Pagājušajā gadā, decembra sākumā, toreiz vēl partijas “Vienotības” Kandavas novada nodaļas vadītāja Inga Priede sociālajā interneta vietnē “Twitter.com” pauda savu neapmierinātību ar viņas partijas biedres Ilzes Viņķeles fanātisko vēlmi pieņemt likumu, kas legalizētu viendzimuma pāru kopdzīvi. Ingas Priedes rakstīto kvalificēja kā homofobijas izlēcienu, fašismu un nacismu. “Mozaīka” nekavējās ar sūdzību policijai, bet dažādi plašsaziņas līdzekļi, nevēloties noskaidrot no konteksta izrauto izteikumu būtību, “cepa” sižetus par neiecietību, homofobiju un vēršanos pret citādi domājošajiem.
Nepieciešama drosme teikt, ko domā
Saruna ar Kandavas novada domes deputāti Ingu Priedi
Homoseksuālisms sagrauj apziņu
DDD: Pēc karikatūristu nošaušanas Parīzē jautājums par vārda brīvību kļuvis īpaši aktuāls. Jūsu izteikumus internetā par homoseksuāļiem pie varas esošie un viņiem paklausīgie žurnālisti uzskatīja par pēdējā laika spilgtāko naida runas paraugu. Spriežot pēc personīgās pieredzes, vai varat teikt, ka Latvijā ir vārda brīvība?
Inga Priede: Man liekas, ka pilnīgi nav. Neesamu neko noziedzīgu pateikusi, taču manu domu interpretācija ir šausmīga. Tiem, kuri nav lasījuši, kuri nezina notikumu kontekstu, var šķist, ka esmu izdarījusi šausmīgu noziegumu, lai gan nekas rupjš un krimināls nav ticis pateikts. Tad jau cilvēki vispār neko vairs nedrīkstēs teikt. Manuprāt, to nevar uzskatīt par vārda brīvību.
DDD: Laikraksts “DDD” jau ļoti sen raksta par homoseksuālisma propagandas graujošo ietekmi uz sabiedrības apziņu. Esam novērojuši, ka “vārda brīvība” attiecas tikai uz šīs perversijas aizstāvjiem, nevis tiem, kuri sauc lietas īstajos vārdos, atklājot homoseksuālisma morālo un arī fizisko ačgārnību.
I.P.: Principā viss ir atkarīgs no žurnālistu, konkrētā medija ievirzes. Ja laikraksta, radio vai televīzijas politika ir vērsta uz homoseksuālisma propagandu, tad vari taisnoties, cik un kā gribi, bet viņš tendenciozi velk uz kaut ko savu. Diemžēl cilvēki līdz galam arī nenoklausās – padzird kaut kādu frāzi, kas izrauta no konteksta, un tā arī pārprot. Uzskatu, ka mūsdienu sabiedrība pārāk uzticas presei, jo katrs medijs jau pozicionē kaut kādu savu vai “vajadzīgo” viedokli, un gandrīz katram nacionālajam medijam ir savs “saimnieks”. Bieži vien nācies novērot, ka viens un tas pats notikums tiek atspoguļots dažādi.
DDD: Ir vērojama spēcīga homoseksuālisma propagandas invāzija. Kā jums liekas, kam tas ir izdevīgi, kāpēc tā notiek?
I.P.: Šajā laikā man ļoti daudzi ir zvanījuši un rakstījuši no dažādām kristīgām organizācijām, no dažādām baznīcām, draudzēm, biedrībām, kas cīnās par ģimeņu tradicionālām vērtībām. Kāda kristiete man piezvanīja un teica, ka, viņasprāt, tādas ir Eiropas Savienības nostādnes. Tāpat kā mums ir jāpilda daudzas Eiropas Savienības regulas, ieviešot dažādus projektus vai ražojot pārtikas produktus, tāpat jāpieņem homoseksuālisms kā kaut kas normāls. Un noteikti arī visa tā “kultūra” nāk līdzi no turienes.
