Aivars Garda
Pirms vēlēšanām okupantu avīzē “Vesti Segodņa” Rīgas domes deputāts Mihails Kameņeckis teica, ka politologi baida vēlētājus, sakot: ja “Saskaņa” būs valdībā, tad cilvēki izies ielās. Var saprast, ka tie varētu būt latvieši. Turpat viņš piebilst, ka paši politologi saprot, ka tas nenotiks. Es, protams, priecātos, ja latvieši tamdēļ izietu ielās – tad jau krietnam latvietim būtu jādara viss, lai ārējo ienaidnieku partija nokļūtu valdībā. Taču man ir lielas šaubas, ka mūsu remdenie bāleliņi būtu uz to spējīgi. Kaut gan, kas zina, varbūt ar okupantu nonākšanu valdībā latvieši sasparotos pret viņiem?
Kameņeckis tālāk turpina: “Ja “Saskaņa” atkal nebūs valdībā, tad ļaudis patiešām izies ielās, iesēdīsies 22. autobusā, kas iet uz lidostu “Rīga”, un ar aviokompānijas biļeti vienā virzienā pametīs šo valsti.” Nu ko, ja viņam un politologiem ir taisnība, tad latviešiem ir labi abos gadījumos.
Diskusija sociālajā vietnē “FACEBOOK”
Līga Muzikante: Agni Jogā ir minēta Adversa taktika: “Mēs bieži lietojam Adversa taktiku, lai pamodinātu cilvēku apziņu. Nākas darbības novest līdz absurdam, citādi aizmigušie nespēj atmosties. Tā pati taktika ir nepieciešama globālos notikumos.” (Dzīvās Ētikas Mācība. “Pārpasaulīgais”, 32.) Reālā iespējamība, ka “Saskaņa” varētu nākt pie varas 27 gadus pēc neatkarības atjaunošanas ir absurds, kuram būtu jāatmodina latviešu apziņas, ka dekolonizācija ir neatliekams uzdevums. Tikai pateicoties neveiktajai dekolonizācijai, naturalizētajiem okupantiem, “Saskaņai” ir iespēja tikt ievēlētai Saeimai.
Žozefīna Leira: Agni Jogā pareizi teikts, jo absurds tik tiešām spēcīgi atmodina apziņu!
Zigmārs Ungurs: Aivar Garda, labs teksts!
Līga Muzikante: Tikai pateicoties neveiktajai dekolonizācijai, Latvijā palikušie un nu jau naturalizētie okupanti var šeptēties pa labi atalgotiem pašvaldību un valsts amatiem. Taču dekolonizāciju neviena no partijām, kas kandidē šajās Saeimas vēlēšanās, nesola – tātad notikumi Latvijā tik tiešām virzās uz vēl lielāku absurdu, nekā jau tagad tas ir vērojams.
Žozefīna Leira: Un ko tālāk?
Līga Muzikante: Lai būtu tas “tālāk”, Žozefīna, vispirms ir jāveic konkrēti pasākumi. Lai audzētu garšīgas zemenes, ir jāizravē dobe, nevis jāsēž tās malā un jāprāto. Ja zemeņu audzētājs neravē zemeņu dobi, tad zemenes sāk nīkuļot, līdz iznīkst pavisam. Es ceru, ka skats ar treknām usnēm, cūkpienēm un virzu būs pietiekams, lai dārznieks saskatītu absurdu, ko pats pieļāvis, mēslojot zemeņu dobi, bet neravējot nezāles. Ceru, ka latviešu tauta vēl paspēs atmodināt savas apziņas dekolonizācijas veikšanai.
Igors Šiškins: Līga, no visiem trijiem DDD pirmā ir jāveic deboļševizācija, tad arī divus palikušos būs reālāk īstenot dzīvē.
Inārs Švarcs: Es, protams, arī ceru, ka tā notiks! Tikai bažas rada tas, ka jaunie ir tik nezinoši un dzīvo tādā kā pastāvīgā eiforijā, bet “vecie” ir tik tālu notrulinājuši prātu, ka nav spējīgi loģiski spriest. Es teiktu, ka latvieši ir infantilizējušies. Par to liecina diskusijas, kuru iniciators esmu bijis arī es.
