Dzīvās Ētikas Mācības brīdinājumi par melnajām ložām

Tagad jūs vairs nebrīnāties, ka Kauja turpi­­­nās ilgi, jo apziņas paplašināšana paplašina esošā ro­bežas. Tieši būtu vieglprātība domāt, ka Tas, kurš ir sa­cē­lies pret Gaismu, būtu vājš. Ir jāprot iztēlo­­ties, ka Gais­mas Spēki ne vājuma dēļ nepiebeidz ienaid­­­­nie­ku, bet vēloties neizjaukt priekšlaicīgi planētas līdz­sva­ru. [..]

(Ugunīgā Pasaule II, 7.)

 

Ir jānovēro ne tikai Mūsu, bet arī Melnā Brā­lī­ba. Ir kļūda noniecināt spēkus tumšos. Ļoti bieži viņu uz­vara sakņojas šādā nevērībā. Cilvēki ļoti bieži saka: “Nav vērts pat domāt par viņiem.” Bet ir jādo­mā par visu eksistējošo. Ja cilvēki taisnīgi norobežo­jas no zagļiem un slepkavām, tad jo vairāk ir jāsargās no ga­ra slepkavām. Ir jānovērtē viņu spēks, lai la­bāk pre­­totos. Urusvati drosmīgi apmeklēja tumšos, viņa redzēja viņu dažādās pakāpes un vīrišķībā savā vērsās pie tiem. Tie­šām, ir tāda vīrišķības pakāpe, kad jau tum­­­sas vare­nība noplok. Tiešām, nav iespējams pārlie­cināt tumšos, bet var paralizēt tos un ievēroja­mi pa­darīt bezspēcīgus, tāpēc ir tik svarīgi attiek­ties pret tumsu aktīvi. No ne­dzīviem putekļiem – putek­ļi arī rodas. Mājas tīrībai ap­gādājas ar dažādām slo­tām; kad tur­pretim mājās atrod skorpionu, tad nekavējo­ties aizvāc to.

Urusvati redzēja saskanīgu tumšo sapulci, un daudzas sanāksmes varētu mācīties šādu saskaņotību. Pareizi Urusvati runāja kā sūtne Mūsu, šādā apstipri­nājumā ir dižens spēks. Nav vajadzīgs apvaldīt spē­ku, kad gars zina, kur ir ierocis. Sevišķi pastiprinā­ti apspriežas tumšie, kad redz, ka notikumi nav par la­bu viņu Pa­vēlniekam. Gaišie Spēki ir par šķērsli vi­ņiem iz­nīcināt jūs. Varētu likties, nav grūti iznīci­­nāt mierīgus cilvēkus, bet pāri visām tumšajām bagā­­­­tī­bām pastāv gara spēks. Pareizi teica viņiem Urusva­­­ti: “Jūs uzskatāt, ka Sā­tans ir neuzvarams, bet es pretī jums visiem saku par Sātana sakāvi.” Tā ir iespē­­jams zināt par tumšo nodomu un par Spēku Mūsu. Tie turpretim, kas domā, ka vīzijas, sapņi ir no gremošanas, viegli var nogulēt realitātes visvērtī­gā­kās zīmes. Tikai pretinieku spēkus zinošie var cerēt uz uzvaru. Kāda gan saskaņotība un vienotība ir jā­pa­rā­da, lai uzveiktu tādus varenus barus! Ir jā­pie­sauc vi­sa gara vīrišķība, lai likvidētu un izbeigtu sīkas lietas.

(Ugunīgā Pasaule II, 13.)

 

Daži kukaiņi un rāpuļi dod priekšroku aiziet bojā, lai tikai iekostu un izlaistu indi. Gluži tā­pat tum­­­sas kalpi ir gatavi visnepatīkamākajām se­kām, lai tikai radītu indīgu ļaunumu. Ir cieši jāiegaumē šie ļau­nu­ma radītāji, kuri dažkārt nežēlo paši sevi ļaundarī­bas labad. Var parādīt daudz piemēru, kad iece­­rē­­tais ļaunums nevarēja nākt par labu pašam ļaun­da­­­rim,  bet tomēr viņš tumšo iedvesmas rezultātā to pa­rā­dī­ja. Tumšo viltībām ir jātiek parādītām. Piemē­­ram, dažkārt at­rod zināmu vietu tuvumā kaut kādu cil­vē­­­ku vai dzīvnie­ku līķus. Tumšie zina, ka, lai pievilinā­­­­tu zemāko sfēru spēkus, ir vajadzīga trūdēšana, un viņi atjautīgi noorganizē tā­dus juku un trūdu perēkļus. Šā iemes­la dēļ sen ieteicu neturēt mājās satrūdējušus ga­ļas ēdienus un bojātus augus, arī pūstošu ūdeni. Cil­vē­ki reti pievērš uz­manību tādiem faktiem, kurus pat šolaiku ārsti ap­stiprina.

(Ugunīgā Pasaule II, 69.)

 

Kad Nosaucu jums pilsētas, kur īpaši ir at­tīs­tīts melnās maģijas rituāls, Negribēju teikt, ka arī citās vie­tās tās nav. Gluži otrādi, daudz ir melno ložu, bet da­žas nododas ļaunumam kā tādam, bez īpašiem rituā­liem. Taču pēdējā laikā var redzēt at­dzimstam vissenā­kos kalpojumus tumsai. To vidū ir ļoti kaitīgi, kuri ar savu ritmu spēj būt graujoši. Mel­nās ložas parasti nesaprot, kādu kosmisko kaitējumu tās rada. Tumsonības dēļ tās domā, ka rada ļaunu­mu tikai vēlamajā virzienā, bet īstenībā tās skar veselus atmosfēras slāņus. Īpaši tagad, kad tuvojas laiks ugu­nīgais un daudzi līdzsvara traucējumi jau ir acīmredzami, tumšo izsaukumu kaitīgums ir se­viš­ķi bries­mīgs. Tumsoņi arī šeit darbojas ar izpaus­­tu graušanu.

(Ugunīgā Pasaule II, 103.)

 

Sagraut melnās ložas vajag ļoti piesardzīgi. Lieta ir tā, ka tās nepastāv kā oāzes, bet iesūcas pat, varētu likties, viskārtīgākajās aprindās. Tāpēc ir grū­ti iznīdēt ļaunumu. Bet cilvēki, kuri uzskata sevi Gais­mas pusē, nepietiekami palīdz, jo uzticības nav un nav bijusi at­tīstīta. Var minēt atklātas nodevības gadī­ju­mus, kad cil­vēki uzskatīja to par uzticību – tik ne­skaid­ras ir iz­pratnes.

(Ugunīgā Pasaule II, 104.)

 

 

Publicēts laikrastā “DDD” Nr.10(432) [2019. gada 24. maijs–6. jūnijs]


« Atpakaļ