne reizi kopš Kariņa valdības apstiprināšanas (principā gandrīz pusotru gadu). Delfiem lūdzu pirms Lieldienām vairāku gadu laikā vienīgo reizi nopublicēt manu piedāvājumu (rakstu) ekonomikai, Delfi pat neatbildēja uz e-pastu. LTV1 vienreiz kaut kad, nu jau sen, esmu ticis aicināts uz interviju tiešraidē studijā. TV3 – neatceros, kad bija pēdējā tiešraides intervija. Un tā tālāk. TV24 ir vienīgais izņēmums.
Spriņģe postulē, ka Gobzemu nedrīkst intervēt. Drīkst tikai apsaukāt, cenzēt u.tml. Un tas viss laikā, kad citādu viedokļu cenzors Re:Čeka, atvainojos, Re:Baltica taisa “pētījumus”, lai savu Re:Čekas “secinājumu” publicētājiem piezīmētu par vismaz 100 tūkstošiem lielāku auditoriju (lasīt rakstu “Re:Baltica savam partnerim TVNET pieraksta klāt 100 000 lietotāju dienā par daudz”). Iemesls – lielāka auditorija, lielāks potenciālais valsts finansējums.
3.Padomju laikos cita viedokļa īpašniekus lika psihiatriskajās klīnikās, čekas pagrabos un tiesāja. Un kā ir mūsdienās? Pielaide valsts noslēpumam ir cietuma vietā. Pareizāk sakot, pielaižu bizness, ko piesedz Maizītis. Par to, ka bijis Europark sods, nav pielaides, jo esi opozīcijā. Tikmēr Kariņš ar Kino Pionieris ofšoru shēmu un nezināmas izcelsmes miljoniem ir premjers. To gadījumu skaits ir neskaitāms, nosaucu tikai vienu. Pūce/Jaunups vai Bordāns/Jurašs šajā kontekstā ir ne mazāk interesants piemērs. Un tā tālāk.
Ja ar to nepietiek, lai opozīciju apklusinātu, tad nākamais vai paralēlais ir VID, lai atskaitītos, kur un kādām vajadzībām ir izlietotas divas pakas tualetes papīra. Jā, tieši tā. Un, ja arī tas vēl nelīdz, tad ir apsmiešanas, izņirgšanas taktika. Tam ir Spriņģe, kas raksta un runā par sponsoru piešķirtu maksu (atšķirībā, piemēram, no manis, kurš raksta par velti un kritiski) un citi varas troļļi. Viss citādais tiek izņirgts, cenzēts un apšaubīts. Netiek apšaubīts tikai Kariņš un varas elite. Kā padomju laikos.
4.Tālāk represijas. Padomju laikos tautu represēja. Dažādi. Vecāka gada gājuma ļaudis zinās labāk par mani. Mūsdienās? Ļoti atvainojos par šo vārdu, bet tā darbojas šodien valsts. “Izdr…zt”, iebiedēt un rādīt varu. Saukšu piemērus. VID piešķir dīkstāves pabalstus, piemēram, četrus eiro, un demonstratīvi ar pisķikiemun rokudzelžiem veic reidus. Kas tas ir, ja ne represīva valsts, no kuras daļa cilvēku, loģiski, grib bēgt?
Vai arī – Omega ar PR akciju iebrūk kādā bankā, it kā bankas īpašnieks metīsies virsū (tad mēs brīnāmies, ka noguldījumi aizplūst uz citām valstīm Eiropā; tie taču nekur nepazūd, maina tikai dislokāciju). Un PR aizturēšanas, kad mediji par aizturēšanu uzzina agrāk nekā bezmaz pats aizturamais. Tā nav represīvās varas demonstrēšana?
Vai, teiksim, piezemētāks piemērs – fotoradara sods 40 eiro apmērā par to, ka 50 km/h vietā brauc auto plūsmā ar 61 km/h? Vai Rimi stāvvietā – ieej nopirkt ēdienu šodien, un tev logā būs flaieris ar 30 eiro sveicienu, jo esi bijis veikalā 20 minūtes. Kurā valstī vēl tā ir? Vācijā, Amerikā – kurā? Kurā valstī par 20 minūšu atrašanos veikalā tev ir 30 eiro sods, jo neesi kaut kur kaut kam atzīmējies?
