Saruna ar ģeogrāfijas doktoru, vienu no LTF dibinātājiem, LR Augstākās Padomes deputātiem Valdi Šteinu.
4.maijs un kolektīvistu apkampieni
DDD: Ir pagājis vairāk nekā ceturtdaļgadsimts, kopš tika pieņemta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācija, taču okupācijas sekas vēl joprojām nav novērstas. Arī jūs balsojāt par šīs deklarācijas pieņemšanu.
Valdis Šteins: Es uzskatu, ka tagad ir neokomunistu laiki. Pētnieki pasaulē ir vienojušies par tādu terminu – kolektīvisti. Kolektīvisti ir fašisti, komunisti, sociālisti, nacionālsociālisti, nacisti – visi tie ir kolektīvisti. Latvijā kolektīvistiem pieder pilnīga vara.
Es strikti izdalu 4. maija Republikas laiku – tas bija no 1991. gada 21. augusta, kad tika pieņemts Konstitucionālais likums, līdz 1993. gada 6. jūlijam, kad darbu uzsāka partiju Saeima. Prātoju, kāpēc 4. maiju daudzi tā nopeļ? Manuprāt, nepamatoti. Šie daži gadi bija ārkārtīgi unikāli – zināmā mērā mēs tiešām bijām brīvi, suverenitāte piederēja tautai, lai arī ar daudziem nosacījumiem. Tolaik visi bijām spārnos un cerību pilni, ka tagad nu veidosim savu valsti. To jau arī darījām. Piemēram, es biju Budžeta un Ārlietu komisijā, biju LR Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vadītājs. Izstrādāju administratīvi teritoriālo reformu, kas bija domāta novadiem, lai tiešām būtu pašvaldības – nevis tagadējās despotiskās patvaldības, bet tautas pašvaldība. Par zemi 4. maija Republikā nodoklis nebija jāmaksā. Tāda bija iecere.
Protams, tas bija arī laiks, kad uzplauka mafija, oligarhija, izveidojās grupējumi. Un tāpēc es uzskatu, ka 1993. gada Saeimas vēlēšanas iecerēto brīvību pārtrauca, jo pie varas nāca grupējumi – sākās politbrigāžu jeb grupējumu vara.
DDD: Kā tas varēja notikt?
V.Š.: Savā acu priekšā redzēju, kā viņi gatavojās, kā pārgrupējās – visi šie gadi ir bijuši pārgrupēšanās gadi. Tad vieni, tad otri – tad pārdēvējās, tad pārkrāsojās… Okupācijas laikā mums bija sarkanais drakons, t.s. sarkanais pūķis, un tad izveidojās pūķis ar septiņām galvām. Divas gan tādas salipušas – LZS un LZP.
Tātad varas pūķim ir 7 galvas, bet rumpis – tas pats iepriekšējais. Taču 4. maija Republikas laikā tas vēl nebija tik izteikts, varbūt nebija tik tālu saorganizējies it visā – īpašumu pārņemšanā, t.s. prihvatizācijā. Tobrīd pie varas bija arī daudzi patriotiski cilvēki, un grupējumiem nebija iespējams brīvi rīkoties. Taču pēc tam varu pārņēma oligarhu grupējumu izveidotā Saeima.
Tas pats pūķis ar jaunām galvām
Valdis Šteins: Šie grupējumi ar vairākumu uzvarēja – Latvijas ceļš, Saimnieks u.c. Kādas vien t.s. partijas tad neradās! Bet patiesībā tie paši iepriekšējās varas cilvēki šo padomju varu saglabāja. Un raiti aizgāja valsts, proti – tautas –, kopīpašuma pārvēršana par nomenklatūras īpašumu, kas beidzās ar totālu valsts nozagšanu – gan garīgi, gan fiziski, turklāt realizējot latviešu vēsturē vismasveidīgāko iedzīvotāju pašdeportāciju.
Varas paturēšana bez kautrēšanās tika nosaukta par kontinuitātes doktrīnu, kuru pat iestrādāja Satversmē ar J. Čakstes parakstu. Komunistu varai bija jāturpinās, un tas arī tika likumīgi realizēts ar viņu pašu uzrakstītiem likumiem. Ja kāds vecais likums nederēja, to vienkārši izmeta papīrgrozā un uzrakstīja jaunu, pēc sava jaunā auguma piegrieztu, turklāt gandrīz katru gadu, bez Satversmes sapulces sasaukšanas, uzlaboja Satversmi.
DDD: Un šai varai ne prātā nenāca novērst okupācijas sekas, atjaunot 1918. gada 18. novembra Republiku – viņi domāja tikai par savām merkantilajām interesēm?
V.Š.: Jā, jo ilgu laiku Latvijā valdīja oligarhiskie grupējumi, tieši tāpat kā tagad Ukrainā. Bet līdz ar “brīvprātīgo” iestāšanos Eiropas Savienībā 2004. gadā šī vara tika sadalīta starp ES administrāciju un oligarhu grupējumiem. Viena tautas daļa noticēja, ka ES paglābs Latviju no grupējumu patvaļas. Tas nenotika. Tad noticēja Zatleram un viņa “reformai”, bet 2011. gadā līdz ar “Zatlera apvērsumu” vara pārgāja Briseles, Vašingtonas, Ņujorkas un Latvijas eirokangarisko un amerikkangarisko funkcionāru rokās. Tāpat, kā 1940. gadā ar Kremļa palīdzību tika izveidota kangaru Kirhenšteina valdība, 2011. gadā Latvijā varu sagrāba eirokangari ar rietumu sorosiešu palīdzību.
DDD: Tātad, jūsuprāt, varas groži ir pārbīdījušies?
V.Š.: Faktiski Latvija šobrīd ir ierēdņu valsts. Pareizāk sakot – pavalsts, jo t.s. Eiropas Savienība ir Eiropas Savienotās Valstis jeb Eiropas Federācija. Tas bija valsts aparāta, funkcionāru, kā šodien saka, ierēdniecības apvērsums ar lietussargiem mašīnpistoļu vietā. Tagad mums ir svešzemju un pašmāju ierēdņu un sorosiešu pārvaldīta valsts. Sorosieši blīvā slānī tēlo NVO, kuras visas praktiski tika mākslīgi radītas kā pārvaldnieku piedēklis.
Svešzemju banku funkcionāri uzstājas kā Latvijas eksperti. Parlaments ir butaforija – visu nosaka ministrijas un aiz tām stāvošie lobiji ar savām neskaitāmām aģentūrām, kuras ir pārpildītas ar birokrātiem. Pat budžeta naudu dala ministri. Ministrijas caur premjerministru un tiešajās ministru sanāksmēs Briselē, Davosā un citur saņem instrukcijas no īstajiem pārvaldniekiem. Tas ir – gan no Briseles, gan Vašingtonas, kā arī no ANO mītnēm Ņujorkā un Vīnē.
Esam atgriezušies iepriekšējos laikos – tajos, kas bija pat pirms 1990. gada 4. maija. Piemēram, privātīpašums – nebija mums komunistu laikos privātīpašuma un tagad arī nav.
DDD: Ir jau nu gan… Dažiem it īpaši!
