Par vēlu nav nekad – kamēr vien dzīvojam. 1. daļa

Saruna ar Latvijas Nacionālās frontes biedru Aivaru Dzirnieku

 

Aivars Dzirnieks: Mūsdienu Krievijas eksperts Leonīds Grosmanis par Krieviju saka tā: “Mēs turam monopolu uz idiotismu.” Valstis, kas atrodas blakus Krievijai, tiek apdraudētas ar Krievijas tieksmi paplašināt savu teritoriju uz kaimiņtautu izvarošanas rēķina, izmantojot visādus ideoloģiskus un diplomātiskus līdzekļus. Bailes no Krievijas aizsākās jau pirms Ivana Bargā – 1514. gadā, kad Maskavijas lielkņazs Vasilijs III Ivanovičs[1] ar diviem lieliem karapulkiem devās iekarot Eiropu. Viņam pretī stājās lietuviešu un poļu karaspēki, kuri tos krievu karapulkus tobrīd atspēkoja.

Šī pati krievu nežēlība radīja arī genocīdu Ukrainā. Izsmeļošas ziņas sniedz Valtera Krivicka grāmata “Staļins un slepenais dienests”. Parasti skaits, cik cilvēku Ukrainā gāja bojā genocīdā, tiek ārkārtīgi samazināts, bet nevarētu būt pārspīlēti, ja teiktu, ka tie bija pat 15 miljoni. Ukrainā mirstošie lūdza Dievu, lai karu pret PSRS sāk Polija vai Vācija…

 

“Cilvēka misija jau ir aizstāvēt savu zemi un savu tautu – līdz kapa malai.”

 

DDD: Jūs jau daudzus gadus esat ne vien laikraksta “DDD” lasītājs, bet arī Latvijas Nacionālās frontes biedrs – tātad aktīvi atbalstāt mērķi atbrīvot Latviju no ārējiem ienaidniekiem.

Aivars Dzirnieks: Pilnīgi pareizi. Visiem ir zināms un nav nekāds noslēpums, ka pēc okupācijas ir jānotiek dekolonizācijai. Un vienīgais patiesības avots, kas par to neatlaidīgi atgādina, ir laikraksts “DDD”. Pārējie masu saziņas līdzekļi apstulbo tautu, sazombē cilvēka smadzenes, lai tas neko nesaprastu un zaudētu pozitīvo enerģiju, pareizo izpratni un iespēju rīkoties. “DDD” ir jālasa ikvienam normālam latvietim – tas ir vienīgais latviešu nacionālais laikraksts, kurā var atrast arī risinājumu šim visam.

DDD: Tomēr ir tādi “gudrinieki”, kas pārmet Aivaram Gardam un visam “DDD” kolektīvam, ka nekas neesot izdarīts, skanot tikai vienīgi runas un saukļi.

A.Dz.: Ne jau Aivaram Gardam, ne arī citiem “DDD” veidotājiem, bet gan varturiem ir jāveic dekolonizācija. Taču tautas pienākums ir piespiest to darīt. Aivars Garda un “DDD”, rakstot par šīm problēmām, veic šo lielo darbu.

DDD: Tikmēr kāds “gudrelis” stāsta, ka vēl esot par agru – jānobriest dekolonizācijai; cits prāto, ka esot jau par vēlu – vilciens aizgājis… Un tā šīs latviešu gļēvulīgās neizdarības dēļ tik daudz gadu pēc it kā neatkarības atgūšanas vēl joprojām okupanti bradā mūsu zemi.

A.Dz.: Jā, tā ir. Protams, dekolonizācijai, kā jau tas saprotams, vajadzēja notikt tūlīt pēc Atmodas. Un okupanti jau, kā saka, sēdēja tad uz koferiem, bet, pateicoties mūsu varas nodevībai un latviešu naivumam, uzticoties šai varai, ārējais ienaidnieks palika Latvijā. Tātad šobrīd nav ne par agru, ne par vēlu, tās ir gļēvulīgas atrunas. Par vēlu nav nekad, kamēr vien dzīvojam. Cilvēka misija jau ir aizstāvēt savu tautu un savu zemi – līdz kapa malai. Neviens cits to nedarīs mūsu vietā.

 

“Kur nav šīs cīņas par taisnīgumu, tur nav arī kultūras.”

 

DDD: Sadzīvošana ar okupantiem grauj latviešu tautas kultūru, jo kultūra ietver arī cīņu par taisnīgumu.

Aivars Dzirnieks: Pavisam noteikti. Kur nav šīs cīņas par taisnīgumu, tur nav arī kultūras.