Kādreiz, manuprāt, tas tik izteikti nebija – vismaz tik atklāta propaganda noteikti nebija. Mans tēvs ļoti pārdzīvo žurnālistu attieksmi, kas propagandē homoseksuālismu (viņa vārdiem sakot – amorālu dzīvesveidu) un aizskar manu personību, viņš pārdzīvo par LTV žurnālista Bojāra acīmredzami tendenciozo uzbrukumu man raidījumā “Aizliegtais paņēmiens”, tāpēc iedeva izlasīt vācu publicistes un grāmatu autores Gabrieles Kubi interviju žurnālā “Ieva”, kur viņa norāda, ka ES dara visu, lai iznīcinātu tradicionālās ģimenes institūciju. Pret Gabrielu ir rīkotas demonstrācijas, jo viņa, lūk, iestājas pret homoseksuālisma propagandu, bet viņa lepojas, ka spēj cilvēkus “sapurināt”, pārliecināt par sabiedrības pamatvērtībām un atvērt acis, lai paraudzītos uz notiekošo. Viņa īpaši uzsver, cik iespaidīgas ir mediju manipulēšanas iespējas!
Uzskatu, ka dažu žurnālistu vājums izpaužas uzbrūkot – lai auditorija nenojaustu, kas patiesībā “lācītim vēderā”! Ir jau sarežģīti runāt, jo nevari saprast, par kādiem vārdiem vari tikt sodīts, par kādiem ne. (Smejas.)
Vai “Vienotība” vēlas atcelt Dieva likumus?
DDD: Kādas vērtības aizstāv partija “Vienotība”, ja, tēlaini izsakoties, apmētāja jūs ar akmeņiem par savu domu izteikšanu?
Inga Priede: Partijā esošo biedru domas dalās. Diemžēl ne jau katram ir drosme pateikt, ko viņš patiesībā domā. Kad, piemēram, aizbraucu uz kongresu, tur vairums dalībnieku, pat sveši cilvēki, nāca klāt, apmīļoja, apsveica, teica – malacis, turies! Bet, tiklīdz tu izej publiskajā telpā, tad uzreiz visiem ir bailes.
DDD: Bet, vai šī “Vienotības” nespēja pieņemt stingru nostāju pret homoseksuālisma propagandu nav pretrunā ar latvieši nācijas interesēm?
I.P.: Es jau arī uz to norādīju, ka mēs esam tik neliela valsts ar tik maz iedzīvotājiem, kuru liela daļa jau ir izbraukusi, un, ja nebūs, ar ko veidot ģimenes, kas tad paliks no mums; ja nebūs bērnu, latvieši izmirs tāpat kā lībieši, u.tml. Paldies Dievam, lielākā daļa latviešu – īpaši Kurzemes pusē – ir konservatīvi. Par to varu būt droša, ka viņi ir patrioti, nacionāli noskaņoti, negatīvi attiecas pret šādām perversām lietām un cīnās par savām vērtībām. Jau teicu, ka arī provincē dzīvo cilvēki ar homoseksuālām nosliecēm, bet viņi sevi neafišē, viņi normāli iekļaujas vietējā sabiedrībā.
DDD: Nesen Valsts prezidents Andris Bērziņš intervijā “Neatkarīgajā Rīta Avīzē” teica, ka sava izvēle [ar ko gulēt] nav jāuzspiež pārējiem, un katrā gadījumā nav publiski jāreklamē. Šos uzskatus EP deputāte no Nīderlandes Sofija Intvelda interpretēja kā homofobijas izpausmi un pieprasīja prezidentam Bērziņam atsaukt savus izteikumus. Cik tālu, jūsuprāt, homoseksuālisma aizstāvji savā absurdā var aiziet?
I.P.: Prezidents Bērziņš pareizi norādīja, ka Satversmē taču skaidri un gaiši ierakstīts, ka ģimene, laulība ir starp vīrieti un sievieti. Man vīra māte iedeva izrakstu no Bībeles, kur skaidri pateikts, kāds sods piemeklēs homoseksuālistus. Ne jau velti valstis, kur ir šāda visatļautība (arī senā Grieķija), piemeklē dažādas dabas katastrofas. Tie, kas tic kristīgām vērtībām (Dievam), protams, tiem ir bailes no tās nešķīstības, kas norādīta Bībelē. Bet mūsdienās, atsevišķās Eiropas Savienības valstīs, varbūt nav vairs tās ticības, un kristīgās vērtības netiek vērtētas augstu?!…
DDD: Bet Dieva likumus jau nevar atcelt. Mēs varam mainīt Satversmes noteikumus, bet Dieva likumus atcelt nevaram. Cilvēks rodas tā, kā tas rodas – mēs nevaram noteikt, ka diviem pederastiem tagad radīsies bērni.
