Nevis nacionāli veģetēt, bet dzīvot!

Saruna ar žurnālistu Vilhelmu Ļutu

 

Tikai “DDD” nepārdodas

 

DDD: Jūs pats esat ilgstoši strādājis žurnālista darbu. Kādam ir jābūt žurnālistam?

Vilhelms Ļuta: Žurnālista uzdevums būtu teikt taisnību, atspoguļot patiesību. Es pats savās publikācijās vienmēr esmu balstījies tikai uz statistiku, uz datiem. Ja man datu nav, tad neesmu pārliecināts, kā ir patiesībā. Žurnālistam būtu jāatver acis tautai. Bet… žurnālists, kurš grib saglabāt savu darbu, klausa redaktoru, savukārt redaktors – naudas devēju. Un šī iemesla dēļ mēs redzam, ka Latvijā nav godīgu žurnālistu, izņemot “DDD” strādājošos. Jūs esat izņēmums! Kurš vēl kaut ko tādu var atļauties – runāt skaidru valodu, ka ir jāveic dekolonizācija?! Tāpēc avīzi “DDD” es augstu vērtēju, tā ir vienīgā normālā avīze. Savulaik arī nacionālo partizānu avīzes bija normālas: viņi rakstīja pret valdošo pretlatvisko okupācijas varu.

DDD: Kāpēc citas avīzes nav normālas?

V.Ļ.: Kas algu maksā tur strādājošajiem? Saimnieks! Ja saimnieku neklausīsi, tevi atlaidīs. Šie žurnālisti ir roklaižas – kā suņi, kas kalpo savam saimniekam. Rakstīt patiesību – pasarg, Dievs! Un šie bagātie saimnieki stingri rūpējas, lai pie melnā tumsonīgā pūļa nonāktu tikai viņu finansētā informācija, nevis normāli laikraksti kā “DDD”. Citādi viņu vara tiks apdraudēta, jo cilvēku izglītošanai ir liels spēks. Šo saimnieku uzturētās preses žurnālisti ļaujas nopirkties un klusē par patiesību.

Piemēram, “Neatkarīgā Rīta Avīze”– vai esat redzējusi, ka tur kāds Lembergu lamātu? Nemūžam! Tikai slavēs. Tāpat “Latvijas Avīze”. Kāpēc Krustiņu nometa? Tāpēc, ka viņš mēģināja pakritizēt Ventspili. Un arī Rasai jāuzmanās: ja kaut ko darīs ne tā, “nolidos”. Un tā ar visām latviešu avīzēm – turas savā atļautajā līmenī. Savukārt krievu avīzes – tās ir Maskavas rokās. Es nezinu, kas stāv aiz jums, bet jūs, pretēji citiem, sakāt patiesību, par ko var pārliecināties ikdienā.

DDD: “DDD” ir vienīgā neatkarīgā nacionāla mēroga avīze Latvijā – mums nav saimnieka. “DDD” izdevēja ir biedrība “Latvijas Nacionālā fronte”, un avīze tiek izdota, pateicoties apgādam “Vieda”, lasītāju ziedojumiem un žurnālistu pašaizliedzīgajam darbam. Daudzi nemaz nezina, ka Latvijā ir tikai piecas nacionāla mēroga avīzes: “DDD”, “Latvijas Avīze”, “Diena”, “Neatkarīgā Rīta Avīze” un “Dienas Bizness”. Izņemot “DDD”, pārējās ir oligarhu sponsorētas avīzes. Latvijā ir daudz reģionālo avīzīšu. Ņemot vērā to, ka visu avīžu tirāžas ir kritušās tik strauji, ka baidās publicēt savu tirāžu (tika maza tā ir), laikraksta “DDD” lasītāju skaits tagad ir tikai nedaudz mazāks par citu avīžu lasītāju skaitu.

V.Ļ.: Esmu ļoti pateicīgs jūsu avīzes redakcijai. Salīdzinu jūs ar Danko – varoni, kurš izglāba tautu. Šo teiksmu var attiecināt uz “DDD”, kas šodien ar ziedošanos rīkojas līdzīgi Danko.

DDD: Tas ir liels pagodinājums. Paldies par augsto novērtējumu!  

V.Ļ.: “DDD” ir cīņā saucējs. Tāpēc, ka droši paužat patiesību, daudzi ar jums strīdas, grib nodzēst jūsu liesmu. Taču jūs savu darbu turpināt, par spīti visam. Nevienā citā avīzē nevar nopublicēt taisnību. Ja gribi pateikt kaut ko reālu, ka okupanti dzīvo uz latviešu rēķina, – kura cita avīze to publicēs? Bet tā ir tīra patiesība, ko var pierādīt arī ar skaitļiem. Taču saimnieku uzturētā prese šos faktus noliek malā, par tiem labāk nerunāt.       

