Strīdi sociālajā vietnē “Draugiem.lv”
Līga Muzikante: Tautieti! Tas Tevis nīstais Aivars Garda un laikraksts “DDD” grib Tevi vest pie prāta. Tu vīksti dūrītes pret viņu par to, ka tiek pateikta taisnība, ka ar vēlēšanu palīdzību pretlatviskais režīms iekapsulē Latvijā okupantus (ārējos ienaidniekus!) un tādējādi iznīcina latviešu tautu un valsti. Tev liekas liels varoņdarbs aizcilpot reizi četros gados uz vēlēšanām un nobalsot par kādu piedāvāto nodevējpartiju, kuru Tu pats sauc par “mazāko ļaunumu”… Bet, tautieti, tas ir nevis varoņdarbs, bet nozieguma atbalstīšana, jo partija, par kuru Tu nobalsoji, savā programmā nav iekļāvusi Latvijas dekolonizācijas veikšanu un ir apņēmusies turpināt latviešu tautas saliedēšanu ar ārējiem ienaidniekiem! Varoņdarbs būtu tad, ja Tu beidzot sajustu svētu sašutumu pret sevis iebalsotās partijas nodevīgumu un aicinātu uz šādu sašutumu arī citus tautiešus. Ja Tu, tēlaini izsakoties, paņemtu pie dziesmas šos nodevējus.
Nevis vēlēšanas var mūs paglābt no naturalizēto okupantu nākšanas pie varas – nē, tās tieši ir uzbūvētas tā, lai uzturētu šo ārējo ienaidnieku kolonnu neskartu Latvijā. Glābt mūs var tikai pašu latviešu garīga sacelšanās: svēts sašutums un patiesa Atmoda.
Tautieti! Kamēr Tevī nav svēta sašutuma pret saliedētājiem, kamēr Tu paklausīgi cilpo uz vēlēšanām un nīsti realitāti, tikmēr Tu esi apstulbots un piedalies noziegumā pret cilvēci: latviešu tautas un valsts iznīcināšanā. Citiem vārdiem sakot, drausmīgi nežēlīgs muļķis.
Velga Drupa: Kādai daļai tā garīgā atmošanās nekad nepienāks, jo viņu smadzenes nesaprot, kas tas ir. Pašsaglabāšanās instinkts ir iekapsulējies padomju cilvēka apziņas čaulā, kur indivīda vietā domāja un lēmumus pieņēma komunistiskā partija.
Aivars Garda: Mūsu noziedzīgā valsts vara, šie vēlēšanu šuleri, trīsdesmit gadu garumā ir kompostrējuši tautiešu smadzenes un daudziem arī sakompostrējuši tā, ka cilvēkam ir ļoti grūti sevi atstulbot. Viens to var izdarīt ātrāk, cits lēnāk. Protams, ja viņš pats to grib un pieliek pūles. Tāpat kā dzērājs – bez piepūles no alkoholisma atbrīvoties nav iespējams.
Aldis Jordans: Par vēlēšanām galīgi garām.
Vilnis-Mārtiņš Bērziņš: Jautājums vietā… tiešām – KĀPĒC???
Līga Muzikante: Tāpēc, ka latviešiem ir jākļūst par saimniekiem savā zemē – un svētā sašutumā par valdošajiem nodevējiem ir jāsaceļas, lai pieprasītu dekolonizāciju. Lūk, tāpēc laikraksts “DDD” par to ir sācis rakstīt. Uz vēlēšanām aizdesot ir viegli, bet sacelties un pieprasīt dekolonizāciju – tam vajag drosmi. Ja tikai desosim un drosmi neparādīsim, tad mūsu pašu nodevējpartijas, saliedējot latviešu tautu ar ārējiem ienaidniekiem, mūsu tautu un valsti iznīcinās. Katrs latvietis ir par to atbildīgs!
Berta Ceļmale: Latvieši kļūs par saimniekiem savā zemē, atdodot varu “Saskaņai” un Krievu savienībai, kas, iegūstot vēlēšanās vairākumu, parlamentā rīkosies kā Rīgas pilsētā? Kaut ko absurdāku grūti iedomāties. Jūs taču atceraties, ka vēlēšanas būs notikušas neatkarīgi no tā, cik vēlētāju piedalās?