V.Š.: Ja iedomājies, ka tas dzīvoklis tev pieder, ka tā māja tev pieder, tad pamēģini nesamaksāt nekustamā īpašuma nodokli, un tie tev vairs nepiederēs… Ja par katru tavu īpašumu tev liek maksāt vēl un vēl, tad nekāda īpašuma tev faktiski nav. Iegādājoties privātīpašumu, jau ir tikuši nomaksāti nodokļi, un nekustamā īpašuma nodoklis ir papildus aplikšana ar nodokļiem. Vēlreiz gribu uzsvērt – Latvijā privātīpašums ir likvidēts! Tev piederošu mantu – privātīpašumu – nevar aplikt ar nodokli, to nosaka dabiskās tiesības, kuras neviens grupējums vai valdonis tev nevar ne atņemt, ne iedot, jo tās ir iedevis Dievs, tāpat kā Dzīvību un Brīvību.
DDD: Nu, jā, šis nodoklis faktiski ir sava veida īre…
V.Š.: Lūk, tā ar katru likumu, ar katru instrukciju tiek apgriezta mūsu brīvība – mūsu pašu suverenitāte. Tas notiek visur, kur vien pavēršam skatu, – jebkurā tiesību normu virzienā. Vēlos, lai jūs saprastu – šis ir kolektīvistu varas periods, šodien pie varas ir t.s. kolektīvisti. Un aiz katra kolektīva ir saimnieks – valdonis.
DDD: Tas, kurš dod naudu?
V.Š.: Tas, kurš dod naudu, un tas, kurš vada ideoloģiski.
Protams, tas viss pamazām iesākās, kā es to saucu, 4. maija Republikas laikā. Daudzi VDK darbinieki tika nosūtīti darbā par bandītiem, daudzi kopā ar nomenklatūras komunistiem sadalīja savā starpā īpašumus, fabrikas, tomēr – kas ir svarīgi – tad vēl nebija valstisma reliģijas, kad valsts aparāts ir pie varas un tev tas ir jāpielūdz. Starpība tikai, ka grēksūdzes vietā tagad jāraksta deklarācijas.
Projekts – valstisma reliģijas iedzīvināšana
Valdis Šteins: Latvija, pirmkārt, izceļas ar savu valstisko korupciju, kurā pie varas esošie uzpērk savus cilvēkus ar lielām algām un savā starpā sadala ienesīgās ministrijas; otrkārt, ar valstisko ēnu ekonomiku. Klasisks, jau hrestomātisks piemērs Ēnu ekonomikai ir noslēpumainā, tautai piederošās Citadeles bankas pārdošana. Visur kur ir valstiskais komercnoslēpums – vienalga, vai vagonu pirkšana vai tankkuģu pārdošana, vai … – tā ir Ēnu ekonomika, jo budžeta nauda ir tautas kopnauda.
DDD: Kad sākās šī valstisma reliģijas sistēma?
V.Š.: Ap 1993. gadu. Redzēju pat tādus sarakstus, kur nozares bija sadalītas starp politbrigādēm, valsts kopīpašums tika sadalīts savā starpā. Tad nāca pie varas grupa – viena politibrigāde ar vairākumu. Un tā viņi ar savu demokrātisko vairākumu Saeimā pieņēma lēmumus un visu dabūja cauri.
DDD: Bet Tautas frontē taču bija patriotiski cilvēki – jūs, Viktors Avotiņš… arī Dainis Īvāns. Kādēļ viņi nedarbojās, lai izjauktu politbrigāžu scenāriju?
V.Š.: Viktors jau uzreiz pagāja nost. Mēs vēl nesen ar viņu par šo jautājumu runājām, teicu, ka viņam vajadzēja palikt. Kad ar Jāni Rukšānu un Viktoru Avotiņu trijatā iesākām veidot Tautas fronti, es vismaz domāju, ka Viktoram ir jābūt priekšsēdētājam. Bet nekā – viņš atteicās. Es uzskatu, tā bija ļoti liela kļūda, un domāju, ka šodien viņš tam beidzot piekrīt.
DDD: Bet arī šodien viņš nav gatavs cīnīties?
V.Š.: Viņš vienīgi raksta, cik spēj.
DDD: Kas notika ar citiem tā laika patriotiem?
V.Š.: Tika nobīdīti malā. Tas bija periods, kad viņi centās izveidot deputātu sarakstus uz vēlēšanām. Tautas frontes deputāti iedalījās vairākās striktās kategorijās, kuras pēc tam visi centās neuzsvērt un aizmirst. Vieni bija LTF un LNNK organizētāji. Otrie bija LKP un VDK iesūtītie LTF jaunbiedri. Trešie – tie, kas bija uzaicināti kļūt par jaunbiedriem, par deputātiem uz mīkstiem krēsliem, ja tikai bez ierunām pārstāvēs jaunās LTF vadības intereses. To viņi vēlāk, sekodami LTF frakcijas vadītāja īkšķim, sulainiski arī darīja. Ceturtā grupa bija Latvijas Lauksaimnieku savienības biedri – 22 deputāti, lielākoties kolhozu priekšsēdētāji. Piektā grupa bija tā sauktie “bezpartejiskie” komunisti jeb “inversie redīsi”, kā es viņus tajos laikos saucu, – no ārpuses balti, iekšā sarkani. Oficiāli skaitījās, ka šo “bezpartejisko” ir 66 deputāti, bet, ja no tiem atņemtu komunistus, kuri savu biedra karti bija nolikuši pēdējā gada laikā, un bezpartejiskos ar braukšanas atļaujām uz kapitālistiskām ārvalstīm jeb vijezdnijus, tad īstenu bezpartejisko būtu vien daži cilvēki. Starp Tautas frontes biedriem bija arī 30 kompartijas augsta ranga funkcionāri. Saskaņā ar I. Ķezbera rakstīto, LTF augstākajā vadībā bija seši augsta ranga čekisti, kuriem, pēc viņa domām, jau nu gan vajadzējis atteikties no deputāta amata… Bet nesen TV raidījumā “Melu laboratorija” VDK priekšnieks E. Johansons izteicās, ka starp LTF deputātiem bijuši 46 čekisti.
Šo laiku var iedalīt divos spilgtos posmos: pārejas periods līdz pučam un pārejas-brīvvalsts periods līdz 5. Saeimai. Atbilstoši Lielajam projektam, 4. maija Republika kā pārejas valsts paveica visus tai uzliktos uzdevumus: sagatavoja likumdošanu un pat iesāka tautas kopīpašuma prihvatizāciju un nodošanu kompartijas un VDK politgrupējumu īpašumā. Tobrīd valsts vēl nebija nozagta, to masveidā sāka nozagt pēc 1993. gada valsts apvērsuma.
DDD: Apvērsuma?
V.Š.: Es to saucu par apvērsumu, jo toreiz mēs oficiāli apstrīdējām Saeimas vēlēšanu rezultātus, mūsu Konservatīvās partijas iesniegumu skatīja visās augstākajās tiesu instancēs. Mēs uzskatījām, ka 5. Saeima bija ievēlēta nelikumīgi.
DDD: Un kur pazuda tautas varonis Dainis Īvāns?
V.Š.: Dainis tā īsti nekad nav piedalījies tiešā vadībā – aiz viņa stāvēja Škapars un Kalniete, Godmanis, Dinēvičs u.c.
DDD: Īvāns bija tikai seja?
V.Š.: Jā. Piemēram, kad Kalniete bija aizbraukusi pie radiem uz Kanādu, mēs palikām ar Daini kā Tautas frontes vadītāji – Dainis, kā priekšsēdētājs, bet es kā Valdes priekšsēdētājs, mēs sastrādājāmies ļoti labi. Kad Kalniete atgriezās, sākās intrigas.
