Leonards Inkins
Jo Es jums priekšzīmi esmu devis,
lai jūs darītu, kā Es jums esmu darījis.
Jāņa, 13:1-17
Tie, kas skatās televīzijā, klausās radio un lasa internetā ziņas, jau sen ir secinājuši, ka raidījumos stāsta gandrīz vienu un to pašu. Nedaudz atšķiras ziņu portāli, jo tajos tās ir atšķaidītas. To ir vairāk, bet būtība tā pati.
Ko mums rāda, raksta un kāpēc? Protams, to, kas nepieciešams tam, kurš rāda un raksta. Kā to saprast? Visiem plašsaziņas līdzekļiem ir īpašnieki, īpašniekiem ir intereses un vēlmes. Tas tiek noformēts kā redakcijas politika un uzņēmuma specializācija. Ziņu raidījumi jau sen vairs nav tālab, lai informētu un apgaismotu. Tie jau sen ir instrumenti, ar kuriem skatītājos, klausītājos un lasītājos kāds vai kādi veido pasaules uzskatu, gaumi, paskaidro, kas ir labi un kas nav labi.
Ziņu speciālisti ir iemācījušies informāciju pasniegt tā un sakombinēt tā, lai skatītājs pat nepamanītu, ka ar viņu manipulē. Gadās, ka viņu pat programmē. Tādējādi vara panāk, ka vēlētājs balso, kā varai ir nepieciešams, ka pircējs pērk tieši to, ko viņam iesaka. Tādējādi vara panāk, ka tā ir un paliek vara, bet mēs… Lai lasītājs pats izdomā un definē, kas esam mēs.
Kopš padomju laikiem šajā ziņā nekas daudz nav mainījies. Arī šodien ir jāprot lasīt starp rindiņām un jāinteresējas par to, ko ziņās nerāda vai piemin kā kaut ko nesvarīgu un ievērības necienīgu.
Tādi jau vairākus mēnešus ir notikumi Armēnijā. Kāpēc mums par to nav jāzina? Tāpēc, ka jaunais Armēnijas vadītājs apliecina, ka var izdarīt, un, ja par to runāsim Latvijā, tad arī latviešos dzims pārliecība, ka nav tik bezcerīgi.
Kā viss sākās?
Bieži dzirdam, ka mūsu vara ir korumpēta, sasaistīta ar noziedzību, dara, ko Krievijai vai Vašingtonai vajag. Tikai ne to, kas nepieciešams latviešiem.
Situācija Armēnijā ir vēl bēdīgākā stāvoklī. Bet starp armēņiem atradās kāds, kurš uzdrošinājās mest izaicinājumu varai un atklāti nostāties pret. Viņa cīņa sākās pirms daudziem gadiem un visu šo laiku uzvaru nebija, tikai zaudējumi. Tomēr viņš izturēja un ar tautas atbalstu uzvarēja. Tagad šī formālā uzvara jāīsteno praksē.
Deviņdesmitajos gados, kad Armēnijā pie varas nāca tā saucamais Karabahas klans Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana vadībā, – Nikolo Pašinjans bija žurnālists. Vara vērsās pret nelikumības atmaskojošiem preses darbiniekiem. 1999. gadā Nikolo Pašinjanu notiesāja uz gadu ieslodzījumā, it kā par apmelošanu. Laikrakstu “Haykakan Zhamanak” slēdza. Pēc soda izciešanas Nikolo Pašinjans atjaunoja laikraksta darbību un strādāja tajā līdz 2007. gadam.
2007. gadā viņš vadīja politisko apvienību “Impīčments”, kas centās panākt Armēnijas prezidenta Roberta Kočarjana un premjera Serža Sargsjana atstādināšanu.
2008. gada vēlēšanās par valsts prezidentu kļuva Seržs Sargsjans. Sākās masu protesti. Vara tos nežēlīgi apspieda. Bojā gāja deviņi cilvēki. Par piedalīšanos protestos vara izsludināja Nikolo Pašinjanu meklēšanā. Pēc dažiem mēnešiem viņš pats pieteicās un tika notiesāts uz septiņiem gadiem ieslodzījumā. 2011. gadā viņu atbrīvoja ar amnestiju.
