Par latviešu tiesībām Latvijā

Daugavpilieša Aivara Gedroica jautājumi Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

 

  1. Ināra Mūrniece priecājas, ka pēc oficiālajiem statistikas datiem latviešu Latvijā šobrīd esot 62%, un viņa cerot, ka šis skaitlis arvien pieaugšot. Kā viņa cer to panākt?
  2. Vai I.Mūrniece atbalsta Latvijas dekolonizācijas ideju? Ko, viņasprāt, vajadzētu darīt ar nelojālajiem krievvalodīgajiem – mācīt viņiem valsts valodu, integrēt, vai tomēr darīt visu iespējamo, lai piespiestu viņus Latviju atstāt?
  3. Vai latviešiem Latvijā nevajadzētu ar likumu noteikt pirmtiesības, ņemot vērā arvien vēl katastrofāli mazo pamatnācijas ļaužu skaitu Latvijas iedzīvotāju vidū un arī mūsu ārkārtīgi zemo dzimstības līmeni? Ir taču starptautiskās konvencijas, kas ļauj to darīt!
  4. Vai I.Mūrnieci neuztrauc, ka ES atvērto robežu dēļ Latviju drīzumā varētu pārpludināt jauni ieklīdeņu pūļi, kas šoreiz būs ieradušies mūsu teritorijā pilnīgi likumīgi? Ko viņa ir gatava darīt, lai to novērstu? Ko I.Mūrniece darīs, ja Saeima atteiksies ierobežot uzturēšanās atļauju tirgošanu ārvalstniekiem?
  5. Kā I.Mūrniece skatās uz arvien pieaugošo homoseksuālisma propagandu Latvijā? Vai, viņasprāt, aktīvs homoseksuāla dzīvesveida piekopējs un reklamētājs var būt ministrs?
  6. Ko I.Mūrniece darīs 2015. gada un nākamo gadu 16. martā? Piedalīsies leģionāru gājienā, publiski atteiksies to darīt vai gļēvi aizmuks ārzemju komandējumos, kā to parasti darīja viņas priekšgājējs J.Straume?

 Ar nepacietību gaidīšu atbildes!

Aivars Gedroics

 

 

 

Ināras Mūrnieces atbildes Aivaram Gedroicam

 

  1. Nacionālā apvienības frakcija kā galveno prioritāti savā darbībā jau kopš 11. Saeimas ir noteikusi demogrāfijas jautājumus, ar mērķi palielināt Latvijas pamattautas un Latvijas iedzīvotāju skaitu. 11. Saeimas laikā tika panākti grozījumi likumos, kas paredz būtiskus uzlabojumus bērnu kopšanas un vecāku pabalstu izmaksu apmērā un laika posmā; palielināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par katru apgādībā esošo personu; ir uzsākta valsts atbalsta programma vecākiem, kuru bērniem, vecumā no pusotra līdz obligātās pirmsskolas izglītības uzsākšanai, nav pieejams pirmsskolas izglītības pakalpojums. Ar 2014. gada 1. septembri valsts nodrošina brīvpusdienas arī visiem 3. klases skolēniem. Panāktas arī citas pozitīvas izmaiņas. Kā apliecina Centrālās statistikas dati, jaundzimušo skaits ar katru gadu par dažiem procentiem pieaug. Nacionālā apvienība arī 12. Saeimā sniegs nepieciešamos priekšlikumus, lai dzimstības pozitīvā tendence turpinātos.
  2. Atbalstu vispārēju integrāciju uz latviešu valodas bāzes, kultūras un Latvijas kā nacionālas valsts pamatvērtībām. Uzskatu, ka ir jāstrādā ar jauno paaudzi, bērniem un skolēniem, kas ir dzimuši Latvijā, lai viņi pēc iespējas ātrāk apgūtu valsts valodu, gūtu pozitīvu attieksmi pret valsts pamatvērtībām, iekļautos kopējā sabiedrībā. To iespējams panākt, īstenojot pāreju uz vienotu izglītības sistēmu un mācībām valsts valodā, līdztekus nodrošinot kultūras un valodas apguvi mazākumtautību skolu programmās atsevišķos priekšmetos. Savukārt tie Latvijas iedzīvotāji, tajā skaitā nepilsoņi, kas nejūtas piederīgi Latvijas valstij, jau šobrīd var brīvi izvēlēties par savu mājvietu kādu citu ES dalībvalsti.
  3. 11. Saeima 2013. gadā veica grozījumus Satversmē, to papildinot ar preambulu, kurā skaidri un gaiši ir noteiktas latviešu nācijas pamatvērtības, to aizsardzība un garantijas. Tā kā Satversme ir konstitucionālais likums, tad jebkurām zemāk stāvošo tiesību aktu normām ir jābūt atbilstīgām Satversmē ietvertajām pamatvērtībām.
  4. Kopš Latvija ir pievienojusies Eiropas Savienībai, spēkā ir stājušās personu brīvas pārvietošanās tiesības, kas ir līgumos garantētas ikviena Eiropas Savienības pilsoņu pamattiesības. Tomēr Latvijai joprojām trūkst imigrācijas politikas, kas ņemtu vērā esošo situāciju.

