Nikolaja Rēriha glezna “Pax Cultura”, 1931
Diskusija sociālajā vietnē “Draugiem.lv”
Aivars Garda: Ikviens, kurš iestājas par dekolonizāciju, ir īstens nacionālists, jo cīnās par savas tautas kultūru, parādot drosmi. Padzīt okupantus – tā ir kultūra. Tieši, kad nāk ārējais ienaidnieks, kā jau iepriekš teicu, tauta vienojas nacionālā idejā un pretojas. Jāsaprot, ka ārējais ienaidnieks nāk tad, kad valsts iekšienē kaut kas nav kārtībā.
Liene Apine: Kultūra ir viss, kas atbilst vispārējam labumam, kas ir skaists, labs un pareizs. Okupantu padzīšana jeb deokupācija un dekolonizācija ir pareiza lieta, tātad arī laba un skaista un tādēļ patiesas kultūras izpausme. Manuprāt, Aivars Garda to savā intervijā ir izskaidrojis. Ja kāds nesaprata, iesaku izlasīt vēlreiz.
Vita Ņikitina: Kultūra nav tikai gleznas, klasiskā mūzika, teātris, grāmatas. Kultūra ir piesātināšanās ar Gaismu – Apgaismība. Viss, kas ved uz attīstību, uz izaugsmi, uz Vispārības labumu, ir Kultūra (Gaismas godināšana – cult+ur). Kultūras jēdziens ir tik plašs kā Kosmoss – tas ir bezgalīgs.
jānis ozols: Par prezidentiem. Visi LR Valsts Prezidenti pēc 1993. g. ir piederējuši pie pārnacionāliem ordeņiem – brīvmūrnieku un rožukrustiešu (VVF), kuru noteikumi paredz savu brāļu un māsu darbībā ievērot ordeņu interešu un noteikumu primaritāti pār valstiskajām un nacionālajām.
Modris Slava: Jo šie noteikumi ņem vērā cilvēces tiesības uz attīstību. Visas cilvēces!
jānis ozols: Šo ordeņu sākotnējie ideāli tādi bija. Šodienas Latvijas brīvmūrnieki, kur reālā pirmā persona jau 30 gadus ir čekas štata darbinieks “psihologa” amatā (kā reiz pats manā klātbūtnē lielījās – arī Borisa Pugo bērnības draugs un klasesbiedrs) Andris Ruģēns un biedros daudzi čekas virsnieki un pri(h)vatizācijas laika “varoņi”, nevar tikt uzskatīti par Latvijas vai cilvēces attīstības virzītājiem. Tas pats sakāms par Latvijas rožukrustiešiem.
Modris Slava: Man ir grūti spriest, jo nav kontakta ar viņiem. Es zinu brīvmūrnieku vēsturi un arī darbību pasaulē vēl nesenā pagātnē, bet nevaru galvot, ka nebūtu daudzas ložas, kas ir tikai dažāda rakstura sabiedriski klubi, nekas vairāk. Uz ko norāda arī VMH.
jānis ozols: Tā jau arī ir. Daudzi biznesa cilvēki Latvijā ir piedzimuši ar okultām spējām. Viņus šīs ložas arī savāc zem sava spārna un tā notur ložu organizatoru kontrolē. Ir vairākas ložu grupas – latviskās, eiropeiski/globālās un prokrieviskās. Interesanti, ka reiz prezidenta vēlēšanās katra no šim grupām izvirzīja savu kandidātu: latviskās – A. Bērziņu, eiropeiskās – E. Levitu, prokrieviskās – A. Endziņu. Sanāca teātris ar bēdīgu rezultātu. Arī mani savulaik aicināja un iekārdināšanai šo to pastāstīja. Tad sāku vērot un analizēt pats.
Juta Jurevica: Mēs jau esam jaunā kolonija, miniet 3 reizes, kas ir mūsu valdnieki?!
Modris Slava: Es savā laikā izstrādāju kultūras definīciju: “Kultūra ir uz cilvēka spēju attīstību speciāli orientēts darbs un augstākais rezultāts, nolūkā īstenot pilnu viņā slēptās gaismas potenciālu.” Šajā definīcijā svarīgs ir katrs vārds.
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.22(444) [2019. gada 22. novembris–5. decembris]