Līga Muzikante: Protams, Inār, bažas par to ir milzīgas! Tāpēc mūsu tautu var glābt tikai spēcīgs trieciens pa apziņu (vai nu no iekšienes nākošs kā apskaidrība, vai arī no ārienes nākošs), kurš aktivizē tautas izdzīvošanas instinktu, liek sakopot gribasspēku un dzīvotspēju.
Žozefīna Leira: Inār Švarc, jaunie nav nemaz tik nezinoši un ne eiforijā!…
Inārs Švarcs: Žozefīna Leira – kad latvietis apjēgs, ka ir latvietis, savas zemes saimnieks un visi pārējie ir tikai apmeklētāji, kā tas ir Anglijā, Vācijā un visur citur? Katrai nācijai ir savas mājas – sava zeme… Nevajag dot iemeslu sevis noniecināšanai. Es esmu psihiatrs, un ikdienā man nākas pacientu pašapziņu un pašvērtējumu celt. Man tas izdodas. Bet, tieši “veselo” pašapziņa ir tik noplicināta kā tā Līgas pieminētā zemeņu dobe, uz kuru tikai skatās, bet nekopj…
Žozefīna Leira: Es noteikti aiziešu pie Jums vizītē! Lai gan uzskatu, ka man ar pašapziņu viss ir kārtībā! Bet drošības labad, ja nu kas!
Inārs Švarcs: Žozefīn, neironizējiet tur, kur ironijai nav vietas…
Raimondas Straume: Kas ir “dekolonizācija”?
Aivars Garda: Vai Raimondas patiešām nezina vai tikai izliekas, ka nezina, kas ir dekolonizācija?
Raimondas Straume: Es nezinu, nav tāda termina svešvārdu vārdnīcā. Esi tik laipns, paskaidro!
Madara Valdmane: Draņķīgu svešvārdu vārdnīcu esat izraudzījies, Raimondas!
Aivars Garda: Dekolonizācija ir okupācijas laikā no 1940. līdz 1991. gadam bez Latvijas valdības atļaujas no okupētājvalsts Padomju Savienības vardarbīgi iesūtīto kolonistu likumīga izraidīšana saskaņā ar Ženēvas konvenciju un Latvijas Saeimas 1996. gada deklarāciju par okupāciju.
Raimondas Straume: Mulķības, Garda! Deportācija ir aizliegta. Un ko tu deportēsi? Jeņķu karavīrus? Jeb desmitiem gadus Latvijas teritorijā dzīvojošus cittautiešus? Un viņu īpašumus pievāksi, ja?
Aivars Garda: Raimondas Straume – Žozefīna Leira tikko ar putām uz lūpām apgalvoja, ka jaunieši nav tādi nejēgas, kā psihiatrs Inārs Švarcs un Aivars Garda domā. Lai palasa Jūsu komentāru – stulbuma un kangarisma paraugs. Bet varbūt Jūs esat vēl infantils? Tad labāk nepiedalieties pieaugušu cilvēku diskusijās. Savāciet savus spainīšus un lāpstiņas un atrodiet smilšu kastīti.
Inārs Švarcs Tas čalis Raimondas ir analfabēts politikā un pašvērtību cenšas celt ar rupjību komentāros.
Igors Šiškins: Raimondas Straume, Aivaram ar galvu viss ir kārtībā, ko gan nevar sacīt par tavējo… kangarveidīgo.
Žozefīna Leira: …Kas tad man būtu jāizraida no Latvijas – kādi ienaidnieki: kaimiņš, kurš pēc tautības ir krievs un dzīvo šeit, jo okupācija laikā viņa vecākus piespiedu kārtā labprātīgi šeit atsūtīja? Ko viņš man izdarījis? – Neko… Bet pašlaik mani iznīcina latvieši… Un kur tad es viņu dzīšu – uz Krieviju?
Inārs Švarcs: Jā, rodas iespaids, ka jaunieši visi nākuši no bērnu namiem vai dzīvojuši infantilu vecāku ģimenēs, jo izpratnes par okupācijas laika teroru un nacionālo pašapziņas būtību nav. Nelaime, cienītā Žozefīna, ir tā, ka jaunie nespēj aptvert okupācijas gados pārdzīvoto un tautas pašcieņa ir atkarīga no inteliģences pakāpes. Tad Jūs arī sevi necienāt. Manai profesijai ar nacionālo lepnumu un pašcieņu nav saistību.