I.P.: Tieši tā. Nezin kāpēc stāsta, ka mēs esam pret viņiem. Mēs jau neesam pret šiem cilvēkiem, bet nevar radīt likumu, lai divi vīrieši adoptētu bērnus. Ko tad tie bērni redzēs? Bērniem jau tā ir trausla psihe, un kā viņi jutīsies, piemēram, skolā, kur citi viņus apsmies, aprunās?
Varbūt homoseksuālisms tagad ir modes lieta – tāpat kā moderni ir uzpīpēt spaisu, izmēģināt narkotikas, moderni ir pamēģināt arī “netradicionālo seksualitāti”? Varbūt cilvēki aiz gara laika vairs nezina, kā pašapliecināties?!
DDD: Ja pret “spaisu” un narkotikām tomēr iebilst (izņemot dažus, kuri iesaka legalizēt vieglās narkotikas), tad pret homoseksuālismu, kas patiesībā ir gara slimība, apziņas degradācija, fizisku tieksmju apmierināšana pretdabiskā veidā, neprotestē.
I.P.: Un lai viņi nesaka – mēs jau nevienam neuzbāžamies! Ir taču ļoti labi zināms, ka tas tā notiek – viņi iet un piedāvājas, propagandē sevi. Tā ir šī pārprastā demokrātija vai visatļautība – nezinu, kā to traktēt. Bet pastāv taču kaut kādas morālas vērtības, tikumība u.tml.
Bažas par jaunatni
DDD: Ko darīt vienkāršai latviešu ģimenei, kā pasargāt sevi un savus bērnus no degradējošās homoseksuālisma propagandas?
Inga Priede: Nezinu un baidos par to. Labi, kamēr viņi ir ģimenē – lauku mājā, savā sētā, savā mazpilsētā, bet aizejot studēt uz Rīgu… Atceros, kad pēc 8. klases 15 gadu vecumā devos mācīties Rīgā, bija dažādi vilinājumi pagaršot alkoholu, uzpīpēt. Kad pēc stingras vecāku uzraudzības atveras visas iespējas, tas, protams, ir slidens ceļš – ne visi spēj noturēties pretim kārdinājumiem. Tagad jau varbūt studenti vairs nav tik naivi, vecāku uzraudzība nav tik stingra, jaunieši nāk uz lielpilsētām mācīties jau pieaugušāki. Bet cilvēki ir dažādi – ir arī trūcīgāki, un, ja piedāvā uzreiz visādus nepieredzētus apstākļus, vilinājumus, labklājību… nezinu, kā no tā pasargāt. Bažas ir. Runājot par to pašu eiro-praidu – kāpēc tam jānotiek tieši Rīgā pirms pašiem Līgo svētkiem, kad Rīga ir latviskās noskaņās, skolēnu Dziesmusvētkiem?
Diemžēl tiem, kuri ir pret eiro-praidu nav iespējas izteikties ne elektroniskajos, ne rakstošajos plašsaziņas līdzekļos. Varbūt tas ir tādēļ, ka medijos šobrīd ir daudzi ar tādu orientāciju, kuri nevēlas, lai pie vārda tiktu tie, kuri atbalsta tradicionālo, normālo ģimeņu vērtības.
DDD: Ir tendence homoseksuālistus saukt par gejiem, bet daudzi varbūt nemaz nezina, ko šis vārds patiesībā apzīmē. Skaists vārds – tātad kaut kas labs. Bet, kad pasaki, ka gejs patiesībā ir pederasts, cilvēkiem uzreiz ir skaidrs, ar kādām neglītām lietām viņš nodarbojas.
I.P.: Bet tas pederasts tūliņ apvainojas…
DDD: Bet “pederasts” nav lamu vārds.
I.P.: Nu, laukos jau viņus arī sauc īstajos vārdos.
DDD: Homoseksuālisti mums apgalvo, ka par pederastu piedzimst, ka par to nekļūst kaut kādas informācijas vai propagandas ietekmē. Ja tas patiešām ir tā, kāpēc viņiem sevi ir tā jāreklamē?
I.P.: Jā, kāpēc? Pār kādām savām tiesībām viņi cīnās, kas tad viņiem ir sliktāks nekā jebkuram Latvijas iedzīvotājam?
DDD: Mēs taču redzam, ka viņi var kļūt par ministriem, viņi var ieņemt augstus amatus, var saņemt lielas algas. Kādi tad ir tie ierobežojumi?
