Latviešu strēlnieku padomju divīzijas 9. pulka strēlnieki Kremlī. Maskava, 1918. gads
Latviešu sarkanais strēlnieks Ēvalds Valters: “Mēs lējām asinis par brīvu Latviju!”
“Pilsoņu karš” sociālajā vietnē “FACEBOOK”
Turpinājums no: Flangos: LATVIEŠI. 1. daļa
Līga Muzikante Ja latviešu [sarkanie] strēlnieki labprātīgi cīnījās Ļeņina vadībā par Ļeņina ideāliem – komunismu – un atdeva savas dzīvības par brīvu Latviju no Krievijas impērijas, tad kas gan tur slikts? Kas slikts komunismā: kooperatīvā, nevis kapitālisma iekārtā? Kas slikts, ka tika sagrauta kapitālistiskā Krievijas impērija, kas rusificēja latviešus? Tieši ar tādu pašu tiecības spēku būtu jāatbrīvojas no šodienas ārējiem ienaidniekiem: jāveic likumiska dekolonizācija.
Gundars Rufus Resnais: Nu, komunisms, pirmkārt, ir slikts ar savu absolūto neiespējamību un sliņķu, parazītu un birokrātu atbalstu. Kooperatīvs NAV komunisms, tās ir divas pilnīgi atšķirīgas lietas.
Līga Muzikante: Gundars Rufus Resnais nezina, kas ir komunisms, ja paziņo, ka kooperatīvā valsts iekārta ir kaut kas pilnīgi atšķirīgs. Kooperatīvā valsts iekārta ir vienlīdzīga ar komunismu, tas ir, tie ir sinonīmi savā būtībā. Jā, ir latviešu kolaboranti, kas sastrādājās ar okupantiem pasliktināja mūsu tautas stāvokli, – un viņu dēļ mēs vēl joprojām neesam atbrīvojušies no okupācijas un kolonizācijas sekām. Savukārt, latviešu strēlnieki, kas palīdzēja gāzt Krievijas impēriju, ielika pamatus neatkarīgai Latvijai, viņi ir mūsu tautas varoņi. Jau rakstīts, ka ir jānošķir Ļeņins no Staļina, par kuru Ļeņins brīdināja partiju, lai nelaiž pie varas.
Igors Šiškins: Es arī nepiekrītu tam, ka Ļeņins bija balts un pūkains… Ne jau visi streļķi vēlējās Latvijas neatkarību. Gala rezultātā, ne jau latvieši kļuva par saimniekiem savā zemē, bet gan parazītšķiras darboņi, kuriem pie vienas vietas bija latviešu tautas labklājība, tāpat kā tagad.
Aivars Garda: Igor Šiškin, runa ir par to, ka Latvijai un latviešiem Ļeņins nav nodarījis nekā ļauna. Ja krieviem ir pretenzijas pret Ļeņinu, tad tā nav latviešu darīšana. Vai ne tā, Igor?
Inese Kalniņa: Kāds sakars Ļeņinam ar visu to, ko aprakstīja Igors Šiškins? Kas gan tā bija par aristokrātiju, kuru viņš aizstāv un pēc kuras raud? Tie bija tie, kuri ar cara svētību pazemoja latviešus, veicot Latvijā agresīvu rusifikāciju un ņirgāšanos par latviešiem. Ļeņins izvēlējās latviešus, jo zināja, ka var viņiem uzticēties, tādēļ arī pildīja savu solījumu. Viss pārējais, ko sakāt, ir tukša muldēšana, apcerējums par tēmu “kā būtu, ja Šiškins būtu Ļeņins” – ņemtu un uzmestu latviešu streļķus. Latvieši nekļuva un joprojām nav saimnieki savā zemē ne jau Ļeņina, bet paši sava zemiskuma dēļ. Mankurtiskā domāšana vēderu nolika pirmajā vietā. Joprojām tā ir: vēders ir saimnieks labākais un nodevība – ikdienas vingrinājums formas uzturēšanai. Nožēlojami!
Igors Šiškins: Vai tad Latvijā esošie okupanti nav Ļeņina… boļševiku produkts!?
Aivars Garda: Protams, ka Latvijā esošie okupanti nav Ļeņina produkts. Tas ir Ļeņina idejisko pretinieku – lielkrievu nacistu – produkts. Lielkrievu nacisti nespēj piedot Ļeņinam, ka viņš aizstāvēja mazo tautu nacionālismu un noliedza lielkrievu šovinismu.
Igors Šiškins: Tad jau man tie neskaitāmie ļeņinekļi ir rādījušies!? Padomju vara bija korporatīvo valstu eksperimentālais modelis, kurš neparedz nacionālismam ilgu mūžu, bet gan iznīcību. Arī pašreiz notiekošais… ir korporat. valstu izveide.
Aivars Garda: Ko Tu dēvē par ļeņinekļiem?
Igors Šiškins: Ļeninekļi… Ļeņina slavinošie pieminekļi.
Aivars Garda: Tos pieminekļus cēla Ļeņina idejiskie pretinieki, lai aiz viņa autoritātes darītu savus netīros darbus. Vai Igors Šiškins uzņemtos atbildību, ja kāds pēc Igora nāves (protams, novēlu Tev ilgu mūžu) celtu Igoram pieminekļus un rīkotos pilnīgi pretēji Igora pārliecībai? Tieši tā bija ar ļeņinekļiem.