Reformkomunistiem bija ārkārtīgi svarīgi saorganizēt Tautas frontes 2. kongresu 1989. gada rudenī. To es Latvijas vēsturē uzskatu par robežlīniju un krustceļu, kurā tauta tikai aizvesta uz šodienas posta zemi. Lai pretotos Komunistu ceļam, tur notika pat t.s. nacionālistu balsošana ar kājām – daudzi izgājām ārā. Tas bija kā protests, bet diemžēl mācītājs Rubenis uzstājās ar samierinošu runu, un visi konformistiski pieklusa. Rezultāts bija briesmīgs – LTF komunistiskais spārns nāca pie varas un salika visos apgabalos savus komunistus. Kā Vides aizsardzības kluba viceprezidents un ideoloģiskais vadītājs Valdis Turins saka – gaišie komunisti cīnījās ar tumšajiem (melnajiem) komunistiem, bet mēs, nacionālistu grupa, tur pa vidu un mēģinājām kaut ko darīt.
DDD: Tad arī sākās nedienas?
V.Š.: Jā, tās sākās ar to, ka LTF 2. kongresā mēs abi ar Imantu Kalniņu zaudējām D. Īvānam un I. Godmanim. Īstenībā jau mēs nezaudējām, jo delegāti uz kongresu bija safabricēti – tas ir, viņi nebija LTF grupās izvirzīti, bet no LTF centra S. Kalnietes un J. Škapara virsvadībā nozīmēti. Tas garantēja komunistu varas saglabāšanu, un šī varas saglabāšana vēlāk nodrošināja tautas kopmantas prihvatizāciju un varas monopola saglabāšanu līdz pat šodienai.
Neaizmirsīsim, ka Pūķis ir tas pats, tikai tagad ar 7 galvām! Viņiem visu laiku bija un vēl aizvien pieder demokrātiskais vairākums – jeb varam teikt, ka Latvijā valda vairākuma diktatūra. Aiz vairākuma slēpjas Pārvaldnieki un Benificiāri jeb patiesā labuma guvēji.
DDD: Vai vēl ir kāds no jūsu nacionālistu grupas, kurš cenšas kaut ko darīt, cīnīties?
V.Š.: Neesmu pamanījis – visi kaut kā pieklusuši…
DDD: Kā jums šķiet, kāpēc?
V.Š.: Man grūti pateikt, tad jau katram no viņiem jāiet klāt un jāprasa: ko tu klusē…
Kādreiz mēs ar Berklavu ļoti daudz braukājām un uzstājāmies. Arī Berklavs, neskatoties uz saviem gadiem un darbību kompartijā, bija ļoti aktīvs cīnītājs. Pārējie nebija tādi. Kā jau teicu, jāprasa viņiem pašiem – kāpēc tu tagad klusē un neko nedari? Vienīgi, kad bija uztraukums par Valsts valodas referendumu, sanācām vairakkārt visi kopā.
DDD: Bet pēc tam atkal visi apklusa?
V.Š.: Jā, tagad vispār visi klusē… varbūt aiz bezcerības kaut ko izmainīt, varbūt domājot, ka tā robežšķirtne ir sasniegta un atpakaļceļa uz nacionālu valsti vairs nav iespējama.
Jaunās Kārtības protokoli – Agenda 21
DDD: Jūsuprāt, kādēļ Latvijā ir tikuši atstāti okupanti, kolonisti?
Valdis Šteins: Pirmajos gados vēl bija arī okupantu armija Latvijas teritorijā. Vēlāk notika ārkārtīgi liela piekāpšanās šiem militāristiem, un viņu pensionāri palika Latvijā. Tā bija lielākā kļūda, ko pieļāva Latvijas valdība.
DDD: Kļūda vai apzināta rīcība?
V.Š.: Bija spiediens, un – kā mēs tagad redzam – šī nenotikusī dekolonizācija atbilda Pasaules Jaunās Kārtības projektam. Jā, arī pensionēto militāristu atstāšana Latvijā – arī tā ietilpst projektā.
DDD: No kā bija spiediens?
V.Š.: No sabiedrotajiem – ASV un dažādām virsvalstu organizācijām. Tāpat kā Abrenes atdošanā. ASV ir savas darīšanas ar Krieviju. Abrenes atdošana – tas bija noziegums pret Latvijas valsti, tas bija antikonstitucionāls darījums.
DDD: Gluži tāpat kā vienam otram pašmāju oligarham ir darīšanas…
V.Š.: Dažam pašmāju oligarham tas bija biznesa darījums – gešeft. Bet ir vēl daudz svarīgāka lieta, ko mēs neievērojām. 1992. gads bija pavērsiena punkts Pasaules mērogā, jo ANO pieņēma Darba kārtību jeb Rīcības plānu 21. gadsimtam – t.s. Agenda 21.
DDD: Cik noprotu, tas arī ir jūsu pieminētais “Pasaules Jaunās Kārtības projekts”. Vai Agenda 21 pieņemšana, jūsuprāt, ir saistīta ar to, ka Latvijā nav notikusi deokupācija, dekolonizācija un deboļševizācija?
V.Š.: Jā, protams, vistiešākā veidā. Jau gandrīz 25 gadus dzīvojam katastrofas apstākļos, un šī Katastrofa iesākās 1992. gadā ar ANO Agenda 21 pieņemšanu.
Jā, neatkarības atjaunošanas pirmajos gados dzīvojām kā eiforijā, ka nu jau brīvība ir klāt. Bet, kad paskatos, kas ir paredzēts šajā ANO darba kārtībā… Toreiz mēs nepievērsām uzmanību, kad Bušs seniors uzstājās ANO par Jauno Pasaules kārtību un par visas Pasaules valdības izveidošanu.
Atbilstoši Agendai 21 mums neatļāva attīstīt ražošanu, likvidēja rūpnīcas, fabrikas, notika t.s. deindustrializācija. Vēl trakāk – nav notikusi mūsu dzīves desovjetizācija, un tas izpaužas visās dzīves sfērās. Ģenerālsekretārs un Sekretāri atkal braukā pa Latviju. Daudzi lustrāciju saprot ļoti plakani – tas nav vienkārši profesijas aizliegums vai aizliegums piedalīties balsošanā; tā ir visas kultūras dzīves pārveidošana, tā ir cita Domāšanas skola.
DDD: Deindustrializācija ir paredzēta ANO darba kārtībā?
V.Š.: Jā, faktiski tur ir paredzēta ne tikai deindustrializācija, bet vispār nacionālo valstu likvidēšana. Tur ir paredzēta arī šodienas migrācija uz Eiropu, tāpēc jau viņiem vienalga, kur tie kolonisti atrodas – piesūtīsim vēl klāt, ko jau arī dara tagad. Neticiet, lasiet ANO dokumentus, par kuriem Latvija ir nobalsojusi!
Mums tiek izsmietas teorijas “par Rietumu korpokrātijas Latvijas ekonomiskas kolonizēšanas sazvērestību plāniem un par pašreizējo valdību kā bezmugurkaula kolaboracionistiem, kas palīdz šos plānus realizēt” (Diena, 2010). Bet neredzēt šo faktu ir tas pats, kas iebāzt galvu smiltīs. Ja mēs izveidotu atskaiti tabulas veidā un sarakstītu visus Agenda 21 uzstādītos uzdevumus, mēs vienkārši ierakstītu – pārpildīts, izpildīts, pārpildīts, tiek pildīts, zvēram izpildīt… Esam pārvaldīti no šī pasaules centra un nonākuši līdz tam, kur šobrīd esam. Un tagad vēl kolonistus piesūta klāt!