I.P.: Viņi uzsver, ka viņiem aktuāla ir attiecību mantiskā puse un bērnu adoptācija. Lesbietēm valsts tad apmaksātu mākslīgo apaugļošanu, lai gan daudzas māmiņas nevar tikt pie bērniem, viņām pašām ir jācīnās, jāmaksā par kaut kādām iespējām tikt pie bērna. Tātad lesbietēm būs lielākas privilēģijas nekā normālām sievietēm. Ir tik daudz neskaidrību šajā visā.
DDD: Kā mēs varētu pretoties šai sērgai?
I.P.: Man liekas, ka būtu jārīko referendums par praida un homoseksuālisma propagandas aizliegšanu. Ceru, ka tuvākajā laikā Saeimā netiks skatīts likums par viendzimuma partnerattiecībām.
DDD: Kā jums liekas, vai varam cerēt, ka Saeima pieņemtu likumu, kas aizliegtu homoseksuālisma propagandu?
I.P.: Nezinu gan. Domāju, ja mēs esam Eiropas Savienībā, tad diez vai.
DDD: Viņķele, kas pārstāv “Vienotību”, būdama Labklājības ministre, aktīvi aizstāvēja homoseksuālistus un viņu tiesības izplatīt savu propagandu. Nesen Viņķele bija iecerējusi kļūt par Izglītības ministrijas parlamentāro sekretāri. Vai varam būt droši, ka skolās nesāks mācīt, ka homoseksuālisms ir kaut kas normāls?
I.P.: Ieraksts “Twitterī”, kas sacēla lielu ažiotāžu, arī tieši tāpēc tapa, jo biju sašutusi par ziņu, ka Viņķele gatavojas kļūt par parlamentāro sekretāri Izglītības ministrijā, lai gan par to netika runāts ne valdē, ne partijas domē. Partijas vadībai, es domāju, Viņķeles iecere bija pārsteigums. Ina Druviete uzreiz pateica, ka tas būtu pret viņas pārliecību un iestrādnēm IZM. Ilzes Viņķeles uzskati visiem ir zināmi, jo viņa taču atbalstīja grāmatas “Kad Kārlis bija Karlīne” izdošanu, kas jauc bērniem prātus. Es neredzu, kā bērniem var izskaidrot to, ka homoseksuālisms ir normāla, dabiska parādība.
DDD: Protams, nevar! Mēsls ir mēsls – nevar mācīt, ka to var, piemēram, ēst konfektes vietā.
I.P.: Ja homoseksuālisms ir slimība, vai kaut kāda ģenētiska iedzimtība, tad to arī tā var paskaidrot. Bet kāpēc tas būtu slavējams? Kad šī pati Viņķeles kundze frakcijā virzīja likumu par viendzimuma partnerattiecībām, vairums no “Vienotības” teica, ka arī viņiem tas bijis pārsteigums – kāpēc tagad tas tā būtu vajadzīgs? Frakcijā to, protams, noraidīja.
“Vienotības” līderu liekulība
DDD: Man, kā cilvēkam no ārpuses skatoties, liekas, ka “Vienotība” atbalsta pederastus. Ja jūs tagad sakāt, ka tā nav vairākuma pārliecība, tad kāpēc uz āru to neredz? Ja es būtu “Vienotības” biedre, mani aizvainotu doma, ka mani kāds uzskata par pederastu aizstāvi.
Inga Priede: Partijas vadībai droši vien ir kaut kāds rāmis, kas neļauj brīvi izteikties. Man arī tika aizrādīts: “Tu esi amatpersona, tu nedrīksti tā runāt! Tad izveidojas situācija, ka, lai gan tu domā vienu, tev jāsaka pavisam kas cits.”
DDD: Tad jau ir vēl trakāk nekā padomju laikos!
I.P.: Kaut kādas paralēles jau savilkt var. Katrā iekārtā ir savi plusi un savas galējības!
DDD: Es domāju tieši tāpat kā jūs. Manuprāt, Eiropas Savienība nodara lielāku kaitējumu mūsu tautai, jo daudzi neapzinās gan ekonomiskos, gan morālos draudus. Padomju laikā cilvēki skaidri zināja, ka Latvija ir okupēta, bet šobrīd visi dzīvo ilūzijās par it kā atgūto brīvību…
I.P.: Jā, cilvēkiem liekas, ka ES tik daudz ir mums devusi, palīdzējusi, atbalstījusi ar visiem Eiropas struktūrfondu projektiem, bet neviens neiedomājas, cik daudz mums ir jādod atpakaļ.
DDD: Atgriežoties vēl pie “Vienotības”, kāds ir noskaņojums partijas iekšienē? Vai tiešām visi atbalsta uz āru demonstrēto liberastiju?