Igors Šiškins: Protams, ka latviešu brīvības cīnītāji cīnījās ne par tādu valsti, kādu tiem piešķiņķoja parazītšķiras darboņi. Varētu padomāt, ka Staļinam un pārējiem boļševiku vadoņiem netika celti pieminekļi!?
Aivars Garda: Par Staļinu un citiem nacistiem pilnīgi piekrītu.
Andris Stūrītis: Izlasot muļķības, ka Ļeņins Latvijai un latviešiem nav izdarījis neko ļaunu, biju spiests atgriezties diskusijā… Laikam pilnmēness iestājies. Nacionālā fronte slavē sifilitiķi Ļeņinu.
Aivars Garda: Andris Stūrītis veltīgi atgriezās diskusijā, jo gudrāks nav palicis. Nu tad vērojiet diskusiju un mācieties! Kādi gan var būt argumenti pret stulbumu? Kā krievi teiktu: sebe dorože ir strīdēties ar stulbeni. Viens muļķis var uzdot tādu jautājumu, uz kuru pat simts gudro nespētu atbildēt. Ļeņins nebija slims ar sifilisu, par to liecina viņa pēcnāves ārstu ekspertīzes dati.
Aivars Garda: Igors Šiškins diskusijā ļoti nekrietni izteicās par Dzīvo Ētiku. Kaunies! Dzīvā Ētika ir tā Augstā Gara Mācība, kuru visu ticību pārstāvji uzskata par savu Dievu, nezinādami, kas Viņš ir. Tātad arī latviešu Mācība. Tev, Igor, kā Tomariņu Kārļa domubiedram vajadzētu to zināt. Ja nezināji līdz šim, tad uzskati, ka es esmu to Tev pateicis. Tagad Tu nevarēsi teikt, ka nezināji, kas ir Tas, kuru Tu tikko zaimoji.
Igors Šiškins: Nevajag to visu jaukt ar latviešu dzīves ziņu… jo. sajaucoties dieviem, arī tautas sajaucas un mirst kopā ar saviem dieviem… tā Dostojevskis un Tomariņu Kārlis par dieviem un tautām.
Aivars Garda: Pasaulē ir vairāk nekā 300 tautu un tautību. Vai tiešām Tu, Igor Šiškin, esi tik naivs, ka uzskati, ka ir 300 un vairāk Dievu?
Inese Kalniņa: Igor Šiškin, neko jēdzīgi neesat spējis izdarīt. Ne Uzvaras pieminekli uzspridzināt, ne paklusēt, lai Jūsu aprobežotība diskusijā par Dzīvās Ētikas Mācību netiktu visiem redzama. Bet varbūt taisnība tiem, ka tāds bija Jūsu uzdevums – neuzspridzināt to okupācijas monstru un savus biedrus iegāzt… Kuri krievžīdu vervētāji deva tādu rīkojumu? Un vai joprojām turpināt kalpot šiem kungiem?
Steidzīte Freiberga: Dzīvā Ētika, Igor Šiškin, ir jāraksta ar lielajiem burtiem, jo Tā ir Jaunā Laikmeta Mācība, kuru Devis Visaugstākais. Patīk tas Jums vai ne, bet šī Mācība jau šodien bija cilvēcei jāliek lietā, bet Jūs, nedod Dievs, to zaimojat. Būtu Jūs ieskatījies šajā Mācībā, Jūs zinātu, kas bija Ļeņins. Arī mums šodien būtu vajadzīgs tāds kā Ļeņins, lai iznīcinātu to mūsu aristokrātiju, t. s. inteliģenci, kuras uzdevums ir tautu vest pa taisnīguma ceļu, bet kura dara gluži pretējo. Mūsu sapuvusī inteliģence palīdz izvērst genocīdu pret savu tautu, pieļaujot parazītu-okupantu integrāciju mūsu tautā, kas ir amorāli un, protams, nodevīgi. Ļeņins zināja, ko dara; ja nav sapratnes un vēlmes izzināt, lai saprastu, tad vismaz paklusējiet un nebārstiet te savu savākto drazu.
Elita Kalniņa: Nez kas tad dibināja čeku un kurā laikā? Palieku pie tā, ka visu lietu mērs ir mīlestība pret savu tuvāko. Arī to mums māca Visaugstākais…
Aivars Garda: Elita Kalniņa, visu lietu mērs ir tas, ko par kādu cilvēku pasaka Tas, Kurš zina visu. Par Ļeņinu ir liecinājis Visaugstākais. Ja Viņš atzina, ka Ļeņina darbība ir pareiza, tad arī čekas dibināšana ir pareiza. Ja mēs, latvieši, tagad padzītu okupantu vairākumu, bet palikušie uzsāktu pret latviešiem teroru, vai tad Elita neizveidotu latviešu čeku, lai šos draņķus savaldītu? Čeku dibināja un sarkano teroru uzsāka tikai pēc tam, kad pret Padomju Krieviju tika uzsākts baltais terors. Nevis otrādi. To taču Elita zina. Vai tad Ļeņinam bija jāiet bojā baltā terora asinīs?