Aldis Jordans: Berta, nē viņi ir utopisti un domā, ja uz vēlēšanām neaizies neviens latvietis, tad vēlēšanas nebūs notikušas…
Aivars Garda: Atkal kļūda, Aldi. Visi utopisti, kas domā tā kā Tu un Berta Ceļmale, ka ar krāpnieku un nodevēju organizēto vēlēšanu palīdzību var glābt latviešu tautu no degradācijas un okupantiem, pulcējas “smilšu kastēs”. Ņemiet pie rociņas Aldi, un prom uz “smilšu kastīti”.
Līga Muzikante: Jā, tur varēsit celt savas smilšu pilis un sapņot, kā kangari nāk pie prāta, jo jūs tik uzcītīgi par viņiem balsojat.
Aldis Jordans: Ēee pārgudrniek, jautājums: cik tālu esi ticis? Ko esi labu izdarījis LV valstiskuma atgūšanai, ja neskaita tās dažas tiesas prāvas, kas palīdzēja nedaudz uzlabot LV tiesiskuma sistēmu…
Berta Ceļmale: Gardas kungs, kad Jūsu birojā ar vācu žurnālisti Jūs intervējām, Jums nemaz nešķita, ka mans intelekta līmenis ir smilšu kastei piemērots.
Aivars Garda: Tik tiešām neatceros. Bet tad varbūt Jūsu intelekta līmenis bija augstāks. Jūs taču zināt, ka cilvēks var gan pilnīgoties, gan deģenerēties.
Labprāt “izdauzītu” no cietpauru galvām stulbumu, bet man tik tiešām nav laika ar to nodarboties. Jūs taču solījāt paņemt pie rociņas Aldīti un rikšot prom uz smilšu kasti, ko citi dēvē par muļķu zemi. Es taču teicu, ka tur jūs abus visi sapratīs, nebaidieties, esiet drošāki!
Aldis Jordans: Teikšu tā: darāt it kā labu darbu, bet ar galvu bieži nedraudzējaties… to gan vajadzētu jums labot… un sākt domāt, iespējams, ka tad arī cilvēki jums sāks noticēt.
Līga Muzikante: Tas, ka Aldis Jordans manā publikācijā saskata tikai vēlēšanu tēmu, norāda, ka viņš ir tieši šīs apstulbotības varā. Tā ir tā saucamā tuneļa redze. Šis rakstiņš nebūt nav par vēlēšanām, bet gan par to, kā latvieši “varonīgi” deso uz vēlēšanām reizi četros gados un pēc tam “varonīgi” krāc savos dīvānos, purpinot par krieviskās vides pastiprināšanos. Ne jau Līga Muzikante vai Aivars Garda veic latviešu tautas saliedēšanu ar ārējiem ienaidniekiem. To dara nodevējpartijas, par kurām ir nobalsojuši “varonīgie” desotāji uz vēlēšanām, iedomādamies, ka tādējādi ir devuši savu artavu valstij. Jā, viņi ir devuši savu artavu: viņu vienaldzības un sašutuma trūkuma dēļ iebalsotā partija turpina iznīcināt latviešu tautu un valsti.
Aldis Jordans: Ja L.M. nav pamanījusi, tad tava sacerējuma galvenā tēma nebija vēlēšanas, bet šis moments bija pakārtoti piesaistīts it kā tīri labai un apsveicamai tēmai… taču diemžēl visu to Tu spēji veiksmīgi “sapurgāt”…
Aivars Garda: Aldi Jordan, ja jau es vai Līga Muzikante esam visu “sapurgājuši”, tad ko tad tādā diskusijā piedalies? Smilšu kastē pulcējas visi vēlēšanu apsēstie. Tur visi runā tādas pašas blēņas kā Aldis un visi liek plusiņus par tām. Vēlu veiksmi! Jo nopietnu cilvēku diskusijās Aldim vēl ir par agru piedalīties.
Aldis Jordans: Vai tiešām arī Tev jāatgādina redzama patiesība, ka teksts ir jālasa tā, kā tas ir rakstīts. Kur es esmu apgalvojis, ka Tu, Garda, esi visu sapurgājis?
Aivars Garda: Redzi, Aldi, es jau esmu aizmirsis bērnu šļupstu valodu, kurā teici par Līgu Muzikanti, bet es sapratu, ka arī par mani. Piedod, ja vari… Smilšu kastē Tevi visi sapratīs, bet šeit vajag nešļupstēt.