Aivars Garda: Precīzi, Inār! Arī šajā īsajā diskusijā nevar saprast, ko īsti vēlas daži latvieši. Šķiet, ka daudzi latvieši savā apziņā ir tik ļoti saauguši ar ārējiem ienaidniekiem, ka vairs nesaprot, ka viņi taču ir vai nu latviešu tautas nezāles, vai parazīti. Būtu dīvaini, ja kāds Ināra Švarca pacients jautātu: labi, izdzīsim no mana ķermeņa cērmes un lenteņus, vai tad man bez viņiem būs labāk? Labi izravēsim nezāles no dārza – ko tad darīs, piemēram, kartupeļi, ja nebūs nezāļu, vai izaugs? Un ko darīs cērmes un lenteņi, ja viņus dzīs laukā – tie taču labi nejutīsies? Man tos ir žēl! Lai jau dzīvo manā vēderā, barības visiem pietiks. Varbūt trako mājā tādu uzreiz neieliktu, bet diagnoze būtu skaidra. Ar līdzīgu diagnozi ir latviešu pūļa cilvēks.
Madara Valdmane: Ja šādus jautājumus uzdotu pacients psihiatram Ināram Švarcam, tad tas nebūtu nekas dīvains… psihiatrs taču ārstē tādus. Bet problēma, ka daudzi latvieši, iedomājoties, ka var sadzīvot ar okupantiem – parazītiem – nesaprot, ka ir slimi. Viņi vēl aprūpē un attaisno šos iebrucējus!
Līga Muzikante: Vai to nesauc par Stokholmas sindromu?
Žozefīna Leira: Kaut kā nepiekrītu!… visus uz trako māju! Tikai pašu darba augļi nav redzami. Jums ir ārējie ienaidnieki un iekšējie, visi slikti.
Aivars Garda: Žozefīna Leira – varbūt centieties skaidrāk izteikt savu domu. Piemēram, Jūsu pēdējo komentāru es nesaprotu. Kam Jūs nepiekrītat? Kādiem, jūsuprāt, ir jābūt mūsu darba augļiem? Jūs nepiekrītat, ka jaunatne ir, maigi sakot negudra, nacionālajos jautājumos? Bet tā taču diemžēl ir! Varbūt uz pirkstiem saskaitāmi gudri šajos jautājumos ir, bet ne vairumā. Kā var nesaprast tik vienkāršu lietu, ka atbrīvoties no ārējiem ienaidniekiem ir visu latviešu uzdevums – Aivara Gardas, Žozefīnas Leiras, Ināra Švarca, Līgas Muzikantes un citu Latvijas likumīgo pilsoņu pienākums, nevis “gribu vai negribu”. To pat dzīvnieki saprot un ir gatavi par savu alu, ligzdu, teritoriju dzīvību atdot. Vien lopiem nav jārūpējas par savu teritoriju, to viņiem nodrošina saimnieks. Jūs jau pati uz mums baraties, nevis mēs uz Jums.
Žozefīna Leira: Nepiekrītu tam, ka – “Šķiet, ka daudzi latvieši savā apziņā ir tik ļoti saauguši ar ārējiem ienaidniekiem, ka vairs nesaprot, ka viņi taču ir vai nu latviešu tautas nezāles, vai parazīti.” Tā nav! Tā ir tautas pazemošana. Es kā latviete pēc šāda un tamlīdzīgiem tekstiem jūtos pazemota un noniecināta!
Aivars Garda: Kāpēc Jūs jūtaties pazemota, ja tas par saaugšanu ar nezālēm un parazītiem neattiecas uz Jums? Jāsāk domāt, ka Jūs vienkārši nodarbojaties ar provokācijām, izlikdamās par muļķi, kura neko nesaprot. Negribu domāt, ka tāda esat arī patiesībā. Ārējie ienaidnieki ir Latvijā iebrukušie padomju kolonisti okupācijas laikā no 1940. gada līdz 1991. gadam un viņu pēcnācēji visās paaudzēs neatkarīgi no tautības. Man pret krievu tautu kā tādu nav nekādu pretenziju, tikai pret mūsu tautas kolonistiem. Es esmu “sakošļājis” putriņā šo informāciju, lai Jūs varētu saprast. Ja tomēr nesaprotat, tad nav jēgas mums turpmāk diskutēt. Teiksim viens otram “visu labu” un atvadīsimies.
