Ģendera ideoloģija kaitē bērniem

Vācu sociālpsiholoģe Gabriela Kubi raksta: “Ģenderisma ideoloģija plāno izveidot jaunu cilvēku, kurš no visu pārējo brīvību vidus varēs arī brīvi izvēlēties personisko dzimumu un seksuālo orientāciju, tas ir, būs apveltīts ar tiesībām pēc savas patikas izlemt, vai nu viņam vai viņai būt par vīrieti vai sievieti, kļūt par heteroseksuāli, geju, lesbieti, biseksuāli vai transseksuāli (LGBT). Šādus brīvības un seksualitātes uzskatus ar ANO, ES un vairuma Eiropas valstu valdību atļauju borēs bērnu prātos jau no bērnudārza vecuma.”

Līdz pagājušā gadsimta 70. gadiem “ģenders” (gender – dzimte) bija termins, kas ļāva atšķirt vārdu gramatisko dzimti. Terminu vienlaikus sāka izmantot ekstrēmas feministes, kas parasti darbojās starptautiskajās homoseksuāļu un lesbiešu organizācijās, lai virzītu ideju, ka indivīda “dzimumam” (gender) nav nekā kopīga ar bioloģisko dzimumu. Tā teikt – es neesmu vainīgs, ka piedzimu ar “krāniņu”, jo to var mainīt! Saskaņā ar šo ideju ir nevis divi, bet seši un pat vairāk dzimumu – atkarībā no seksuālajām iegribām. Dzimtes (ģendera) izvēles iespēja, pateicoties valdību rīcībai, tiecas kļūt par valdošo tendenci. Šim kultūrmarksistu propagandētajam sindromam ir ļoti bagāti aizbildņi.

Ģenderisms neatzīst nekādas būtiskas vai iedzimtas atšķirības starp vīriešiem un sievietēm, kaut gan katra cilvēka ķermeņa šūna ir vai nu vīrišķa, vai sievišķa; ģenderiskā pieeja rupji pārkāpj un ignorē neiroloģisko, medicīnisko, psiholoģisko un socioloģisko pētījumu rezultātus, kas izceļ vīrieša un sievietes identitāšu atšķirības ar katram dzimumam raksturīgo nervus sistēmas darbības īpatnību, hormonu līdzsvaru, psihes struktūru un sociālo uzvedību.

2014. gadā pasauli aplidoja amerikāņu vecāku Džefra un Hilarijas Vitingtonu no Sandjego stāsts, kuri bija uzņēmuši video par to, kā viņu meita tiek transformēta par dēlu. Tikko iemācījusies runāt, meitenīte paziņoja: “Es esmu zēns.” Sākumā vecāki bija pārliecināti, ka tas ir tikai posms, caur kuru iziet visi bērni. Bet ar laiku meitas vēlēšanās kļūt par puisīti tikai pastiprinājās. Vecāku atteikšanās to atzīt pārauga bērna psihiskajos traucējumos. Tad, pēc konsultēšanās ar speciālistiem, viņi pieņēma lēmumu par meitas “transformāciju”. Ar savu video viņi vēlas iedvesmot vecākus, kuri saskaras ar līdzīgu problēmu, lai palīdzētu saviem bērniem kļūt par to, par ko viņi grib.

Kā loģisks iznākums līdzīgiem stāstiem tika veiktas izmaiņas Amerikas tiesību normās – 2015. gadā ASV pieņēma likumu, kas ļauj pusaudžiem no 15 gadu vecuma mainīt dzimumu bez vecāku atļaujas.

Sanāca satriecoša sadursme: daudzos ASV štatos ir aizliegts lietot alkoholu un cigaretes līdz 18–21 gadam, toties tiek atļauts apvērst kājām gaisā savu personisko likteni. Likums izsauca neviennozīmīgu reakciju sabiedrībā: vieni šo lēmumu uzņēma kā vēl vienu soli pretim “pilnīgai brīvībai un demokrātijai”, citi – kā īstu katastrofu.

Savukārt Norvēģija ir devusies vēl dziļāk ģenderisma purvā – 2016. gada jūlijā spēkā stājās likums, kas ļauj bērniem mainīt dzimumu jau no sešu gadu vecuma, ja vecāki tam piekrīt. Neticami, bet, saskaņā ar likumu, tam nav nepieciešams psihiatrisks vai medicīnisks apliecinājums, pietiek tikai konsultēties ar vecākiem. Iepriekš šis dzimuma maiņas process aizņēma vairākus gadus, bet tagad atliek vien aizpildīt veidlapu tīmeklī. Tādējādi Norvēģija ir kļuvusi par otro valsti pasaulē (aiz Maltas), kas ar likumu atļāvusi arī mazgadīgiem bērniem “pašidentificēties” jeb noteikt sev dzimumu. Šādu iespēju izmantojuši jau vairāk nekā 250 pieaugušie, kā arī deviņi bērni, kas jūtas piedzimuši “nepareizajā” bioloģiskajā ķermenī. Pretēji Amerikai, Norvēģijas sabiedrībā pret šo likumu neizskanēja asas iebildes – tas drīzāk tiek uztverts kā “izrāviens cilvēktiesību jomā”…

Reaģējot uz notiekošo, Amerikas Pediatrijas Koledžas speciālisti sit trauksmes zvanus un aicina mediķus, pedagogus un likumdevējus visā pasaulē atgriezties pie veselā saprāta un noraidīt politiku, kas sludina ģenderisma ideoloģiju, kura par normālu atzīst bērna tiesības ķīmiski un ķirurģiski mainīt savu dzimumu. “Realitāti nosaka fakti, nevis ideoloģija,” – tiek uzsvērts pediatru ziņojumā.