5.Padomju laikos labi dzīvoja represīvo iestāžu amatpersonas un valsts maizē esošie. Tagad? Kas dzīvo labi? Eirokomisārs Valdis ar svītu dzīvo cepuri kuldami. SABisti, VIDisti (īpaši augšgalā), daļa maksātnespējas administratoru, jāmin arī tiesu izpildītāji, kas ir miljonāri. Es to nekad nenosodītu, ja uzņēmēju vidū vārds “miljonārs” būtu biežāk izplatīts. Man tā proporcija nešķiet pareiza. Būt bagātam nav ļaunums vai grēks, bet pie mums labi dzīvo represētāji – tie, kuru bizness ir atņemt, pārdalīt, uzraudzīt vai represēt. Nevis pamatā tie, kuri rada.
6.Padomju laikos bija jāatskaitās Maskavai. Es domāju, ka visiem ir skaidrs, ka šodien ir jāatskaitās citur. Mums pat SAB vadītājs ar mapītēm ir skraidījis. Par politiķiem nav nekāds noslēpums, kur tie dodas atskaitīties. Problēma ir tā, ka varbūt tad mums nemaz nevajag marionetes valsts vadībā, varbūt tad labāk ir atdot visu varu kādam ārzemju gubernatoram? Vismaz neizlikties.
Vismaz nebūtu tāda visaptveroša visu līmeņu totāla korupcija, ASV vai Vācijas, vai Zviedrijas, vai jebkuras citas attīstītas valsts gubernators gan jau to nepieļautu. Vai tad kādam ir noslēpums, kuri zēni mūsu valstī fīrē lietas? Gadiem fīrē. Zog OIKus utt. Un nekas. Parunā par skaistām olām, nedod, Dievs, parāda vēl kādam un turpina.
7.Padomju laikos vēlēšanām nebija īsti nozīmes. Tās bija fake. Tagad vēlēšanām ir nozīme? Mums ir tautas atbalstu neguvis un neievēlēts premjers, mums ir neievēlēta un īpaši izsvītrota Viņķele, utt. Saskaitiet paši, cik valsts augstākajos amatos ir neievēlētu personu.
Kurā attīstītā valstī vienlaikus prezidents un premjers ir bez tautas (bet ar SAB) mandātu? Kurā pasaules attīstītā demokrātijā SAB nosaka, kas būs valsts vadītāji? Kurā? Pareizi, nevienā attīstītā demokrātijā. Jā, un vēl. Mums nav elektronisko vēlēšanu. Esot bīstami. Naudu elektroniski turēt nav bīstami gadu gadiem, bet vēlēšanu biļeteni jāiznīcina maksimāli ātri pēc vēlēšanām. Padomājiet, kāpēc. Gan jau mūsu atbildes sakritīs.
8.Visas uz demokrātijas stiprināšanu vērstās iniciatīvas represīvā valstī ir jādiskreditē. Saeimas atlaišanas piemērs ir īpaši labs. Bija jāpaspēj pirms ārstu iniciatīvas. Jo tad medijos var laist uz riņķi, kādi valstij neuzticami cilvēki to aizsākuši. Nejaušības neeksistē. Rinkēvičam neinteresē bērnus agrāk palaist uz sporta nodarbībām, Pabrikam izpratne par valsts aizsardzību aprobežojas ar ziedojumu lielveikalā Sky, Kariņš apbrīno jau kuro dienu olas, un visam kā kulaks uz acs ir Nācijas tēvs ar “likteņkopību” (periodikā atrodams jau 1933. gadā), “brīvtelpu” (1926. gadā), “valstsgribu” (1939. gadā), “vienvērtību” (1921. gadā), “atjaunotni” (1921. gadā), “sākotni” (1909. gadā), “turpinātību” (1937. gadā) un “līdztautieti” (1922. gadā). Bet argumentētas atbildes, kas tieši liek domāt, ka Latvija atkopsies no krīzes ekonomiskajām sekām labāk nekā citas valstis, no Nācijas tēva nav dzirdētas. No premjera arī ne, starp citu.
Nobeiguma vietā. Tautas vēlēts prezidents un tautas ievēlēts premjers nekad, nekad, nekad nevarētu atļauties pieļaut visu iepriekš rakstīto. Bet arī tautai ir jāmostas. Ar činkstēšanu, pašizolējoties dīvānā, šoreiz būs par maz.