Tautiete! Skraidi uz vēlēšanām… ja esi dumja

Saruna ar Latvijas Nacionālās frontes priekšsēdētāju Aivaru Gardu

 

Lai neteic, ka nebija neviena, kurš brīdinātu

 

Aivars Garda: Pirms šīs intervijas es vēlos pateikt mūsu lasītājiem un visiem tautiešiem, ka ne Aivars Garda personiski, ne Latvijas Nacionālā fronte, ne tās laikraksts “DDD” nevienam neuzspiež iet uz vēlēšanām vai neiet uz vēlēšanām. Aicināšana neiet nav uzspiešana. Tāpēc, lai tie šuleru (krāpnieku kāršu spēlē) apmuļķotie cilvēki neuzbrūk man un maniem draugiem! Ja vēlas, lai turpina darīt to, ko vēlas šie krāpnieki.

Jautās, kāpēc tad mēs paužam savu viedokli, kas ir pilnīgi pretējs noziedznieku viedoklim? Daudz kas ir paskaidrots manās intervijās un citos rakstos, ko ir rakstījuši mūsu domubiedri šajā jautājumā. Vēlētos uzsvērt: mēs to darām tāpēc, ka avīzē “DDD” publicētais ir dokumentāla liecība ne tikai tagadējiem cilvēkiem, bet arī mūsu bērniem, mazbērniem utt. Lai nākotnes cilvēki neteic, ka mūsdienās nebija neviena, kas brīdināja latviešu tautu nedarīt noziedzīgas darbības, piedaloties noziedznieku (okupantu naturalizētāju, integrētāju un saliedētāju) organizētās krāpnieciskās vēlēšanās, kurās šie šuleri jau iepriekš ir paredzējuši savu uzvaru.

Lai neviens neteic, ka mūsdienās nebija neviena, kas brīdināja tautu par bīstamiem pārbaudījumiem, kas gaida visu cilvēci un latviešu tautu tuvā nākotnē. Daudziem tik mīļais kapitālisms tiks likvidēts. To nomainīs kooperatīvā sabiedriskā iekārta visā pasaulē. Nebūs vairs baņķieru un nebaņķieru augļošanas. Nebūs vairs ne lielkrievu nacisma jeb šovinisma, ne arī citu valstu nacisma. Visā pasaulē tiks atzītas mazo tautu un valstu tiesības. Katram cilvēkam vajag sagatavot savu apziņu šīm grandiozām pārmaiņām.

Cilvēku nospiedošais vairākums to nezina un arī negrib zināt. Mēs to zinām tāpēc, ka studējam Agni Jogu. Mūsu pienākums ir brīdināt, mēs to darām, taču neuzspiežam. Katrs vienalga izdarīs pēc sava prāta un būs pilnīgi atbildīgs par to Lielā Apvērsuma laikā, ko mums gatavo Zemes Evolūcijas Vadītāji. Tomēr ir cerība, ka vismaz daži ieklausīsies. Lūk, šī cerība nav muļķa mierinājums, pretēji vēlētāju un kazino spēlētāju cerībai uz godīgām vēlēšanām, kas tik tiešām ir muļķa mierinājums.

DDD: Iepriekšējos laikraksta numuros jūs stāstījāt par kādu Modri…

A.G.: Jā, uzturējām ar viņu kontaktus, jo bija cerība, ka viņš vismaz dekolonizācijas jautājumā ir prātīgs. Taču Modris savā rakstā par cilvēka domāšanas kļūdām atzinās, ka faktiski ir pret dekolonizāciju. Cienījamie lasītāji, ja kāds stāsta, ka viņš ir par dekolonizāciju, bet…  un tad seko visāda veida nosacījumi, kāpēc viņš negrib to darīt, tad ziniet, ka šāds Modris ir gan gļēvs, gan dumjš, bet padzīt ārējos ienaidniekus negrib.

Šo modrīti savās muļķībās iesvētīja blēdis Bendžamins Krēme. Viņš sludina savās fantāzijās izaudzētu Maitreiju. Tieši tā, gluži tāpat kā baznīckungi sludina tādu Kristu, kas ir remdens, ļaunumu piedodošs bailulis. Ziniet, ka tāda Kristus realitātē nav. Krēmes Maitreijas arī nav.