I.P.: Daudzi nav apmierināti ar to. Kad sāka runāt par partnerattiecību likumu, visi sāka protestēt. Ne jau es tā pēkšņi piesēdos pie datora un bez kāda iemesla uzrakstīju to, par ko tagad man brūk virsū. Nē! Tas bija protests pret iespējamo homoseksuāļu attiecību legalizāciju. Domāju, ka vairums “Vienotības” biedru un reģionālo nodaļu ir pret – gluži tāpat kā es.
DDD: Tā ir “Vienotības” iekšējā lieta, bet no ārpuses tas izskatās nelabi. Domāju, ja Rinkēvičs būtu pirms vēlēšanām pateicis, ka ir pederasts, rezultāti būtu pavisam citi. Paldies Dievam, ka latviešu sabiedrība joprojām to saprot!
I.P.: Jā! Bet, skatoties uz jauniešiem, esmu apbēdināta, ka tik daudzi “Vienotības” jaunieši man pārmeta par maniem uzskatiem. Tas nozīmē, ka arī viņi aizstāv homoseksuālismu kā normālu dzīvesveidu, un man patiešām kļuva baisi. Pareizas ir jūsu rūpes, jo – kā lai pasargā jaunatni, bērnus no homoseksuālisma propagandas?
DDD: Skolās tagad vairs nedrīkst stāstīt patiesību un ģimenēs arī ļoti reti par to runā…
I.P.: Bērni jau nerespektē tik ļoti vecāku viedokli, vairāk varbūt skolotāju, sociālo pedagogu vai psihologa viedokli. Un tagad, ja tādiem, tīņu vecumā, pateiksi, ka tas ir slikti, viņi atbildēs – muļķības, tas ir kaut kas labs.
DDD: Varbūt situācija mainītos, ja lietas beidzot sauktu īstajos vārdos, lai nevienam nepaliktu ilūzijas par to, ko patiesībā dara pederasti?
I.P.: Tāpat visas HIV problēmas, transmisīvās slimības – tās jau arī nāk no viņu pašu dzīvesveida. Palasīju “Mozaīkas” mājas lapu – viņi paši uzskata, ka viņi ir HIV riska grupa. Ja viņi mani ir iesūdzējuši par kaut kādiem tur “kara noziegumiem un nacismu”, tad varbūt pēc tā visa tikpat labi varu viņus sūdzēt tiesā par cieņas un goda aizskaršanu. Ar kādām tiesībām mani tagad drīkst diskreditēt, pieprasīt, lai tieku atlaista no darba? Vai tas ir normāli, ja zvana manai priekšniecībai un jautā, vai tā fašiste pie jums vēl strādā? Tā taču arī ir goda un cieņas aizskaršana – kā var mani saukt par fašisti?! Nevienā vārdā neesmu piesaukusi ne nacismu, ne fašismu!
DDD: Cilvēkiem ir vajadzīgs veselais saprāts, drosme, lai stātos pretim homoseksuāļu nežēlīgajai politikai.
I.P.: Jā, tik tiešām drosme – cilvēki ir iebaidīti. Man arī no partijas vadības zvanīja, teica: “Padomā, ko tu runā, tevi var atlaist no darba!” Protams, cilvēku lielākajai daļai darbs ir svarīgs, un, ja tevi kaut kādu pederastu dēļ atlaiž no darba, tas patiešām būtu muļķīgi – vai tas tad ir tā vērts?!
DDD: Bet, ja tāda ir situācija, un mēs klusēsim, tad pienāks brīdis, kad patiešām atlaidīs…
I.P.: Jā, homoseksuāļi jau, vairāk vai mazāk, Rīgā ir gandrīz visās iestādēs un daudzos medijos. Bet reģionos – droši vien uz pāris roku pirkstiem saskaitāmi, Kurzemē, domāju, pavisam maz. Ja arī Domē tur kāds tāds būtu, domāju, mēs to nezinātu un nenojaustu. Viņš, ja rastos tāda iespēja, pat neriskētu nevienu, kam nepatīk homoseksuāļu propaganda, atlaist no darba, lai nenodotu sevi, ka viņš ir tāds.
Lai vai kā – es vēlu cilvēkiem drosmi un spēku, jo dzīvojam grūtā laikā, ceru uz cilvēces veselo saprātu, būt vienotiem, aizstāvot tradicionālās, dabiskās ģimenes vērtības, un tautībai tik tiešām nav nozīmes!
DDD: Paldies par sarunu!