Diskusija interneta sociālajā tīklā “FACEBOOK”
Komentāri tiek publicēti saīsināti un bez gramatiskām korekcijām
Steidzīte Freiberga: Pēc okupācijas ir jānotiek dekolonizācijai, tā tiešām ir visiem saprotama, elementāra patiesība, par ko nebūtu vispār jādebatē. Bet nezin kāpēc tas pašreiz tiek darīts – runā apkārt un šķērsām, lai tikai neaizvainotu kolonistus, kuri nebūt šeit neienāca, lai žēlotu latviešus. Un tas, ko saka Jānis Ozols – “Brutāli izdzīt neizglītotus, apjukušus un tāpēc agresīvus cilvēciņus…”, ir pavisam greizi. [..]
Neredzu, ka okupanti šeit būtu apjukuši, tieši pretēji – viņi Latvijā jūtas vareni un spļauj latvietim tieši sejā, kad viņš iedomājas atgādināt, ka viņi šeit ir kolonisti, ka viņiem tāpat kā jebkurai citai tautai, ir sava zeme, uz kurieni ir jādodas, lai palīdzētu savā tēvijā kopt savu kultūru un savu dzimto valodu tur – šeit nav tā vieta, kur viņiem to darīt. Ja viņi būtu tik neizglītoti un apjukuši, tad vajadzēja gan tagad, pie tik nenogurstošas un bezgalīgas skaidrošanas, izglītoties un beidzot sākt apjēgt savu statusu Latvijā. Bet viņiem acīmredzot nav izdevīgi to saprast – piektā kolonna (mūsu ārējais ienaidnieks) nav neizglītoti un apjukuši cilvēciņi – viņi ir šovinisti un lieliski zina, ko šeit dara. Viņus pat tracina tas, ja latvietis reizēm (kā par brīnumu) sabiedriskās vietās (veikalā, pie ārsta, dažādās iestādes u.tml.) uzdrošinās ar viņiem runāt tikai latviski. Jā, kā par brīnumu, jo latvietim savā zemē nav jārunā krieviski – šeit ir valsts valoda, par ko ir jāatgādina vienmēr, ikvienā vietā.
Te jāsaka, ka latvietis gan ir neizglītots, apjucis cilvēciņš, ja negrib saprast šīs elementārās, pašsaprotamās lietas, ka savā zemē sava valoda ir jāciena un jārunā tikai latviski, nevis jāizdabā kolonistam, ka pēc okupācijas izbeigšanās ir jānotiek dekolonizācijai – bez jebkādām atrunām. Kā to izdarīt? Par to ir atbildīgi varneši, bet, ja vara ir nodevīga, tad tautai ir jāapvienojas un jāpieprasa pieņemt nepieciešamo likumu, lai veiktu šo taisnīgo procesu. Vai tad tikai citas tautas to var, bet latvieši ne?
Ja kolonisti var masveidā prasīt savu krievu valodu un krievu skolas šeit, Latvijā, vai tad mēs nevaram tikpat daudzskaitlīgi iziet ar taisnīgu prasību veikt dekolonizāciju? Prasīt algas mēs gan protam, bet padzīt ienaidnieku, lai tautai un valstij vispār vēl varētu būt nākotne, – to, lūk, nu nekādi nevaram bez “pārgudras spriedelēšanas”.
Lai tie naivie, gļēvie, spriedelētkārie vientieši paiet malā – lai apvienojas tauta, nevis sazombētais pūlis! Ticu un ceru, ka vēl pastāv latviešu tauta, ja reiz tā spēja nodibināt savu valsti. Lai slava un gods mūsu senčiem, neapkaunosim viņu piemiņu! Priecīgus svētkus, LATVIEŠI!
Raivo Jutāns: Ko darīt ar krievvalodīgajiem Bruņotajos spēkos, policijā, ugunsdzēsējos, medicīnas darbinieku vidū? Dekolonizēt? Atņemt šodienas apbalvojumus?