Kristus-Maitreija ir visu cilvēku un katra atsevišķa cilvēka, visu tautu kopā un katras atsevišķas tautas, tai skaitā arī latviešu, Kosmiskais Tēvs. Viņš ir bezbailīgs varoņu varonis, kas katru mirkli izcīna smagas kosmiskas kaujas, sargājot ne tikai Zemi, bet arī visu Saules Sistēmu. Kristus-Maitreija nekad nesamierinās ar netaisnību. Baznīcas sludinātais Kristus turpretim ir gatavs samierināties ar jebkuru ļaunumu, jebkuru netaisnību.

Turklāt Modris bija un ir palicis vēlēšanu fans. Ja viņu nespēja pārliecināt tie manis minētie argumenti intervijā “Tautieti! Neskraidi uz vēlēšanām”, tad var droši teikt, ka apstulbotība viņam jau ir pārgājusi hroniskā stulbumā.

 

Ar tītara svarīgumu

 

DDD: Pēc intervijas publicēšanas jums daudzi uzbruka gan “Draugos”, gan “Feisbukā”.

Aivars Garda: Jā, cilvēkiem ir grūti sevi at-stulbot. Es tam piekrītu. Apstulbotu cilvēku var salīdzināt, piemēram, ar dzērāju un narkomānu. Ja dzērājs un narkomāns vēlas atbrīvoties no savas kaites, bet visi apkārtējie viņam nevis palīdz, bet piedāvā iedzert kādu glāzīti, nekas jau nenotikšot no vienas glāzītes, – cilvēks neiztur un iedzer.

Gluži tāpat ir ar apmuļķotu cilvēku. Viņš cenšas at-stulbot sevi, bet noziedzīgā valsts vara un žurnālisti katru dienu viņam piedāvā vienu un to pašu muļķību: skraidi uz vēlēšanām! Katru dienu lopveidīgo interešu radio, televīzijā un presē stāsta par tiem “varoņiem”, kuri vienu reizi četros gados pieceļas no dīvāna un, pārņemti ar tītara svarīgumu, cilpo uz vēlēšanām. Un pēc tam viņi vēl ar lielāku tītara svarīgumu lielās ar savu pēc savas būtības muļķīgu un reizē arī noziedzīgu rīcību. Kāpēc noziedzīgu? Tāpēc, ka viņi ir balsojuši par noziedzīgajiem integrētājiem, saliedētājiem un okupantu naturalizētājiem.

Turpretim gudrus cilvēkus šādi streipveidīgie žurnālisti noniecina. Tāpēc, ka viņiem pietika veselā saprāta nepiedalīties noziedznieku organizētās vēlēšanās – krāpšanā.

DDD: Dzīvnieku aizstāvji teiks, ka Aivars Garda apvaino tītarus, piedēvējot cilvēku stulbumu tītaram…

A.G.: Un viņiem būs taisnība. Tāpēc es jau laikus atvainojos tītariem. Tītars dara savas lietas svarīgi, jo šo svarīgumu viņa dabā ir ielicis Radītājs. Tītars nevar darīt nesvarīgi. Turklāt lielā starpība starp tītaru un dumju cilvēku ir tā, ka tītars dara ar svarīgu izskatu labas lietas. Piemēram, tītariene ar svarīguma pilnu izskatu iet dēt olu. Tikpat svarīga tā ir arī pēc olas izdēšanas. Tītara tēviņš ar svarīgu izskatu bar svešiniekus, kas uzdrošinās tuvoties viņa bērniem un tītarienei. Tas dažreiz izraisa smaidu.

Taču, ja cilvēks ar svarīguma pilnu izskatu cilpo uz stulbām vēlēšanām, tad viņš izraisa smieklus un reizē arī nožēlu. Ja es būtu karikatūrists, tad es šiem uzpūtīgajiem skraidelētājiem veltītu kādu labu karikatūru.

DDD: Daži pat gudri cilvēki ir teikuši, ka vēlēšanas ir cerība, ka var kaut ko mainīt, arī veikt dekolonizāciju.