Jānis Eglītis: Drausmīgi nežēlīgs muļķis diemžēl ir latvietis, jums ir taisnība!.. Muļķis ir arī tāpēc, ka pievāc visus krievus, kuri izlaupījuši Krieviju un tad atvilkušies šeit, lai noslēptu sazagto. Tādi kariņi un vēl daudzi citi priecājas, ka tikuši pie vieglas peļņas, un dzen Latviju bezdibenī. Kad zaglis zaglim zog, Dievs smejas… Šeit viss tiek darīts, lai Latviju atbrīvotu no latviešiem.
Nils Gedvilo: Drausmīgi labdabīgajiem viedajiem – pastāstiet tak vienreiz man, muļķim, kurš iet uz vēlēšanām, kā jūs redzat notikumu attīstību, ja būs totāla, teiksim, 80% velēšanu boikotēšana?
Aldis Jordans: Piedod, bet neko jaunu nepateici. Maļat tikai vienu un to pašu tekstu. Tavai, Līga, zināšanai Latvijā cilvēki un viņu domāšanas veids nemainās uz burvja nūjiņas mājienu… Tam vajadzīgas paaudzes, tāpat kā bija vajadzīgas paaudzes, lai paātrinātā un piespiedu kārtā izaudzinātu sovjetus. Pretējais process būs ilgāks. Bet ko darīt līdz tam laikam, kamēr izaugs sabiedrība? Dzīvosim vakuumā? Cik zinu, tukša vieta nepaliks un pirmais, kas sniegs “palīdzīgu roku”, būs tie, kurus tu negribi šeit redzēt (vismaz es tā ceru). Starp citu, paldies dievam, ka tu vismaz neesi pret to ka LV ir NATO dalībvalsts. Vāvuļot un kliegt dažādus lozungus mēs varam kaut vai ik pa pusstundai, no tā nekas nemainīsies.
Līga Muzikante: Esmu gan dzirdējusi, kā partijas, īpaši pirms vēlēšanām, vāvuļo un kliedz dažādus lozungus, un arī redzējusi, kā tādi kā Aldis Jordans uz tiem uzķeras un aizcilpo nobalsot.
Jā, tautas apziņu var pilnībā nomainīt vismaz divu paaudžu laikā, tas ir, 40 gadu laikā. Par to liecina Mozus piemērs no Bībeles. Taču, ja neviens neko nedara, lai mainītu tautas domāšanu uz patiesību, tad tā iegrimst melos. Kopš okupācijas sākuma ir aizritējuši jau gandrīz 80 gadi, tātad nomainījušās četras paaudzes. Un latvieši ir pieraduši pie ārējo ienaidnieku klātbūtnes – uztver viņus jau kā “savējos”. Šo apstulbotību pēdējos 30 gadus uztur arī latviešu nodevējpartijas, kas bijušas pie varas un nav veikušas dekolonizāciju. Apzinoties traģisko tautas stāvokli, laikraksts “DDD” skaidro šos jautājumus. Mēs esam žurnālisti, un mūsu pienākums ir runāt skaidru valodu, parādot patieso ainu, ko citi masu mediji nedara. Ja “DDD” nerakstītu par valdošo nodevību un latviešu apstulbotību, tad neviens to nedarītu. Un dekolonizācijas ideja nogrimtu nebūtībā. Mūsu avīze to uztur dzīvu.
Aldis Jordans: Neesi kremlēns un nenovirzies no konkrētā temata… Kā jau es teicu, esam korekti un pieturamies pie rakstītā burta…
Līga Muzikante: Es visu uzrakstīju, ko vēlējos. Tev, Aldi Jordan, ir pilnas tiesības desot uz vēlēšanām un balsot par kādu no nodevējpartijām, kas turpina saliedēt latviešu tautu ar ārējiem ienaidniekiem. Taču es šīs Tavas darbības vērtēšu kā piedalīšanos noziegumā pret cilvēci: latviešu tautas pazudināšanā.