Bet, pirms pievērsties šai Katastrofai, es gribētu vēlreiz raksturot situāciju Latvijā, jo tā ir mērķtiecīgi – dienu pēc dienas, gadu pēc gada – radīta, un mēs pat nejutām, cik viltīgi uz to tikām virzīti visus šos gandrīz 25 gadus. Mēs ne tuvu nezinām jaunos “Molotova–Ribentropa” protokolus. Es pat nevarēju sadzīt pēdas, kas nospiedis balsošanas pogas mūsu vietā ANO, jo Latvija tajā brīdī jau bija uzņemta ANO, bet pirmais vēstnieks vēl tur nebija nosūtīts.
Pateicoties amerikāņu pētniekam Maiklam Hadsonam, mēs nedaudz zinām par Latvijas augstākās vadības apņemšanos 2008. gadā turpmāk mērķtiecīgi pazemināt mūsu labklājību, tāpēc ka dzīves standarts esot par augstu, jo cilvēki dzīvojot pārāk labi. Mēs neko nezinām par 2008. gada un citos laikos parakstītajiem valdības slepenajiem protokoliem ar SVF un citām virsvalstu organizācijām. Tā visa ir tā saucamā “insaideru” (insider) informācija. Bet ko mēs zinām – mēs zinām to, kas ir noticis ar mums un valsti, mēs redzam sekas.
Mums it kā iedeva brīvību, bet faktiski iedeva brīvību izmirt kā tautai. Mūs sazāļoja, nozombēja, lai nesaprotam, kas ar mums notiek, un spīdzināja visus šos gadus, neļaujot mums tā arī realizēt savu brīvību, kaut gan mēs neesam ne goji, ne laji, bet esam Dieva laista tauta ar visām tai Dieva dotajām dabiskajām tiesībām. Tā, ko mums iedeva, tā izrādījās putna brīvība, kuram pat neļauj nosēsties uz paša zemes, vīt savu ligzdu, audzināt savus pēcnācējus. Izrādās, ka mūsu nogrimšana bija ieprogrammēta šajā 1992. gadā – ar visu depopulāciju un lauku iztukšošanu, ar visu deindustrializāciju, ar vardarbīgo medicīnu un vakcināciju, pensiju nozagšanu, iznīcinošo eigēniku un ļaunprātīgu vecāku ļaužu eitanāziju, korpokrātiju, oligarhu kolektīvismu un citām nelaimēm…
Fasādes redzamā daļa
Valdis Šteins: Apvienoto Nāciju Organizācijai ir pakļautas gandrīz 200 valstis, un tām visām ir jāizpilda pieņemtie rīkojumi. Vajadzētu saprast, ka pasaulē, tātad virs ANO institūcijas, valda 147 korporatīvie karteļi un 13 ģimeņu “melnās aristokrātijas” konsīlijs…
DDD: …arī Latvijā?
V.Š.: Protams, arī Latvija atrodas pasaulē. Taču konkrētāk teikšu tā, ka padomju sociālistiskā birokrātija un sarkanā nomenklatūra nobāl mūsdienu Latvijas neokomunistu, komisāru un lumpen-birokrātijas priekšā… Paskatieties uz tā saucamo partiju, faktiski, politbrigāžu bosiem – tie paši kompartijas sekretāri, tās pašas runas un uzvedība, tikai melnās “Volgas” ir nomainītas pret melniem “Mersedesiem” un Maskavas vietā tiek lidots uz Briseli. Agrāk līda Kremļa priekšā, tagad Eiropas Federācijas funkcionāru priekšā. Šī ir fasādes redzamā daļa, bet mazliet vēlāk parunāsim arī par neredzamajiem, taču ļoti būtiskajiem aspektiem – par to, ka no 2016. gada 1. janvāra mēs dzīvojam pēc jauniem Protokoliem… dzīvojam Pasaules Jaunās Kārtības matricē – tagad jau atklāti un oficiāli.
DDD: Kas tad ir mainījies?
V.Š.: ANO ir pieņēmusi jaunus Protokolus, kas noteic Pasaules Jauno Kārtību. Bet līdz pērnā gada 31. decembrim Latvijā valdīja Briseles administrācija, kuru veido vietējie iztapoņi, kas nolasa norādījumus no Briseles funkcionāru lūpām, vēl pirms tie uzrakstīti uz papīra, un izpilda, tā teikt, apsteidzoši – ģeopolitoloģijas un politiskās ģeogrāfijas terminos runājot, Latvijā valda tipisks koloniāls režīms. Bet sadzīvē tas nozīmē, ka bezierunu pavēles, koloniālās naudas sadalījums nāk no kolonizatoru puses, savukārt ienākumi pēc meslu nomaksāšanas metropolei tiek sadalīti pēc metropoles regulām un pavēlēm. Budžets – pats par sevi saprotams – tiek saskaņots Briselē.
Lūk, līdz 2015. gada nogalei visu diktēja Briseles funkcionāri, virsvalstu kolonizatori, kuri iesaukti par investoriem, un vietējie eirokangari jeb pašlabuma meklētāji un valsts nodevēji. Viņi norādīja, ko mums ēst un dzert, un tā līdz pat zinātnisko pētījumu apjomiem un virzieniem, arī izglītības sistēmai, kas paredzēta vergu, nevis brīvu cilvēku izaudzināšanai un apmācībai. Loģika ir acīmredzama: kamdēļ gan kolonijā veikt fundamentālos zinātniskos pētījumus – tādi aborigēniem nav vajadzīgi, sāks vēl domāt…
Tātad kolonijām, kāda diemžēl ir arī Latvija, ir jāsaražo vergi starptautiskajam vergu tirgum, kuru sauc par darbaspēka tirgu. Bet skolām, protams, ir jākļūst par šo vergu inkubatoriem. Lai nostiprinātu vispārējo verdzību, straujos tempos un mērķtiecīgi mums tika ieviesta parādu verdzība – gluži pēc antīkās Romas parauga. Jā, un ļoti svarīga loma vēl ir vēstures falsifikācijai, jo, apzinoties savas saknes, cilvēks var sākt domāt par savas verdzības pārvarēšanu.
ANO – Pasaules pārvaldes organizācija
DDD: Tie, kuri ir lasījuši “Gudro stratēģiju un taktiku” jeb tā saucamos “Cionas gudro protokolus” man ir teikuši, ka pasaulē un arī Latvijā pašlaik notiekošais precīzi atbilst tur aprakstītajam cilvēces pakļaušanas plānam. Liekas, arī jūs runājat par to, ka pasaules vadībā ir tumšie sazvērnieki?
Valdis Šteins: Nupat jau teicu, kas valda pasaulē, un Pasaules Jaunās Kārtības izveidošana tik tiešām ir cieši saistīta ar šo Pasaules pārvaldību. Protams, Pasaules kundzības idejai ir senas, ja tā var teikt, tradīcijas. Es tos saucu par Pasaules iekarošanas megaprojektiem. Piemēram, kristianizācijas megaprojekts – viens no iekarošanas veidiem ar ticības un krustnešu zobenu palīdzību. Savukārt šodien ar pilnu jaudu ir ticis iedarbināts jauns Pasaules Jaunās Kārtības ieviešanas megaprojekts. Mēs esam aculiecinieki tā realizācijai, taču pats galvenais – mēs esam tā upuri! Nestāstīšu visu tā rašanās vēsturi, bet tikai īsumā nosaukšu pamata sastāvdaļas.
- gadā kopā sanāca Jakobs Franks, Johans Ādams Veishaupts un Maijers Amšels Rotšilds, kuri noteica turpmākās Pasaules Kārtības idejisko pusi. Sabatieši-frankisti tai deva savu “Visu redzošās acs”, Sātana, Lucifera, Semiramis, Bafometa kultu… Fantastika? Bet tagad pati Eiropas Savienības galvenā ēka – gandrīz viens pret vienu – ir uzcelta kā Babilonas tornis, kur visām tautām ir jāsajaucas.