A.G.: Cerība uz vēlēšanām diemžēl patiešām ir muļķa mierinājums. Līdzīgi alkoholiķis cer, ka no vienas izdzertas glāzītes jau nekas ļauns nenotiks. Kaut arī spēlmanim stāsta, ka kazino ir iekārtots tā, ka vinnē vienmēr tā īpašnieks, spēlmanis tomēr muļķīgi mierina sevi ar cerību, ka varbūt tomēr vinnēs. Un tikai spēlē, un gandrīz vienmēr zaudē. Katrs atsevišķs spēlmanis var kādreiz vinnēt un arī vinnē, jo citādi uz kazino neviens neietu. Tomēr kopumā vinnētājs ir kazino. Spēlmanis, kas kazino reizēm ir pat vinnējis, vienalga ir zaudētājs, jo ar katru uzvaru vēl vairāk kļūst atkarīgs no vēlmes spēlēt.

Arī vēlēšanās katrs atsevišķs vēlētājs var uzskatīt sevi par vinnētāju vēlēšanās, ja ir iebalsota tā partija un cilvēks, par kuru viņš ir balsojis. Tomēr visas vēlēšanas uzvar kazino jeb vēlēšanu organizatori – noziedzīgā okupantu un kangaru draudzība, kas organizē vēlēšanas. Neiešana uz vēlēšanām var izjaukt šo sātanisko draudzību. Tas ir katra krietna latvieša pienākums.

DDD: Šķiet, ka Aivars Gedroics ir vienīgais, kurš spējis publiski atzīt, ka uz vēlēšanām nav jāskraida. Kaut arī pavisam nesen uzskatīja, ka vēlēšanās vajag piedalīties. Andris Orols un Igors Šiškins vēl joprojām uzskata, ka uz vēlēšanām ir jāiet.

A.G.: Jā, tā šķiet, ka viņi domā izveidot spēcīgu partiju un tad startēt. Labi, lai tā būtu spēcīga partija, tomēr tai nav nekādu izredžu, ja nebūs tautas sacelšanās. Tautas sacelšanās var novest tāda veida partiju pie varas. Un tikai. Citādi noziedzīgais pūķis šo partiju pie varas nelaidīs.

Kas tad patiesībā bija Gorbačovs? Viņš bija Padomju Savienības apvērsuma organizētājs no augšas. Kad viņš saprata, ka partija viņam neļaus tik viegli uztaisīt apvērsumu, Gorbačovs vērsās pie tautas. Tai skaitā arī pie latviešiem. Viņa draugs un domubiedrs politbiroja loceklis Jakovļevs atbrauca uz Rīgu 1988. gada vasarā un burtiski pagrūda bailīgos latviešus Jāņa Petera vadībā veidot Tautas fronti.

Tā bija Gorbačova atbalstītā tautas sacelšanās, kas noveda pie varas tā saucamos “gaišos” komunistus. Tagad latviešiem nav tāda Gorbačova valsts vadītāja amatā, kurš varētu organizēt sacelšanos no augšas. Sacelšanās tagad ir nepieciešama no apakšas. Tas ir nesalīdzināmi grūtāk. Nu un tad, ka grūtāk! Vai tāpēc nevajag sacelties?

Turklāt Gorbačova apvērsumu atbalstīja ASV un citas valstis. Cita lieta, Gorbačovs gribēja, lai viss noritētu pēc viņa scenārija. Tas, ka lietuvieši, igauņi un latvieši gribēja mazliet citu scenāriju, neko daudz nemaina. Apvērsumu Gorbačovs veica. Tad nodeva stafetes kociņu Jeļcinam.

 

Lapseņu pūznis – iztramdīts!

 

DDD: Šķiet, ka laikraksts “DDD” ir izvandījis lapseņu pūzni…

Aivars Garda: Jā, kad mēs metām cimdu šiem mūsu tautas apstulbotājiem – politiķiem un žurnālistiem –, mēs zinājām, ka būs ļoti grūti. Un ne tikai tāpēc, ka valsts vara saprot, ka uztur savu leģimitāti vienīgi ar notikušu vēlēšanu palīdzību, un tāpēc dara visu, lai mūs diskreditētu. Vara zina, ja cilvēki pārstās iet uz vēlēšanām, tad tas būs šīs varas gals.