Līga Muzikante: Te dažs labs vaimanā, ka latviešu sarkanie strēlnieki palīdzēja Ļeņinam sagraut Krievijas impēriju. Bet tieši tas taču izglāba latviešu tautu no pārkrievošanas, kuru Baltijas guberņās veica cars! Atcerēsimies, ka pēc Krievijas impērijas tieslietu ministra un Senāta ģenerālprokurora Manaseina revīzijas jau 1880. gados visās Latvijas skolās krievu valoda bija vienīgā mācību valoda. Tikai ticības mācību un baznīcas dziesmas latviešu bērniem drīkstēja mācīt latviski. Tiem bērniem, kuri skolā sarunājās latviski, par sodu kaklā kāra koka plāksni, kas sodītajam bija jānēsā līdz vakaram. Kopš 1880. gadu beigām krievu valoda kā vienīgā mācību valoda tika ieviesta arī ģimnāzijās, arī Tērbatas universitātē. Pieņemot darbā pasniedzējus, priekšroka visur tika dota krieviem. Krievijas impērijas vadība bija nolēmusi rusificēt latviešus!
Līga Muzikante: Šī rusifikācija, starp citu, pēc baltvācu mācītāja un valodnieka Augusta Bīlenšteina domām, bija arī viens no 1905. gada latviešu sacelšanās iemesliem. Protams, krievu imperiālisti nežēlīgi, bez tiesas sprieduma noslepkavoja vai izsūtīja trimdā vairākus tūkstošus latviešu revolucionārus. Ap 1910. gadu, kad latviešu pārkrievošana un soda ekspedīcijas nebija sniegusi gaidītos rezultātus, Krievijas valsts domē sāka cilāt jautājumu par to, ka no Krievijas iekšienes ir nepieciešams sūtīt uz Latviju tik daudz krievu, lai latvieši paši savā zemē kļūtu mazākumā. Šo politiku sāka arī realizēt, taču, paldies Dievam, to pārtrauca Pirmais pasaules karš un tam sekojošā cara gāšana. Šie vēsturiskie fakti liecina, cik ļoti nozīmīgi latviešiem bija ne tikai cīņa pret vāciešiem, bet arī pret Krievijas impēriju. Tādēļ arī tik daudz latviešu kļuva par sarkanajiem strēlniekiem un atbalstīja Ļeņinu. Mums ir jālepojas ar mūsu streļķiem, kas palīdzēja gan sakaut vāciešus, gan sagraut Krievijas impēriju un tādējādi ne tikai pārtrauca latviešu rusifikāciju, bet deva iespēju nodibināt Latvijas valsti. Sava valsts – 1918. gada 18. novembrī dibinātā Latvijas Republika – deva divus gadu desmitus latviešu tautai, un tā uzplauka. Pēc tam tika realizēts lielkrievu šovinistu iekarošanas plāns, tagad tas bija sarkans, nevis cara karoga krāsās. Bet pie latviešu pārkrievošanas, kas sākās no 1940. gada, nav vainojams ne Ļeņins, ne latviešu sarkanie strēlnieki. Kā jau rakstīju, vēsture pierāda, ka tieši cara gāšana pārtrauca latviešu pārkrievošanu uz trīsdesmit gadiem.
Andris Stūrītis: Par Ļeņinu ir liecinājis Visaugstākais. Ak Dievs, kur mēs dzīvojam. Gadiem esmu ticējis LNF un pircis jūsu avīzi.
Aivars Garda: Igor Šiškin, Tev ir par agru piedalīties pieaugušu cilvēku diskusijās! Taisies vien uz tikpat infantilo kā Tu smilšu kasti, jo neko prātīgu tā arī neesi pateicis. Tas, ka Tu zaimo To, kam pats tici, liecina par Tavu stulbumu. Nabadziņš, viņš ticēja LNF, tāpat kā Andris Stūrītis. Mums stulbeņi nav vajadzīgi. Lasiet lopveidīgo interešu avīželes, tās jums abiem vairāk piestāv. Mēs esam priecīgi, ja no mums atkrīt tādi cilvēki.
Aivars Gedroics: Bēdīgi, ka šķēpi tiek lauzti par sen mirušām personībām un veciem notikumiem tā vietā, lai kopīgi domātu par tagadni un to, kā glābt mūsu tautu no iznīcības.
Andris Polis: Krievija 73 gadus dzīvoja pēc ĻEŅINA idejām un solītās darbaļaužu paradīzes vietā nonāca līdz pilnīgam bankrotam.
Aivars Garda: Krievija nekad nav dzīvojusi pēc Ļeņina idejām…
Liene Apine: …Krievija nekad nav dzīvojusi pēc Ļeņina idejām. Es tikai vēl piebildīšu – DIEMŽĒL…
Agris Dzenis: Rērihs bija stipri sarkans, un nevar vēlēties, lai viņa skolnieki būtu citā krāsā.
Aivars Garda: Paldies par komplimentu. Būt par Rēriha skolnieku ir katra krietna cilvēka gods!
Agris Dzenis: Tad nudien nesaprotu, par kādu deboļševizāciju un deokupāciju var runāt boļševiki.
Aivars Garda: Agri Dzeni, vēsturniekam, pat ja viņš ir izglītots muļķis, ir jāzina, ka boļševisms un komunisms ir atšķirīgas lietas. Boļševikus nosodīja Pats Maitreija. Vēsturniek Dzeni! Nu, vajag taču saprast tik elementāras lietas! Vismaz ieskatieties vārdnīcā, pirms kaut ko rakstiet!