Žozefīna Leira: Man ir savādāks viedoklis par to visu un tik tiešām par to nediskutēšu! Jo okupācija ir koks ar diviem galiem, un “sakošļājis” Jūs to esat pēc savas izpratnes. Bet manā dzimtā vēl dzīva ir tā paaudze, kas to piedzīvoja un stāsta kaut ko savādāk, nekā internetā tas viss izskan.
Aivars Garda: Žozefīna Leira, protams, ka katram ir sava izpratne. No Jūsu komentāriem var secināt, ka Jums ir latviešu kangara izpratne. Tie, kas nevēlas izraidīt no Latvijas ārējos ienaidniekus ir nožēlojami bailuļi un kangari. Tā arī pasakiet tai Jūsu pieminētajai vecākajai paaudzei, kas, kā var noprast, ir iedvesusi Jums tās domas, kādas ir.
Inārs Švarcs: Varu nodemonstrēt vairākas video filmas par šo tēmu, kur viss ir skaidri pateikts un parādīts.
Žozefīna Leira: Es jau minēju, ka viss ir tikai subjektīvs, un mani nepārliecinās par objektivitāti neviena filma! Labi, paldies par diskusiju!
Галия Сейфуль-Мулюкова: [Krieviski naidīgi iebilst pret okupantu izraidīšanu.]
Vita Ņikitina: Bet Galija tik sēj lielkrievu šovinisma sēklas…
Галия Сейфуль-Мулюкова: Vita Ņikitina, каждый слышит, то слышит.
Inārs Švarcs: Viņa latviešu valodu neprot, tāpēc pārpratumi rodas.
Liene Apine: Inār, viņa negrib prast un negrib arī saprast.
Галия Сейфуль-Мулюкова – vai karstais laiks pastiprina naidīgo lielkrievu šovinismu, kas mīt katrā Jūsu šūnā? Galijas “apziņas pērles” vajadzētu demonstrēt latviešiem kā spilgtu piemēru naida, nicinājuma un okupanta domāšanas izpausmēm. Sabraukuši čupām un savairojušies Latvijā tādi kā Galija un maitā mūsu – latviešu zemi! Būtu beidzot Galija kaut ko prātīgu izdarījusi: sakravājusi savas pekelītes un aizvākusies no Latvijas. Tas, lūk, būtu viens kārtīgs, Dievam tīkams darbs. Vēršanās pret latviešiem, pret Aivaru Gardu, Galijai tikai purgā karmu. Būtībā Galija ar savu naidu pret latviešiem zāģē zaru, uz kura pati sēž. Stulba rīcība!
Steidzīte Freiberga: Nav mums jāmāca un nav jāspiež neviens okupants vai viņa atvase runāt latviski – okupantiem ir jāatstāj mūsu zeme; to saprot ikviens normāls prāts, ka pēc okupācijas izbeigšanās ir jānotiek dekolonizācijai un deokupācijai. Un tiešām nožēlojami, ka ir latvieši, kuri te jauc ūdeņus ar kaut kādiem kompromisiem, lai nebūtu jārunā skaidra valoda un jāaizstāv taisnīga un likumīga lieta. Ja esam tik bezjēdzīgi, ka varam tikai gudrot, kā aizsargāt mūsu zemes ārējo ienaidnieku – okupantus –, tad tiešām neesam pelnījuši savu tautu un valsti. Un nav tādā gadījumā ko lūgt Dievu, lai Viņš mums palīdzētu – vai lai palīdzētu mūsu gļēvulīgai nevarībai?
Галия Сейфуль-Мулюкова: Уважаемая! Очнитесь! 21 век! Глобализация! Человек – свободен! Где желает – там и живёт!