DDD: Bet mūsu mūzikas maestro, kādreizējais kultūras ministrs palīdzēja atdot Abreni par sprāguša ēzeļa ausīm. Viņš ir virtuozs mūzikas meistars, bet…

A.Dz.: Būtībā Raimonds Pauls nestāv latviešu nacionālo interešu aizstāvju priekšgalā. DDD: Mums ir nācies saskarties ar tādu mākslas cienītāju kā Viesturs Vecbaštiks, kurš uzskata, ka mākslinieki ir jāgodā tieši par viņu mākslu, neskatoties uz viņa vienaldzību un pat nodevīgo attieksmi pret savas tautas nacionālajām interesēm un tiesībām atbrīvoties no ārējiem ienaidniekiem – tā esot blakus lieta, par ko nav jāpārmet. Jūsuprāt, vai cilvēks, kuram ir vienaldzīga sava tauta – kurš pret to ir nodevīgs, spēj radīt patiesi labu mākslu?

A.Dz.: Nespēj. Man ļoti nepatīk arī tas, ka pie mums Latvijā ir jāievēro tik nenormāls politkorektums: patriotisms tiek pieļauts tikai 11. novembrī, 18. novembrī, 4.maijā, bet 16. martā tas tiek pilnīgi izslēgts. Tas mani galīgi neapmierina. Nacionālpatriotismam vajadzētu pastāvēt visu cauru gadu – katru dienu, nevis tikai dažas dienas gadā.

DDD: 9. maijs gan tiek atzīts – vismaz nav aizliegts. Tas ir absurds, ka var atļaut un mierīgi noskatīties, kā okupanti katru gadu netraucēti publiski svin savu okupāciju pār mums! Tas ir prātam nepatverami!

A.Dz.: Jā, pilnīgi pareizi. Turklāt okupantu uzvaras monstra nojaukšanu dažādi kavē mūsu varneši – esot tas kaut kāds “memoriāls”, kuru it kā nedrīkstot aizskart. Neticu gan šādai atrunai. Igauņi drīkstēja – mēs ne. Prieks par latviešu tautas patrioti Inu, kura aprakstīja savu atrašanos 9. maijā ar plakātiem okupantu uzvaras mītiņā, kur kāds okupants pat palielījies, ka lepojas ar to, ka ir okupants! Tādu drosmīgu, cienījamu rīcību būtu jāsagaida no  ikviena latvieša.

Būtībā daļa krievu okupantu, it sevišķi tie, kuri ir Rīgā, uzskata, ka dzīvošana Krievijā būtu vislielākais sods viņiem, kādu vien var iedomāties. Viņi cenšas dzīvot tādās valstīs kā mūsu, kur var apsaukāt pamattautu par fašistiem. Zemtekstā savā ziņā jau tā arī iznāk, jo Latvijā, Lietuvā un Igaunijā aizliegtas komunistiskās partijas, kas daudz kur citur pasaulē nav aizliegtas, un iznāk, ka tiešām dzīvojam “fašistiskās” valstīs.

DDD: Esmu runājusi ar tādiem okupantiem, kuri uz jautājumu – kāpēc viņi nebrauc projām – atbild, ka nav atļauts aizbraukt no šejienes. Bet neatbild, kas nav atļāvis… Vai piektajai kolonnai jāveic sava “misija” šeit?

A.Dz.: Kādreiz mūsu gaišreģis Eižens Finks pareģoja, ka notikšot kāds spēcīgs satricinājums, kā rezultātā Latvija tiks brīva no okupantiem un latviešu tauta dabūs atpakaļ visas nolaupītās vērtības. Bet, kad viņam saimnieks, pie kura Pārdaugavā dzīvojis, jautājis, vai latviešu tauta būs arī vēl pēc 1000 gadiem, Finks atbildējis, ka viņam jāsagatavojas, lai saskatītu tik tālu uz priekšu. Vienu dienu viņš apliecināja,  ka Latvija un latvieši būs arī 2957. gadā, bet no tagadējās Krievijas būs palikusi pāri tikai Sanktpēterburga… Un pirms tam viņš vēl bijis saskatījis, ka Krievijā uzlidos gaisā kāda liela pilsēta (šķiet, Maskava) un krievu tauta izmisīgi bēgšot… Man ir mājās tā laika laikraksts, kur par to ir rakstīts.

