1998. gada 22. jūnijā Saeima pieņēma noziedzīgus grozījumus Pilsonības likumā, lai vēl vairāk atvieglotu ārējā ienaidnieka – okupantu – naturalizāciju, kā arī nodrošinātu viņu pēcnācēju, kas dzimuši pēc 1991. gada 21. augusta, netraucētu kļūšanu par Latvijas pilsoņiem. Pret šo nodevību balsoja tikai 26 Saeimas deputāti, bet 7 deputāti, piemēram, tēvzemieši Māris Grīnblats un Jānis Straume, atturējās – tātad gļēvi neiebilda. Pēc šī Saeimas balsojuma sākās aktīva parakstu vākšana par bīstamo grozījumu atcelšanu. Nepieciešamo 131 144 vietā tika savākti vairāk nekā 225 000 parakstu – un tika izsludināta tautas nobalsošana 1998. gada 3. oktobrī, līdztekus 7. Saeimas vēlēšanām.
Latviešu lielā aktivitāte, sašutums un apņēmība atcelt Pilsonības likuma grozījumus nobaidīja tos, kas realizē vissmagāko noziegumu Latvijā, tas ir, piespiež latviešus samierināties un sajaukties ar ārējiem ienaidniekiem, tādējādi mūsu valstī iecementējot bumbu ar laika degli. Pirms gaidāmā referenduma masu medijos notika labi apmaksāta, klaji noziedzīga aģitācija, latviešu biedēšana un kaunināšana par vēlēšanos atcelt grozījumus Pilsonības likumā. Rezultātā (iespējams, referenduma iznākums tika viltots) par Pilsonības likuma grozījumu atcelšanu nobalsoja mazāk nekā puse no tiem, kas piedalījās referendumā. Grozījumi stājās spēkā.
1998. gada 30. novembrī avīzē “Nacionālā Neatkarība” Ādolfs R. Gailītis pravietiski rakstīja: “Pēc nedaudziem gadiem varēsim apsveikt Rīgas pilsētas galvu un padomi, ievēlētu no civilokupantu vidus.”
Šobrīd ir pagājuši 20 gadi, pirms sešiem gadiem piedzīvojām naturalizēto okupantu balsojumu par krievu valodu, jau daudzus gadus Latvijas galvaspilsētas priekšgalā ir naturalizēts okupants ar savu komandu, 9. maija dzīres Pārdaugavā uzņem apgriezienus… Taču latviešu tautas un valsts iznīcinātāju retorika nav mainījusies – biedēšana un neticības sēšana turpinās, lai tikai latvieši neuzdrošinātos pieprasīt un realizēt dekolonizāciju, kas vienīgā spēj paglābt latviešu tautu un valsti no bojāejas.
Laikraksts “DDD” piedāvā ieskatīties 20 gadu senā pagātnē: divās 1998. gada preses publikācijās – nožēlojamu “inteliģentiņu” aicinājumā balsot pret grozījumu atcelšanu un Eduarda Berklava pārdomās par notikušo referendumu.
Aicinām balsot pret tuvredzību!
Publicēts laikrakstā “Diena”, 01.10.1998.
Aicinām referendumā balsot PRET! PRET starptautisko izolāciju, PRET tuvredzību, PRET neticību nākotnei.
Jūnijā pieņemtie Pilsonības likuma grozījumi atceļ naturalizācijas logus un bērniem bezvalstniekiem pēc vecāku pieprasījuma dod iespēju iegūt pilsonību reģistrācijas kārtībā. Lai šie grozījumi varētu stāties spēkā, aicinām referendumā balsot pret to atcelšanu.
Neviens neapstrīd to, ka “logu” sistēmai vairs nav attaisnojuma, jo naturalizācija rit lēni un nav iemesla likt jau tagad integrētiem kandidātiem ilgi gaidīt. Strīdīgāks izrādījās grozījums, kas attiecas uz bērniem bezvalstniekiem.
Kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā dzimuši 18 400 bērnu bezvalstnieku. Vecākajiem no viņiem ir 7 gadi. Kaut arī PSRS vairs nepastāv un šie bērni dzimuši neatkarīgajā Latvijā, mēs viņus dēvējam par “bijušās PSRS pilsoņiem”. Vienalga, kā viņus sauc, šie bērni piedzima un aug mūsu valstī, un mēs par viņiem esam atbildīgi. Šie bērni nav un nevar būt vainīgi par vecāku vai vecvecāku grēkiem.
Grozījumu pretinieki uztraucas, ka daļa šo bērnu varētu beigt Latvijas skolas, nezinādami latviešu valodu. Mūs arī satrauc latviešu valodas stāvoklis. Taču Saeima gatavojas pieņemt stingru Valsts valodas likumu[1] un notiek izglītības reforma. Neskatoties uz problēmām, mēs ar cerību raugāmies nākotnē un ticam, ka Latvija spēs šiem bērniem iemācīt latviešu valodu.
Eiropas Savienība un ASV nepārprotami izteikušas atbalstu likuma grozījumiem. Grozījumu atcelšana būtiski kavēs Latvijas virzību uz ES, un mūsu draugiem būs grūtāk mūs atbalstīt. Mēs šobrīd nevaram atļauties nekādus kavēkļus ceļā uz Eiropas Savienību. Īpaši tagad, kad Krievijā valda politiska un ekonomiska krīze, mēs nedrīkstam tuvredzīgi pakļaut riskam Latvijas valsts drošību un neatkarību.
Grozījumu pretinieki apgalvo, ka Eiropa no mums prasa to, kas nav nevienā citā Eiropas Savienības valstī. Tā tas nav. Eiropas valstīs imigrantiem visur liek kārtot eksāmenus pilsonības saņemšanai, bet visur izrāda īpašu pretimnākšanu bērniem bezvalstniekiem. No mums sagaida to pašu.
Mēs esam par Pilsonības likuma grozījumu stāšanos spēkā, tāpēc aicinām referendumā balsot pret to atcelšanu. Balsojot pret grozījumu atcelšanu, mēs apliecinām savu ticību Latvijas nākotnei.
Dzejniece Amanda Aizpuriete, režisors Viesturs Kairišs, dzejnieks Jānis Rokpelnis, režisors Pēteris Krilovs, dzejnieks Uldis Bērziņš, rakstnieks Knuts Skujenieks, LNO direktors Andrejs Žagars, mākslinieks Ilmārs Blumbergs, žurnālists Kārlis Streips, rakstnieks Miervaldis Birze, rakstnieks Imants Auziņš, žurnālists Andris Bergmanis, mākslinieks Andris Breže, dramaturgs Lauris Gundars, rakstniece Margita Gūtmane, žurnāliste Ieva Lešinska, filozofs Roberts Mūks, teātra kritiķis Normunds Naumanis, rakstniece Andra Neiburga, dzejnieks Jānis Ramba, filmu producents Guntis Trekteris
* * *
Vai pārāk daudz latviešu nav vientieši un tuvredzīgi?
Publicēts laikrakstā “Literatūra un Māksla”, 12.11.–19.11.1998.
Tāds jautājums uzmācās, analizējot tikko notikušās tautas nobalsošanas LR pilsonības jautājumā un 7. Saeimas vēlēšanu rezultātus.
Ir saprotams, ka par tiem priecājas Maskavā, jo tie paver ceļu ātrāk un plašāk iejaukties mūsu dzīves noteikšanā. Jā, tagad daudz vieglāk Latvijas pilsonību varēs iegūt ne tikai bijušo padomju armijas militāristu un iepludināto kolonistu bērni, bet vēlāk arī bērnu vecāki. Drīz vēl plašāk un kategoriskāk varēs atjaunot prasību krievu valodu atzīt par otru valsts valodu.
