“Brīvā mikrofona” sarkanā poga…

Žana Raspaja romānā “Svēto nometne” ir aprakstīta epizode – laikā, kad tiek sludināti krāsaino imigrantu uzņemšanas labumi, uz radio ēteru piezvana kāds indietis un sāk runāt par miljons migrantiem, kas tieši tobrīd ar kuģiem tuvojas Francijas krastiem… Viņa teiktais ir “negaidīts un nevēlams”: “Jūs nespējat iztēloties, kas jūs gaida, ja šī primitīvā flote uzkritīs jums virsū. Viss mainīsies jūsu zemē, kas kļuvusi par manējo, – viņos un ar viņiem jūs izzudīsit, jūs…” Kad radio raidījuma vadītājas apstulbuma mirklis bija pagājis, viņa nospieda sarkano podziņu sev priekšā – avārijas ierīci, kas ļāva izmest no tiešā ētera nevēlamu sarunas biedru. Šis pravietiskais romāns vēsta par to, kā imigranti no t.s. trešajām valstīm netraucēti pārņem Eiropu, un tas ir iespējams, pateicoties smadzeņu skalošanai. Žans Raspajs to uzrakstīja 1973. gadā, kad mums vēl nebija “bēgļu” problēmas… Šo grāmatu vajadzētu izlasīt ikvienam – arī radio darbiniekiem un citiem preses pārstāvjiem –, lai apjēgtu nelabojamo, postu nesošo ļaunumu, ko var paveikt veselo saprātu un tautas pašaizsardzības instinktu nomācošs “serums”, kas ievadīts sabiedriskās domas mīkstajās ciskās.

Arī Latvijas Radio nav sveša šī “seruma” ievadīšana un t.s. pogas nospiešana “Brīvajā mikrofonā”, kad runātājs pauž raidījuma vadītājam un oficiālajai politikai neglaimojošas domas… Š.g. 3. augustā Administratīvā rajona tiesa nolēma daļēji apmierināt daugavpilieša Aivara Gedroica prasību pret VSIA “Latvijas Radio” un uzlika par pienākumu rakstveidā atvainoties Aivaram Gedroicam. Atgādināsim, ka Aivaram Gedroicam Latvijas Radio žurnālists Arnis Krauze paziņoja, ka viņš vairs “Brīvajā mikrofonā” izteikties nevarēs. Savukārt Latvijas Radio vadība šo aizliegumu akceptēja.

Nu Latvijas Radio tiesas uzlikto pienākumu ir izpildījusi – Aivars Gedroics ir saņēmis atvainošanos un atbildi no Latvijas Radio. Vērtējiet paši!

 

 

Latvijas Radio vēršas pie Aivara Gedroica

 

 

VSIA “Latvijas Radio” (turpmāk – Latvijas Radio) atvainojas, ka netika sniegta atbilde uz Jūsu 2015. gada 20. janvāra reģ.nr. 5/B2-6.2s iesniegumu un 2015. gada 2. oktobra Nr. 84/B2-6.2s iesniegumu.

Sniedzam Jums sekojošu atbildi:

“Esam gandarīti par katru Latvijas Radio klausītāju, kuri mūsu piedāvātajā saturā atrod sev noderīgu un interesantu informāciju. Ir īpaši būtiski, ka sevišķi iedziļināties Latvijas Radio raidījumu satura un formas jautājumos, jo līdzšinējās kvalitātes saglabāšanas un aizvien augstāku attīstības mērķu sasniegšanas nolūkos mums ir svarīga atgriezeniskā saikne ar klausītāju.

Ievērojot iepriekš minēto, tomēr nevaram piekrist Jūsu vēstulē norādītajam turpmāk minēto iemeslu dēļ. Saskaņā ar Latvijas Radio Rīcības kodeksa 4. punktu, kas precizē Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 66. panta prasības, programmā “Latvijas Radio 1” tiek sniegta plaša un daudzveidīga informācija. Viens no veidiem, kā to panākam ir klausītāju iesaistīšana ēterā, aicinot izteikties par sociāliem, politiskiem, ekonomikas un kultūras jautājumiem. Šim formātam atbilst Jūsu pieminētais raidījums “Brīvais mikrofons”, taču jāatgādina, ka klausītāju viedokļu atspoguļošanai pastāv zināmi ierobežojumi.