 

Tie paši saimnieki sponsorē partijas

 

DDD: Tie paši saimnieki – vai tie būtu sorosveidīgie liberastijas izplatītāji, vai pašmāju kangariskie miljonāri – ir ne tikai valdošās preses, bet arī partiju sponsori.

Vilhelms Ļuta: Jā, un tāpēc šajās partijās īstu latviešu nacionālpatriotu, atskaitot Aleksandru Kiršteinu un vēl vienu otru, tikpat kā nav. Praktiski visi tur ir padomju laika ražojums – to laiku turpinājums vēl joprojām. Tādi kā Kiršteins var pateikt kaut ko, bet atbalsta partijā viņam nav.

DDD: Vai jums neliekas, ka arī Kiršteins par maz saka? No Saeimas tribīnes taču varētu beidzot sākt runāt par dekolonizācijas nepieciešamību?

V.Ļ.: Varētu gan. Taču viņiem ir partijas disciplīna un tāda izlēkšana neatmaksājas… Visi cenšas runāt pa prātam Briselei un Maskavai. Bet par to, kas vajadzīgs Latvijai, nerunā. Retums izmet kādu frāzi, bet darīt jau neko nedara. Līdz ar to latviešu tauta ir pamesta likteņa varā – no pašas Saeimas un valdības puses. Pirms vēlēšanām katrs sola, ka nu būs labi, bet pēc tam tautas labā reāli nekas darīts netiek. Taču pirmais, kas ir jāpaveic latviešu tautas labā, ir okupantu izraidīšana. Bez dekolonizācijas visas nejēdzības turpināsies. Valstij nav nākotnes, ja netiks veikta dekolonizācija, jo latvieši kā tauta neatdzīvosies, bet turpinās degradēties.    

DDD: Esmu sastapusi daudzus pārtikušus latviešus, kas spulgām acīm stāsta, ka viss ejot uz augšu…

V.Ļ.: Tautas un valsts dzīve iet uz leju. Par to liecina fakti. Kā gan valsts dzīve var uzlaboties, ja latviešu proporcijas pilsoņu skaitā krītas, bet naturalizēto kolonistu – pieaug!

DDD: Naturalizēt kolonistus – faktiski ārējos ienaidniekus, kas paši vai kuru senči Latvijā ieradās okupācijas laikā no okupētājvalsts, – ir noziegums pret cilvēci.

V.Ļ.: Jā, tas ir noziegums, kurš vērsts uz latviešu tautas un valsts likvidēšanu. Un tas tiek veikts apzināti, sniedzot finansiālu atbalstu, kā jau runājām iepriekš. Latvieši tiek apstulboti tik ļoti, ka paši šo noziegumu pat nesaskata.

Varbūt daža laba personīgais labums pieaug, taču tautai iet grūti, tautas nacionālā kultūra degradējas.

DDD: Latvieši zaudē nacionālos ideālus un kļūst lopveidīgi – tādi, kam interesē tikai sava pārticība jeb labi paēst plašā nozīmē.

V.Ļ.: Skumjākais, ka tieši Saeimā un valdībā bez jēgas daudz ir tādu, kas maina savu pārliecību personīgā labuma dēļ. Cilvēki ir nopirkti, un ja tiem vairāk par visu interesē nauda un slava, tad viņi iet tur, kur to var dabūt. Piemēram, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Bija laiks, kad viņa rakstīja “Latvijas Avīzē”, – viņas raksti bija labākie tajā avīzē. Bet tagad viņa dzied līdzi Briselei, Amerikai, jo ieguvusi amatu. Ja aizstāvēs latviešu nacionālos ideālus, tiesības, viņa no šī amata “izlidos”. Ināra Mūrniece savu pārliecību ir mainījusi acīmredzot slavas un naudas dēļ.

DDD: Mēs uzskatām, ka ierocis, kas sagrautu šo pretlatvisko sistēmu, ir apzināts vēlēšanu boikots un garīga iecelšanās.

V.Ļ.: Jā, es to zinu. Bet vajadzētu pārliecināt nacionālpatriotus, jo, ja būs vairāk tādu cilvēku kā jūs, tad kaut ko varētu izdarīt.

DDD: Vai ar vēlēšanu palīdzību ir iespējams veikt dekolonizāciju?