Agris Dzenis: Komunisms ir utopiska sabiedriskā iekārta, par kuru sapņojuši daudzi, bet to izveidot nav izdevies nevienam.
Aivars Garda: Agri Dzeni, lasiet pats Dzīvo Ētiku, ja vēlaties tapt gudrāks. Tad arī zināsit, ko atbalsta Valdonis un ko neatbalsta. Bet vispirms vajadzētu atbrīvot savu prātiņu no aizspriedumiem… Komunisms ir nākotnes iekārta, ko izveidos visā pasaulē pēc lielās kataklizmas, kas piemeklēs Zemi. Jo nebūs to kontrrevolucionāru, kas bija Ļeņinam, jo visi, kas nepieņems Jauno Pasauli, aizies bojā kataklizmā.
Steidzīte Freiberga: Lasot Agra Dzeņa “gudrības” izpausmes, ienāca prātā, lūk, kas: “Manuprāt, par maz pētījumu tiek veikts, lai noskaidrotu zāles pret stulbeņiem.” /Bils Vatersons, karikatūrists/
Agris Dzenis: Tad varbūt ir vērts šo kataklizmu sarīkot, lai ātrāk aiziet bojā jūsu sludinātās doktrīnas pretinieki un iestājas komunisms? Steidzīt, nezinu, kā ir ar zālēm pret stulbeņiem, bet labākās zāles pret gudrību ir akla sekošana ideoloģijām un doktrīnām.
Aivars Garda: Tad jau Agris Dzenis ir akli sekojis un seko kaut kādām viņam vien zināmām ideoloģijām un doktrīnām…
Agris Dzenis: Nē, nesekoju! Man pietiek ar ķīmiskām vielām, lai uz kādu laiku atslēgtos no realitātes. Būt dullam vai apdullinātam skaidrā un gadiem ilgi – tā jau ir patoloģija.
Madara Valdmane: Agris Dzenis nupat pats atklāja savu likstu – ar ķīmiskām vielām viņš cīnās pret gudrības ienākšanu sevī. Pret šādu cīņu gudrība ir bezspēcīga.
Linards Mucins: Krievijas impērijai ir tikai viens uzdevums un tendence – izplesties un iekarot, un pakļaut, un asimilēt kaimiņu tautas un to teritorijas!!! To darīja gan Krievijas cari, gan citi tās vadoņi, lai kā tie nesauktos un kādu ideoloģiju nepiekoptu!!! Tas, ka Ulmanis paziņoja, pretēji Niedram, ka Latvija aristokrātiem atņems zemi un izdalīs to latviešu bezzemniekiem, bija noteicošais, lai sabruktu krievu okupantu vienīgais reālais bruņotais spēks – latviešu strēlnieki; komunisti bija spiesti steigšus atvilkt karaspēku un laisties!!! Poļi un igauņi arī sakāva!!!
Aivars Garda: Ļeņinam tādu nodomu nebija, Linard Muciņ. Visiem citiem Krievijas valdniekiem bija, piekrītu.
Uldis Osis: Savukārt 1920. gadā parakstītais Latvijas Krievijas miera līgums lielā mērā atspoguļoja to pašu ģeopolitisko situāciju pēc 1918. gadā parakstītā un pēc tam anulētā Brestļitovskas miera līguma. Krievijā joprojām turpinājās Pilsoņu karš, tā bija novājināta, iekšpolitiskā situācija bija tuvu pilnīgam sabrukumam. Tādēļ arī 1920. gada miera līguma parakstīšana bija piespiedu izmisuma solis no Krievijas puses un nevis labvēlības dāvana. Par to liecina pat tas, ka Krievijas valdība izrādīja lielāku gatavību miera līgumu parakstīt nekā Antantes valstis šādu soli atbalstīt.
Inese Kalniņa: Bet kā ar to, ko Aivars Garda saka intervijā par Ļeņinu? Man viņa izklāsts pārliecināja, kaut arī tas ir pretrunā vispārpieņemtajiem uzskatiem. Vai esat, Uldi Osi, gatavs mainīt savus priekšstatus par Ļeņinu?
Uldis Osis: Es vairāk pieturos pie atziņas, ka vajag mazāk klausīties vārdos, bet vairāk skatīties uz darbiem… Varbūt pastāv vēl kāda cita, Augstāka taisnība vai ideja. Tādā gadījumā jāsecina, ka tā Ideja bija radīt mūs visus ļoti dažādus un cīņā, nereti ļoti nežēlīgā, noskaidrot, kuram ir taisnība. Tā būs tam, kas uzvarēs, neatkarīgi no tā, ko tas vai cits domājis, rakstījis vai sludinājis.
Elita Kalniņa: Izlasīju… Nemainīšu.