Latvijas Radio nav atļauts pārraidīt ne tikai, kā Jūs pareizi norādāt, aicinājumus uz vardarbību, žurnālists ir tiesīgs pārtraukt sarunu, ja zvanītājs ignorē konkrētā raidījuma tematu vai laika limitu, izmanto iespēju reklāmai vai viņa sacītais neatbilst vispārpieņemtām ētikas un morāles normām (skat. arī Rīcības kodeksa 12.punktu). Attiecībā uz Jūsu vēstulē minēto jānorāda, ka, ievērojot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 66. panta otro daļu, sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās atspoguļojama sabiedrības uzskatu dažādība, tomēr nav ļauts atspoguļot tikai atsevišķu politisko, ideoloģisko, ekonomisko, reliģisko vai citu grupu intereses. Tātad nav pieļaujama vienveidīgas, it īpaši tendenciozas, informācijas pārraidīšana, kas mestu ēnu uz Latvijas Radio neatkarību un līdz ar to arī – objektivitāti. Pretējā gadījumā Latvijas Radio riskētu kļūt par instrumentu, kas ietekmē citu sabiedrības locekļu brīva viedokļa veidošanos.

Tas ir iemesls, kādēļ nav pieļaujama vienas un tās pašas personas vienveidīga viedokļa vairākkārtēja pārraidīšana ēterā. Uzskatu, izteiksmes un vārda brīvība tiek nodrošināta, Latvijas Radio radot šādu iespēju klausītājiem izteikties ēterā, uzrunājot auditoriju.

Vārda brīvība nav absolūta, tā ikreiz samērojama ar citām konstitucionāla ranga tiesībām. Nav pieļaujami publiski izteikti aicinājumi uz vardarbību, naidu un diskrimināciju. Latvijas Radio klausītajiem atvēlētais ētera laiks izmantojams, godprātīgi paužot savu viedokli un daloties ar informāciju, ievērojot tiesību normas, vispārpieņemtos ētikas un morāles standartus”.

 

Ar cieņu

I. Pauliņš

Valdes priekšsēdētājs per procura

 

 

Aivara Gedroica atklātā vēstule Latvijas Radio

 

Pateicos par Jūsu sniegto atbildi un izsaku nožēlu, ka tās saņemšanai bija nepieciešams pusotrs gads un tiesu instanču iesaiste.

Tajā pašā laikā vēlos atzīmēt, ka tieši “plaša un daudzveidīga”, kā Jūs savā atbildē rakstāt, informācija Latvijas Radio netiek sniegta. Ar Jūsu gādību tā ir ļoti tendencioza un vienpusīga. Lai gan Jūs rakstāt, ka neesot ļauts atspoguļot tikai atsevišķu politisko, ideoloģisko, ekonomisko un cita veida grupu intereses, reāli tieši to mēs dzirdam no Jūsu saziņas līdzekļa ikdienā. Informācija, ko Jūs pasniedzat, tiešām ir ļoti vienveidīga – apmēram tāpat, kā tas bija PSRS laikos, kurus tā paaudze, kurai piederu arī es, vēl gana labi atceras.

Gribētu pajautāt – kad Jūsu saziņas līdzeklī ir uzstājies kāds cilvēks, kurš ir pret Latvijas dalību ES, neatbalsta nekāda veida t.s. “integrāciju” (ne nacionālo, ne sociālo), iebilst pret tā dēvēto “bēgļu” uzņemšanu, pret klaju homoseksuālisma propagandu, toties atbalsta Latvijas dekolonizāciju un pirmtiesību piešķiršanu Latvijā latviešiem, uz ko mums ir tiesības saskaņā ar Latvijas ratificētajām ANO starptautiskajām konvencijām? Cilvēkus, kas šādi domā, Jūs ne tikai neaicināt uz pārraidēm – Jūs viņus rupji un nedemokrātiski pārtraucat pat tajās reizēs, kad viņiem ir izdevies piezvanīt uz radio ēteru.

Tāpat gribētos zināt, vai Arņa Krauzes pašpasludinātais aizliegums man “UZ VISIEM LAIKIEM runāt Latvijas Radio ēterā” joprojām ir spēkā un kā tas ir savietojams ar Jūsu apgalvojumu, ka radio ir jāpastāv uzskatu dažādībai? Ja tomēr šāds aizliegums vairs nav spēkā, tad – cik bieži un kad es drīkstu zvanīt uz Latvijas Radio, lai nepārtērētu man paredzēto laika limitu???

Ļoti ceru, ka šī vēstule bez starpgadījumiem nonāks Jūsu rokās, Jūsu padotie neizliksies, ka nav to saņēmuši, Jūs man atbildēsit likumā paredzētajā laikā un kārtībā, neradot lieku ažiotāžu un neiesaistot t.s. “trešās personas”.

 

Ar labām cerībām

Aivars Gedroics

Daugavpilī


« Atpakaļ