Vasils Vasiļenko
Psihologs, personības izaugsmes treneris
Kāds lasītājs man uzdeva interesantu jautājumu: “Sakiet, lūdzu, kā var noteikt gļēvuli un gļēvulību? No kaut kā taču baidās visi cilvēki, nav cilvēku, kam nebūtu bijis tādu vai citādu baiļu. Bet tomēr vienus viennozīmīgi uzskata par gļēvuļiem, bet citus, pat ja viņi no kaut kā baidās, tāds liktenis nepiemeklē. Kāpēc tā?”
Vienkārši elegants jautājums, paldies! Es tam veltīšu pat ne vienu rakstu vien. Bet sākumā mēs, protams, sniegsim visas definīcijas un mēģināsim atšķirt, kur ir gļēvulis un kur – normāls cilvēks, kurš pagaidām no kaut kā baidās. Ceru, ka šīs atbildes palīdzēs mūsu lasītājiem adekvāti novērtēt sevi un kalpos par ceļvedi drosmīgai rīcībai.
Bet sākt ir nepieciešams ar izpratni, kas ir bailes, jo tieši bailes un reakcija uz tām būs mūsu uzmanības centrā un analīzes objekts.
Definīcijas
Gluži kā citas dzīvas būtnes cilvēks bieži izjūt bailes. Tā ir normāla parādība, kurā atspoguļojas pašsaglabāšanās instinkts. Taču dzīvē bieži mēdz būt situācijas, kas prasa baiļu pārvarēšanu, tas ir, pirmatnējā instinkta savaldīšanu. Šis uzdevums var nebūt no vieglajiem.
Gļēvulība ir noziedzīgs gara vājums, kura pamatā ir nesavaldītas bailes. Kāpēc tieši noziedzīgs? Tāpēc, ka gļēvulis savu baiļu dēļ ir spējīgs paveikt praktiski jebkuru noziegumu.
Gļēvulību var definēt arī kā baiļu motivētu nespēju uz nepieciešamu, atbildīgu rīcību noteikta apdraudējuma gadījumā. Apskatīsim sīkāk.
Gļēvulis – tas ir savu baiļu vergs, garā un gribā vājš cilvēks. Ja cilvēks ir baiļu vergs, tas nozīmē, ka viņš pilnībā tām ir padevies, nekontrolē sevi (nav spējīgs domāt ar galvu un pieņemt pareizus lēmumus), bet simtprocentīgi pakļaujas savām bailēm.
Tautā saka: “Gļēvulis un nodevējs vienmēr ir nicināmi!” Kāpēc? Tāpēc, ka gļēvs, mazdūšīgs cilvēks būtībā ir potenciāls nodevējs un noziedznieks – savu nekontrolēto baiļu dēļ viņš var piemānīt, apmelot, mest sprunguļus zem kājām draugam, kaitēt, nodot, pamest postā savu valsti, tautu un atstāt briesmās pat savu bērnu vai tuvāko cilvēku…
Ar ko atšķiras gļēvulis no normāla cilvēka, kurš baidās?
Cienījams vai gluži vienkārši normāls cilvēks, kurš baidās, nav spējīgs baiļu dēļ paveikt briesmīgus noziegumus (melot, kaitēt, apmelot, nodot, nogalināt), tas ir, viņš spēj pārvarēt vai vismaz kontrolēt savas bailes. Dvēselē viņam ir dzīvi morāles un tikumības principi, kas neļauj izdarīt noziedzīgu darbību (vai noziedzīgu bezdarbību) baiļu dēļ.
Savukārt gļēvulis ir kā baiļu dzīts dzīvnieks. Būdams baiļu varā, viņš neko nesaprot un dara visu, lai glābtu savu ādu – bieži vien nodarot ļaunumu citiem. Tāpēc gļēvulis, kas necīnās ar savām bailēm, vienmēr ir nicināms, bet gļēvulība – tā ir apkaunojoša īpašība, kas izraisa tikai nicinājumu un riebumu.
Bet, tā kā bailes dzīvo praktiski ikvienā cilvēkā, tad robeža starp gļēvulību un parastu baiļošanos bieži vien ir ļoti smalka, un, kamēr nenokļūsi ekstremālā situācijā, pārbaudījumā, būs sarežģīti saprast, vai esi gļēvulis vai ne.
Ja pat, par spīti bailēm, jūs esat spējīgi darīt to, kas jādara, izpildīt savu pienākumu, rīkoties cienīgi, tas ir, stāties pretī savām bailēm un pārvarēt tās laba mērķa vārdā – jūs neesat gļēvulis, jūs esat cienījams cilvēks!
