Saruna ar Pilsoņu Kongresa delegātu Aivaru Andersonu
Sašķeļ personīgās intereses
DDD: Kas sašķeļ latviešus?
Aivars Andersons: Sašķeļ personīgās intereses – katrs velk uz savu pusi.
DDD: Un kas var apvienot latviešus?
A.A.: Apvienot spēj tikai tiesības – ja mēs nemeklējam kompromisus, bet apvienojamies ap savas tautas un valsts tiesībām. Vispirms ir jāīsteno tiesības, un tad varam spriest par interesēm. Vienoti mēs varam būt tikai uz tiesību īstenošanas pamatiem – vienā virzienā uz savas valsts patiesu atjaunošanu.
Savulaik Gunārs Freimanis uzsvēra: “Kamēr latvieši neapzināsies, ka ir zaudējuši savu valsti, tikmēr nekas labs vairs nevar būt.” Latviešiem ir jāapzinās, ka šī nav 1918. gada 18. novembrī dibinātā valsts – šī ir jauna valsts, kuru mēs veidojam kopā ar okupantiem un kolonistiem. Lūk, apvienot mūsu tautu var tikai tiesības atjaunot savu valsti, kas nozīmē atbrīvoties no okupantiem un kolonistiem. Tas nav nekāds noslēpums.
DDD: Intervijā pirms četriem gadiem jūs teicāt: “Mums ir ļoti jāmainās, lai tiktu no šīs okupācijas vaļā!” Pirmkārt, ir jāmaina domāšana – jāizprot notiekošie procesi. Mūsu avīze ir aktualizējusi ļoti grūtu jautājumu par piedalīšanos vēlēšanās. Mēs esam rakstījuši, ka vēlēšanas ir nevis tautas suverēnās varas izpausme, bet gan šuleru triks, teātris, kurš uztur okupantu un kolonistu klātbūtni Latvijā.
A.A.: Protams, tas ir absolūts, noziedzīgs triks. Triks ar nozieguma sastāvu! Vispirms, runājot par Saeimas vēlēšanām, – būtībā tās notiek pēc Augstākās Padomes izstrādāta likuma. Taču, ja jau esot tikusi atjaunota valsts, tad vēlēšanām būtu jānotiek pēc 1926. gada likuma par Saeimas vēlēšanām.
DDD: Kādas ir galvenās atšķirības?
A.A.: Pašreizējais vēlēšanu likums pieļauj startēt tikai partijām un paredz 5 procentu barjeru, kas nav saskaņā ar Satversmi. Pirms okupācijas tā nebija. Satversmē ir noteiktas simts Saeimas deputātu vietas – tas nav nejauši, jo simts procenti ir simts deputāti, tātad viens procents vēlēšanās dod vienu deputāta vietu.
Noziegums nozieguma galā
DDD: Šā brīža vēlēšanu sistēma nodrošina labi finansēto partiju varu – tātad apkalpo kādu ļoti bagātu cilvēku personīgās intereses?
Aivars Andersons: Jāatzīst, ka šīs ir nevis partijas, bet īstas bandas. Mēs zinām, ka VDK aģentu sastāvā esošais Ivars Godmanis 1990. gadā kļuva par Ministru padomes priekšsēdētāju, kurš gandrīz visu regulēja. Viņš bija labi samācījies… pabijis Austrijā, izskolojies, kā vajag regulēt un pieregulēt. Viņš ieteica daudzpartiju sistēmu.
Vēlēšanas ir vislielākā ilūzija, ka mēs te visu pārvaldām. Bet pārvalda masoni. Es nesaprotu, kāpēc tauta vēl joprojām to neapzinās! Šodien spēks ir nauda – naudas vara. Un kas ir naudas vara? Tā ir reklāmas, aģitācija, smadzeņu pūderēšana. Pie tā strādā žurnālisti. Kā šos vajadzīgos žurnālistus izvēlas? Ir jāatceras “Rīdzenes sarunas”, kur trīs vīri lemj, kādi žurnālisti Latvijā ir vajadzīgi. Tādi, kas runā, kā vajag – slēpjot patiesību!
