Šogad 9. jūnijs iezīmējas ar uzbrukumu cilvēka, ģimenes, tautas un visas cilvēces attīstības pašiem pamatiem – mīlestībai starp vīrieti un sievieti kā vienīgajai garīgi un fiziski radīt spējīgai savienībai. Šajā datumā, par negodu Latvijas simtgadei, Rīgā tiek rīkots pederastu-lesbiešu “lepnuma gājiens” jeb “Baltijas praids”.
Reaģējot un protestējot pret homoseksuālisma un citu psihisku un mentālu noviržu popularizēšanu, fonds “Stop Imigrācija!” rīko pretpraida pasākumu iepretim Latviešu biedrības namam. Savukārt privātpersona Andrejs Ancāns rīko sapulci ar mācītāju piedalīšanos iepretim Ministru kabineta ēkai.
Klusēšana būtu piekrišana
Saruna ar Fonda “Stop Imigrācija!” pārstāvi un pretpraida sapulces organizatoru Andri Orolu
Homoseksuālisma propaganda samaitā jauniešus
DDD: Daudzi cilvēki uzskata, ka labāk būtu homoseksuāļus, kas dodas gājienā, gluži vienkārši ignorēt – lai viņi iet tukšā vietā. Kāpēc tu rīko pasākumu pret praidu?
Andris Orols: Es un mani domubiedri ir pieņēmuši kareivīgāku pozīciju, jo homoseksuālisma propagandas radītās sekas ir bīstamas sabiedrībai. Tieši nereaģēšana, neprotestēšana rada apstākļus dažādu perversiju legalizācijai un to pasludināšanai par normu. Tie, kas aicina ignorēt un nereaģēt, būtībā atbalsta šādus praidus. Atbalsta tieši ar nekā nedarīšanu! Ar klusēšanu.
Kāda kļūs mūsu sabiedrība, ja nereaģēsim, piemēram, uz narkotiku lietošanu un izplatīšanu, zādzību vai laupīšanas propagandu? Vai tad, ja nereaģēsim, narkotikas neizplatīs, zagļi nezags un laupītāji nelaupīs? Tās ir absolūti muļķīgas un neloģiskas iedomas, kuras simtprocentīgi apgāž visa pasaules vēsture. Psiholoģijā šādu prāta dīvainību, šķiet, apzīmē kā “ačgārnu loģiku” – pretēju, ar kājām gaisā apgrieztu “loģiku”. Tas ir tas pats, ja valstij uzbrūk ienaidnieks. Tā vietā, lai cīnītos un neļautu sevi pakļaut, daļa iedzīvotāju uzskata, ka nevajag pretoties, jo svarīgs ir miers… Miera posms iestājas pēc jebkurām karadarbībām – tikai kurš būs ieguvējs un kurš zaudētājs šajā “mierā”?
DDD: Visas draņķības, vislielākie noziegumi ir notikuši tad, kad cilvēki to ir pieļāvuši, nav pretojušies?
A.O. Tieši tā. Man nav nekas pret cilvēkiem, arī ne pret homoseksuālistiem – viņi būtībā ir nelaimīgi cilvēki. Bet man var būt būtiski iebildumi pret to, kas darās viņu prātos un ko viņi uzspiež apkārtējiem, meklējot sev kaut kādu lielāku komfortu šajā dzīvē.
Homoseksuālisma ideju izplatība sabiedrībā ir kaitīga – tā ietekmē sevišķi jauniešus, viņu pasaules uztveri, vērtību hierarhiju, kas vēl tikai veidojas. Tā traucē jauniešiem uzzināt patiesību, kas der un kas neder, kas ir labs un kas ir slikts. Tāpēc esmu kategoriski pret to, ka homoseksuālie pasaules uzskati tiek popularizēti, kā tas notiek, piemēram, “praida” gājienos. Vairākiem man pazīstamiem jauniešiem, kas padzīvojuši gadus Rietumeiropā, jau ir izmainīta attieksme, jo tur homoseksuālisms ir kļuvis par normu. Tur gadu desmitiem šī propaganda ir tikusi pludināta iekšā popkultūrā, šovos, izglītības sistēmā… To veicina šo valstu administrācijas – tie ir politiski lēmumi.
DDD: Arī pie mums šis process notiek.
A.O.: Līdz 2014. gadam jēdzieni “pederastija” un “lesbiānisms” kā dzimumtieksmes apmierināšana pretdabiskā veidā bija ierakstīti Krimināllikumā. Tagad Saeima ar balsu vairākumu šos likuma pantus jau ir grozījusi. Es uzskatu, ka pilnīga utopija ir šobrīd aizvērt actiņas un austiņas un gaidīt, ka viss norimsies pats no sevis. Pilnīgas blēņas! Tieši mūsu klusēšana piedod skābekli šī procesa degšanai un izplatībai. Ja ignorējam notiekošo, uzgriežam muguru un mūkam prom – mēs tieši ar to arī iedrošinām šo perversiju izplatītājus.
Seksuālo perversiju sludinātāju publisko aktivitāšu ignorēšana ir pasīva piekrišana tām. Ja tu neesi pret, tad tu esi par.
Svarīgi – šo procesu apturēt
DDD: Kas, tavuprāt, liecina, ka homoseksuālisma propaganda gūst panākumus – deģenerē cilvēku uztveri?