 

Amerikas Pediatrijas Koledžas iebildumi

 

  1. Cilvēka seksualitāte ir bioloģiski objektīva bināra iezīme: “XY” un “XX” ir ģenētiska vīrieša un sievietes pazīme, respektīvi, nav ģenētisks traucējums. Cilvēka organisma uzbūves norma ir vai nu būt vīrietim vai sievietei. Seksualitātei ir bināra konstrukcija, kurai piemīt acīmredzams mērķis pildīt mūsu sugas vairošanās un uzlabošanās funkciju. Šis princips ir pašsaprotams. Ārkārtīgi retie dzimumattīstības traucējumi, ieskaitot, bet neaprobežojoties ar sēklinieku feminizāciju un iedzimtu virsnieru garozas hiperplāziju, medicīniski ir identificējami kā novirzes no dzimumu binaritātes normas un pareizi tiek atpazītas kā dzimumdiferenciācijas un dzimumattīstības traucējumi. Indivīdi ar šādiem traucējumiem nav uzskatāmi par trešo dzimumu.
  2. Neviens nav piedzimis ar ģenderu. Ikviens piedzimst ar bioloģisko dzimumu. Ģenders (sevis apzināšanās un uztveršana kā vīrieti vai sievieti) ir socioloģisks un psiholoģisks, nevis objektīvi bioloģisks priekšstats. Neviens nepiedzimst ar vīrieša vai sievietes pašapzināšanos, šī apziņa attīstās laika gaitā un, līdzīgi citiem attīstības procesiem, var tikt izpostīta bērna subjektīvās uztveres, savstarpējo attiecību īpatnību dēļ, nākotnē radot kaitīgas bērnības traumas. Cilvēki, kas jūtas kā “pretējā dzimuma pārstāvji” vai “kaut kur pa vidu”, neveido trešo dzimumu. Bioloģiski viņi paliek vīrieši vai sievietes.
  3. Personas pārliecība, ka viņš vai viņa ir kaut kas tāds, kas patiesībā nav, labākajā gadījumā ir domāšanas apjukuma pazīme. Kad visādi citādi bioloģiski veselīgs zēns tic, ka ir meitene, vai bioloģiski veselīga meitene uzskata, ka ir zēns, tad pastāv objektīva psiholoģiska problēma, kas meklējama psihē, nevis ķermenī, un tā ir atbilstoši jāārstē. Šie bērni cieš no dzimuma disforijas. Dzimuma disforija jeb dzimumidentitātes traucējumi Amerikas Psihiatru asociācijas jaunākajā Garīgo traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmatā ir atzīti par psihiskās veselības traucējumiem. Dzimuma disforijas un dzimumidentitātes traucējumu psihodinamiskie un sioloģiskie pētījumi nekad nav tikuši atspēkoti.
  4. Pubertāte nav saslimšana un bloķējošo hormonu lietošana var būt bīstama. Atgriezeniski vai neatgriezeniski, bet pubertātes izpausmi bloķējošie hormoni izraisa slimīgu stāvokli – pubertātes trūkumu – un iepriekš bioloģiski veselajam bērnam nomāc augšanas un fertilitātes hormonus.
  5. Saskaņā ar Garīgo traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmatu, vismaz 98% zēnu un 88% meiteņu ar dzimumidentitātes traucējumiem, beidzoties pubertātes periodam, akceptē savu bioloģisko dzimumu.
  6. Pirmspubertātes vecuma bērni, kam diagnosticēta dzimuma disforija, var saņemt pubertātes blokatorus jau vienpadsmit gadu vecumā, un vēlāk viņiem būs nepieciešami pretējā dzimuma hormoni, lai turpinātu iejušanos pretējā dzimumā. Šiem bērniem nav cerību jebkad vēlāk iegūt ģenētiskus pēcnācējus pat mākslīgās apaugļošanās ceļā. Turklāt pretējā dzimuma hormoni (testoterons un estrogēns) ir saistīti ar bīstamiem veselības riskiem, tostarp kardioloģiskajām saslimšanām, augsta asinsspiediena, trombu veidošanās, insulta, diabēta un vēža riskiem.
  7. Pašnāvību rādītāji ir 20 reizes lielāki pieaugušajiem, kas lieto pretējā dzimuma hormonus un veic dzimummaiņas operācijas (pat Zviedrijā, kas ir viena no aktīvākajām LGTB valstīm). Kurš gan līdzcietīgs un atbildīgs cilvēks nolems bērnu šādam liktenim, zinot, ka pēc pubertātes vismaz 88% meiteņu un 98% zēnu galu galā pieņems realitāti un sasniegs garīgās un psihiskās veselības stāvokli?
  8. Bērna ievirzīšana ticībā par to, ka dzīve ķīmiski un ķirurģiski izmainītā pretējā dzimuma veidolā, esot normāla un veselīga, ir vardarbība pret bērnu. Ģenderisma ideoloģija samulsina bērnus un vecākus, mudinot arvien vairāk bērnu doties uz “ģendera klīnikām”, kur viņiem tiek dotas pubertāti bloķējošās zāles. Tas savukārt garantē, ka viņi “izvēlas” dzīvi ar kancerogēniem un visādi citādi toksiskiem pretējā dzimuma hormoniem un gaida iespēju sava ķermeņa veselīgo orgānu nevajadzīgai ķirurģiskai sakropļošanai jaunībā.

 

Avots: https://www.acpeds.org/the-college-speaks/position-statements/gender-ideology-harms-children


« Atpakaļ