Ceru, ka iepriecināšu, ja teikšu, ka viss ir ārstējams! Arī bailes var novērst, un gļēvulis var pāraudzināt sevi, kļūstot par cienīgu cilvēku un pat par bezbailīgu karavīru. Nākamajā rakstā mēs apskatīsim, kas ir vajadzīgs, lai atbrīvotos no gļēvulības un izvairītos no gļēvuļa likteņa. Precīzāk, lai izdarītu tā, ka bailes met jums līkumu. Un tagad vēl pāris vārdu par to, ar ko ir aizstājamas bailes un gļēvulība.
Pret ko mainīt gļēvulību un bailes?
Gļēvulība tiek aizstāta ar sevis pārvaldīšanu un savu baiļu pakļaušanu sev! Ar sava prāta un gribas, pareizu risinājumu un noskaņojuma palīdzību vajag mācīties turēt bailes būrī kā traku suni, vienmēr zem zobens smailes, stingri kontrolējot tās. Lai tās būtu par jūsu vergu, nevis jūs par tās bezgribas kalpu.
Pašas bailes tiek pārvarētas un nomainītas ar tik varonīgu kvalitāti kā bezbailība un drosme. Tā ir raksturīga vislabākajiem cilvēkiem vēsturē un mūsdienās: karavīriem, bruņiniekiem, virsniekiem, samurajiem, spartiešiem, leģionāriem, svētvaroņiem un garīgi stipriem un cienījamiem vīriešiem un sievietēm.
Ir skaisti teicieni: “Kareivis mirst tikai vienreiz un vienmēr cienīgi; gļēvulis mirst tūkstošiem reižu – katru reizi, kad pakļaujas bailēm, un viņš vienmēr nobeidzas kā gļēvulīgs šakālis.”
Tāpēc neesiet gļēvulīgi šakāļi, bet esiet cienījami cilvēki un savā garā drosmīgi karotāji!
Es esmu gļēvulis – kā atbrīvoties no gļēvulības?
Ja paši sev esat atzinušies gļēvulībā, tā jau ir liela daļa no nākotnes uzvaras. Bet, lai pilnībā likvidētu gļēvumu, pārvarētu bailes un pārstātu būt mazdūšīgam, vajag ieguldīt noteiktas pūles – ar izpratni vien būs par maz.
Darbs sastāv no divām daļām:
- Iemācīties pārvarēt un kontrolēt savas bailes. Būtībā pārstāt baidīties no savām bailēm un kļūt par to saimnieku, sākt pakļaut tās sev, savai gribai, savam garam.
- Pēc tam var novākt pašas bailes, strādāt tieši ar to cēloņiem.
Algoritms un praktiskie soļi
- Motivācija. Radiet sev motivāciju, kas dos jums spēku un enerģiju nodoties šim darbam ar sevi līdz galam, līdz uzvarai. Atgādinu, ka ar motivāciju vienmēr strādājam rakstiski.
- Uzrakstiet sarakstu ar vismaz 30 punktiem – kādas nepatikšanas jūs sagaida un ko zaudēsit, ja visu mūžu paliksit savām bailēm par vergu, par gļēvuli. Jums ir stingri un skaidri jāapzinās visas negatīvās sekas savam gara vājumam, mazdūšībai un ļoti stipri jāvēlas no tās atbrīvoties.
- Uzrakstiet vismaz 30 vissvarīgākos ieguvumus, kurus jūs saņemsit, un iespējas, kā izmainīsies jūsu dzīve, ja kļūsit drosmīgi, ja atbrīvosities no gļēvulības un iemācīsities pārvarēt savas bailes.
Šis ir ļoti svarīgs uzdevums, kurš izpildāms kā pirmais.
- Ticība sev. Jums ir pilnībā jānotic, ka spēsit atbrīvoties no gļēvulības, ka beigsit paši sevi biedēt un šīs nepilnības dēļ sevi iznīcināt. Šim nolūkam esmu konspektējis punktus no grāmatas “47 seno Samuraju principi jeb Vadītāja kodekss”. Tas jūs noskaņos drosmei – lasiet rūpīgi un ne vienu reizi vien!
Samuraju Goda kodekss
Kā tiek uzvarēta gļēvulība
Lūk, daži izvilkumi no seno samuraju tekstiem, pēc kuriem jau 700 gadus notiek Japānas augstāko vadītāju sagatavošana. Bailes no nāves ir visspēcīgākās un izplatītākās bailes, un tieši no tām izaug daudzas citas bailes.
“Ir svarīgi saprast, ka gan tas, no kā nav palicis pat vārda, gan tas, kurš ieguvis pasaules slavu gadsimtos, ir kritis, piedzīvojot vienādas sāpes, kad viņu galvas nocirta ienaidnieks. Bet, ja nāve ir neizbēgama, vadītāja uzdevumam ir jābūt – nomirt, izdarot lielu varoņdarbu, kas spēj pārsteigt gan biedrus, gan arī ienaidniekus.