Tu, Aldi Jordan, pats kā tāds kremlēns uzbrūc man, ka es pasaku taisnību: balsošana par kādu nodevējpartiju, kuras programmā nav dekolonizācijas, ir nozieguma atbalstīšana un okupantu iekapsulēšana. Nevis Aivara Gardas, Lienes Apines, Steidzītes Freibergas, Maijas Redeles vai Līgas Muzikantes dēļ, bet, pateicoties nodevējpartijām, mums ir izveidojusies noziedzīga situācija, ka okupantiem ir iedota pilsonība un viņi var piedalīties vēlēšanās. Bet ar vēlēšanu palīdzību šo stāvokli nevar izmainīt – to var mainīt tikai garīga sacelšanās, kad tāds kā Aldis Jordans kļūst sašutis nevis pret “DDD” rakstīto, bet pret savu ievēlēto partiju, kas neveic dekolonizāciju, tāpēc dodas uz šīs partijas biedru sociālo tīklu profiliem un aktīvi komentē tur, pieprasot no viņiem atbildību par veikto noziegumu. Kas vēl nav skaidrs?
Aldis Jordans: Vai es uzbrūku? Būtiskais ir tas, ka jūs musināt dažu labu postsovjeta cilvēciņa prātu, tādējādi izaudzinot to par pseidopatriotu un atstājat reālā novārtā LV un tās ideju. Mākslīgi atdodot to kolonizēšanai, tieši tāpat, kā to veicināja K. Ulmanis. Un iešana jeb, kā tev tīk teikt, desošana vēlēt nav LV nodevēju prerogatīva, bet gan katra LV patriota pienākums lai neradītu vakuuma precedentu jeb to, par ko es runāju iepriekš. Un paralēli viņam jānodarbojas ar tautas audzināšanas skološanas un tamlīdzīgiem darbiem, lai atgrieztu tautai pašapziņu un veidotu nepieciešamo inteliģences šūniņu…
Līga Muzikante: Es redzu, ka Aldis Jordans vēl nav izpratis manis iepriekš rakstīto, tāpēc novēlu viņam pievērsties pārdomām. Kamēr nebūs saprasts iepriekš rakstītais, tikmēr man ir bezjēdzīgi atbildēt uz nākamajiem jautājumiem. Raidījums “Gribu visu zināt” šobrīd tiek slēgts.
Aldis Jordans: Tu jau vari plivināties kaut kur mākoņos, bet reālu segumu tavām fantāzijām nav. Tāpēc labāk nodarbojaties ar patriotisko audzināšanu un nebāžaties politikā, un nemusiniet tā jau vēl domāt neiemācījušos sovjetu un postsovjetu prātiņus.
Dzintars Kūka: Izredzētie, vienīgie Latvijā saprot, kas ir kas. Maz to praviešu palicis…
Aldis Jordans: Labi, Tu raksti ka, apzinoties sekas utt., u.tjp., tad izstāsti man savu redzējumu un kas notiktu, ja šodien būtu vēlēšanas un pēkšņi latvieši kaut vai 100 % tās boikotētu, bet aizietu uz vēlēšanām tikai krievu savienība un svētais nils… Tātad faktiski vēlēšanas valstī būtu notikušas, ko arī atzītu starptautiskie novērotāji, pārkāpumi netiktu konstatēti. Un kas rīt? Varu pateikt priekšā – tiek pārtraukts līgums ar NATO, visdrīzāk, izstāšanās no ES, lūgta aizsardzības palīdzība Krievijai un visbeidzot pievienošanās Krievijai kā Baltijas guberņa. Ak jā, Tu un Aivars atrastos labākajā gadījumā kaut kur Sibīrijā. Tā, lūk, pastāsti, kā no tā visa, lai mēs pasargājam LV, ja mēs neviens nedotos vēlēt?
Līga Muzikante: Bailēm lielas acis, Aldi Jordan! Redzi, ja latvieši apzināti boikotētu vēlēšanas, jo nebūtu apmierināti ar nodevējpartijām, ka tās neveic dekolonizāciju, tad tā jau būtu vērā ņemama sacelšanās. Nodevējpartijām jau pirms vēlēšanām būtu jūtams šis tautas noskaņojums – tas, ka latvieši nebalsos par tām, kuras neveiks dekolonizāciju. Un arī starptautiskā sabiedrība pievērstu uzmanību: kas pie mums te notiek?!! Turklāt latviešiem jau arī vajadzētu vērsties pie starptautiskās sabiedrības ar prasību atbalstīt dekolonizāciju. Lūk, Aldi Jordan, šī būtu patiesa tautas Atmoda, kuru nevarētu neņemt vērā un apspiest. Bet līdz tam “DDD” rakstīs patiesību par vēlēšanām un par dekolonizāciju.