Bēdīgi ir tas, ka paši apstulbotie nevēlas at-stulboties. Viņi atspērušies pretojas tam, lai mēs viņiem apskaidrotu apziņu. Un labprātīgi kļūst par noziedzniekiem pret savu tautu un valsti. Šie svarīgie tītari taisnojas, ka dara to tamdēļ, lai saskaņieši nenokļūtu pie varas. Šie slinkie iedomīgie tītari domā, ka ir lieli varoņi, skraidelēdami uz vēlēšanām. Patiesībā viņi pazudina savu tautu un valsti. Mēs piedāvājam sacelties, lai tādi saskaņieši un pārējie ārējie ienaidnieki tiktu padzīti no Latvijas, bet viņi uz to nav spējīgi, jo tam ir vajadzīga drosme, kuras viņiem nav.

Cilvēki ļoti bieži saceļas pret patiesību, nevis aizstāvot patiesību. Nepretendējot uz Džordano Bruno nopelniem, mēs daļēji varam pateikt dažas līdzības. Toreiz valdīja melīgs un galēji maldīgs zinātnisks uzskats, ka Zeme nav apaļa un negriežas ap Sauli. Cilvēki uztvēra Džordano Bruno izteikto kosmisko patiesību ar dusmām. Tagad tāpat valda maldīgs un melīgs uzskats, ka uz vēlēšanām ir jāiet par katru cenu. Mūsu aicinājumu nākt pie prāta cilvēki uztver ar dusmām. Kā tā drīkst viņus, tik gudrus svarīga izskata skraidelētājus, aicināt nākt pie prāta?! Vai tad mēs neredzam, ka viņi ir tik gudri – tik gudri kā tītari? Jā, neredzam! Nav jau ko redzēt, jo skraidelētājiem nav ne smakas no viņu iedomātās gudrības.

DDD: Viņi uzbrūk jums, bāzdamies virsū ar savu uzskatu, ka vēlēt ir jāiet, lai saskaņieši netiktu pie varas.

A.G.: Tik tiešām – bāžas virsū. Nepietiek jau ar to, ka vara un nodevīgie žurnālisti bāžas virsū katru dienu to skandinot! Vēl paši apstulbotie bāžas virsū. Mēs esam spiesti aizstāvēt savu pozīciju par vēlēšanu veltīgumu.

Mēs savu uzskatu ar varu nevienam neuzspiežam. Ja kāds grib būt tītars, lai taču skraidelē uz vēlēšanām uz veselību. Taču lai liek mierā tos, kuri negrib būt tītari. 

 

Kura pati pieteiksies par neglīteni?

 

DDD: Mums zvanīja laikraksta “DDD” lasītāja Vija un teica, ka jūs savā intervijā esat visu pareizi izskaidrojis.

Aivars Garda: Paldies skaistajai Vijai! Tas liecina, ka ir sievietes, kas uzreiz saprot, ka visu laiku tikušas mānītas. Loģisks ir jautājums: kas citiem liedz saprast, ka uzticēties šuleriem nav nekādas jēgas? Varbūt apstulbotība tādiem jau ir aizgājusi par tālu? Pārgājusi hroniskā stulbumā?

DDD: Sociālajos tīklos internetā tomēr arī sievietēm niez mēle jūs aizskart.

A.G.: Žēl, bet ārēji skaista sieviete momentā kļūst neglīta, ja atklāj, ka ir dumja. Uz vīriešiem tas attiecas vēl vairāk. Ģeniālais franču rakstnieks Onorē de Balzaks ārēji bija neglīts: maza auguma, neproporcionāli veidots, resns, gandrīz visi zobi izkrituši jau viņa jaunībā (jo viņš uzskatīja, ka zobi nav jāārstē), ģērbies kā āksts. Citiem vārdiem – muļķis. Tāds bija pirmais iespaids, kad rakstnieks ienāca viņam nepazīstamu cilvēku sabiedrībā. Šis iespaids saglabājās līdz brīdim, kad de Balzaks sāka runāt. Viņa ģenialitāte lika mainīt pirmo iespaidu.

Tāpat ir arī ar jebkuru sievieti. Mēs, vīrieši, pieņemam, ka visas sievietes ir skaistas. Vienam patīk, otram nepatīk, vienam māte, otram meita. Bet vispār vīrieši ir labvēlīgi pret sievietēm. Es arī sievietēm neko neaizliedzu, tikai pasaku savu attieksmi. Tāpēc mans sauklis sievietēm būtu šāds: “Tautiete. Skraidi uz vēlēšanām… ja esi dumja!” Citiem vārdiem sakot: ja negribi būt neglīta, tad neesi dumja. Pavērosim, cik daudz sieviešu gribēs būt neglītas un dumjas un pašas pieteiksies par neglītenēm un dumiķēm.

