Bez mitas aiziet dienas, gadi…
Kaut viss jau it kā atgriežas –
Nav gluži tā – ko projām vadi,
Tas atpakaļ vairs negriežas.
Kas atnāk, tie ir jauni rīti,
Un jaunu tiltu saule slej.
Tiek vecie sārņi projām dzīti,
Un Ausma Jaunus starus lej.
Viss pārveidojies ir un cēlies,
Un debesis kļūst augstākas.
Nāk tuvāk zvaigznes, tikai vēlies.
Kļūst vibrācijas smalkākas.
Plaukst zemes dārzos Dailes ziedi,
Sāk sfēras skanēt dzirdamāk.
Tā Jaunā Pasaule nāk viedi,
Un vakardziesma pierimt sāk.
***
Jau gadu straume nes ar sparu
Uz Vārtiem ugunīgajiem.
Vien jāspēj izsmalcināt garu,
Jo Gaismas ceļš nav vārgajiem.
Tik vien lai tauta būtu dzīva –
Tai gara augsmē piecelties!
Un tad ar jaunu elpu brīva –
Tā Augšupgaitā tālāk ies.
Steidzīte
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr. 1(399), 2018. gada 12.–25. janvāris