Andris Rikmanis: Ja latvietis nepiedalās vēlēšanās un neatdod savu balsi par sev tīkamu kandidātu (manā gadījumā tas ir J. Dombrava no NA), tad viņam nav tiesību bļaut ka nav, par ko vēlēt, ka Saeimā ir tikai vieni nelieši. Kur tie labie, uzticamie radīsies – vai ždanokieši ievēlēs? Kā viens “mesija” mēdz teikt: “Elementāri Vatson.” Sēdiet mājās, saudzējiet savu karmu un gaidiet brīnumu.
Āris Liepiņš: Es jautātu no cita aspekta: Ja A. Garda & Co nonāktu pie valsts vadīšanas – vai būtu gaidāms reāls progress? Ja būtu, tad kādās konkrētās jomās tas izpaustos?
Steidzīte Freiberga: Ko jūs – ceļmalas, jordani, rikmaņi un citi jums līdzīgie – darītu, ja šobrīd nebūtu tāda Aivara Gardas, kurš jums cenšas atvērt acis un pacelt apziņu līdz tam, lai jūs sāktu domāt un ieraudzītu to neapskaužamo patiesību, kurā mēs atrodamies? Mūsu zemi taču vēl joprojām bradā okupanti, mūsu ārējais ienaidnieks, kuru nodevīgā vara uzspiež vēl integrēt latviešu tautā, kas būtībā ir nodevības galējā stadija. Tiek izmantots vēlēšanu farss, lai ar blēdību nostiprinātu šīs nodevīgās varas pastāvēšanu. Ko jūs, apstulbotie, darītu, ja nebūtu tāda Aivara Gardas, kas jums argumentēti šo patiesību parāda, kuru pateicības vietā par to apsaukājat, kuram uzbrūkat, kuru cenšaties pazemot (tieši, cenšaties, jo ar šīm savām pūlēm jūs apspļaudāt vien paši sevi – Aivaram tie jūsu spļaudekļi nepielīp) un tā joprojām? Jūs mīcītos joprojām savos puvekļos kā līdz šim 30 gadus: turpinātu iet vēlēt tos pašus kangarus un nodevējus (to jau diemžēl darāt un arī darīsit), jo citu neko jums neatļaus ievēlēt, lai gan jūsu galvās dzīvos tas pats iepotētais naivums, ka darāt pareizi. Tā atkal mierīgi 30 gadus dzīvosit, un viss jums šķitīs lieliski, jo pildāt taču savu pilsoņa pienākumu (atļauto), pa reizei vienīgi paprasot pilnāku putras bļodu, bet tas jau nav aizliegts.
Taču Aivars Garda jums traucē šajā mierīgajā idillē. Kā jau teicu, jums pietrūktu, ko lamāt, uz ko izšļākt savu indi, ja nebūtu tāda Aivara Gardas, kurš ir uzdrošinājies paust patiesību un norādīt uz jūsu nožēlojamo stulbumu, ar ko tik smieklīgi lepojaties. Bet vienalga jūs jau darīsit to pašu, ko darījāt jau tos 30 gadus – bez jebkādiem rezultātiem. Bet Aivars Garda, domāju, arī darīs to pašu, ko darījis līdz šim, – iestāsies pret netaisnīgumu, paudīs patiesību latviešiem, kuri to gribēs dzirdēt un darīs visu, lai atjaunotu taisnīgumu savā zemē. Un paldies Dievam, ka mums ir tāds Aivars Garda! Labais ar laiku īstenojas, ja to dara drosmīgi no sirds un taisnīguma izjūtas. Bet jūsu gļēvums un graujošais stulbums diemžēl tuvina jūs garīgai iznīcībai.
Ausma Līdumniece: Steidzīte visus, kuri apšauba Gardas pārcilvēcīgo būtību, sabāza miskastē. Tā, tas nu būtu padarīts! Kas tālāk jādara? Protams, jāveic dekolonizācija. Kā to izdarīt? Tas varētu interesēt tiem, kuri palika ārpus miskastes, – kas darāms?