DDD: Mēs arī esam žurnālisti.
A.A.: Nu, jūs esat īpašā statusā – jūs patiešām esat vajadzīgi tautai, un jums nevar neko padarīt, jo esat neatkarīgi. Kaut vairāk būtu tādu cilvēku! Vienīgais, no kā baidās aiz varas stāvošie bandīti, ir tas, ka tauta beidzot atšifrēs viņu plānus, un tad diez kas labs viņiem nebūs. Mūsu uzdevums ir atšifrēt šīs nelietības, šos noziegumus. Sākot jau ar pašu Vēlēšanu likumu, kas uztur noziedzīgo sistēmu.
DDD: Valdis Šteins ir formulējis, ka pie varas esošais Pūķis ir viens – partijas ir tikai dažādas pūķa galvas, sākot ar “Saskaņu” un beidzot ar “VL-TB/LNNK”.
A.A.: Ļoti precīzi Šteins to pasaka. Viena partija, dažādās frakcijās sadalījusies! Manā izpratnē smadzeņu pūderēšana, kas notiek, lai noturētu šo varu, lai tā nemainītos, ir kriminālnoziegums. Tātad arī juristi un žurnālisti, kas to dara, ir kriminālnoziedznieki.
DDD: Vai tici, ka pie šīs bagāto bandītu pārvaldītās sistēmas Saeimā var iekļūt partija, kas nav daudzpartiju Pūķa galva?
A.A.: (Smejas.) Pie šīs sistēmas šāda partija Saeimā iekļūt nevar.
DDD: Tad jau laikraksta “DDD” aicinājums uz garīgu sacelšanos, nevis skraidīšanu uz vēlēšanām un balsošanu par nodevējpartijām, ir pašsaprotams?
A.A.: Jā, jo pie šīs sistēmas partija, kas nebūtu Pūķa galva, Saeimā iekļūt nevar. Garīgumam ir liels spēks! Mums ir pašiem jāorganizējas, jāvienojas ap tautas tiesībām. Mums ir jāsaprot, uz kurieni mūs velk. Notiek taču noziegums nozieguma galā. Mēs esam pilnīgā masonu pakļautībā. Izrauties var, tikai pie prāta gaismas nākot, kā es vienmēr saku. Tā ir tautas patiesība – mūsu senči jau ir teikuši, ka vajag domāt un izprast, tas ir, dzīvot ar Dieva padomu! Nevis iet baznīcā un lūgties, lai Dievs dod brīnumu un no Latvijas pazūd okupanti, bet pašam rīkoties ar Dieva padomu. Dievs dod padomu – un tu rīkojies.
DDD: Bet kā saņemt šo Dieva padomu?
A.A.: Re, kur ir grāmata “Jaunā Laikmeta pasaules izpratnes pamati”[1]! Tas ir šis Dieva padoms. Jāpakļaujas Dabas likumiem. Aktīvi jācīnās pret nelietību jebkurā iespējamā veidā. Noziedznieki šo sistēmu tur savās rokās. Kā cīnīties? Ir taču jāsaprot, ka nedrīkst balsot par to, kas tevi ir krāpis desmitiem gadu.
Turpmāk vēl…
Intervēja Līga Muzikante
[1] Pirmskara Latvijas Rēriha biedrības biedra Aleksandra Klizovska grāmata “Jaunā Laikmeta pasaules izpratnes pamati”, kuru izdevis apgāds “Vieda”, ir nopērkama grāmatnīcās visā Latvijā.
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.10(432) [2019. gada 24. maijs–6. jūnijs]
Saistītie raksti: Tikai tiesību īstenošana var apvienot latviešus. 2. daļa