Eiropas māži

Gundega Jaunzeme

 

Mūsu “izcilākais” žurnālists Kārlis Streips krita teju vai histērijā, nobijies, ka “stulbā” tauta varētu atteikties no tās naudas, ko Eiropa tai piešķirtu… Bet vai, pilnīgi un bez apdoma iznīcinot un noniecinot visu, kas mums te bija radīts, mēs nezaudējam vairāk? Mēs pazaudējām pašcieņu un to lielo tautas entuziasmu, ar kādu latvieši tiecās valsti atjaunot.

Diemžēl ES pamatprincipi – brīva kapitāla, preču un darbaspēka plūsma – objektīvu apstākļu dēļ ikvienu vājāk attīstītu valsti padara vienkārši par koloniju. Sveša kapitāla brīva ieplūšana veido parādnieku armiju, preču plūsma izspiež vietējo tirgu, un darbaspēks aizplūst uz turieni, kur vairāk maksā, noslaukot no kartes ciemus un mazpilsētas. Par to mēs it kā saņemam pretī dažādus maksājumus. Es gan nezinu, vai tādus zaudējumus vispār kāds var atmaksāt? Mēs būvējam ceļus un labiekārtojam pilsētas? Tās pamazām kļūst tukšas no latviešiem.

“Brīvajā mikrofonā” reiz jautāju: vai tas, ka pasaulē kļūst populāra ekoloģiskā saimniekošana, nenorāda, ka ar savām tradicionālajām viensētām mēs būtu varējuši kļūt par dabai draudzīgas saimniekošanas lielvalsti? Man atbildēja, ka toreiz nemaksāja subsīdijas… Lūk, atbilde. Mums savas saimniekošanas vai tautsaimniecības nav, ir tikai tas, kam Eiropa maksā subsīdijas. Un tad sāc brīnīties par kaut kādām dīvainām reformām (īpaši izglītībā) – par tām vieni brīnās, bet citi uzstājīgi iestājas, jo izrādās, ka reformas subsidē un veido barotni lielam daudzumam ieinteresēto. Mums jau nav vairs pašiem savas valdības, tikvien kā birokrātiskais aparāts Eiropas regulu ieviešanai. Mēs bīstami tuvojamies PSRS un zinām, ar ko tas beidzās.

Un vēl nez par kādiem grēkiem mums ir jāmāžojas ar “praida” gājieniem? Kas nodrošina šī neprāta iesēšanos cilvēku galvā? Prese. Žurnālistika kā tāda [lielajā presē] ir beigusies. Mums ir dažādu ekonomisko grupējumu interešu paudēji. Tam pietiek ar māku uzrakstīt labu sacerējumu vidusskolas līmenī. Eiropeiskā standartdzīvoklī gudras grāmatas neatradīsit. Domājams, tādas neatradīsit arī šo žurnālistu dzīvokļos. Izglītībai šīs sistēmas interesēs nav jābūt dziļai, tai jābūt virspusējai un funkcionālai. Nekādas filozofijas, nekādas ētikas, nekādas problēmu domāšanas! Viņiem šķiet normāli uzrakstīt, ka mēs dzīvojam divkopienu valstī, neko nezinot par to, ka te dzīvo latviešu tauta, nevis kopiena. Tik dziļas zināšanas mūsdienu žurnālistika neprasa.

 

Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.13(435) [2019. gada 12.–25. jūlijs]


« Atpakaļ