Līga Muzikante: Krievvalodīgajiem kā tādiem nav ne vainas. Okupantiem ir jāpamet valsts. Izņēmums var būt cilvēki ar īpašiem nopelniem latviešu tautas un valsts labā.
Raivo Jutāns: Pēc kādām pazīmēm noteiks kurš ir okupants? Ko darīt ar zviedriem un vāciešiem? Ar poļiem un lietuviešiem?
Vineta Rungaine Jirgenson: Kas ir krievvalodīgie?! Tie, kas runā krieviski? Tad es arī esmu krievvalodīgā! Arī angļvalodīgā, dačvalodīgā! Bet latviete! Tā ka beigsim vienreiz cilvēkus, kuriem ir nacionalitāte, saukt par kaut ko nesaprotamu!
Raivo Jutān, nav pazīmju, ir precīzi zināms pilsoņu un viņu pēcnācēju loks līdz okupācijai. Un ir precīzi nosakāmi civilokupanti un viņu pēcnācēji! Apnicis klausīties demagoģiju un tautību piesaukšanu, kad tas ir izdevīgi! Vienā brīdī mistiskie krievvalodīgie, otrā jau atceras tautības!
Raivo Jutāns: Vineta Rungaine Jirgenson – parādiet kaut vienu tīru latvieti? Jau 90.-tajos kliedza, ka krievi ir vainīgi, bet 26 gadu garumā valsti izzaga un turpina zagt mūsu pašu bāleliņi – latvieši! Latvieši, nevis okupantu pēcnācēji! Gribat, lai valsts iznīkst? Latvietis ir gatavs noēst otru latvieti!
Vineta Rungaine Jirgenson: Atkal sākās demagoģija par asiņu tīrību un bāleliņiem!… Kas ir Vējonis? Okupācijas armijas virsnieka latvieša un krievenes dēls, vai ne? Latvietību nenosaka asiņu tīrība, bet gan mentālā apziņa! Kurā brīdī Latvija iznīks, atbrīvojoties no mēsliem?
Raivo Jutāns: Tad ļoti zema Jums ir mentālā apziņa!
Vineta Rungaine Jirgenson: Tiešām? :)) Manu apziņu mērāt ar savu mērauklu? :))
Raivo Jutāns: Vineta Rungaine Jirgenson, Līga Muzikante, Steidzīte Freiberga – ar ko jūs esat labākas par Staļinu un viņa režīmu, piedāvājot izraut cilvēkus ar visām saknēm no zemes, kurā viņi ir dzimuši?
Deokupējot un dekolonizējot, jūs gribat deportēt “okupantu” bērnus ārpus Latvijas uz viņiem svešu zemi, kur nav nedz radu, nedz draugu, uz zemi, kurā viņi nav mācījušies un strādājuši? Ar “tādām latvietēm” un nacionāli noskaņotiem latviešiem es gan negribētu dzīvot vienā zemē! Drīzāk jūs vajadzētu deportēt! Jūsu saindētās, nacistiskās domāšanas dēļ! Cilvēks jums nav vērtība!
Valdis Maksimovs: Cilvēks ir vērtība tad, kad viņš ciena otru cilvēku, šajā gadījumā okupantam, kurš gribētu šeit dzīvot, būtu jāciena pamattautas vērtības.
Arturs Gills: Tie, kas latviešu kultūru, valodu – faktiski, visu identitāti nīsdami, plosās ar tām kolorādo lentītēm, tiešām nav vērtība. Un – normālai, bībelīgai valdībai – būtu jāvalda ar zobinu. Kā Rakstos stāv rakstīts
Raivo Jutāns: Arturs Gills “Bāz zobenu makstī!”
Arturs Gills: Jā. Man nav viņi jākauj, ja vien manai ģimenei personīgi neuzbrūk. Valdības rokās jābūt zobenam.