Nonākot brīvībā, žurnālists paziņoja, ka turpinās pretošanos un cīnīsies pret pastāvošo varu. Viņa neatlaidību neatbalstīja pat vairums radinieku. Tēvam Nikolo iebilda: “Ja tu, es un pārējie necīnīsities, tad kā dzīvos mūsu tauta? Nabadzībā un bez tiesībām?”
2012. un 2017. gadā Nikolo Pašinjanu ievēlēja parlamentā. Arī tur viņš turpināja cīņu. Viņam bija iebildumi par Armēnijas attiecībām ar Krieviju. Viņš uzsvēra, ka Armēnija nav mazākais brālis Krievijai! Viņš apgalvoja, ka Putins pa kripatai viņiem atņem suverenitāti. Viņš publiski apgalvoja, ka valsts vadītāji ir korumpēti, ka valsts vadītāja radinieki un pietuvinātie ir sadalījuši valsts ekonomikas nozares. Viņš uzstāja, ka Serža Sargsjana radītā kroplīgā, korumpētā un noziedzīgā sistēma ir jāiznīcina.
2013. gadā valsts prezidents Seržs Sargsjans solīja vairs nepretendēt uz varu valstī. Bet piekrāpa. Kad otrais prezidenta pilnvaru termiņš tuvojās beigām, viņš mainīja Konstitūciju, valsti no prezidentālas pārvēršot par parlamentāru republiku ar visu varu premjera rokās. Šā gada sākumā viņam pakļautā partija izvirzīja viņu par premjeru un ievēlēja. Bet tikai uz sešām dienām.
Uzvara cīņā
Nikolo Pašinjans pieteica protesta gājienu uz Erevānu. Kamēr viņš gāja šos 120 kilometrus, ap viņu sapulcējās ļoti daudz atbalstītāju. Varai nācās piekāpties, jo protestētāji paralizēja valsts dzīvi, cilvēki sastājās ielās, atstāja automašīnas, bloķējot transporta kustību, apturēja iestāžu darbu – un Seržs Sargsjans atkāpās. Bet korumpētā vara ar to vēl nepadevās, jo viņiem bija vairākums parlamentā un izpildvara bija viņu kontrolē.
Vēl trīs nedēļas vadošā elite pretojās pārmaiņām, bet bija spiesta piekāpties, jo ielu un iestāžu bloķēšana nebeidzās, policisti sāka pāriet nemiernieku pusē. Lai kaut ko no bijušās varenības saglabātu, citas izejas kā vien piekāpties viņiem nebija – ar cerībām likt lietā savas iespējas, prasmes un zināšanas, atgūstot zaudēto varu un ietekmi.
2018. gada 8. maijā valdošā Republikāniskā partija (lai it kā normalizētu stāvokli valstī, pieņēma politisku lēmumu) piekrita, ka par valsts premjeru kļūs Nikolo Pašinjans. Tajā pašā dienā Nikolo Pašinjans kļuva par Armēnijas premjeru.
Nu viņam pavērās reāla iespēja īstenot to, ko bija solījis. Vēl ir nepieciešamas ārkārtas vēlēšanas, lai varētu likumīgi mainīt parlamenta un atbilstoši arī citās valsts struktūrās strādājošo sastāvu. Citādi vecā vara prasmīgi sabotēs jaunās varas centienus.
Jaunās varas pieteikums
Cik gan mēs Latvijā neesam to piedzīvojuši! Parasti vakardienas cīnītāju cīņas spars ātri vien ir noplacis, mainījušies uzvārdi, bet nelietības un nelikumības tikai vairojušās. Izrādījies, ka jaunā slota slauka vēl sliktāk nekā iepriekšējā, – un radusies iespēja bijušajiem atgriezties. Un tā tas notiek jau gandrīz trīsdesmit gadus.
Dažādu pārrunu un valstij nozīmīgas balsošanu rezultātā (jo lai visi to atbalstītu, katram kaut kas jāapsola) tvaiks tiek nolaists, un enerģija izčākstē. Tie, kas cīnījās ar veco sistēmu, nu paši kļūst par šīs sistēmas daļu.
Kļuvis par premjeru, Nikolo Pašinjans uz darbu nāk kājām, veic regulāras reportāžas no sava kabineta feisbukā un ir atvērts tautai. Kāds žurnālists rakstīja, ka Nikolo Pašinjans trijās dienās Armēnijā paveica vairāk nekā Ukrainas prezidents Petro Porošenko četros gados Ukrainā. Lai sāktu cīņu ar korupciju un mazinātu iespēju bijušajiem viņam traucēt, Nikolo Pašijans vispirms panāca, ka vienu gadu viņu nevar atcelt no amata.
