Dzīvās Ētikas Mācības brīdinājumi par melnajām ložām

Nikolaja Rēriha glezna “Debesu bultas – zemes vairogi”, 1915

Ir pamācoši novērot, kā tumšie mēģina uz­klupt visam, lai tikai kaitētu, bet niknumā viņi atklāj sa­vas vājās puses. Ļaunums ir slikts padomdevējs.

(Ugunīgā Pasaule III, 598.)

 

Tumsas kalpiem ir jādzird, lai noliegtu, un ir jā­tuvojas, lai nozākātu. Atšķiriet pēc nolieguma – tas jau ir ieperinājies sirds vietā tumsas kalpiem. Var bie­ži no­rādīt uz to, kad noliegsmes aukstums tuvosies.

(Ugunīgā Pasaule II, 303.)

 

Par tumšajām ložām arī ir jārunā, jo to ir ļoti daudz. Bieži vien cilvēki, vislabākie, pat nepie­ļauj domu, ka tāda nekrietnība var pastāvēt. Taču var redzēt visbaismīgākos noziegumus. Var redzēt, kā tum­šie iejaucas dažādos cilvēku slāņos zem viscienī­jamā­ko vispārības labuma kalpotāju maskas.

(Ugunīgā Pasaule III, 575.)

 

Bet melnajai ložai ir viens uzdevums – kaitēt Mūsu darbiem un demoralizēt planētu. Parasti ievili­na melnajā ložā tieši ar ilga mūža solījumiem, jo lie­las ir bailes no nāves, arī solot bagātību, arī pilnī­gu varu. Īpaši tagad pieaug vēlēšanās pēc ilgas dzī­ves. Cilvēki nedomā par pārzemes Pasauļu dzīvi, tā viņi ir piesaistīti zemei. Tumšo pamudinājumu vidū būs kaislība un mantkāre, no tām rodas viszemiskākā nodevība.

(Ugunīgā Pasaule III, 571.)

 

Daudz mazu apļu ir izkaisīts uz planētas. Melnās ložas zina, ko darīt, bet gaišo parādības bieži savā neorganizētībā pat kaitē cita citai. Melnajām lo­žām netuvosies svešais, bet gaišie aiz labsirdības vai, pareizāk sakot, aiz tumsonības bieži ir gatavi apkampt viskaitīgāko nodevēju. Ir jāizskauž vienaldzība, kas pa­ralizē labākos spēkus. Patiešām, var pagurt ne tik daudz no ienaidniekiem, cik no draugu vienaldzības! Kā­da var būt ugunīguma izpratne vienaldzīga slin­ku­ma laikā? Uguns īpašības ir pretējas vienaldzī­bai. No tāda inertu cilvēku smaguma ir jāsargās, bet pie izdevības viņi ir jānokaunina, lai kaut vai izraisītu sašutumu. Nedzīva, garīga atrautība ir aiziešana no dzīves.

(Ugunīgā Pasaule I, 351.)

 

Ne tik bīstami ir ienaidnieki, kas pacēluši zobenu, kā tie, kuri ielavās zem Gaismas maskas. Ir apzināti un neapzināti tumsas ieroči. Neapzinātie iesākumā ra­dīs it kā unisonā ar radāmo labo, un šie ļaunuma nesē­­ji sa­indē ikvienu tīru pasākumu. Bet apzinātie ļaunu­­ma kalpi ienāks dievnamā ar jūsu lūgsnu, un posts nepazinējiem! Tiem ir sagatavoti tumši tīkli. Ne­klā­jas ielaist Vietā Vissvētākajā gara noziedznie­­kus. Džini var palīdzēt zemes plānā un pat palīdzēt celt templi, taču garīgais plāns tiem nav pieejams.

(Ugunīgā Pasaule III, 165.)

 

Nevajag skumt par cilvēknīstošiem rakstiem; tum­sa ir liela! Var piesaukt visgaišākos spēkus, bet tum­šie aptumšos pat labākās izpausmes. Tumšie var vienīgi aptumšot. Bet, ja pajautātu viņiem, kā izdarīt labāk, tie tikai dusmosies, jo nevis labāk, bet sliktāk izdarīt ir viņu uzdevums. Var redzēt, kā ielavās dzīvē dažādos veidolos ļaunie spēki. Nedrīkst sevi mieri­nāt, ka tumšie nespēj tuvoties; tie atradīs katru putek­līti, lai apsegtos ar to; tur, kur paši neuzdrošināsies tuvoties, tur var pasviest skorpionu. Daudz izdomu ir tumšajiem. Tāpēc ir jāpieradinās pie diženas sardzes.

(Ugunīgā Pasaule I, 517.)

 

Pro­­tams, de­moralizēšanas spēki ir ļoti kustīgi, tie parāda pa­grimumu, sērgu un notrulināšanos pret visu daiļo. Ir daudz datu par tumšo spēku darbī­bām; nevis māņ­ticība, bet dokumenti apstiprina viņu no­domus. Var no­robežoties no tiem ar visiem spē­kiem ugu­nīga­jiem, bet tādēļ ir jāatzīst pati Agni.

(Ugunīgā Pasaule I, 658.)

 

Izmisums ir ticības zaudējums. Bet ticība ir zināšana, tāpēc izmisums ir zināšanas zaudējums, visu uzkrājumu zaudējums! Izmisums vienmēr ir saistīts ar bezizeju. Parastais tumšo paņēmiens ir ieslēgt vajāja­mo bezizejas aplī un novest viņu līdz noziegumam. Pro­tams, kur var vērsties upuris, ja tam nav zināms ceļš augšup? Iepazinušiem Hierarhijas Svētību nevar būt bezizejas un izmisuma. Tā var izsekot, kādā mērā Mā­cība ņem vērā būtisku, tiešu labumu, kas var tikt sniegts katram, kurš prot skatīties augšup.

(Hierarhija, 427.)  

 

Mēs zinām, cik grūta ir apziņas paplašināšana un kādus uzbrukumus izraisa šāds svētīgs darbs. Nevar spriest, kādu spiedienu izdara melnās ložas uz šiem cīnītājiem. Lai slava viņiem, Gaismas nesējiem!

(Sirds, 181.)


« Atpakaļ