Bet es gribētu vēl piebilst – ir arī tādi tautas ienaidnieki, kuru dzimtā valoda ir latviešu. Arī pulka tādu nīst latvisko identitāti. Tādi bija arī visriebīgākie čekisti, stukači utt. Bet tīri latvieši, it kā… Tagad arī – ir pilns ar latviešu urlām.
Vineta Rungaine Jirgenson: Raivo Jutāns, tos pantus skaiti devītā maijā! :))
Steidzīte Freiberga: Raivo Jutāns Valsts iznīks tad, ja neatbrīvosimies no okupantiem. Jums taču vajadzēja zināt demogrāfu atzinumu, ka tautai, lai tā pastāvētu, ir jābūt vismaz 75% savā zemē. Kā ir ar latviešiem? Un savas valsts iekšējās nebūšanas ir jārisina pašai tautai – bez okupantu klātbūtnes…
Valdis Groza: Cik nožēlojami, ka okupācijas laika parādība, kad latvieši bija visniknākie savas tautas apkarotāji, atkal šeit redzama…
Steidzīte Freiberga: Raivo Jutān, nezāles ir jāizrauj ar visām saknēm no zemes (un tieši tāpēc, ka ir tur “piedzimušas”), jo citādi jau kultūraugi neaugs un neattīstīsies. Atkārtošos, sakot, ka vecajiem kolonistiem vajadzēja paskaidrot saviem bērniem viņu statusu šeit, Latvijā, un atklāti pateikt, kur ir viņu patiesā dzimtene, un arī to, ka viņiem tur būs jāatgriežas, jo ikvienam cilvēkam ir jākalpo savai tautai un savai valstij. Jums vajadzētu lepoties, ka dzīvojat kopā ar ““tādām latvietēm” un nacionāli noskaņotiem latviešiem”, kuri dod Jums sadarbības iespēju būt patiesam savas zemes un savas valsts patriotam un veltīt savu enerģiju to nākotnes iespējai. Ja neatbrīvosim savu zemi no šīs okupantu varzas – Jums jāsaprot, ka mums patiešām nebūs nākotnes…
Raivo Jutāns: Steidzīte Freiberga, gaidiet, kad briti norādīs latviešiem uz viņu dzimto zemi! Nacionālisms nav patriotisms, bet šaurs un kroplīgs skatījums uz dzīvi un cilvēkiem. Nācija nekad nav bijusi kvalitātes zīme! Jeb varbūt vēl sāksiet runāt par āriešu rasi?
Arturs Gills: Ir 2 veidu nacionālismi. Ir arī sliktais – tas, kas grib, lai kaimiņa nacionālais iznīktu.
Vineta Rungaine Jirgenson: Trešā internacionāle mūžam dzīva, Raivo Jutān?! :)) Savus okupantu līdzskrējēja draudus paturi sev! Un neaizmirsti 9. maijā pie kauna staba savus pantus pārskaitīt! :))
Steidzīte Freiberga: Raivo Jutān, “Katra tauta vēlas attīstīties un gūt panākumus sevis pilnveidošanā, citiem vārdiem sakot, darīt to, kālab mēs dzīvojam zemes virsū. Un tumsonīgais patības jēdziens pārtaps sasnieguma varoņdarbā, ja radīsies izpratne, ka dzīvinošie jēdzieni – īstens nacionālisms un patiesa kultūra – tie ir savstarpēji nesaraujami un saistīti pamati.” Tie ir Nikolaja Rēriha vārdi grāmatā “UGUNĪGAIS CIETOKSNIS”.
Taču, ja Jums tas viss ir “šaurs un kroplīgs skatījums uz dzīvi un cilvēkiem” – nožēlojamā līmenī ir Jūs apziņa. Vārdnīcās varat atrast par nācijām un tautām: “[lat. natio cilts, tauta] – vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība, kurai ir kopīga valoda, teritorija, ekonomiskā dzīve, kultūra un psiholoģijas īpatnības, tendence veidot nacionālu valsti.”