Inārs Švarcs: Галия Сейфуль-Мулюкова, rakstiet valsts valodā, ja šeit dzīvojat. No tādiem burtiem nekas nav saprotams!
Aivars Garda: Inār Švarc, Галия Сейфуль-Мулюкова tik ļoti nicina latviešus, ka viņa to nekad nedarīs. Šī neliete prot latviešu valodu, bet principā nerunā. Jautājums, kurš vairāk nicina latviešu tautu – vai tas, kurš nav iemācījies latviešu valodu, vai tas, kurš to prot, bet atsakās tajā runāt?
Inārs Švarcs: Parazītisms ir eksistēšana uz cita organisma rēķina, šajā gadījumā – Latvijas.
Lana Andrejeva: Галия Сейфуль-Мулюкова – protams, jums taisnība par valsti – kur grib, tur dzīvo, bet… nevienā valstī jūs nevarēsiet pieprasīt skolas krievu valodā par valsts līdzekļiem un runāt ar jums krieviski tās valsts iedzīvotājiem, kur jūs apmetaties!!!! Lūk, tikai šāds sīkums, ne-cienītā.
Aivars Garda: Галия Сейфуль-Мулюкова jau citās diskusijās ir plaši pazīstama ar saviem lielkrievu šovinistes jeb nacistes uzskatiem, kaut arī pati nav etniska krieviete. Savulaik Ļeņins par tādiem tipiem teica, ka cittautieši mēdz būt vēl lielāki deržimordas par pašiem krieviem. Šī neliete prot latviešu valodu, bet ciniski, principa pēc nerunā, jo nicina latviešus. Latviešiem tā atvēl vienīgi padomju okupantiem padevīgu lomu. Viņa savā profilā atzīmē Vladimira Putina, nevis Latvijas prezidenta dzimšanas dienu. Ja viņa nav latviešu tautas ārējā ienaidniece, tad kas viņa ir?
Steidzīte Freiberga: Nu, viņa jau ir skaidri parādījusi, ka ir mūsu ārējā ienaidniece. Un nebaidās šo savu statusu pat slēpt, jo latvieši ir tik nevarīgi, ka šādus mūsu ienaidniekus glābs no izraidīšanas, drīzāk jau nories savu tautieti, ja tas iedomāsies dot koferi šādai deržimordai…
Aivars Gedroics: Atkal Aivars Garda un citi prātīgi ļaudis bezjēdzīgi tērē savu laiku, mēģinot cilvēkveidīgiem pērtiķiem iemācīt reizrēķinu…
Steidzīte Freiberga: Bet redziet, Aivar Gedroic, ir jau jātērē laiks ar viņiem tāpēc, ka tikai šādi var atpazīt tos “cilvēkveidīgos pērtiķus”. Citādi jau mēs viņus neieraudzīsim…
Галия Сейфуль-Мулюкова: ❣ Господи, храни Латвию от националистов и злых сил!
Lana Andrejeva: Ko tu te pātaro savā krievu valodā? Nevienu tavi teksti šeit interesē, ej pie saviem pufaikām un vatēm sarunājies.
Vineta Bērziņa: Atvaino, Lana Andrejeva, kas slikts ir krievu valodai? Nicinot otru, sevi noteikti nepagodināsi. Mīlestība baro, naids posta. Es pazīstu daudzus jo daudzus fantastiski pozitīvus, godbijīgus, krievu valodā runājošus cilvēkus, un žēl, ka ir tik daudz ir naidīgu latviešu.
Līga Muzikante: Pareizus vārdus uzrakstīja Vineta Bērziņa – mīlestība baro, naids posta. Tikai izpratne par šo vārdu jēgu viņai ir ačgārna, jo pati nīst latviešu tautu, tāpēc vēlas, lai tādi kā Галия Сейфуль-Мулюкова saimniekotu pa latviešu valsti. Mīlestība baro Gaismu, bet naids to posta. Mīlestība uz Taisnīgumu ir Gaismas barošana un tumsas deldēšana; bet mīlestība uz netaisnību ir tumsas barošana un Gaismas postīšana. Dekolonizācijas atbalstīšana ir Gaismas barošana, bet atteikšanās no tās – Gaismas postīšana. Tieši tik vienkārši.