Otra megaprojekta sastāvdaļa ir organizatoriskā – Pasaules pārvaldnieku institūciju izveidošana. To rašanās praktiski iesākās tikai 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā līdz ar “Apaļā galda” kā slepenas Pasaules pārvaldnieku institūcijas dibināšanu, vēlāk jau vēl plašāk – ar Nāciju Līgas un ANO izveidošanu.
“Apaļais galds” kā institūcija radās ap 1870. gadu pēc profesora Dž. Ruskina idejas, kura faktiski bija ļoti vienkārša: daži cilvēki ir pārāki par citiem, tāpēc viņiem ir jāpārvalda pasaule. Šīs idejas uztvēra superbagātnieks Sesils Rods (viņa vārdā Āfrikā tika nosaukta valsts – Rodēzija, kur Rods ieguva dimantus) un sāka realizēt Pasaules Jaunās Kārtības un Pasaules valdības ideju, radīdams “Apaļā galda grupu” ar iekšējo lemjošo kodolu un ārējo izpildloku. Pateicoties lielajiem finanšu resursiem un ietekmei, viņi ar laiku radīja daudzas pasauli pārvaldošas institūcijas: Ārlietu komisiju, Romas klubu, Karalisko Ārlietu institūtu, Trilaterala komisiju, Bilderbergas grupu… arī Nāciju Līgu, bet pēc Otrā pasaules kara tās vietā – Apvienoto Nāciju Organizāciju. Tātad ANO bija tikai viena no viņu izveidotām institūcijām, taču tagad tā ir izvirzīta kā galvenā Pasaules pārvaldes organizācija.
DDD: Ārēji gan nebūtu saskatāma nekāda sazvērestība – ANO mērķi ir nodrošināt mieru pasaulē, veicināt miermīlīgas attiecības un sadarbību starp valstīm, kā arī būt par nāciju rīcības saskaņošanas centru. Kā gan citādi?
V.Š.: Virspusēji raugieties, viss izskatās labi. Tomēr pat ar nelielu vērību varam ieraudzīt, ka ANO ir tā funkcionālā struktūra, kurai ir jāīsteno jaunā Darba kārtība, ko angliski sauc – “Agenda”.
DDD: Šim nosaukumam esot dziļi simboliska jēga, jo atspoguļo sabiedrības virzību. “Agenda 21” ir pasludināta kā atbilde uz pasaulē notiekošo apkārtējās vides postīšanu un pastāvošo sociālo nevienlīdzību. Tās ietvaros ir pieņemti vairāki svarīgi dokumenti, kas kļuvuši par pagrieziena punktu pasaules vēsturē, izvirzot kopējus mērķus ilgtspējīgai attīstībai pasaulē. Varētu šķist – kas gan tur slikts?
V.Š.: Jau iepriekš, intervijas pirmajā daļā, sacīju, ka šīs “lieliskās” Darba kārtības dēļ Latvijā ir likvidēta ražošana, nav novērstas okupācijas sekas utt. Arī imigrācija uz Eiropu notiek saskaņā ar “Agenda 21”.
Lūk, un šobrīd ir pieņemtas jau divas šādas Darba kārtības: “Agenda 21” un “Agenda 2030”. Tās ir ANO pieņemtās programmas jeb protokoli, kas ir jāpilda visām 193 pasaules valstīm, kuras ir ANO sastāvā. Tās aptver visu mūsu dzīvi, lai ieviestu Pasaules Jauno Kārtību ar vienu Pasaules pārvaldes izpildinstitūciju – Apvienoto Nāciju Organizāciju – priekšgalā. “Agenda 2030” tika pieņemta 2015. gadā 25. septembrī, tādēļ arī teicu, ka kopš šā gada 1. janvāra mēs dzīvojam nu jau pēc jauniem Protokoliem, kas tuvina cilvēces katastrofu.
No cionisma leģitimācijas līdz Saeimas komisijai
DDD: Cilvēki daudz nezina par abām Darba kārtībām un arī neaizdomājas. Kāda ir to darbības vēsture?
Valdis Šteins: 2002. gada 13.augustā Ministru kabinets pieņēma Latvijas ilgtspējīgās attīstības stratēģiju, bet Darba kārtība “Agenda 21” jau tika pildīta visus iepriekšējos 10 gadus.
“Agendas 21” rašanās ir visciešākā saistībā ar citām ANO rezolūcijām. Piemēram, 1975. gadā ANO pieņēma Rezolūciju 3379, kurā noteica, ka “cionisms ir rasisma forma un rasu diskriminācija”. Bet, kā jūs domājat, kas notika 1991. gadā, kad viskaismīgāk pret šo ANO rezolūciju uzstājās ASV prezidents Džordžs Bušs vecākais? Protams, to atcēla ar Rezolūciju 46/48, un par to nobalsoja demokrātiskais vairākums – tādējādi cionisms atkal kļuva pieļaujams un atbalstāms. Šī bija milzīga visu pasaules cionistu uzvara un atspēriena punkts.
Interesanti, ka Latvija, kura 1991. gadā jau bija ANO dalībvalsts, arī esot balsojusi par cionisma atzīšanu kā atbalstāmu vērtību. Te ir kāds būtisks jautājums: kurš no Latvijas balsoja “PAR”? Tobrīd uz ANO vēl nebija nosūtīts par vēstnieku ziķerzellis A.Baumanis, kā viņus sauca U.Ģērmanis. BET! Kāds jau bija nobalsojis Latvijas vietā PAR šo rezolūciju! Es tajā laikā strādāju LR Augstākās Padomes Ārlietu komisijā un neatceros, ka mēs kādā komisijas sēdē vispār būtu šo jautājumu skatījuši. Uz jautājumu, kas nobalsoja Latvijas vārdā, man nespēja dot atbildi arī Ārlietu ministrija.
DDD: Tātad bija ļoti vajadzīgs, lai cionistiem atbrīvotos rokas?
V.Š.: Manuprāt, Rezolūcija 46/48 deva iespēju 1992. gadā pieņemt jau minēto Darba kārtību “Agenda 21”. Tā tika pieņemta ANO konferencē “Vide un attīstība”, kas notika no 3. līdz 14. jūnijam Brazīlijas pilsētā Riodežaneiro. To parakstīja 179 valstis. Kopš šīs konferences starptautiski plaši tiek lietots jēdziens “ilgtspējīgā attīstība”. Šis formulējums parādījās jau 1987. gadā ANO izdotajā ziņojumā ar nosaukumu “Mūsu kopīgā nākotne”, bet “Agenda 21” to parāda kā centrālo jēdzienu. Vēlāk “ilgtspējīgā attīstība” parādījās visdažādākos dokumentos un regulās, Latvijas Saeimā pat tika izveidota komisija – Ilgtspējīgas attīstības komisija, kuru līdz šim vadīja M.Kučinskis, bet no 24. februāra to vada L.Straujuma.
DDD: Ministru prezidenti – vai tā ir sakritība?
V.Š.: Manuprāt, nav. Šī ir centrālā komisija Saeimā, strādā klusi, bet mērķtiecīgi. Komisijas galvenais darbības virziens ir izvērtēt Ministru kabineta sagatavotos progresa ziņojumus par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam, kā to paredz “Agenda 21”. Kad tika “nograuzta” iepriekšējā valdība, man bija skaidrs, kurš vadīs jauno Ministru kabinetu… Neatkarīgi no politbrigādes vai laika apstākļiem nākamais premjers būs tas, kurš vada šo būtisko komisiju – tas bija kā āmen jūdeo-hristiešu baznīcā. Un tā arī bija! Ļoti loģiski, ka pēc Kučinska komisiju vadīt uzticēja arī pārbaudītam kadram.