Bet, kā teicāt, arī nācija Jums “nekad nav bijusi kvalitātes zīme”. Nu, ko – skumji par tādu “izgaismotu” izpratni. Taču vispār – visas cilvēces kultūras pamatā jau ir nācijas. Par patriotismu, kā izskatās, mums nav citu domstarpību, kā vienīgi tā realizēšanā.
Ja runājam par latviešiem Lielbritānijā, tad neiebilstu, ka arī viņi tur ir nevietā. Bet mūsu tautai naidīgais režīms to ir panācis, lai latvieši dotos svešumā meklēt iespēju izdzīvot. Manuprāt, viņiem tomēr vajadzēja palikt dzimtenē un pielikt savu enerģiju cīņā par taisnīguma atjaunošanu, nevis aizbraukt un gaidīt, kad kāds to izdarīs viņu vietā, lai pēc tam, lūk, atgrieztos jau uz visu gatavu. Bet nesalīdzināsim ar okupantiem, kuri kā mēslu mušas pretlikumīgi saskrēja latviešu iesildītajos mājokļos – un vēl joprojām piesmirdina un izsūc mūsu mazo, svēto zemīti.
Līga Muzikante: Paldies, Steidzīt!
Vineta Rungaine Jirgenson: Jutāns tiešām dzīvo mucā! Man reiz stāstīja, ka “mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties” vajag! Laikam daļai cilvēku pēc četrdesmit gadu vecuma tas vairs nav aktuāli! Kā teica mana vecmamma – nevajag tankus, lai okupētu valsti! Par jaunām okupācijas un kara metodēm Jutāns pat nenojauš, ja jau uzskaita tādas, kuras bija aktuālas pirms piecdesmit gadiem. Lai gan KF Ukrainā tās izmanto vēl šodien. Bet Latvijas situācijā lielākā nelaime ir jutāni un žagatas!!Nevajag ne tankus, ne citas metodes.
Steidzīt, piekrītu visam teiktajam izņemot to, ka aizbraucējiem vajadzēja palikt un cīnīties! Badā esoši cilvēki nav cīnītāji! Un no beigtiem labuma nekāda!
Steidzīte Freiberga: Vineta Rungaine Jirgenson Vai tad mēs, palikušie, esam jau beigti? Pat no jaunās paaudzes zinu tādus, kuri neplāno aizbraukt. Ja cilvēkam ir mērķis, viņš nenobīsies, bet rēķināsies ar to, ka ceļā var gadīties sastapt arī negaisu un palikt pat ar pustukšu vēderu. Cildens mērķis jau aicina – bez aprēķina.
Vineta Rungaine Jirgenson: Steidzīte Freiberga, es būtu beigta! Kad aizbraucu, man bija ābolu groziņš un pēdējie 70 lati! Tieši ceļa naudai pietika! Būtu Tevi pazinusi, palūgtu pabarot kādu laiku un nebrauktu! :))
Steidzīte Freiberga: Raivo Jutān, par nacionālismu jau centos Jums skaidrot man zināmo un pieejamo, ja Jums tā ir tukša skaņa – ļoti žēl. Diezin vai kļūs par Cilvēku cilvēks, kuram īstens nacionālisms ar patiesu kultūru ir sveša bilde…
Vineta, protams, viegli jau nav, un katram ir savs stāsts. Arī es neesmu pārāk tālu no tās kategorijas, kura varētu prasīt, lai kāds pabaro. Bet Tēvija mums tomēr katram ir viena – tā, kuru atvēlējis Dievs. Tātad ir arī pienākums pret šo Dieva doto zemīti, lai arī cik grūti nebūtu…
Raivo Jutāns: Artur Gill – arī Baltijas valstu neatkarība bija pēc ASV scenārija. Tālāk iestāšanās ES un uzreiz NATO. Katrs solis neuzkrītoši, bet tika kontrolēts un joprojām tā notiek. Vienmēr mazās valstiņas būs atkarīgas no lielvalstu ārējās politikas.