Liene Apine: Cilvēces uzdevumu un ideju ir definējis Augstākais. Visas nelaimes, ko piedzīvojam, ir mūsu negribēšanā izprast Augstākā Gribu un Likumus. Cilvēks iedomībā uzskata, ka viņam ir labāk redzama un zināma notiekošā būtība. Par laimi, Augstākais ir devis iespēju, uzticoties Viņam, cilvēkam iemācīties tvert lietu būtību, taču, lai tas notiktu, Augstākā Esamība un Viņa Teiktais ir jāpieņem. Hierarhijas izjūta ļauj pat it kā visiem redzamā ārprātā saskatīt notiekošā lietderīgumu un pat skaistumu. Cīņas un nelaimes rada cilvēki ar savu egoistisko norobežošanos un Augstākā Saprāta noliegšanu. Dzīve kļūtu nesalīdzināmi vieglāka un skaistāka, ja cilvēki uzdrošinātos beidzot uzticēties tam, ko saka mūsu Radītājs.
Inese Kalniņa: Igors Šiškins tāpat kā daudzi ir uzķērušies uz liberastu, melno ložu makšķeres, kuru vienīgais mērķis ir bijis un joprojām ir sagrozīt cilvēkiem prātus tā, lai labo un pareizo uzskatītu par aplamo. Viens no tādiem piemēriem ir Ugunskrusta “sabeigšana”. Šiškins pats tagad cīnās pret šīs zīmes būtības sagrozīšanu. Tas tika darīts ar nodomu, lai cilvēki novērstos no patiesības skaistuma. Tāpat pederasti ir paņēmuši varavīksni kā simbolu, bet, kā teica Aivars Garda, lielkrievu nacisti visur cēla Ļeņina pieminekļus, lai radītu cilvēkos riebumu un netiktu pētīta Ļeņina misijas patiesā būtība.
Igors Šiškins: Krievžīdi ir šovinisti, bet ne nacisti. Esmu pildījis vienīgi savas sirdsapziņas rīkojumus, darot to, uz ko daudzi nav spējīgi. Es taču nesaku, ka DDD ir radīts ar krievžīdu vai kādu citu rīkojumu.
Līga Muzikante: Igor Šiškin, ļoti labu komentāru uzrakstīja Inese Kalniņa. Pirms sāc komentēt Tu, palasi, ko Ļeņins ir rakstījis par lielkrievu šovinismu – par ģeržimordām! Viņam šovinisms bija pretīgs, un viņš uzskatīja, ka tas kaitē revolūcijai. Turklāt viņš ļoti strikti nodalīja mazo, apspiesto tautu nacionālismu (to atzina kā vajadzīgu!) no lielo apspiedējtautu nacionālisma jeb šovisnisma (to nosodīja). Tu pats esi nonācis krievžīdu jeb cionistu ideoloģijas valgos, tādēļ nespēj ieraudzīt realitāti, jo iepotētie aizspriedumi pret Ļeņinu traucē. “Krievžīdiem” – pareizāk sakot, bagātajiem plutokrātiem, pārsvarā “līkajiem”, kapitālistiem, megamiljardieriem, arī cionistiem – Ļeņina ideāli likās bīstami, tādēļ tie darīja visu iespējamo, lai nepieļautu to realizēšanos un lai sakropļotu, dēmonizētu komunismu, iesējot tādos kā Igors Šiškins nožēlojamus stereotipus un tādējādi liekot tādiem kā Igors Šiškins nevis kļūt iekšēji brīviem, bet darboties kā skrūvītei cionistu smadzeņu skalošanas plānā.
Elita Kalniņa: Tā kā studēju vēsturi. Biju spiesta izlasīt visu Ļeņinu… Beidziet… Neviena raksta neredzēju par cilvēkmīlestību… Tikai tas ir lietu mērs.
Igors Šiškins: Līga Muzikante, vai maz pati saproti, ko esi sarakstījusi… zaglis parasti brēc: ķer zagli!
Līga Muzikante: Igor, ej un atskurbsti! Esi ļāvies sakompostrēt sev smadzenes tā, ka vairs nespēj atšķirt graudus no pelavām. Tieši tas ir masonu jeb brīvmūrnieku manipulāciju mērķis: sajaukt cilvēkiem prātus. Tas jau vien, ka brīvmūrnieki iebalzamēja Ļeņinu un izlika apskatei, padarot viņu par elku, norāda, ka Ļeņins bija tik bīstams viņiem, ka vienīgais, ko varēja, sagrozīt viņa idejas un aiz viņa tēla pastrādāt noziegumus. Tieši tas pats notika ar Kristu un vēlāk izveidoto baznīcu, Bet Tev tik un tā prātiņš ir par īsu, lai šo, ka es rakstu, Tu saprastu… Soļo uz savu smilšu kasti un attīsties.
Aivars Garda: Elita Kalniņa, tas, ka Elita, Aivars vai visi cilvēki kopā kaut ko redz vai neredz, nav lietu mērs. Ja Augstākais kaut ko saskata, tad tas ir visu lietu mērs. Jo cilvēkiem ir tendence kļūdīties.
Līga Muzikante: Es lepojos ar mūsu tautas senčiem, kas sadeva pa zobiem Krievijas impērijai ar caru priekšgalā un bija nozīmīgs spēks revolūcijas realizēšanā! Un es ceru, ka šodienas latvieši atcerēsies šo strēlnieku varonību un beidzot atjaunos taisnīgumu – “sados pa zobiem” jeb padzīs no Latvijas okupantus, šos lielkrievu šovinistus!