Галия Сейфуль-Мулюкова: Нужно давать своим детям возможность изучать русский язык, чтобы чувствовать себя в своей же стране полноценным человеком, занимать хорошо оплачиваемые должности и трудится во благо своей страны. Мы терпим унижение и слышим оскорбления от националистов, поправших наши права и пытающихся наш ассимилировать, но мы твёрдо уверенны – злоба и ненависть, выливающиеся на нас за то, что мы не хотим предавать память наших предков и передаём своим детям и внукам любовь и преданность своим корням – победят… мы за право говорить на своём родном языке. Такие простые понятия – терпимость и уважение к другому – ключ к процветанию страны.
Vineta Bērziņa: Na scot jazika ja vpolnostju soglasna s vami i ja rada, cto moi deti znajut russkii jazik. Blogodarja etomu i v drugih stran – robocii rinok bolse otkrit ne vsegda hvotajet tolko angliiskogo jazika!!!
Steidzīte Freiberga: Brīnos par šo Vinetu Bērziņu – it kā latviete, bet tik ļoti noniecina savu tautu, ka penterē šeit pat okupantu mēlē, lai klanītos tādas parazītes priekšā kā tā Galija, kura tik atklāti parāda šeit savu padomju laika šovinistisko ideoloģiju. Vai tiešām pašcieņa šai Vinetai ir tik neatgriezeniski pazaudēta, ka nav kauna ar kaut ko tik zemisku šeit izrādīties?
Līga Muzikante: Naids ir mīlestība uz tumsu, uz netaisnību un atgrūsme no Labā, Skaistā, Patiesā. Vineta Bērziņa mīl ārējos ienaidniekus Latvijā, tātad nīst latviešu tautu un valsti, kas tamdēļ iet bojā. Ja viņa patiešām mīlētu krievu tautu, tad rūpētos, lai šīs noklīdušās avis, kā, piemēram, Галия Сейфуль-Мулюкова, kas apkauno diženo nāciju, atgrieztos savā senču zemē – Krievijā. Nav iespējams patiesi mīlēt krievu tautu un nevēlēties Latvijas dekolonizāciju. Un, protams, nav iespējams mīlēt latviešu tautu un nevēlēties Latvijas dekolonizāciju. Tie, kas nevēlas Latvijas dekolonizāciju, patiesībā nīst gan krievu, gan latviešu tautas.
Steidzīte Freiberga: Un vēl šī Vineta Bērziņa aicina ieklausīties Dieva vārdā, kuru pati nav sapratusi. Arī Kristus ir aicinājis cīnīties par taisnīgumu, ko Pats ir pierādījis. Tātad, ja mēs aizstāvam savas zemes okupantus, necīnoties par dekolonizāciju, tad nesekojam Dieva vārdam. Un tas jau ir noziegums – cilvēks nepilda savu misiju uz zemes. Nerunāsim par krievu valodu, daudzkārt jau ir teikts, ka neviens neaicina nicināt krievu valodu, bet gan okupantus, kuri mūsu zemē lieto šo valodu, demonstratīvi ignorējot valsts valodu. Tas jau vien pierāda šī ārējā ienaidnieka ļaunos mērķus – taču piektā kolonna pilda savu uzdevumu Latvijā. Ja nu tas viss nav kādam saprotams, tad pavisam bēdīgā stāvoklī ir šāda cilvēka apziņa. Okupanti ir jāpadzen – tas ir vienīgais latviešu tautas izdzīvošanas garants. Ikviena tauta saprot, ka no okupantiem ir jāatbrīvojas, vai tad latviešiem vienīgajiem nav kauna būt tik debiliem, lai auklētos ar savas zemes ārējo ienaidnieku?!
Voldis Prancāns: Okupanti netiktu pie teikšanas, ja neatrastos pērkamas it kā latviskas partijas, kas par sviestmaizi gatavas ar tiem sadarboties. Tieši tādiem jāparāda mūsu attieksme. Aiz pārprastas demokrātijas visādiem Amerikiem atļaujamies spiest roku?!
Diskusija publicēta saīsināti un bez krievu teksta tulkojuma latviešu valodā
Diskusija publicēta laikrakstā “DDD” Nr.23(421) [2018. gada 7.–20. decembris]