Aivars Gedroics: Žēl tautiešu, kuri bezjēdzīgi tērē laiku un enerģiju, strīdoties ar tādiem apziņas deģenerātiem “jutāniem”. Tiešām cerat viņus pārveidot? Tādi mēsli jābanē nost un miers un bērziņš, kā tai dziesmā teikts!
Raivo Jutāns: Aivars Gedroics Par “apziņas deģenerātu” vajadzētu pieprasīt kompensāciju! Padomāšu.
Steidzīte Freiberga: Aivars Gedroics Nedomājām jau, ka cilvēki var tik traki sapūdēt savu apziņu. Jums taisnība – tādiem jāļauj “atpūsties”…
Aivars Gedroics: Tas vēl pārāk maigs apzīmējums tādam “cilvēkveidīgam mēslam” kā šis…?
Steidzīte Freiberga: Teikšu vēlreiz, Aivar Gedroic, ka taisnība jau Jums ir. Bet ne jau tādu deģenerātu dēļ uzturējām šo saraksti – bet rakstījām to veselo apziņu dēļ, kuri var salīdzināt lietas un spēj padomāt, kas ir deģenerēta apziņa un kas ir normāla. Ir jau tomēr saprātīgi cilvēki, kaut, šķiet, ka par maz, bet tomēr viņi ir. Un tādu dēļ jau arī cenšamies paust patiesību, lai kopīgi rastu risinājumu mūsu tautas un valsts nākotnei. Cik zināms, tad arī viens pat ir karotājs. Un tā jau ir tā cilvēka misija uz zemes – darbs vispārības labā. Mūsu gadījumā tā ir latviešu tauta un latviešu valsts, par kuru mūsu senči ir lējuši savas asinis. Bet, protams, deģenerāti, lai paši sapūst savā sulā…
Normunds Pāvulāns: Nacionālisti tikuši pie jauna vārda… dekolonizācija… un tagad spraudīs mums batonus ar šo uzrakstu.
Steidzīte Freiberga: Tas nav jauns vārds, bet tikpat vecs kā pasaule. Un pie mums tam vajadzēja pārstāt skanēt jau ar okupācijas izbeigšanos. Ka tas tā nav noticis, jāpateicas mūsu kangariem un kolaborantiem…
Valdis Maksimovs: Pateicoties Latvijas ceļam, partiju nodibināja čekisti un salīda visās valsts struktūrās, pamānot visu tautu, veica izlaupīšanu. Kurš nav slinks to visu var izlasīt daudzās grāmatās un paanalizēt preses izdevumus.
Aivars Garda: Raivo Jutāns izliekas nesaprotam, ka ārējie ienaidnieki ir kā parazīti. Tie kā utis un gnīdas vai cērmes un lenteņi atražo sevi iekarotās tautas organismā. Ak, kādas šausmas izraisa jutānveidīgajos, pāvulānveidīgajos un ozolveidīgajos doma, ka Līga, Steidzīte, Liene iztīrītu viņu galvas no utīm un gnīdām, un zarnas – no cērmēm un lenteņiem! Tik tiešām, šie bailuļi un nodevēji ir saauguši ar parazītiem kā cimds ar roku. Negodīgums un bailes ir vienīgie šo “pārgudrinieku” ieroči.
Raivo Jutāns: Aivar Garda, Jums ir jāārstē galva!
Steidzīte Freiberga: Raivo Jutān, galva ir jāārstē tiem, kuri savā zemē žēlo okupantus, nevis savu tautu…
Jānis Ozols: Labi rūkts, Aivar! Vai vari atsūtīt pie manis dezinfektoru? Jeb bailuļiem un nodevējiem jāļauj nobeigties savu parazītu apsēstiem?