Nacionālā apvienība ir stingri iestājusies pret uzturēšanās atļauju izsniegšanu apmaiņā pret ieguldījumiem nekustamajos īpašumos, uzskatot, ka šādas darbības nākotnē būtu jāpārtrauc vispār. Ja Saeimas deputātu vairākums balsos par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas ierobežojumu atcelšanu, par tālāko rīcību lems Nacionālās apvienības valde un Saeimas frakcija.

  1. Pirmkārt, Latvijas Republikas Satversme un Darba likums paredz vienlīdzīgu tiesību principu ievērošanu ikvienai personai, kas nodrošināms bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas. Otrkārt, uzskatu, ka Latvijā ir jāstiprina vērtību sistēma, kas orientēta uz ģimenes lomas stiprināšanu un laulību nodibināšanu starp vīrieti un sievieti.
  2. Esmu jau vairākkārt publiski norādījusi, ka 16. martā, līdzīgi kā citus gadus, piedalīšos latviešu karavīru piemiņas pasākumos. Atceroties Otrā pasaules kara traģiskos notikumus un latviešu karavīru piemiņu, apmeklēšu dievkalpojumu Doma baznīcā un došos uz piemiņas brīdi Lestenes brāļu kapos. Vēlos piebilst, ka 11. Saeimas laikā, vadot Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, sadarbībā ar Ārlietu komisiju esmu rīkojusi vēstures konferences, kur vēsturnieki un leģionāri ārvalstu diplomātiem ir skaidrojuši Otrā pasaules kara traģiskos un sarežģītos notikumus Latvijā, atrodoties divu okupācijas varu gūstā.

 

Ar cieņu,

Ināra Mūrniece

12.Saeimas deputāte

 

Aivara Gedroica komentāri par Saeimas priekšsēdētājas atbildēm

 

  1. Kā redzams, Ināra Mūrniece un partija “VL/TB-LNNK” kopumā nesola nekādu īpašu atbalstu tieši latviešu ģimenēm, bet rīkojas pēc principa “visu visiem”. Jau Visvaldis Lācis savā grāmatā “Vai vēlreiz zem krievu zābaka?” bija norādījis, ka tikai tad mūsu tauta izdzīvos, ja palīdzība netiks sniegta ģimenēm vispār, bet konkrēti latviešu ģimenēm.
  2. I.Mūrniece dekolonizāciju vispār nepiemin (lai gan viņai tieši par to tika jautāts!), raksta kaut ko par integrāciju kā visi viņas priekšgājēji, būtībā apgalvojot, ka okupants, kas apguvis latviešu valodu, pārstāj būt okupants, “atklāj mums Ameriku”, paziņojot, ka jebkurš Latvijas iedzīvotājs var izbraukt no Latvijas uz citu ES valsti, kā arī atgriezties no tās atpakaļ (izceltais papildinājums mans – A.G.). Tas viss, viņasprāt, pilnībā atrisinot nacionālās problēmas Latvijā.
  3. Ināra Mūrniece pavisam nepamatoti piesauc preambulu, kurā ne pušplēsta vārda nav par to, ka Latvijā latviešiem pienāktos kaut kādas pirmtiesības.
  4. Cik var saprast, I.Mūrnieci nekādi jauni ieklīdeņu pūļi no ES nesatrauc, jo pastāvot taču brīva personu kustība, tāpēc visus, kas te iebrauks, esot jāņem pretī atplestām rokām. Ko darīs gadījumā, ja tiks atcelti uzturēšanās atļauju ierobežojumi, – par to I.Mūrniece un viņas partija pagaidām nedomājot, jo tas viņai šobrīd neesot aktuāli.
  5. Uz uzdoto jautājumu faktiski netiek atbildēts, aizbildinoties ar to, ka esot gan visiem vienādas tiesības jāpiešķir bez jebkādas diskriminācijas, gan ģimenes vērtības jāpopularizē. Bet vispār jāsecina, ka pret pidaru Rinkēviču un viņam līdzīgiem radījumiem Mūrniecei iebildumu nav!
  6. I.Mūrniece pēc labākajiem padomju demagoģijas paraugiem stāsta, ka 16. martā piedalīsies dievkalpojumā un brauks uz Lesteni, kas viņai nemaz nav prasīts, bet neatbild par piedalīšanos GĀJIENĀ – tieši par to tika uzdots jautājums. Tomēr no viņas intervijas pārraidē LTV pārraidē “1:1” mēs jau zinām, ka viņa gļēvi izvairās no piedalīšanās gājienā, lai saglabātu sev tik tīkamo spīkeres krēslu, kas citādi varētu tikt apdraudēts.

Lūk, kārtējais pierādījums, kāda ir, manuprāt, nožēlojamā viltusnacionāļu partija “VL-TB/LNNK” un tās vadoņi! I.Mūrniece tajā nav izņēmums.

Aivars Gedroics

Daugavpilī


« Atpakaļ