V.Ļ.: Nē, mēs redzam patieso ainu – kolonisti vēl joprojām ir šeit. Un es nedomāju, ka visi latvieši ar to ir apmierināti. Tāpēc, lai sagrautu šo sistēmu, ir vajadzīgi tādi cilvēki, kādi bija nacionālie partizāni. Mēs redzam, ka pēdējie 30 gadi mūsu tautai nav bijuši labvēlīgi – tā saucamā neatkarība nav palīdzējusi atdzimt un atbrīvoties no okupācijas un kolonizācijas, jo pie varas palika un vēl joprojām valda čekisti. Piemēram, Ivars Godmanis un tamlīdzīgi personāži!

DDD: Bet latvieši regulāri katrus četrus gadus iet un balso par viņiem.

V.Ļ.: Tā jau ir – par tiem pašiem čekistiem. Esot jābalso – vai nu par čekistiem, vai par krieviem. Citas izejas neesot.

DDD: Notiek latviešu sacensības ar naturalizētajiem okupantiem – kurš uzvarēs vēlēšanās. Vai tas nav amorāli?

V.Ļ.: Nu, protams, ir. Pirmkārt, vislielākais noziegums, ko izdarīja valdība, – tā ir okupantu naturalizēšana. Lielas ziepes savārīja jau Māra Gaiļa laikā, kad pieņēma likumu – dot vienkārši pilsonību. Kādiem 116 tūkstošiem pilsonību iedeva, kam ne tēvs, ne māte nav bijuši pilsoņi. Ļāva rīkoties vietējām varām – galvenokārt, Daugavpilī un Jūrmalā. Pēc tam izdomāja naturalizāciju, kurā ir tik atviegloti noteikumi kā nevienā citā valstī. Un kāds bija šīs naturalizācijas rezultāts? Referendums, kurā vairāk nekā 273 tūkstoši nobalsoja pret Satversmi – par krievu valodu. Izrādās, katrs piektais balsstiesīgais pilsonis ir pret Satversmi! Būtībā viņiem visiem vajadzētu atņemt pilsonību.

DDD: Un izraidīt.

V.Ļ.: Turklāt vesels bars no šiem naturalizētajiem vispār latviski neprot. Cik gan daudziem pilsoņiem mēs nevaram ticēt – viņi ir pret Satversmi, pret Latvijas valsti…

DDD: …pret latviešu tautu!

V.Ļ.: Jā, pret latviešu tautu. Un par ko viņi iestājas? Par Maskavu, par Putinu. Šādu situāciju radīja mūsu pašu valdošie politiķi. Noziegums turpinās. Briselieši bez jēgas baksta, ka šeit nekādas okupantu vajāšanas nedrīkstot būt… Un mūsu pakalpiņi klausa, dzenot tautu un valsti postā.

Principā es piekrītu, ka ar vēlēšanu palīdzību šīs nodevējpartijas turas pie varas un uztur noziedzīgo sistēmu. Ar šādām vēlēšanām dekolonizāciju paveikt nemūžam nav iespējams.

DDD: Ir vajadzīga sacelšanās?

V.Ļ.: Nu, jā. Bet, lai saceltos mums vajag stiprus latviešus, kādi bija partizāni.

           

Sekojiet Danko!

 

DDD: Kādēļ paši latvieši ir tik stulbi, ka kaitē sev un pazudina savu valsti?

Vilhelms Ļuta: Diemžēl vairums latviešu vienmēr ir bijuši pērkami un pieraduši klausīt lielvarām. 800 gadus jau bija jāklausa: vai nu krievam vai vācietim. Tagad dzīvē ir tāpat – ja nemēģināsi protestēt un peldēsi pa straumi, tad dzīvosi; ja mēģināsi sacelties, galva būs nost.

Jā, pareizi – tā ir veģetēšana. Vairums gluži vienkārši veģetē, nevis dzīvo. Cik tad to varoņu ir?! Varoņu vienmēr mums ir bijis maz.

DDD: Bet šai varonībai ir jārodas un jāpieaug, lai mēs kā tauta izdzīvotu un pastāvētu. 

V.Ļ.: Taisnība, tomēr varonības saknes šobrīd vairumam ir vājas, tāpēc pagaidām nekas nesanāk.

DDD: Vai netikums pārdoties traucē kļūt par varoni?

V.Ļ.: Jā, garīgs vājums, vēlme labi veģetēt. Daudzi grib vienkārši mierīgu dzīvi, jo, tiklīdz līdīsi ārā, dabūsi pa nagiem un pašlabums cietīs. Latviešiem tik ļoti pietrūks iedrosmes un pašuzupurēšanās! Pagaidām skaitļi liecina, ka latvieši iznīkst. Ja neapstāsies latviešu izbraukšana un krievi turpinās iebraukt, tad būs beigas. Tādēļ jau es Aivara Gardas veidoto avīzi salīdzinu ar Danko, kurš izrāvis savu sirdi no krūtīm, lai apgaismotu ciltij ceļu.