Edgars Patmalnieks: Līga, to vajag mācīt! Citādi smadzenes ir slinkas un nevēlas jaunas iemaņas apgūt. Ja nebūs propagandas, bez piemēra viss pārējais ir iedomu tēls.
Andris Stūrītis: Tieši jau otrādāk, mūsu senči līdz pēdējam aizstāvēja Krievijas impēriju, organizējot strēlnieku pulkus un cīnoties Nāves salā, Tīreļpurvā, pie Ložmetējkalna…
Madara Valdmane: Andri Stūrīti, Jums nu gan, godīgi sakot, putra galvā!
Līga Muzikante: Mūsu senči, cīnoties Nāves salā, Tīreļpurvā, Ložmetējkalnā, necīnījās par Krievijas impēriju, bet gan pret vācu karaspēku! Tāpat kā leģionāri necīnījās par Lielvāciju, bet gan pret Padomju Savienību! Ne velti pirmais Valsts prezidents Jānis Čakste atklāja pieminekli Nāves salas aizstāvjiem. Esmu pārliecināta, ka Čakste negodināja šos strēlniekus par to, ka viņi ir aizstāvējuši Krievijas impēriju… Un arī sarkanajiem strēlniekiem tika ļauts atgriezties neatkarīgajā Latvijā, turklāt turpināt militāro dienestu!
Madara Valdmane: Starpkaru Latvijā sarkanie latviešu strēlnieki netika nosodīti un Ļeņins netika zākāts – to zinu no savu vecvecāku stāstiem. Manas vecāsmātes brālis bija apsargājis Ļeņinu, bet pēc tam atgriezās neatkarīgajā Latvijā un bija tai no sirds uzticīgs.
Andris Stūrītis: Madara Valdmane, nu nav man nekāda putra galvā. Tanī laikā naids pret vāciešiem bija mākslīgi uzkurbulēts. Kaimiņu tautas noskatījās no malas, jo tas nebija viņu karš, bet latvieši, sasaukti strēlnieku pulkos, aizgāja bojā tūkstošiem. Kā vārdā?
Līga Muzikante: Andri Stūrīti, kā pareizi jau norādīja Madara Valdmane, Jums tomēr ir putra galvā. Latviešu puikas – arī sarkanie strēlnieki – ar savām asinīm izcīnīja neatkarīgu Latviju. Un es godinu šos varoņus! Latviešiem ir bijis taisnīgs, nevis mākslīgi uzkurbulēts naids pret vāciešiem jau kopš 13. gadsimta. Starp citu, diezgan daudzi vietējie baltvācieši piedalījās arī Bermontiādes kaujās pret Latvijas valsti. Un es lepojos par Latvijas valdības iedrosmi 1920. gados veikt agrāro reformu, atņemot aptuveni pusi Latvijas teritorijas vācu muižkungiem un baznīckungiem un atdodot to latviešiem. Šādi mans vecvectēvs ieguva gabalu no nacionalizētās Ķoņu muižas zemēm un muižas kūti kā atlīdzību par piedalīšanos Brīvības cīņās.
Par latviešu kangariem ir cits stāsts. Arī Kārļa Ulmaņa pavēli nepretoties krievu okupācijai 1940. gadā es uzskatu par nodevību, jo latvieši bija gatavi karošanai. Turklāt jau 1937.–1938. gadā, kad Krievijā notika latviešu iznīcināšana, Ulmaņa valdībai vajadzēja dibināt militāru aliansi ar Lietuvu, Igauniju, Somiju, arī Poliju, jo uzbrukums bija paredzams. No visām nosauktajām valstīm tikai somi karoja un varonīgi nepieļāva okupāciju. Pārējo valstu vadītāji nodeva savas tautas jau krietni pirms 1939. gada…
Guntis Zarins: Līga Muzikante, vai tad pašreizējie okupanti nav ideoloģiskie pēcteči tiem pašiem, kas kopā ar latviešu sarkanajiem strēlniekiem sadeva pa zobiem Krievijas impērijai? Kas okupēja Latviju? Impērija vai revolūcijas rezultātā izveidotā padomju vara?
Līga Muzikante: Latviju okupēja ar lielkrievu šovinismu piesūkusies totalitāra valsts – Padomju Savienība. Ļeņins bija pret lielkrievu šovinismu, to viņš bieži ir norādījis savos rakstos.
Guntis Zarins: Lielkrievu šovinisms ir nacionāla īpatnība. Mūs okupēja padomju vara, kas balstījās uz marksisma-ļeņinisma ideoloģijas bāzes, ko savā laikā aizstāvēja arī sarkanie strēlnieki.
Igors Šiškins: Gunti, bet ne latviešu strēlnieki.
Līga Muzikante: Ne Marksam, ne Ļeņinam un viņa sludinātajām idejām nav nekā kopīga ar lielkrievu šovinismu. Tāpat latviešu sarkanie strēlnieki neaizstāvēja lielkrievu šovinismu, bet gluži pretēji – cīnījās pret to, jo ļoti labi zināja, kā Krievijas impērija Latvijā veic pārkrievošanu un paverdzina latviešus. Diemžēl pēc Krievijas impērijas sagrūšanas lielkrievu šovinisms saglabājās – tas pārkrāsojās un turpināja noziegumus. Ja tiktu pieņemta Ļeņina sludinātā komunisma būtība, tad lielkrievu šovinistiem un citu tautu apspiedējiem būtu beigas.