Kas slēpjas aiz “Zaļās maskas”?
DDD: Vai saprotu pareizi, ka “Agenda 21” nozīmē civilizācijas vadības programmu 21. gadsimtā?
Valdis Šteins: Jā, pētnieki to ir iesaukuši par “Zaļo masku” korporatīvam komunismam jeb oligarhu kolektīvismam, jeb kapitālistu komunismam, jeb globālam sociālismam – kā nu kurš to definē. Visaptverošs uzbrukums cilvēcei ir šīs Darba kārtības galvenā būtība. Patiesībā tas ir totalitārs pasaules pārvaldības projekts ar Pasaules valdības izveidošanu un jaunu pasauliešu jeb globāliešu pilsonību. Pirmkārt, pasaules inventarizācijas, otrkārt, pasaules kontroles plāns.
Padomājiet pati, šiem protokoliem – “Agenda 21” – ir pakļauta visa pasaules daba, cilvēce, sabiedrība, izglītības sistēma, finanses, celtniecība, ražošana, zemes lietošanas veidi utt. Tie ietver depopulāciju un deindustrializāciju, pasauli bez robežām. Aiz liekulīgiem, dekoratīviem vārdiem slēpjas Pasaules kundzības un totalitārisma programma.
Tā ir pāreja no pārstāvju-sūtniecības varas uz neievēlēto, bet varas izvēlēto vai uzurpatoru varu. Piemēram, Eiropas Komisiju neviens nav vēlējis, komisārus neviens nav vēlējis, par caurkritušā premjera V.Dombrovska nosūtīšanu uz EK neviens nav balsojis, nekāds referendums vai vēlēšanas Latvijā nav bijušas. Tas, ka neievēlētais, bet ieceltais valdības aparāts pārņem Saeimas funkcijas – tas viss ir paredzēts šajā projektā. Viss, kas Latvijā ir noticis – ar dažām prihvatizācijas niansēm – viss ir noticis atbilstoši šai Darba kārtībai.
Projekts paredz katra cilvēka un visas tautas suverenitātes zaudēšanu un līdz ar to brīvības zaudēšanu. Tas ir tieši tas, ko es iepriekš teicu par antikonstitucionālo situāciju Latvijā. Tas viss ir realizēts atbilstoši programmai “Agenda 21”.
Projekts jeb protokoli paredz privātīpašuma tiesību zaudēšanu, kas Latvijā strauji sāka realizēties ap 1997. gadu. Tie paredz augsta blīvuma un tautiski jauktu dzīvojamo kvartālu būvniecību, iedzīvotāju sadzīšanu lielās pilsētās, lai tos varētu vieglāk kontrolēt. Amerikāņu pētnieki šīs jaunās pilsētas sauc par jaunajām koncentrācijas nometnēm. Tieši tāpēc Latvijā, manuprāt, tiek organizēts rungaiņu uzbrukums esošajiem novadiem. Šī projekta realizācija ir uzdota valdībai (un Gerhards to cītīgi pilda), un arī LTV darbojas saskaņā ar konkrēto Darba kārtību.
“Agenda 21” paredz cīņu ar diviem cilvēces “ienaidniekiem”: klimata sasilšanu un citplanētiešu uzbrukumu… Ienaidnieki ir atrasti, tagad visi spēki un nauda tiek likta lietā, lai ar tiem cīnītos. Kā profesionāls ģeogrāfs, zinātnieks saku, ka nav lielāku melu pasaulē par klimata sasilšanu! Nekādas sasilšanas nav šajā pasaulē, un arī citplanētiešu uzbrukums mums nedraud. Cīņai ar ienaidnieku, kolektīvisti sapņo atjaunot kara vergus – obligāto karadienestu. Policisti tagad cīnās ar zāles garumu mauriņos, bet visai tautai būs jācīnās ar Pasaules klimata sasilšanu, ar sausumu, ar vēju, ar zemestrīcēm! Protams, ka tā ir maska, aiz kuras slēpjas totalitārisms, policejiskas valsts uzbūve.
DDD: Ko paredz jaunā programma “Agenda 2030”?
V.Š.: Tā ir ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembrī pieņemtā Rezolūcija Nr. 70/1 “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”. Būtībā šī ir ceļakarte jeb rokasgrāmata uz globālo korporātismu (angliski – corporatism), fašismu un komunismu, kopā ņemot jeb samiksējot. Daži zinātnieki to sauc par globālo sociālismu, globālo feodālismu.
Nosaukt to var dažādi, bet būtību tas nemaina. Tā ir jauna sabiedriskā iekārta ar centralizētu ekonomiku, centralizētu armiju ar obligātu karadienestu, centralizētu sabiedrisko un garīgo dzīvi, bez privātīpašuma, ar dzīvokli trušu būrī lielpilsētā, tukšiem laukiem un monsanto barību (“Monsanto” ir viena no lielākajām pasaules korporācijām, kas nodarbojas ar ģenētiski modificētu organismu izveidi un ieviešanu lauksaimniecībā. – DDD piez.). Saskatu, ka šis ir cilvēces globālās paverdzināšanas projekts – planētas paverdzināšanas, globālās tirānijas projekts.
Vai pašiznīcināšanās programma?
Valdis Šteins: 2015. gada 25. septembrī Latvijas prezidents ar vēja spārniem ieradās ANO mītnē un nobalsoja par šo jauno “Agenda 2030”, uzstājoties vēl ar runu, kurā zvērēja uzticību ANO un tās uzlikto uzdevumu izpildei: “Šogad ANO Ģenerālā asambleja pārskatīs Pasaules informācijas sabiedrības samita rezultātus par pēdējo desmitgadi. Ir svarīgi, lai šis pārskata process, kurā Latvijai ir vadošā loma, būtu veiksmīgs un sekmētu ANO Ilgtspējīgas attīstības plāna līdz 2030. gadam noteikto vispārējo mērķu sasniegšanu.”
DDD: Kas jums liek tik bargi vērtēt šo ANO rezolūciju?
V.Š.: Tā paredz mūsu tautas iznīcību – šādi to vienā teikumā varētu raksturot. Tā paredz pasaules totālo kontroli, pašu cilvēku un viņu darbības čipizāciju, rasu sajaukšanos, pasaules mēroga starpkontinentu cilvēku migrāciju un, galvenais, cīņu ar neesošo klimata sasilšanu.
Šo jauno cilvēku – pasaulieti jeb globālieti – vislabāk raksturo ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) “brūnais cilvēks”, kurš tur nostādīts visu sajūsmas izrādīšanai. Tas simbolizē rasu sajaukšanos, tautu sajaukšanos, dzimumu sajaukšanos – nav tautas, nav rases, nav dzimuma. Katrs ar šo Rezolūciju var iepazīties, atverot ANO mājas lapu un sameklējot “
”. Latviski tā nav pārtulkota.
Projekts ir ļoti plašs – kā jau programma nākamajiem 15 gadiem. Dokuments balstās uz “Agenda 21”, faktiski precizē to un kā ANO rezolūcija kļūst obligāta izpildei. Par to vajadzētu runāt katru dienu TV, radio, žurnālistiem, propagandistiem, politiķiem un politikāņiem, bet – klusums, it kā mēs jau būtu integrēti.