 

Priekšrocības kolonistiem

 

DDD: Jūs rakstījāt, ka ideju par latviskās Latvijas izveidi pilnībā sabrucināja varnešu ciniskais lēmums okupantiem piešķirt pilsonību.

Vilhelms Ļuta: Tieši tā. Atjaunojot neatkarību, pilsonība tiesiski pienācās tikai tiem, kas jau bija Latvijas Republikas pilsoņi līdz 1940. gada 17. jūnijam, un viņu pēcnācējiem. Pilsonības piešķiršana okupantiem jeb naturalizācija nekad nav bijusi tiesiska, tā ir noziedzīga. Turkmēņi izdzina, arī uzbeki, kazahi izdzina kolonistus, kas ienākuši padomju laikā. Un Kremlis klusē. Bet mūs lamā, kaut klanāmies kolonistu priekšā zemāk par zemi.

Ne bez tagadējā Valsts prezidenta Egila Levita gādības tika parakstīts līgums, ka pensionētajām okupantu militārpersonām ir jānodrošina sociālie apstākļi. Vai gan var būt vēl kas ciniskāks! Un tad brīnāmies, ka Latvijā valda liela nabadzība, mazas pensijas. Tad, lūdzu, latviešu politiķi, gādājiet par savu tautu, par latviešu nāciju, nevis par okupantiem! Ne tikai militāristiem, bet arī civilokupantiem Rīgā ir sociālās garantijas. Rīgā dzīvo puse visu krievu un tikai ceturtā daļa latviešu. Kolonistu pensionāri brauc bez maksas ar sabiedrisko transportu, bet vietās, kur dzīvo pārsvarā latvieši, ir jāmaksā. Pat tiem pensionāriem, kuri atbraukuši no Krievijas, Rīgā bija atļauts braukt par brīvu. Tātad privilēģijas joprojām pastāv kolonistiem, bet latviešiem ne. Un mūsu valdībā, Saeimā skaitās it kā latviešu pārsvars.

DDD: Vai gan tas nepierāda vēlēšanu bezjēdzīgumu?

V.Ļ.: Tik tiešām. Nav jāgudro šā vai tā, vajag apskatīt datus, un bilde kļūst skaidra. Naturalizācija notiek pašu latviešu ievēlēto politiķu dēļ. Un paši latvieši ar to samierinās, pieņem kā kaut ko labu un derīgu, katru reizi iet un vēlē. Paši latvieši pašokupējas.

 

Latvija: smagā stāvoklī

 

DDD: Paliek mūžsenais jautājums: ko darīt?

Vilhelms Ļuta: Pretoties iznīcībai. Bet kā to panākt? Jāsāk ar patiesās situācijas skaidrošanu, lai latvieši redzētu un apzinātos to.

Labklājības un pārticības ziņā Latvija Ulmaņlaikos ieņēma, varētu teikt, pirmo vietu pasaulē. Turpretī atjaunotā Latvija savā attīstībā bezpalīdzīgi ir atpalikusi no pārējām valstīm. Iekšzemes kopprodukts, rēķinot uz  katru iedzīvotāju,  mums ir divreiz mazāks nekā Eiropas Savienībā. 28 procenti no mūsu iedzīvotājiem ir pakļauti nabadzības riskam.

DDD: Šie dati liecina par smagu slimību.

V.Ļ.: Jā, un tad es uzdodu jautājumu, vai pastāv iespēja atgūties un mūsu valstij atkal iekļūt līderos? Uzskatu, ka šāda varbūtība ir reāla un zinu, ka droša pārliecība par šo realitāti ir Aivara Gardas vadītajai Latvijas Nacionālajai frontei. Taču tamdēļ ir nepieciešams paveikt deokupāciju, dekolonizāciju un deboļševizāciju. Šādu ceļu parasti izvēlējušās daudzas okupētās pasaules valstis.

Jums ir taisnība, Latvijas politikāņi diemžēl tikai sola izveidot latvisku Latvju, bet darbos rīkojas pretēji.

DDD: Vai gan var būt latviska Latvija bez DDD veikšanas?

V.Ļ.: Nē. Bet varnešus DDD atbaida, jo viņi, kā jau paklausīgi pakalpiņi, ieklausās tikai Briseles un Kremļa dotajos norādījumos.