Igors Šiškins: Bet tos lielkrievu šovinistus radīja padomju vara ar Ļeņinu priekšgalā… Latvijas neatkarību izcīnīja nevis sarkanie strēlnieki (kuru vairumam galīgi neinteresēja Latvijas neatkarība), bet gan latviešu strēlnieki.
Aivars Garda: Gunti Zarin, kas tad okupēja Latviju Krievijas caru izpildījumā, ja ne toreizējie lielkrievu šovinisti? 1940. gadā Latviju okupēja padomju vara, kurā nebija smakas no patiesā komunisma. Marksismu un ļeņinismu padomju draņķi izmantoja kā savu karogu. Ļeņins pie tā nav vainīgs. Lasiet Dzīvo Ētiku, varbūt tad apskaidrosies Jūsu prātiņš.
Tu, Igor Šiškin, jau galīgi esi aizgājis auzās! Lielkrievu šovinisms radās jau dažus gadsimtus ātrāk par padomju varu. Gandrīz visi Ļeņina valdībā, izņemot pašu Ļeņinu, bija lielkrievu šovinisti. Nacisms un šovinisms pēc savas būtības ir sinonīmi, ja to vēl nezināji. Ja prātiņš nevelk, nepiedalies pieaugušu cilvēku diskusijās. Varat abi ar Stūrīti nelasīt laikrakstu “DDD”, ja nespējat kļūt gudrāki. Lopveidīgo interešu avīželes jūs paņems ar atplēstām rokām. Mums infantilie nav vajadzīgi.
Igors Šiškins: Aivar Garda, ja par lielkrievu šovinistiem uzskati žīdus, kuri atradās ap Ļeņinu, tad nevaru nepiekrist, ka padomju vara ir žīdu vara.
Madara Valdmane: Skatos, ka te komentāros uzradies Igors Šiškins. Tātad “DDD” tiek rakstīts kaut kas ļoti netīkams kliķei, tāpēc visur esošais provokators Šiškins metas uzbrukumā. Protams, Ļeņina attaisnošana ir bīstama pārnacionālajam globālajam sindikātam, kurš turas uz lielkapitālisma, nevis komunisma principiem. Bet par pašu Šiškinu, laikam nav dūmu bez uguns runām, ka Šiškins ir atbildīgs par okupantu pieminekļa spridizināšanas izjaukšanu.
Aivars Garda: Man arī daudzi un jau sen ir teikuši, ka Igors Šiškins ir provokators. Pēdējie Šiškina darbi par to liecina. Kā tad ir, Igor?
Igors Šiškins: Parasti provokatori mani mēdz saukt par provokatoru, jo saucu lietas īstajos vārdos, boļševiku padēkļi.
Aivars Gedroics: Nav vērts turpināt šo tēmu, dārgie draugi…
Aivars Garda: Ar tādiem kā Igors Šiškins mēs nekādi draugi nevaram būt. Un neesam.
Aivars Gedroics: Nu es to attiecinu uz visiem komentētājiem šeit!
Igors Šiškins: Aivar Garda, zelta vārdi. Tev, protams, netīk ugunskrusta zīme, kuras aizsardzību uzskati par provokāciju, bet tā jau ir tava problēma.
Aivars Garda: Lai citi, kas lasa, gardi pasmejas par stulbajiem Igora Šiškina komentāriem.
Līga Muzikante: Igors Šiškins nu parādīja īstu viepli. Laikraksts “DDD” ir bijis vienīgais, kurš aizstāvējis ugunskrusta zīmi. Mūsu lasītāji atceras šogad publicēto interviju ar Igoru Šiškinu par šo tēmu – tās nosaukums “Mūžsenais svētais simbols – svastika”. Tāpēc Igora Šiškina tagadējā melošana un gānīšanās parāda viņa zemisko dvēseli.
Aivars Gedroics: Līga, tik tiešām labāk domāsim kopā, kā aizstāvēt, piem., Ugunskrustu un arī Cukuru.
Līga Muzikante: Kā redzi, ar melīgiem provokatoriem neko kopā paveikt nav iespējams. Lai iet un attīstās.
Aivars Gedroics: Viņš ir impulsīvs cilvēks, ar laiku aties!
Madara Valdmane: Pievienojos tam, ko raksta Aivars Garda, ka Padomju Savienība ne bija ne smakas no komunisma un Ļeņina tēla aizsegā tika veikti drausmīgi noziegumi. Tāpat kā Kristus tēla aizsegā ir paveikti prātam neaptverami noziegumi un iekarošanas. Bet pie šiem noziegumiem nav vainojami vispārcilvēcisku ideālu atnesēji, bet gan noziedznieki, kas tos izmantoja un izkropļoja varas iegūšanai. Rotšildi, Rokifelleri, Baruhi – vai tad viņiem ir izdevīgs komunisms, kādu sludināja Ļeņins? Protams, ka ne, jo tas sagrautu viņu varu. Tādēļ šie superbagātnieki finansēja komunisma ideoloģijas izkropļošanu ar Ļeņina un Marksa izkārtni pa priekšu, tādējādi cilvēku apziņā arī dēmonizējot komunismu, kurš lielkapitālistiem ir lielākais ienaidnieks. Uzskatu, ka arī kultūrmarksisms ir radīts, lai izkropļotu ideālus un sagrautu vērtību hierarhiju. Kā raksta Aivars Garda, Marksam nav nekāda sakara ar kultūrmarksismu un t.s. padomju komunisms nebija Ļeņina ideju izpildījums, bet gan izkropļojums.