DDD: Dīvaini. Protams, Krievija arī ir degradējusi, tai ir jāpārtop, un tad tā ies evolūcijas priekšgalā. Finka pareģojumi daudzi it kā jau ir piepildījušies, un ceru, ka piepildīsies arī tas, ka beidzot krievvalodīgajiem okupantiem būs no mūsu zemes jāpazūd. Bet par Krieviju lai paliek – runāsim par mums. Ko mēs varam darīt, lai latviešu tauta nepazustu? Nevaram taču sēdēt, gudri spriedelēt un  gaidīt, kad piepildīsies Finka pareģojumi. Vai ne tā?

A.Dz.: Noteikti nē. Vienīgi, cerot uz labo, gribas pieķerties katram salmiņam, bet, lai sasniegtu, ir jau jācīnās.

 

“Dievs jau zina ne tikai to vien, ko cilvēks runā, bet arī to, ko domā.”

 

DDD: Vai jūsuprāt, mēs varam nosargāt savu tautu – ko mums darīt?

Aivars Dzirnieks: Pilnīgi viennozīmīgi un noteikti. Ir jāpielieto programma par enerģētisko domu spēku. Dievs jau zina ne tikai to vien, ko cilvēks runā, bet arī to, ko domā. Sākot ar 1949. gadu, es burtiski katru dienu (līdz PSRS sabrukumam) piedomāju pie tā, lai vienreiz Latvija kļūtu brīva. Un, paldies Dievam, ka zināmā mērā tas arī piepildījās. Tātad, ja visa enerģija tiek pielietota taisnīguma aizstāvēšanā, tad tik tiešām tiek sniegta palīdzība no Augšas. Ir teiciens: “Ja pats sevi sargāsi, tad arī Dievs tevi sargās.” Tātad, ja paši savu tautu un zemi sargāsim, tad arī Augstākie Spēki mums sniegs palīdzību.

DDD: Aivars Garda mūsu laikrakstā diezgan daudz runā par augstākām gara vērtībām, stāsta par Dzīvās Ētikas Mācību, kas ir Jaunā Laikmeta Mācība, par tajā paustajām zināšanām, ko jau šodien cilvēcei vajadzēja apgūt. Kā jūs uztverat šīs tēmas, kas tiek publicētas laikrakstā “DDD”?

Aivars Dzirnieks: Godīgi sakot, es viņu pielīdzinu ģēnijam. Tā jau ir augstākā Patiesība, par kuru viņš runā. Neesmu tik kompetents, lai dziļāk iztirzātu, jo tad man jāņem rokās avīze un viņa teiktais gluži vienkārši jālasa. Es piekrītu it visam, ko viņš saka. Saprotu, kas ir Kristus, zinu, ka notiks otrreizējā Kristus jeb Maitreijas Atnākšana, kad tumsas spēki tiks iznīcināti un iestāsies Jaunā Pasaule, kurā varēs ieiet tikai ar jaunām enerģijām. Saprotu, ka ar Jaunā Laikmeta Mācību Maitreija jau ir atnācis – kā Neredzami Redzams. Bet mēs vēl neesam bijuši spējīgi izpildīt Viņa jau iepriekš atnesto Mācību, kaut tagad ir jāapgūst Jaunā Mācība. Jaunais Laikmets nāk ar jaunām enerģijām, kuras ir jāizsmalcina, lai varētu pieņemt šo Jauno Pasauli. Un Aivars Garda par to arī runā, ka ir laiks uzzināt patiesību un to pieņemt.

DDD: Aivars Garda gan neuzskata sevi par ģēniju – viņš toties ir nopietni studējis Dzīvās Ētikas Mācību un savā dzīvē to pielieto.  Bet vairums cilvēku, kā izskatās, dara gluži pretējo – iet uz leju un savu stulbumu demonstrē kā gudrību.

A.Dz.: Jā, pilnīgi pareizi. Tādējādi atsijājas graudi no pelavām. Aivars Garda jau ģeniāli un saprotami to visu pasniedz. Tiešām apbrīnoju viņa zināšanas.

 

“Nevis kvantums, bet kvalitāte virza evolūciju.”

 

DDD: Toties netrūkst “gudrinieku”, kuri nekā nesaprot. Sociālajā portālā “Facebook” daži pat uzbrūk ar rupjībām un nievām, ka mums nav atbalstītāju. Tātad  nekautrējas priecāties par savu dumjību un latviešu degradācijas faktu. Nožēlojami. Taču Dzīvajā Ētikā teikts, ka evolūciju virza mazākums. Un praksē tas ir pierādījies. Vai mums ir vajadzīgs kvantums, ko redzam?