Tas tik ļoti atšķiras no gļēvuļa likteņa, kurš cīņā ir pēdējais, bet bēgšanā pirmais. Uzbrūkot cietoksnim, gļēvulis aizsedzas ar biedriem kā ar vairogu pret ienaidnieku. Sakauts viņš krīt un pieņem suņa nāvi, un pa viņa ķermeni soļo biedri. Tas ir vislielākais kauns, un aizmirst par to nekad nav tā vērts.
Galvenais vadītāja princips: pareizi un nepareizi
“Ja karotājs zina, kā sasniegt pirmo un izvairīties no otrā, tad viņš izvēlēsies nekļūdīgo vadītāja ceļu. Izprotot parādību būtību, mēs ieraugām, kā atbrīvoties no gļēvulības.
Kā piemēru apskatīsim seno cīņu. Tas, kurš ir dzimis drosmīgs, neredzēs neko īpašu, ka jācīnās bultu un ložu krusā. Būdams pārņemts ar uzticību un pienākumu, viņš noliks savas krūtis zem nelabvēļa uguns un uzklups ienaidniekam, parādot savā lieliskajā varoņdarbā neaprakstāmu, brīnišķīgu piemēru. Atradīsies arī tāds, kura ceļi drebēs un sirds auļos, bet viņu nodarbinās jautājums, kā cienīgi darboties visu apdraudējumu vidū. Un tāds turpinās piedalīties cīņā, jo kaunēsies būt par vienīgo, kurš vilcinās biedru vaigu priekšā. Tā viņš nostiprinās savu apņēmību un uzbruks ienaidniekam kopā ar tiem, kas ir drosmīgi pēc savas dabas. Un, lai gan sākumā viņš ir vājāks par drosminieku, tomēr pēc nedaudzu līdzīgu pieredžu iegūšanas viņš pieradīs un sāks sekot drosmīgi dzimušā piemēram, varoņdarbos izaugot par Karotāju un neatpaliekot no tā, kurš dzimis drosmīgs no aizsākuma.
Tātad, lai pareizi rīkotos un iegūtu drošsirdību, nav cita ceļa kā vien tas, kas iet caur kauna sajūtu un skaidru sirdsapziņu.
Un, kad pienāks mūsu fiziskās nāves laiks, izrādīsies – tikai mirklis ir pagājis pēc šo vārdu izlasīšanas. Un pēc kāda kodeksa mēs dzīvosim nākamajos īsajos mirkļos?”
Es ceru, ka šis teksts jūs iedvesmo tāpat kā mani savulaik. Tādēļ ir jāizvirza sev mērķis iemācīties pārvarēt savas bailes, pavērsties pret tām ar seju, iet tām pretī un uzbrukt tām. Tas ir pastāvīgs treniņš, kurā aug jūsu drosme un bezbailība un acu priekšā kūst jūsu gļēvulība. Sāciet darīt to, no kā jūs baidāties. Bet nesāciet uzreiz ar vislielākajām bailēm, lai jums pamazām parādās pirmā pozitīvā pieredze savu baiļu pārvarēšanā un kontroles iegūšanā – lai jūs sajūtat un noticat pats sev: “Jā, es to varu!”
Kas vēl krietni palīdzēs jums iemācīties uzvarēt bailes, likvidēt gļēvulību, kļūt par drosmīgu un bezbailīgu cilvēku?
- Nodarbības ar kara mākslu vai ar atbilstošiem sporta veidiem.
- Speciālu nodarbību apmeklējumi un personīgās izaugsmes treniņi.
- Īpašas grāmatas, literatūra.
Ir, protams, gadījumi, kad bailes ir tik dzīvīgas un gļēvulība tik stipra, ka cilvēks pat nesaprot, pie kura gala ķerties, un pats nav spējīgs tikt galā ar šo problēmu. Tad vislabākais risinājums ir individuāls darbs ar atbilstošiem speciālistiem.
Tulkots no: www.psychology-faq.com
“DDD” redakcijas piebilde. Lai katrs pēc šī raksta izlasīšanas ieskatās sevī, cik daudz gļēvulības un cik daudz drosmes tur ir? Bet, raugoties uz valsts vadītājiem, – vai nodevība, kuru viņi pastrādā pret latviešu tautu un valsti, neveicot dekolonizāciju, ir radījis gļēvums vai citi motīvi? Atrakstiet mums savas pārdomas.
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr. 4(402) [2018. gada 23. februāris–8. marts] un Nr.5(403) [2018. gada 9–22. marts]