Ņemot talkā gudrību un austrumu viltību, viņš nodrošinājās, ka Krievija neiejauksies un netraucēs rīkoties. Protams, Krieviju nav viegli piekrāpt – es nezinu, ko viņš runāja ar Putinu. Pieļauju, ka Putinam tēloja, ka Armēnijas valdība neapdraud Krievijas intereses, un Putins tēloja, ka tam tic.
Kļuvis par Ministru prezidentu, viņš nomainīja visus ministrus. Rezultātā par valdības locekļiem kļuva pat divdesmit septiņu gadu veci jaunieši. Jaunais premjers vērsās pie muitniekiem, sakot: “No šī brīža dzīvosim citādi. Turpmāk visas kravas jānoformē stundas laikā.” Un – tavu brīnumu! – tas izrādījās iespējams, muita sāka strādāt daudz veiklāk. Armēņi sociālajos tīklos rakstīja, ka tik pieklājīgas un ātras muitas Armēnijā nekad nav bijis.
Premjers vērsās pie drošības dienestiem, sakot: “Līdz šim jūs daudz darījāt nepareizi. Es nemedīšu raganas, bet turpmāk tā vairs nedariet – nu jums ir iespēja izpirkt savu vainu ar apzinīgu darbu.” Un viņi kļuva apzinīgi. Bija noprotams, ka turpmāk nebūt apzinīgam nozīmē doties uz cietumu.
Jaunais premjers ir apveltīts ar asu prātu, un viņam piemīt arī austrumu gudrība un viltība. Lai mazinātu bijušajiem iespēju atgūt varu, viņš sit trāpīgi un sāpīgi. Pārtraukt korupciju ir svarīgi, bet vēl būtiskāk ir samazināt korumpantiem tautas atbalstu. Padarīt bijušos par tādiem, kādi viņi patiesībā ir. Padarīt tautas acīs viņus ne tikai par korumpantiem, bet arī neliešiem.
Ģenerālim un parlamenta deputātam Manvelam Grigorjanam tika noņemta imunitāte, viņa īpašumā veikta kratīšana un atrasts daudz bruņojuma, formas tērpu, militārās tehnikas un pārtikas. Kratīšanas laikā atrada konservus. Uz tiem bija pat speciāls uzraksts ar tirgošanas aizliegumu, jo paredzēti tikai Armēnijas armijai. Lūk, Grigorjana mājas pagalmā bija privāts zooloģiskais dārzs ar tīģeriem, lāčiem un citiem dzīvniekiem. 2016. gadā, kad notika triju dienu karš ar Azerbaidžānu, Armēnijas skolēni sūtīja karavīriem uz Karabahu paciņas. Starp konservu bundžām kratīšanas laikā atrada daudz Armēnijas bērnu vēstuļu karavīriem, kurās viņi rakstīja, ka ciena karavīrus un cer, ka tie aizstāvēs Armēniju… Bērni sūtīja karavīriem pilnpienu un citu pārtiku, ar kuru šis ģenerālis baroja savus zvērus.
Ģenerāli aizturēja, un nu viņš atrodas ieslodzījumā. Tautai bija dots vērtīgs signāls. Neaizskaramo nebūs – visi, kas vainīgi, tiks sodīti! Šī aizturēšana un kratīšana, kā arī kratīšanas video demonstrēšana televīzijā bija jaunās varas vēstījums un politiskā virziena apliecinājums. Tas bija paziņojums: “Ziniet, mēs tikai sākam. Mēs neapstāsimies, un mūs nenopirks!”
Armēnijā bija ļoti slikta dīzeļdegviela. Tāpēc, ka to ievest valstī drīkstēja tikai kāds varai pietuvināts oligarhs. Degvielu veda no Krievijas. Jaunā vara šo sistēmu ātri mainīja, atļaujot ievest degvielu visiem, kas to vēlas. Un degvielu sāka importēt no Gruzijas. Tā ir daudz labākas kvalitātes. Degvielas monopola vairs nav.