A.D.: Nē, nē, nekādā gadījumā! Nevis kvantums, bet kvalitāte virza evolūciju. Tieši Padomju Savienībai vajadzēja to idiotisko masu – gudro slāni nīcināja ārā. Arī mums tas kvantums ir idiotiskā masa. Turklāt mums šodien ir tāda pūstoša inteliģence – tā, kuru idiotiskā masa uzskata par inteliģenci. Ja inteliģence, kurai būtu jābūt cīņas par taisnīgumu priekšgalā, pūst un velk tautu uz leju, tad tāda “inteliģence” būtu jāiznīcina.

DDD: Jāgāž no pjedestāla?

A.Dz.: Jā.

DDD: Jūs pieminējāt politkorektumu. Kā tas izpaužas?

A.Dz.: Šī pūstošā “inteliģence” ar varnešiem priekšgalā ļoti uzmanās no tā, ko teiks, piemēram, Izraēlas vēstniecība, Soross, Rotšilds, ASV, masonu loža, Brisele utt. Latvieši diemžēl nav  saimnieki savā zemē. Bet tā tas nepaliks – visam ir jāmainās. Kā mainās ASV, kad visiem par pārsteigumu Tramps nāca pie varas – viņš nāca ar lielām pārmaiņām. Viņš, protams, ne tuvu nav ideāls, bet bija vienīgais, kurš var izdarīt kādas nepieciešamas pārmaiņas. Tātad bija kāds spēks, kas virzīja, lai Tramps uzvarētu, jo šis cilvēks bija nepieciešams. Un Tramps vēl nepatīk arī tāpēc, ka viņš nav geju kustības atbalstītājs.

DDD: Jā, politkorektums liedz lietot precīzo terminu “pederasti” – tas neesot pieklājīgi. Viņi var darīt preteklības, bet vārdā saukt šo preteklību nedrīkst?

A.Dz.: Ne velti šo izdarību aktīvākais meistars mums ir Kārlis Streips, turklāt vēl mācībspēks augstskolā. Pederastu karognesējs! Atceros, viņš savulaik tiesībsargam Jurim Jansonam jautāja, vai tas nāks uz “geju” saietu? Jansons atbildēja, ka neies, jo viņam ir citas prioritātes. Tā šie “geji” velk savās rindās, bet tie, kas ir pret viņiem, kļūst par Streipa ienaidniekiem.

 

“Vēlēšanas šodien ir tik nodevīgs triks…”

 

DDD: Daudziem mūsu lasītājiem ir grūti izprast Latvijas Nacionālās frontes nostāju vēlēšanu jautājumā.

Aivars Dzirnieks: Vajadzētu saprast, ka vēlēšanas jau nenotiek par graudiem, bet gan par sēnalām.

DDD: Ja uzrastos kāds grauds – vai ticat vēlēšanu godīgumam šajā sistēmā?

A.Dz.: Neticu. Visspilgtākie un acīmredzamākie notikumi bija pēc 1994. gada Saeimas vēlēšanām, kad mira Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Kramiņš un tūlīt pēc tam pretendents uz viņa vietu – Līgotnis. Juris Bojārs arī toreiz teica, ka tā lieta galīgi nav tīra, bet to izmeklēt nebija iespējams, jo ģenerālprokurors arī tika iebiedēts un šajā jautājumā bija paralizēts. Un tā nu tiesiskums tika apsmiets.

Aivars Garda jau ir ļoti daudz un izsmeļoši par to paudis savu vērtējumu – nolicis visu kā uz paplātes, kas šodien ir vēlēšanas. Tu vari balsot, par ko gribi, bet vienalga to pašu pūķi jeb kādu no viņa galvām vien būsi ievēlējis. Vēlēšanas šodien ir tik nodevīgs triks, ka, skraidīdams uz tām un atbalstījis šo negodīgo manipulāciju, nodevību vien būsi atbalstījis.

Šobrīd tik tiešām nav, par ko vēlēt, jo tiem, kurus varētu ievēlēt, netiek dota iespēja godīgi konkurēt. Kā jau teicu – vēlēts tiek par sēnalām. Un šodien jau arī nav neviena partija, par kuru būtu jēgas balsot. Neviena latviešu partija taču savā programmā nav iekļāvusi dekolonizāciju – pat nepiemin to. Teorētiski runājot, tik drosmīga partija varētu sanākt no Latvijā dzīvojošiem poļiem, bet no latviešiem nekas nesanāk…

 

Turpmāk vēl…

Intervēja Steidzīte Freiberga

[1] Pirmā Krievijas cara Ivana Bargā tēvs.

 

Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.12(434) [2019. gada 21. jūnijs–11. jūlijs]


« Atpakaļ