Guntis Zarins: Deboļševizācija un vienlaicīgi boļševiku idejiskā tēva Ļeņina slavināšana… hm… eleganti
Aivars Garda: Gunti Zarin, lai muļķiem būtu ko brīnīties…
Guntis Zarins: Aivar Garda, kaut ko tādā stilā arī gaidīju…
Aivars Garda: Tad jau ir cerība, ka Jūs nebrīnāties…
Aivars Gedroics: Tas, ka Aivars Garda un Igors Šiškins strīdas, gan mani sāpina! Lai tad nu paliek katrs pie sava viedokļa.
Aivars Garda: Ne jau es strīdos ar Igoru Šiškinu, bet viņš strīdas ar mani. Turklāt viņš pārkāpj visas pieklājības normas. Ja viņš neatvainosies, tad man un maniem domubiedriem, nekas cits neatliks, kā nosūtīt viņu uz smilšu kasti muļķoties kopā ar pārējiem. Vai tad es esmu vainīgs, ka Igors Šiškins nespēj saprast elementāras lietas? Būtu tad vismaz gudri paklusējis! Bet nē, muld uz nebēdu.
Aivars Gedroics: Nu es mēģināšu Igoru pārliecināt, lai necenšas jūs pārtaisīt!
Aivars Garda: Es jau vairākus gadus mēģinu salabināt Jūs ar Juri, taču nesanāk…
Inese Kalniņa: Joprojām neesmu saņēmusi atbildi, vai ar Šiškina priekšnieku ziņu tika uzlaisti gaisā puiši, kuri mēģināja atbrīvot Rīgu no apkaunojošā pieminekļa “padomju atbrīvotājiem”? Kā tad īsti ir: muļķis/idiots vai čekists/nodevējs/dienestu ķēdessuns?
Dzintars Lielais: Inese Kalniņa, liec mierā tos džekus, viņi sen ir atsēdējuši savu sroku un nākošos spridzinātājus gaida tas pats cietums.
Aivars Gedroics Par to lasi M.Ruka grāmatā “Spridzinātāji”…
Andris Polis: Pieminekļa spridzināšanas mēģinājums man šķita aizdomīgs, jau līdzko dzirdēju ziņās. Pat minimālas militārās zināšanas ir pietiekamas, lai rīkotos bez riska pašam spridzinātājam. Ļoti augsta ir varbūtība, ka zinoši provokatori tīši upurēja pilnīgus muļķus, lai izraisītu iekšpolitisku un ārpolitisku saspīlējumu.
Chukmasoff Artur: Kapitālisms nav ne kāds baisais purns, bet ideālākā sabiedrības iekārta.
Karlis Gru: Chukmasoff Artur, tam gan es nepiekrītu. Pat dzeja ir rakstīta par strādnieku smago stāvokli to paverdzināšanas laikā. Atliek paieties pa strādnieku dzīvojamiem rajoniem tepat Rīgā. Drūmi laiki, tehnikas progresa un kapitāla uzkrāšanas periodā. Vergu darbs austuvēs un bērnu darba nami Anglijā. Tikai strādnieku valsts rašanās piespieda arī kapitālismam pierauties un radīt kaut vieglāku dzīvi arī saviem strādniekiem. Savādāk arī tur būtu tas kapitālisms ar kājām pa priekšu aiznests uz kapiem. Tagad kapitālisms cenšas atgūt savas zaudētās pozīcijas. Nu nē, nekad nepiekritīšu, ka tā ir ideālākā sabiedrības iekārta, ja viens parazitē uz vairākuma galvām un peldas naudā, kamēr ļoti daudzi vergo, knapi velkot dzīvību. Palasi Dikensu. Tur ir aprakstīti tie apstākļi, kā dzīvoja parastā tauta 1800. gados. Vergu darbs, kur tai pašā Anglijā sieviete bija lopa līmenī. Relatīvi nesen tā dabūja tiesības vēlēt. Bērnu darbs ar dzīvības risku austuvēs pa 16 stundām dienā. Neviens zemnieks pat nesapņoja par kapitālistu kļūt. Viņam bija smagi jāstrādā, lai kapeikas nopelnītu. Mūsdienās? Tu vari konkurēt ar starpkontinentālu kapitālistu bandu? Te jau daži mēģināja. “Dzintars”, liekas, bija pēdējais. Palasi “Ekonomikas slepkavas Dienasgrāmatu”, Perkins pats ar to nodarbojies un to virtuvi labi atklāj. Visiem lielbagātniekiem viņu bagātības pamatā ir nelietīgi iegūti līdzekļi. Visiem.
Māris Lazda: Strādāsim, lai atdzimst patiess latvju gars – visur un ikvienā.
Kārlis Pinksis: Par mūsu strēlniekiem nevar nelepoties, jo viņi – sarkani, balti vai rozā – sasita visus savus ienaidniekus! No letiņiem ir bēguši visi!
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.19(441) [2019. gada 11.–24. oktobris]