Līga Muzikante: Vai Ausma Līdumniece ir pieprasījusi savas ievēlētās nodevējpartijas vadītājam Raivim Dzintaram veikt dekolonizāciju? Ja nav, tad viņa atbalsta šo nodevību: latviešu tautas saliedēšanu ar ārējiem ienaidniekiem, kuras rezultātā okupanti iegūst pilsonību un iekapsulējas Latvijā. Droši vien Ausma Līdumniece prot tikai pukoties uz “DDD”, bet pati kaut ko reāli sākt darīt – to viņa negrib, jo tas traucē viņas mīļo mieru…
Pievērsiet uzmanību, ka tādi kā Olgerts Spila, Berta Ceļmale, Aldis Jordans, Ausma Līdumniece, Nils Gedvilo, Andris Rikmanis (atvainojos, ja neuzskaitīju kādu brašuli) ir īpaši neapmierināti, kad Aivars Garda un laikraksts “DDD” raksta, ka balsot par nodevējpartijām, kas neatbalsta dekolonizāciju, ir piedalīšanās noziegumā pret cilvēci. Neviens nav pierādījis pretējo.
Šie brašuļi tieši kā kremļa troļļi uzbrūk mums, bet nevis partijai, par kuru viņi ir balsojuši! Viņi neiet uz savas iebalsotās partijas biroju vai biedru sociālajām vietnēm un nepauž tur sašutumu par dekolonizācijas neveikšanu; nē, viņi rīkojas diametrāli pretēji: klaigā un gānās uz mums, kas ir sašutuši par nodevējpartiju veikto noziegumu pret cilvēci, tas ir, par latviešu tautas saliedēšanu ar ārējiem ienaidniekiem.
Aldis Jordans: Līga tās ir atkal tavas iedomas un neesoša ienaidnieka meklēšana. Patiesība ir daudz vienkāršāka… Atkārtošos: es varu ik pa pusstundai bļaut vai rakstīt: “Pieprasu DDD!” – bet no tā nekas nemainīsies. Lai patiesi veiktu DDD, ir jābūt stratēģijai un taktikai.
Līga Muzikante: Ej nu, Aldīt, uz savu smilšu kasti atpakaļ! Draudziņi tur jau Tevi gaida. Tur varat plānot un taisīt savu smilšu kastes stratēģiju un taktiku – mēs jums netraucēsim. Bet lielo cilvēku sarunās bez uzaicinājuma savu nošmulēto deguntiņu gan vairs nebāz.
Starp citu, ja šādi aldīši tomēr paaugtos un ik pa pusstundai sāktu rakstīt, ka pieprasa dekolonizāciju, tad nodevīgā valsts vara tik tiešām sajustos neomulīgi. Bet konkrētais “stratēģis un taktiķis” nav spējīgs pat uz to.
Aivars Garda: Jūs tur, tie uzpūtīgie tītari un uzpūtīgās tītarienes, kas ar svarīgu izskatu čāpo uz vēlēšanām un ar tikpat svarīgu izskatu mēģina pateikt kaut ko sakarīgu šajā diskusijā! Taču nesanāk. Ja piedalāties diskusijā, tad uzvedieties kā cilvēki, nevis kā tītari.
Ja kāds ir satrakojies, tad tie ir šie tītari un tītarienes, nevis Līga M. Ja esat infantili, kā jau agrāk mums pazīstamā birutiņa, tad pēdējais laiks ir pārcelties uz smilšu kasti. Tur varēsit runāt šīs muļķības un pat pablēņoties… kad pieaugušie neredz.
Āris Liepiņš: Patīk politkorektums vai ne, bet, ja to neievēro, tad augstāk par lozungu skandēšanu kopā ar piekritējiem netiek.
Biruta Lingvene: Ārim Liepiņam piekrītu par “DDD” izpaušanos – nevienas atsauces uz kādu dokumentu, nekāda rīcības plāna.
Aivars Garda: Politkorektuma mīļotāj, tādu mīļotāju dēļ latviešu tautas ārējos ienaidniekus dēvē par mūsu krieviem un piešķir tiem pilsonību! Pederastus dēvē par nevainīgiem jautreļiem, latviešu tautas nodevējus un noziedzniekus pret tautu un cilvēci – par patriotiem! Citiem vārdiem: necilvēkus par cilvēkiem. Vārdu sakot: vari staigāt ar savu politkorektumu uz trim burtiem no šīs diskusijas.