Jau esmu rakstījis un teicu arī iepriekš, ka pamatnācijas brīvību un tiesības skāra bezatbildīgā pilsonības statusa vieglprātīgā izdāļāšana. Vēl pirms naturalizācijas likuma izdošanas “pa blatu” pilsonību piešķīra 116 tūkstošiem migrantu! Kaut gan viņu vecāki pirms kara nebija Latvijas Republikas pilsoņi. Vēlāk naturalizācijas veidā par pilsoņiem kļuva vēl 146 iebraucēju ar apšaubāmu lojalitāti un bez normālām latviešu valodas zināšanām.

Ar sashēmotās pilsonības palīdzību daudz darvas ieplūda medus podā. Referendumā atklājās, ka visi 273 tūkstoši tā saucamo jaunpilsoņu (25 procenti no vēlētāju kopskaita) ir nobalsojuši pret latviešu valodu un vienlaikus arī pret konstitūciju. Arī Saeimas un pašvaldību vēlēšanās visi jaunpilsoņi regulāri uzspļauj demokrātijai un balso par prokrievisko “Saskaņu” un krievu partiju. Pateicoties šādai izrīcībai, kolonisti jau tikuši pie teikšanas Rīgā, Rēzeknē, Daugavpilī un citur, kur zeļ korupcija un valsts izzagšana.

 

Tiesības uz DDD jāuztur dzīvas

 

Vilhelms Ļuta: Ne jau “Saskaņa” ir atbildīga par naturalizāciju, bet gan latviešu iebalsotie politikāņi. Tieši pateicoties šiem latviešu varturiem, par kuriem tiek balsots vēlēšanās, esam nonākuši galēji neapskaužamā situācijā. Naturalizācija ir krasi sagrozījusi valsts pilsonisko struktūru. Latviešu īpatsvars pilsoņu  sastāvā jau nokrities no 80 līdz 70 procentiem. Ja tā turpināsies un dekolonizācija netiks veikta, tad pēc 50 gadiem Latvijā valdīs nevis pamatnācija, bet gan prokremliskā kolonistu kopiena. Līdz ar to Kremļa ieceres būs simtprocentīgi piepildījušās.

Par mūsu varnešu nespēju izveidot latvisku Latviju liecina arī aizvien pieaugošā vietējo cilvēku izbraukšana no valsts. Tēvzemi jau pametuši vairāk nekā 100 tūkstoši latviešu. Tajā pašā laikā aizceļotāju vietā ieradušies 115 tūkstoši laimes meklētāju no Austrumiem. Neraugoties uz šo pieplūdumu, uzņēmēji sūdzas par darbaspēku trūkumu un pieprasa iebraukšanas noteikumus atvieglot vēl vairāk.

Ja netiks apturēti pašreizējie migrācijas tempi, tad nepaies ne 100 gadu, kad Latvijā uzturēsies tikai pusmiljons latviešu un tikpat daudz iebraucēju. Pamatnācijas īpatsvars pazemināsies līdz 50 procentiem, sasniedzot okupācijas laika līmeni.

DDD: No kurienes aug kājas šai varnešu nodevībai?

V.Ļ.: Okupācijas gados PSRS tika selekcionēta speciāla “tautība” – sovetsčiki (padomisti), kas svēti ticēja padomju komunisma uzvarai.

DDD: Jau iepriekšējā numurā tika skaidrots, ka Padomju Savienībā aiz komunisma maskas patiesībā slēpās lielkrievu šovinisms – citu tautu iekarošanas un pakļaušanas tieksme.

V.Ļ.: Diemžēl mūsu politiķu vidū joprojām ir daudz šādu padomistu, kas tagad gādā, lai okupāciju Latvijā nomainītu ar pašokupāciju.

DDD: Paši latvieši veicina sevis iznīcināšanu?

V.Ļ.: Vienīgo pretsparu šai pašokupācijai izrāda Aivara Gardas vadītā Latvijas Nacionālā fronte.

DDD: Redzot patieso situāciju mūsu valstī, vai esat pesimistiski noskaņots?

V.Ļ.: Nē, pesimisma manī nav, kaut arī redzu, ka tauta pagaidām iet uz beigu pusi. Bet tomēr – cik ilgi tā var turpināties, kaut kam vajadzētu mainīties. Vēsture liecina, ka aptuveni simts gados nāk krasi notikumi, kas nes pārmaiņas. Šiem notikumiem ir jāgatavojas un sapratne par tiesībām un pienākumu veikt DDD ir jāuztur dzīva.

 

Intervēja Līga Muzikante

 

Intervija publicēta laikrakstā “DDD” Nr.17(439) [2019. gada 13.–26. septembris] un Nr.18(440) [2019. gada 27. septembris–10. oktobris]


« Atpakaļ