Arturs Priedītis[1]
Morāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants tā dēvēja vispārēju obligātu, mūžīgu un nemainīgu tikumisko likumu. Tas ir jāievēro ikvienam cilvēkam neatkarīgi no apstākļiem. Kategoriskais imperatīvs ir iespējams arī nacionāli politiskajā sfērā. [..]
Tautas vērtējumā pats svarīgākais ir tās attieksme pret brīvību, suverenitāti, neatkarību, valsti. Tautā ir jābūt nelokāmai cieņai pret brīvību, suverenitāti, neatkarību, valsti. Tautas apziņā ir jāvalda pārliecībai, ka tās dzīve ir cilvēciski pilnvērtīga vienīgi brīvībā – savā neatkarīgā un suverēnā valstī. Pret neatkarīgu un suverēnu valsti tautai ir jāizturas kā pret savas attīstības galveno mērķi un rezultātu. [..]
Latviešu tauta ir atsacījusies no iespējas dzīvot brīvībā – neatkarīgā un suverēnā valstī. Latvijas Republikā Latvijas tautas suverēnās varas vietā vara ir parvēniju oligarhijai ar tās valdošo kliķi. Sociālā un tiesiskā taisnīguma vietā ir tautas milzīgas daļas nabadzība un noziegumu brīvība, bet politika ir nacionāli reakcionāra, veicinot tautas izmiršanu, degradāciju un deģenerāciju. Diemžēl sabiedrības nepatīkami liela daļa kriminālā kapitālisma un tā satelīta organizētās noziedzības kritiku aprobežoti uztver kā latviešu tautas un Latvijas valsts nepatiesu apvainošanu. Latviešu varas inteliģencē cieņā ir kviētisms – vienaldzība, pasīva izturēšanās pret apkārtējo pasauli. Dominē masveida kompradorisms, stimulējot pret latviešu tautu izturēties kā pret kompradoru tautu, kura kosmopolītiski slimīgi jūsmo par “eiroatlantismu”. [..]
Publicēts saīsināti
Avots: www.pietiek.com
Daži komentāri portālā “Pietiek.com”
hihi: Jautājums: vai Priedīša kungs nevarētu rakstīt latviski? Čekists priedītis, lietojot svešvārdus, grib izskatīties un izklausīties gudrs.
hm: Rakstīto varētu attiecināt uz valsti. Koloniālā valsts veidojumā svarīgi citi uzdevumi. Tādi, kurus pieprasa saimnieks. Militārajos jautājumos NATO vai ASV, finansu jautājumos arī ASV, ES, juridiskajos – Brisele (Rimševiča attaisnošana ES tiesā + simtiem regulas).
Latvijai nepieder neviena banka, nav savas naudas. Tātad nevar būt patstāvīgas politikas. Rezultāts, ka esam nevis kā PSRS viena no 15, bet viena no 28 republikām. Noņemot rozā brilles, nav ne pašnoteikšanās, ne patstāvības. Piedevām vēl ož pēc tā, ka saimnieki šķiras.
NAvēlētājs: Nesaki vis, piedalīšanās vēlēšanās ir liela nozīme, ja nepiedalies, tad jāklusē, bet, ja esi piedalījies, tad ar tīru sirdsapziņu drīksti sodīt tos, kas rīkojušies pretēji pirmsvēlēšanu solījumiem. Tas nozīmē, ka bauslis “tev nebūs nokaut” tiek atcelts.
Žulis: Tieši otrādi! Ja tu esi piedalījies vēlēšanās, tad ar savu dalību tu esi apliecinājis ka uzskati šīs vēlēšanas par godīgām, demokrātiskām, tādām, kuru rezultāti atspoguļos tavu un tautas vairākuma gribu. Tāpēc pēc vēlēšanām tev nav NEKĀDU morālu tiesību kritizēt vēlēšanu rezultātus vai ievēlēto valstsvīru darbību. Bet tā bļaušana par pirmsvēlēšanu solījumu neizpildi ir pilnīgi veltīga. Ejot uz vēlēšanām tu taču ļoti labi zināji, ka ievēlētie valstsvīri nenes nekādu reālu atbildību par savu solījumu nepildīšanu. Tad kādēļ pie šādiem noteikumiem gāji balsot??!
[1] Artura Priedīša vārds ir atrodams čekas aģentu sarakstā. Protams, tas ir Priedīša negods. Laikraksts “DDD” publicē dažus Artura Priedīša rakstus, jo viņš dažkārt precīzi nokritizē Latvijas valsts varu. No Priedīša publikācijām nevar saprast, kādi ir viņa paša uzskati. Viņš tikai kritizē, nepiedāvājot risinājumu. Var noprast, ka Priedītis ir PSRS atbalstītājs un negribēja, ka sabrūk PSRS. – “DDD” redakcijas komentārs.
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.6(428) [2019. gada 22. marts–11. aprīlis]