Nikolo Pašinjans vērsās pie armijas vadības un karavīru mātēm. Viņš atgādināja, ka karavīru tuviniekiem nav jāapgādā karavīri ar tualetes piederumiem un jābaro karavīri. Tas ir valsts pienākums. Ja tā turpmāk tomēr turpinās, viņš aicināja par katru šādu gadījumu rakstīt viņam personiski feisbukā. Nākamajā dienā karavīru tuvinieki feisbukā rakstīja, ka viņu bērniem armijā sākuši dot pat konfektes un barot kā restorānā.
Par katru jauniecelto amatpersonu Nikolo Pašinjans tautai stāsta feisbukā – viņš nepaļaujas, ka plašsaziņas līdzekļi par to paziņos, un vēlas, lai cilvēki uzzina no viņa paša, ko un kāpēc viņš dara.
Tika atbrīvoti vairums politieslodzīto, arī tie, kas 2016. gadā veica bruņotu sacelšanos pret pastāvošo režīmu, ieņemot policijas iecirkni.
Tika paziņots, ka no 2018. gada 1. augusta par 20 procentiem samazināsies gāzes cenas nabadzīgām ģimenēm. No 1. jūlija par 25 procentiem ir samazinājušās elektrības cenas.
Tika aizturēti kriminālās pasaules ietekmīgas personas – kā mēdz teikt, likumīgie zagļi un kriminālās autoritātes. Vairumu atlaida, dažus apcietināja par nelieliem pārkāpumiem, kādam bija daži grami marihuānas, citam atrada citu iemeslu, bet signāls šai pasaulei tika dots. Un viņi saprata, ka jābēg uz citu valsti.
Šā gada 25. jūnijā policija aizturēja bijušā prezidenta un premjera Serža Sargsjana brāli. Tika ielenkta ēka, kurā atrodas bijušā Armēnijas prezidenta brāļa uzņēmums, un veikta kratīšana. S. Sargsjana brālis guva lielus ienākumus no visiem satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Tehnika bija ļoti drakoniski saregulēta, ieprogrammēta un novietota visneiedomājamākās vietās. Izsprukt nevarēja neviens. Tautā tas radīja lielu neapmierinātību, bet cilvēki bija bezspēcīgi pret prezidenta brāli. Ātrumu fiksējošās kameras nu ir atslēgtas un tiek gatavots jauns likums par to darbību. Atminēsimies mūsu pieredzi ar šīm kamerām un ar ko tas beidzās.
Tajā pašā dienā Erevānas centrā, publiski apturot uz ielas automašīnu, noliekot ar rokām pret mašīnas motora pārsegu, visu acu priekšā piecpadsmit minūtes tika pārbaudīts un aizturēts S. Sargsjana jaunākais brālis Aleksandrs, kuram Armēnijā ir iesauka “50 pret 50”. Tas nozīmē, ka visiem, kas grib veikt lielu uzņēmējdarbību, jādalās ar viņu peļņā, atdodot pusi. Savukārt par nelikumīgu ieroču nēsāšanu un glabāšanu tika aizturēts Serža Sargsjana vecākā brāļa dēls. Arestēts S. Sargsjana apsardzes priekšnieks un ierosināta nopietna krimināllieta. 25. jūnijā apcietināja arī jau apcietinātā ģenerāļa Manvela Grigorjana dēlu, kurš bija pilsētas galva.
Visas minētās un neminētās Armēnijas policijas un drošības dienestu darbības nav tikai cīņa ar korupciju. Daudzus aiztur par formāliem pārkāpumiem, par nelikumīgu ieroču glabāšanu un citiem iemesliem, bet, manuprāt, tas ir jaunās varas vēstījums bijušajiem: “Vai nu sadarbojieties, nepretojieties vai bēdziet! Vakardiena neatgriezīsies, un mūs nenopirksit. Mēs tā darām, lai mums nebūtu iespējas atkāpties un jums nebūtu iespējas izvairīties no atbildības. Mēs nesaudzēsim nevienu, kurš zadzis un citādi postījis Armēniju.”
Un tas ir arī vēstījums tautai: “Jūs mūs atbalstījāt, stāvējāt, pēc daudzu domām, bezjēdzīgos un bezcerīgos mītiņos un protestos. Tas nebija velti. Redziet, mēs solījām un darām. Varat mums ticēt un uz mums paļauties. Mēs nenodosim!”
Reformas – šīs ir tas, kas cilvēku dzīvi uzlabo tūlīt.
Raksts publicēts laikrakstā “DDD” Nr. 13(411) [2018. gada 13.–26. jūlijs]