Berta Ceļmale: Joprojām nevienas atsauces uz likumiem un dokumentiem, procesiem, plāniem. Tikai pliki lozungi un uzbrukumi visiem, kuri argumentēti uzrāda, kur noved Jūsu lozungi.
Aivars Garda: Jā, tūlīt! Es jau ieņēmu zemo startu un skriešu rādīt bertiņām, aldīšiem, birutiņām kā arī citām slīmestēm un slīmestiem atsauces uz dokumentiem. Turklāt viņi nekaunīgi uzvedas, kaut arī atnāca uz diskusiju neaicināti. Šīs nekauņas domā, ka man nav cita, ko darīt kā skaidrot skraidelētājiem uz vēlēšanām to, kas viņiem būtu jāzina, ja jau grib diskutēt ar nopietniem cilvēkiem.
Atbildu tiem, kuri lasa šo diskusiju un nav slaisti. Visus dokumentus vienkopus var izlasīt apgāda “Vieda” 2001. gadā izdotajā grāmatā “Par Latvijas dekolonizāciju”. Tā ir visās nozīmīgākajās bibliotēkās. Īpaši ieteicu izlasīt Aivara Gardas vēstuli Ferhoigenam, ANO un dažiem Eiropas valstu vadītājiem, tai skaitā Romas Pāvestam.
Ja kādam vai kādai ir slinkums to darīt, tad nevaru palīdzēt. Es neesmu slinku tautiešu audzinātājs.
Āris Liepiņš: Savāds paradokss, vai ne? Tik daudzi zina risinājumus izsenajām problēmām un arī lieliski prot tās uzskaitīt (katram gan tas citādi iznāk). Zina nosaukt vainīgos, un sankcijas, kādas tiem piemērot. Tikai nez kāda joda pēc nedarbojas ne Edvīna Puķes, ne Andra Orola, ne Eināra Graudiņa, ne Aivara Gardas, ne citu līderu un to grupu programmas. Un neviens pat nav ticis (un, kā ļoti rādās, netiks arī) pie reāliem vadošiem valsts amatiem. Pietiekami un reāli kritēriji, lai saprastu, cik efektīva ir darbība un plāni.
Līga Muzikante: Draudziņ, es saprotu, ka esi šeit iemaldījies un īsti neaptver, kas notiek. Bet, redzi, Aivars Garda ir nevis politiķis, kurš raujas pie varas, bet gan žurnālists un laikraksta “DDD” izdevējs, kurš gluži vienkārši pasaka taisnību un latviešiem palīdz saskatīt realitāti, kādā atrodas latviešu tauta un valsts. Tas, ka Ārim Liepiņam realitāte nepatīk, laikam gan būs paša Āra vaina.
Āris Liepiņš: Man raksta autorei uzdodami daži papildjautājumi.
- Kādi kritēriji nosakāmi, lai noteiktu, kuri ir uzskatāmi par okupantiem? Kurš tos definēs?
- Kādas sankcijas ir jāpiemēro/tiks piemērotas? Kādas institūcijas to lems un izpildīs?
- Pēc kādiem kritērijiem definējams noziegums pret cilvēci un to veicošie noziedznieki?
- (Sk. 2. jautājumu.)
- Svēts sašutums, garīga sacelšanās un patiesa Atmoda (citējot autori) – ar to domātas patriotisma (vai citas) jūtas vai konkrēta rīcība ar rezultātu (valsts apvērsums, varas un likumdošanas maiņa, īpašumu rekvizēšana, soda sankcijas u.c.)?
Ja viss uzskaitītais netiek tālāk par retoriku, tad, iespējams, der pārlasīt Latviešu tautas pasaku par Gāganu Kariem.
Līga Muzikante: Āri Liepiņ, vērtīgāk būs, ja atradīsit atbildes pats. Šie jautājumi ir tik seni un atbildes sniegtas tik daudz! Tamdēļ lasiet laikrakstu “DDD”. Un ļoti ieteicama ir šī grāmata “Par Latvijas dekolonizāciju”. To var iegādāties arī internetā: www.vieda.lv
Āris Liepiņš: Ar interesi iepazīšos, kad būs iespēja.
Diskusija publicēta saīsināti
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.14(436) [2019. gada 26. jūlijs–8. augusts]