Ņemiet vērā, ka es nevienu neesmu apsaukājis. Es tikai pateicu definīciju. Daudzi konkrēti cilvēki ar savu vārdu un uzvārdu pēc tādiem saukļiem pārmet man, ka es viņus lamāju par dumjiem. No tā es secinu, ka viņi paši piesakās par muļķiem. Tad lai vaino paši sevi, nevis mani, ja ir tik lieli muļķi, ka paši piesakās par tādiem.

Mēs varētu kopīgi definēt, piemēram, ka: tas ir dzīvokļu apzadzējs, kas apzog dzīvokļus. Vai tad mēs kādu esam apvainojuši? Protams, nē. Tagad iedomāsimies, ka kāds konkrēts cilvēks ar vārdu un uzvārdu, varbūt arī mums pazīstams, pārmestu mums, ka mēs esam viņu apsaukājuši par dzīvokļu apzadzēju! Vai tādējādi viņš pats nebūtu pieteicies kā dzīvokļu zaglis?

Tieši tāpat ir ar apstulbotajiem. Viņi pārmet man, ka es viņus apsaukāju. Nav taisnība. Definīcija taču ir: tas vai tā, kas skraida uz šuleru organizētām vēlēšanām, ir vai nu apstulbots (apstulbota) uz īsu brīdi, kas ar katru gudru cilvēku var gadīties, vai ir jau hroniski stulbs (stulba), ka nespēj izprast tik vienkāršu lietu. Vai tad tā nav taisnība? Tas taču tā ir?!

Vai kāds spēj pret to iebilst? Lai iebilst, es gaidu. Smieklīgi, vai ne. Nodevēji turpretim apvaino, ka es viņus apsaukāju par kangariem. Tātad gan vieni, gan otri paši piesakās par tādiem. Vai tad tā nav, cienījamie lasītāji? Tikai tad, kad apstulbotais konkrētais cilvēks piesakās, ka ir apstulbots, es atļaujos teikt par šo konkrēto cilvēku, ka viņš ir apstulbots. Tāpat ar nodevējiem, noziedzniekiem un draņķiem – viņi paši piesakās par tādiem, un tikai tad es varu saukt viņus par tādiem. Agrāk ne!

DDD: Mums pārmet nekā nedarīšanu…

A.G.: Grūti aptvert, kādam idiotam ir jābūt, lai mums, kas jau gandrīz 17 gadus izdod avīzi “DDD”, pārmestu nekā nedarīšanu… Tieši tā jau ir varas viltība: lai kaut ko darītu, vajag kā svarīgiem tītariem vienu reizi 4 gados uz vēlēšanām aizskraidelēt.

Tieši skraidelēšana uz vēlēšanām un balsošana par nodevējiem ir gan nekā nedarīšana, lai kaut ko patiesi mainītu, gan noziegums. To dara apmuļķoti cilvēki, vai arī, ja nav apmuļķoti, tad viņi ir negodīgi, nekrietni cilvēki. Pirmajā gadījumā var lūgties: “Dievs, piedod, jo viņi nezina, ko dara.” Otrajā gadījumā – ne.

DDD: Kāds lasītājs nupat piezvanīja, teikdams, ka līdz šim labprāt ir palasījis mūsu avīzi, bet, kad sapratis, ka mēs gribam “Saskaņu” pie varas, tad vairs nepirkšot. Ko jūs atbildētu viņam?

A.G.: Lai nepērk un nelasa vesels, mums no tā sliktāk nepaliks, bet viņš gan paliks viens pret vienu ar apstulbotību, no kuras nav spējis atbrīvoties pēc avīzes izlasīšanas. Tātad kaite jau ielaista. Visas citas avīzes neļaus viņam atbrīvoties no apmātības.

Tieši viņš, piedaloties vēlēšanās, balso par latviešu partiju un “Saskaņas” draudzību. Vienīgi mēs gribam izjaukt šo draudzību. “Saskaņa” jau sen ir pie varas. To var gāzt tieši tā, kā ir teikts manā intervijā.

 

Intervēja Līga Muzikante

 

Interija publicēta laikrakstā “DDD” Nr. 7(429) [2019. gada 12.–25. aprīlis]