DDD: Jūsuprāt, kāpēc ir šis klusums?
V.Š.: Tāpēc, ka darbojas viena no galvenajām sabiedrības apstrādāšanas jeb zombēšanas metodēm koercija (angliski – coercion) jeb piespiešana. Tā paredz indivīda darbību pašam pret sevi pēc tam, kad uz viņu ir izdarīts psiholoģisks spiediens, pielietots fizisks spēks vai izteikti draudi, arī šantāža – izvelkot no biogrāfijas kādus notikumus, draudot tos publicēt un tādējādi piespiežot pat izdarīt noziegumus pret paša ģimeni, tautu. Līdzīgs efekts ir personību iznīcinošajai pašcenzūrai.
Viss tik glums un lipīgs…
DDD: Vai jūs varētu konkretizēt, kā jaunā ANO rezolūcija apdraud mūsu tautu?
Valdis Šteins: Jā, bet nosaukšu tikai spilgtākos punktus no 17 mērķiem un 169 uzdevumiem, turklāt vēl ir detaļas, kuras varam atrast jau citos papilddokumentos. Jāpiezīmē, ka šie jaunie Protokoli – gan “Agenda 21”, gan “Agenda 2030” – ir uzrakstīti labāko komunistu partiju programmu stilā: viss it kā cilvēka labad, viss tik glums un lipīgs…
DDD: Kuri ir šie “glumie” Rezolūcijas panti?
V.Š.: Īsumā – 19. punkts aizstāj Dieva dotās cilvēku dabiskās tiesības ar universālām ANO cilvēktiesībām, kuras var iedot un atņemt, kā iepatīkas.
- punkts PAREDZ migrāciju kā pozitīvu metodi valstu ilgtspējīgai attīstībai – tā došot iespēju valstīm attīstīties un dzīvesprieku vietējiem iedzīvotājiem, tāpēc migranti ir jāuzņem un jāapčubina. Ja viņi gribēs atgriezties savā zemē, tad gan jādod iespējas viņiem to izdarīt. Mēs nevarējām saprast, no kurienes nāk šī migrācijas ideja – izrādās, to paredz ANO Jaunā Pasaules Kārtība! Kur ņemt migrantus? Vieglāk par vieglu – vajag izraisīt karu kādā reģionā, un tas saražos migrantus, cik nepieciešams.
- punkts noteic cīņu ar jau iepriekš minēto “klimata sasilšanu”. Jau desmitiem konferenču ir notikušas pēc 2015. gada 25. septembra, kad tika pieņemta “Agenda 2030”, – šajās konferencēs patiesi zinātnieki ir pierādījuši, ka nekādas globālās sasilšanas nav, bet problēma ir cita. Proti, “sasilšanas” apkarošanas institūcijām jau ir izdalīti miljardi. Tas ir, faktiski šī nauda ir iedalīta mūsu inventarizācijas un kontroles īstenošanai.
Rezolūcijā paredzēta ir t.s. renaturalizācija, ar kuras palīdzību vismaz puse no zemēm tiks pārvērsta par aizsargājamām ainavām. Tiks atrasta skudra ar asti, un tūlīt viss mežs iekļauts aizsargājamā teritorijā… Uzgājuši vienu zaļu vardi vai vaboli ar trijām ūsām, un jums vairs neļaus izmantot jūsu pašu zemi… Nesen TV skatījos pārraidi par Vecpiebalgu, kur dabas sargi grib ierobežot vietējiem iedzīvotājiem zemes lietošanas tiesības – jā, tieši no šīs ANO rezolūcijas izriet tāda veida uzbrukums. Un tamlīdzīgi būs ne mazums.
- punkts noteic, ka tiks kontrolēti okeāni, sausums, un bezmaz zemestrīces, bet zem dabas kontroles maskas viņi faktiski kontrolēs visu jūsu dzīvi, jo šādi tas kļūs iespējams.
- punkts paredz urbanizāciju un lauku iztukšošanu – pat piepilsētas ar kotedžu apbūvi ir plānotas likvidēt. Ideja tāda, ka nelielam skaitam pilsētu (to nosaka jau Latvijas Nacionālās attīstības plāns 2014.–2020. gadam) novilks striktu robežu to telpiskajai attīstībai. Visiem būs jāpārceļas uz noteikto pilsētu daudzstāvu “trušu būdām”. Viensētām, ciematiem, mazpilsētām ļaus “pašlikvidēties”. Kādreiz latviešus no viensētām sadzina ciematos, lai viņus vieglāk būtu politiski kontrolēt, bet šis jau ir grandiozāks projekts.
- punkts jau plāno sabiedrības pārveidošanu atbilstoši virsvalstu likumiem, kaut ko līdzīgu darīja komunisti, fašisti, nacionālsociālisti un nacisti.
- punkts paredz globālo pilsonību un sadalītu atbildību. Lūk, šeit nokrīt visas maskas, jo tas paredz arī, kā viņi to sauc, – interkultūras attīstību (nejaukt ar multikulturālismu – daudzu kultūru attīstību), tā ir virskultūra jeb pārkultūra. Visam pamatā būšot Globālā solidaritāte (39. punkts). Es to raksturotu par kultūr-marksisma triumfa gājienu.
- punktā jau tiek izteikts “Trešās pasaules”, kurā ietilpstam arī mēs, kolonizēšanas uzdevums. Tas paredz finanšu, tehnoloģiju ieguldījumu, izmantojot publisko sektoru, arī privātos kolonizatorus, kurus autori ir nosaukuši ne vairs par investoriem, bet par filantropiem.
Darba kārtība paredz, ka līdz 2030. gadam dienas ienākumam uz cilvēku ir jābūt 1,25 dolāriem. Tādējādi mēs jau tagad esam pārsnieguši šo normu, un nāksies piebremzēt, lai citus pagaidītu…
Es nepakavēšos pie tādiem salīdzinoši sīkumiem kā lokālo ceļu, privātīpašuma, privāto auto likvidēšana – tie jau visi ir izteikti dokumentā “Agenda 21” un šo gadu laikā sākuši realizēties. Šī darbības prakse ir vislabākais pierādījums, ka globālais sociālisms tuvojas.
- punkts uzdod visām ANO ietilpstošām valstu valdībām un parlamentiem īstenot šo Darba kārtību – “Agenda 2030”.
Kā pretoties “melnajai aristokrātijai”?
DDD: Intervijas sākumā jūs teicāt, ka pasaulē – tātad vēl virs ANO institūcijas – valda 147 korporatīvie karteļi un 13 ģimeņu “melnās aristokrātijas” konsīlijs… Kāds, jūsuprāt, ir viņu mērķis, radot dažādas instrukcijas valstīm un mainot cilvēku domāšanu?
Valdis Šteins: Šo mērķi var definēt vienā teikumā – kā lielmērķi: “Ieviest kārtību, kurā daži valda pār visiem, bet visi ražo bagātības dažiem!” Lai to izdarītu ir nepieciešama vesela mērķu jeb pamērķu sistēma, kuru vieno šis lielmērķis – cilvēces totalitāra pārvaldīšana savtīgai izmantošanai. Diktatūra – totalitārisms – tuvojas straujiem, aizvien paātrinātiem soļiem. Lai arī staļiniskā boļševiku impērija PSRS it kā sabruka, tomēr uzvarējušā Rietumeiropas meņševiku (sociāldemokrātu) modeļa vietā tiek realizēts globālais marksisma-ļeņinisma boļševisma (komunisma) modelis ar antīko verdzības sabiedrisko iekārtu pamatā. Tieši tāpēc jau lustrācija nevienā sociālistiskās nometnes valstī netika pieļauta.