Andris Orols: Tikko Rīgas domē notika sapulce, kurā es piedalījos, jo tika lemts par pasākumiem 9. jūnijā. Rīgas domes vadību absolūti nemulsināja, ka “praids” skar tikumības jautājumus. Viņi atļāva “praidu” arī iepriekšējos gados, un arī tiesā tiesneši nemulsa, ka šāds pasākums ir vērsts pret tikumību. Tas viss notiek augstākajā politiskajā līmenī, un tamdēļ tiek izmantotas sen zināmas polittehnoloģijas.
Un vēl kas – ja pirms trim gadiem par šādu sapulci Rīgas domē bija liela preses interese, tad šogad neatnāca pilnīgi neviens žurnālists. Iespējams, tā ir apzināta mūsu pretpasākuma, mūsu darbību noklusēšana. Tātad par “praidu” raksta un runā; par mums – ne. Paskaties arī, kādas partijas rudenī kandidēs Saeimas vēlēšanās. Nākušas klāt neoliberāļu partijas, kas ļoti lojāli izturas pret homoseksuālismu.
Vairākas organizācijas un privātpersonas arī šogad aicina pamest Rīgu, pilsētas centru, jo pretpraida aktivitātes it kā barojot praidistu popularitāti. Tās ir absolūtas muļķības. Skatītāji jebkurā gadījumā būs. Paši LGTB biedri atzīst, ka daži uzdrošinās “izkāpt no skapja” un piedalīties “praidā”, taču citi stāv otrpus žogam un skatās… Bet, ja neviens neprotestē, – tātad viss ir kārtībā. Jo, kā jau teicu, klusēšana ir piekrišana.
DDD: Kādas sekas var radīt mūsu klusēšana?
A.O.: Minoritāte var kļūt par majoritāti…
DDD: Tas nozīmē ne jau gluži, ka homoseksuāļu varētu kļūt vairāk par normāli orientētajiem cilvēkiem, bet gan to, ka vairākumam būs pretdabiski izmainīts pasaules uzskats, degradēta apziņa?
A.O.: Jā, jau šogad saskāros, ka feisbuks mani vairākkārt bloķēja par šo tēmu publicēšanu. Arī “Draugiem.lv” izņēma rakstu, kurā biju lietojis terminu “pederasts”. Redaktore man vēstulē aizrādīja, ka es lietoju vārdus “pediņš” un “pederasts”… Es atbildēju, ka termins “pederasts” ir cēlies no grieķu valodas un apzīmē homoseksuālu vīrieti, kuram ir dzimumsakari ar vīriešiem. Bet viņai, lūk, patīk vārds “gejs” – “jautrais puisis”.
DDD: Šī terminu maiņa liecina par pasaules uztveres kropļošanu.
A.O.: Bet šie ir tikai pirmie ziediņi – šādi domājošu cilvēku kļūst arvien vairāk. Viņi ieņem vadošus amatus medijos, politikā, biznesā un sāk izvērst diskrimināciju, vārda brīvības ierobežošanu. Ja, nedod Dievs, mūsu klusēšanas rezultātā šādi cilvēki kļūs par dominanti, tad mēs būsim tā “dīvainā minoritāte” viņu uztverē… Tāpēc ir ļoti svarīgi šo procesu apturēt. Ja cilvēki neiet ielās un neprotestē, tad tā ir pasīvā piekrišana. Mūsu paaudze ir atbildīga par jaunāko paaudzi. Bērni jautās: “Ko jūs, tēti un mamma, darījāt, lai šo procesu apturētu?”
DDD: Tomēr piketi un mītiņi, šķiet, neko neatrisina.
A.O.: Uzreiz ne. Bet tā ir savas attieksmes paušana – un, ja tajā piedalās simti un tūkstoši, tad tas nozīmē, ka līdzīgi domājošie ir cits citu atraduši un spēj pulcēties organizēti, kas nākotnē var izveidoties par nopietnu politisku spēku, lai ietu pie varas un likumdošanā nelabvēlīgos procesus reāli mainītu pareizā virzienā. Socioloģiskie pētījumi liecina, ka 95 procenti no sabiedrības ir pasīvi – viņi ir vadāmi. Un tikai 5 procenti spēj aktīvi darboties – viņi vada uz vienu vai otru pusi. Piemēram, tu un es piederam pie šīs aktīvākās daļas. Sabiedriskos procesus var ietekmēt, kad kopā savācas līdzīgi domājošie aktīvie cilvēki. Ja ar autobusu ziemā iebrauc kupenā, viens cilvēks to laukā neizstums. Bet, ja mēs visi izkāpjam un pieliekam savu roku, tad autobusu var izstumt no kupenas. Tāpat ir arī ar visām lietām mūsu valstī.
Es neticu, ka ikviens lasītājs nespētu piecelties un 9. maijā atnākt uz Merķeļa ielu, lai protestētu pret antivērtību izplatīšanu. Tas mums visiem ir svarīgi – tas ir mūsu bērnu labā. Mūs jau viņi nepārtaisīs, bet mūsu bērnu psihi šī homoseksuālisma propaganda spēj ietekmēt.
Intervēja Līga Muzikante
Intervija publicēta laikrakstā “DDD” Nr.11(409) [2018. gada 8.–21. jūnijs]