Līga Muzikante: Jāni Ozol – zvani, lūkosim palīdzēt!
Īpaši mazdomājošajiem atkārtoju, kas ir okupants, kura statuss – grozies kā gribi – pārmantojas. Starptautisko tiesību doktors, profesors Aivars Fogels, manuprāt, ļoti saprotami paskaidro: “Okupants ir okupētājvalsts militār- un civilpersona, kas īsteno un atbalsta okupāciju. Atbalsts var izpausties ne tikai kā līdzdalība militārās operācijās, bet arī kā ieceļošana okupētajās teritorijās, darbošanās okupācijas režīma civilajās varas struktūras, veicinot okupācijas režīma nostiprināšanu un okupācijas mērķu sasniegšanu okupētajā teritorijā. Turklāt, ir jāņem vērā starptautiskajās tiesībās noteiktais, ka katra tauta ir atbildīga par savas valdības rīcību. Ja valdība darbojas noziedzīgi, pārkāpj valstī juridiski saistošās starptautisko tiesību normas, savus nacionālos likumus, tautai ir pienākums pretoties un novērst valdības nelikumīgo rīcību. Protams, vārdam, jēdzienam “okupants” nav nacionalitātes… Atbilstoši starptautiskajām tiesībām okupants ir persona (gan valsts, gan fiziska persona), kas izdara noziegumu pret mieru un cilvēci, un saskaņā ar ANO Konvenciju par noilguma termiņa nepiemērošanu kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci šiem noziegumiem nav noilguma. Okupantiem par konkrētām darbībām, kas starptautiskajās tiesībās kvalificētas kā noziegums pret mieru un cilvēci, par militārnoziegumiem, ieskaitot genocīda noziegumu, paredzēta kriminālatbildība.”
Steidzīte Freiberga: Manuprāt, tie, kuri spēj domāt (un grib), jau visu ir sapratuši. Tikai žēl, ka saprotošie tik maz pauž savus viedokļus, bet “tukšās mucas” skan uzbāzīgi. Un tiem “mazdomājošajiem” nav jēgas stūķēt iekšā gudrību, ko neietilpina viņu apziņas – lai viņi tīksminās ar “tukšo mucu” rīboņu – tāds ar tādu jau sader. Tauta šo tukšpauru dēļ neiznīks – visos laikos jau pa kājām ir mētājusies draza, taču darba darītāji allažiņ to ir aizvākuši, bet sēnalas aiznesis vējš. Tāpēc ticu, ka domājošo, kuri ir patiesi savas zemes patrioti un grib savu Tēvzemi atbrīvot no kolonistiem (ārējā ienaidnieka jeb piektās kolonnas) un tautu iecelt saulītē, nav mazums. Tikai šiem cilvēkiem ir jābūt drosmīgākiem un jāiet vienotā prasībā par taisnīguma atjaunošanu savā valstī, un par tautas patieso brīvību, nevis nosacīto – valsts nodevēju sludināto, kurā okupantu varza veido mistisko Latvijas tautu.
Uģis Jurševskis: Lienošā rusifikācija ar visu no tās izrietošajām sekām…
Voldis Prancāns: Latvijas biznesa vide ļoti stipri ir ietekmēta no cittautiešiem. Par deokupāciju ne pīkstiena, gluži otrādi – trūkstot darbaspēka, lai būtu nodokļi, no kā sociālo sfēru uzturēt, neizbēgama esot strādnieku ievešana no ārvalstīm! Par 12% bezdarbnieku, par to biznesa ideju attīstību, kam var atrast strādniekus, par profesionālās izglītības elastības jautājumiem, pārkvalifikāciju utt. ne vārda. Par aizbraukušo atgriešanos vispār tikai pļāpā.
Diskusija publicēta laikrakstā “DDD” Nr.24(398) [2017. gada 22. decembris–2018. gada 11. janvāris]