DDD: Tātad viss jau ir izplānots, un plāns tiek realizēts. Vai tagad būtu jānolaiž rokas? Vai ir kāda iespēja pretoties?
V.Š.: Esmu pārliecināts, ka ir iespēja. Ja es kaut ko kritizēju, tad tas nozīmē, ka man ir priekšlikums, kā to mainīt. Protams, mums ir jāpretojas šo ANO rezolūciju īstenošanai. Citās valstīs notiek konferences, mītiņi, tiek izdotas grāmatas pret Pasaules valdnieku un pārvaldnieku ieceri. Uzskatu, ka arī mums ir jāiesaistās kopīgā politiskā cīņā par tautas varu, par savas Satversmes realizēšanu dzīvē.
Pirmais solis ir patiesa, izskaidrojoša informācija. Tas, ko jūs darāt ar avīzes palīdzību. Šobrīd tiek darīts viss iespējamais, lai būtu apgrūtināta patiesas informācijas un zināšanu ieguve. Paskatieties televīziju – viss tiek pasniegts pilnīgi pretēji…
Patiesas informācijas nolūkā esmu izstrādājis Latviešu tikumības kodeksu, kurš ir mana dāvana latviešu tautai, esmu izstrādājis Tautvaldības mācību, kas ir gluži pretēja mūsu paverdzinātāju interesēm – tā paredz tautas varas īstenošanu, kuras pamatā ir vietējo kopu un lielāku kopienu vara, balstīta vienprātības principā, sauksim doktrīnā. Tikai jāņem vērā, ka tikai 1–3 procenti cilvēku ir tādi, kas kaut ko var dot un izmainīt. Bet viņiem ir jāiet tautā, lai pārējie saprastu un sāktu darīt.
Tāpēc ir vajadzīga pašorganizēšanās. Vispirms apzināt kaimiņus un veidot savas vietējās kopas, kuras spējīgas darboties, kuras pašas pieņem savus lēmumus, savus saistošos noteikumus lokālām patvaldībām (kamēr tādas eksistē), kā arī valsts administrācijai. Kopas veido savu kopsapulci (savedu) un pašpārvaldi katrā pagastā, novadā, zemē un valstī kopumā.
Uzskatu, ka cilvēki, katrā konkrētā vietā dzīvodami, veido savu kultūrainavisko, garīgo, sociālo un saimniecisko vidi. Visu izlemj paši, arī to, cik ierēdņu viņi var atļauties uzturēt. Piemēram, mēs nepiekrītam, ka te ierodas jauni, militāri labi apmācīti civilokupanti patvēruma meklētāju izskatā un varētu veidot jaunu sociālo vidi. Tieši tāpat, kā mēs nevaram piekrist iepriekšējā viļņa okupantu un kolonistu naturalizācijai, kuru atbilstoši šai pieminētajai “Agendai 2030” pieprasa tieši ANO. Kāpēc viņiem vajadzīga šī naturalizācija? Viņi ANO ļoti labi zina, ka nepilsoņi faktiski ir kādas citas valsts pilsoņi, kuri vienkārši līdz galam nav nokārtojuši savas valsts, kurā viņi jau ir pilsoņi, dokumentus, bet, lai iesūtītu jaunus “migrantus”, steidzami spiedīs naturalizēt vecos.
Bailes, bailes – ai, nāves bailes!
DDD: Kādēļ cilvēki lielākoties tic un pakļaujas visādām “Agendām”?
Valdis Šteins: Ārkārtīgi svarīgs ierocis Pasaules pārvaldnieku rokās ir bailes. Tiek radīta baiļu situācija, lai tu baidītos. Tāpēc tiek veidota vesela māņticības, stereotipu sistēma, jo svarīgi, lai cilvēks baidītos – no valsts, no pašvaldības, no policijas… – lai tu baidītos, baidītos un baidītos. Un, jo vairāk baidīsies, jo tev būs mazāk zināšanu.
Tāpēc jau teicu, ka skolas mums ir vergu inkubatori, jo ir jāražo cilvēki vergu tirgum jeb, kā oficiāli tas tiek saukts, – starptautiskajam darba tirgum. Un tāpēc apmācības procesā ārkārtīgi svarīgs ir pjedestāls, amerikāņu tipa rakstiskie testi ar kontrollapām (vispār aizliedzami un aizstājami ar dzīvo sarunu – atbildi), visvisādi konkursi – pirmā vieta, otrā vieta, trešā vieta… Lai bērnos netiktu attīstīta domāšana, iztēle, sadarbība, bet gan sāncensība. Un arī šādi tiek kultivētas bailes – bailes nebūt pirmajam, būt izstumtajam. Skolās un sadzīvē tiek izvērsta mistrota karjerista, “stukača” un padomju-amerikāņu tipa pārcilvēka (supermena), transcilvēka (nākotnes cilvēka jeb pēccilvēka) un robotcilvēka propaganda.
Bet bailes var pārvarēt ar zināšanām. Izglītības reforma ir pasludināta par prioritāti – tā ir acu aizmālēšana, maska, aiz kuras slēpjas t.s. Boloņas sistēma ar duālo izglītību: specializēto verdziņu “ražošanu” jau skolā. Šī sistēma likvidēs arī universitātes kā tādas, kā universālās un fundamentālās apmācības un zināšanu centrus. Tā likvidēs fundamentālo zinātni, jo kamdēļ kaut kādā provincē, kā Latvija, fundamentālie pētījumi?…
Velnišķie mehānismi
DDD: Lasīju jūsu raksta sagatavi par Pasaules Jauno Kārtību darbībā. Kā vienu no pamērķiem, ko izvirza Pasaules pārvaldnieki, jūs minat depopulizāciju – tātad arī latviešu skaita samazināšanu…
Valdis Šteins: Jā, ļoti plaša programma – lauku apdzīvotības likvidācija, pat mazo skolu slēgšana ietilpst šajā programmā, eigēnika ar visu eitanāziju, pensionāru deportācija uz Aizsauliju un citi uzdevumi. Bet viens no spilgtiem depopulācijas ieročiem ir speciāli radītā liberastija – kā ģimenes un pašas cilvēces iznīcināšanas ideoloģija. Bez ievērības nedrīkstētu palikt arī smadzeņu skalošana – depopulācija caur zemapziņu un instinktu vadību, zombēšana zemapziņas līmenī. Šī velnišķīgā virziena izveidotājs bija Zigismunds Šlomo (Freids). Ne velti visus pētījumus, kā ietekmēt zemapziņu un cilvēka dzīvnieciskos-bioloģiskos instinktus, finansēja viens no Rotšilda fondiem.
DDD: Nav noslēpums, ka Freids bija atkarīgs no kokaīna, spēcīgās starptautiskās cionistu ložas “B’nai B’rith” uzticams brālis… es teiktu, ļoti tumšs censonis. Būtu naivi iedomāties, ka viņa un no tām izrietošās teorijas ir radītas, lai patiešām palīdzētu cilvēcei.
V.Š.: Nu, lūk, Freids un viņa sekotāji radīja tā saucamo “pornogrāfisko garu”, bet galvenais – radīja ģimenes sagraušanas mehānismu, zemapziņas ietekmes instrumentāriju, psihoanalīzi, ar kuras palīdzību cilvēku var pat iznīcināt…
Intervēja Līga Muzikante
Intervija publicēta laikrakstā “DDD” Nr.9(359), Nr.10(360) un Nr. 11(361) (2016. gada 3.–16. jūnijs)