Nevienu nepārsteidz arī tas, ka par balsošanas rezultātiem priecājas Valsts prezidents Guntis Ulmanis, ka līksmo ārlietu ministrs Valdis Birkavs, LC un Jaunās partijas vadītāji, jo viņi nekad nav rūpējušies, lai Latvija kļūtu latviskāka, lai celtos Latvijas pilsoņu labklājības līmenis.
Bet tas, ka par Pilsonības likuma pasliktināšanu nobalsoja balsotāju vairākums (53,02%), – tas liecina, ka sveštautiešiem līdzbalsojuši ir arī ievērojama daļa latviešu. To citādi kā par tuvredzību un vientiesību saukt nevar.
Ir gan jāatzīst, ka jautājums tautas nobalsošanai, domājams, tīšus, bija formulēts tā, ka pilsoņiem, kas aktīvi politiskajai dzīvei neseko, bija grūti saprast, ko nozīmē balsot “par”, ko “pret”, un tāpēc daudzi nesaprazdami vai nu kļūdījās, vai balsošanas lapu urnā neiemeta. [..]
Un tomēr arī šie pieminētie fakti liecina par daudzu latviešu vientiesību, tuvredzību un neapdomību, izpildot savu visatbildīgāko pilsoņa pienākumu.
Liela atbildība par tautas nobalsošanas rezultātiem un par 7. Saeimas sastāvu jāuzņemas PBLA[2] valdei, kas tieši pirms vēlēšanām pieņēma prettautisko lēmumu un aicināja balsot pret Pilsonības likumu pasliktinošo labojumu atcelšanu. Balsot pret televīzijas raidījumā aicināja arī Latvijas SDP priekšsēdētājs Juris Bojārs, kurš ir arī Sociāldemokrātu apvienības līdzpriekšsēdētājs. Tas ir nožēlojami un nosodāmi.
Nav šaubu, ka 7. Saeima nepieņems likumus, kas vairotu Latvijas latviskošanu un nodrošinātu valsts neatkarību un drošību. Sagaidāms, ka vistuvākajā laikā Krievija uzstādīs Latvijai jaunas un jaunas prasības, prasīs vēl un vēl visādas privilēģijas “krievvalodīgajiem” Latvijā. To jau apliecināja šīs iedzīvotāju daļas piekritēji 8. oktobrī pie Saeimas, kad tika apspriests Valsts valodas likums 3. lasījumā. Jau dzirdam prasību par krievu valodas oficiālu atzīšanu par otru valsts valodu; tiks ratificēts Latvijas–Krievijas robežlīgums, ar kuru Abrenes pilsēta un seši pagasti tiks atdoti Krievijai, un sagaidīsim vēl daudzas citas prasības, pret kurām pietiekami enerģiski necīnīsies ne EDSO, ne Eiropas Savienība, ne Latvijas Saeimas deputātu vairākums, ne Valsts prezidents.
Tā solīti pa solītim palielināsies prokrieviskā orientācija, līdz Latvijā visu dzīvi noteiks Krievija.
Tādas būs lielas daļas latviešu vientiesības un tuvredzības sekas.
Vai tiešām latvieši padosies?
Eduards Berklavs
[1] Kā pirmais prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas noziedzīgais darbs bija iebildumi pret 1999. gadā pieņemto Valsts valodas likumu, kuru viņa uzdeva Saeimai mīkstināt – tas arī tika izdarīts; un šie paši “inteliģentiņi” slavē Vairas Vīķes-Freibergas paveikto latviešu tautas nodevības jomā. – “DDD” piez.
[2] Pasaules brīvo latviešu apvienība – “DDD” piez.
LNF priekšsēdētāja Aivara Gardas komentārs: Svēts sašutums līst pāri malām!
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.24(422) [2018. gada 21. decembris–2019. gada 10. janvāris]