“Politiskā valoda… ir veidota, lai meli izklausītos patiesi un slepkavība cienījama un lai tukšam vējam piešķirtu uzticamības nozīmīgumu.” – raksta rakstnieks Džordžs Orvels. * * * Kopš jaunības es pārliecinājos, ka nav notikumu, par kuriem patiesi pastāstītu prese, bet tikai Spānijā pirmoreiz novēroju, kā laikraksti pamanās izgaismot notikušo tā, ka aprakstiem nav ne mazākā sakara ar faktiem, – būtu bijis pat labāk, ja tie atklāti melotu. Es lasīju par svarīgām cīņām, kaut arī patiesībā neatskanēja ne šāviņa, un neatradu nevienas rindiņas par kaujām, kad bojā gāja simtiem cilvēku. Es lasīju par gļēvulību pulkos, kas patiesībā bija parādījuši apbrīnojamu drosmi, un par varonību uzvarošās divīzijās, kas atradušās kilometriem tālu no priekšējām līnijām, bet Londonā avīzes pārķēra visus šos izdomājumus un aizrāvušies intelektuāļi prātoja dziļdomīgas teorijas, balstoties uz notikumiem, kādu nekad nav bijis. Kopumā es ieraudzīju, kā vēsturi raksta, ņemot vērā nevis to, kas ir noticis, bet to, kam būtu vajadzējis notikt saskaņā ar dažādu partiju “doktrīnām”. [..]Mani biedē šādas lietas, jo bieži liek domāt, ka mūsdienu pasaulē vispār ir izzudis objektīvās patiesības jēdziens. Kurš galvos, ka līdzīga rakstura vai tieši šādi meli galu galā neiekļūs vēsturē?
Citāts no Džordža Orvela esejas “Atskatoties uz Spānijas karu”
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.3(449) [2020. gada 7.–20. februāris]