Saruna ar Aleksandru Kiršteinu – Rīgas domes deputātu, Saeimas deputāta kandidātu Rīgā no Nacionālās apvienības
Ir nepieciešams līgums par repatriāciju
DDD: Jau pagājuši vairāki mēneši, kopš sākās notikumi Ukrainā. Jūsuprāt, vai Latvija kā valsts ir izdarījusi nepieciešamos secinājumus?
Aleksandrs Kiršteins: Vienīgi to, ka ir jāstiprina mūsu bruņotie spēki, bet tam būtu jābūt skaidram arī bez notikumiem Krimā. Tomēr Ukrainas gadījums ir parādījis vienu: ne bilingvālā izglītība, ne visādas pretimnākšanas krievu valodai ne par santīmu nemaina imperiālistu domāšanas veidu. Vienā teikumā varētu pateikt: Latvija ir ignorējusi starptautiskās konvencijas, ka ir jāveic ārvalstnieku (bēgļu) asimilācija, nevis jālaipo ar bilingvālām izglītībām (naivi cerot, ka tad valstī būs miers).
DDD: Tātad principā, tas, ko visu laiku sludināja par kaut kādu integrācijas politiku, ir bijis blefs un pilnīgi bezjēdzīga naudas šķiešana?
A.K.: Es gribu teikt mazliet citādi. Es domāju, ka integrācijas politika iedarbojas uz ļoti mazu bijušo PSRS pilsoņu daļu. To var likt lietā tikai pret tiem cilvēkiem, kuri paši grib integrēties vai asimilēties. Tie ir cilvēki, kuri ieprecējušies latviešu ģimenēs, kuriem jau ir kaut kāda interese, kuri paši sevi uzskata par Rietumu kultūras sastāvdaļu. Bet tā ir ļoti neliela daļa.
Tomēr šeit ir palikuši arī vairāk nekā 430 000 cilvēku, kuri savulaik, 1991. gada referendumā, balsoja par Padomju Savienību, un viņi ir naidīgi noskaņoti. Turklāt Ukrainas notikumi pierāda, ka nekāda pretimnākšana absolūti neko nemaina. To rāda arī aptaujas, kas ir veiktas. Piemēram, tagad Latgalē lielākā daļa nelatviešu iedzīvotāju atbalsta Krievijas politiku Ukrainā. Tātad tukša naudas šķiešana integrācijā, es domāju, ir 70–80 procentos bijušo PSRS pilsoņu, kurus nevar ne asimilēt, ne integrēt. Vienīgā iespēja ir vienoties starpvalstu līgumos par brīvprātīgu repatriāciju uz viņu etnisko dzimteni
DDD: Tika pieņemta Deklarācija par Latvijas okupāciju, vēlāk arī uzdots Ministru kabinetam šo Deklarāciju īstenot, lai vienotos ar Krieviju…
A.K.: Jā, 2005. gadā ir pieņemta deklarācija “Par Latvijā īstenotā PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu” – abās ir teikts, ka ir jāsniedz starptautiskā palīdzība, valdībai ir jānoslēdz līgums par bijušo PSRS pilsoņu repatriēšanu. Tomēr neviena valdība neko līdz šim nav darījusi.
Krievijas nauda Latvijas politikā
Aleksandrs Kiršteins: Latvijā ir divu veidu uzņēmēju grupas, kas ietekmē politiku. Viena ir reālie uzņēmēji, kuri kaut ko jaunu izgudro, kā IT uzņēmumi vai pasaulei vajadzīgas produkcijas ražotāji kā “Latvijas Finiers”, kurš atver rūpnīcas un tirgo savus ražojumus Eiropas Savienībā; bet otra daļa grib “piesmērēties” Krievijas oligarhiskajam biznesam, lai dabūtu kaut kādu daļu no tranzīta. Tranzīts ir diezgan ievērojams – pagājušajā gadā legālais eksports uz Krieviju bija kādi 1,6 miljardi eiro.
Taču mēs aizmirstam, ka Krievijā oligarhi ir “valsts ierēdņi”, kuriem ir pietuvināta valdība, tiem uz laiku atļauj noformēt valsts īpašumu kā viņu personīgo. Un, kad oligarhs sastrīdas, pieņemsim, ar Putinu vai kādu citu, tad viņu atlaiž no darba, un viņa īpašumus konfiscē. Latvijā liela daļa uzņēmēju, kuri arī finansē politiskās partijas, zināmā mērā darbojas kā šo krievu oligarhu Latvijā algotie sadarbības partneri. Tas ir saprotams – loģistika, ostas, tranzīts; viņiem jau tās izejvielas ir jātirgo kaut kur uz Rietumiem… Vai tā būtu “Latvijas Gāze” vai “Itera”, vai hokeja komanda “Rīgas Dinamo”, kas tiek finansēta no Krievijas, vai kas cits… Liels procents partiju Latvijā ir atkarīgas no Krievijas naudas – skaidri un gaiši.
DDD: Var domāt, ka Nacionālā apvienība tomēr nesaņem naudu no Krievijas oligarhiem? Tomēr, izņemot jūs un Edvīnu Šnori, par okupācijas seku novēršanas jautājumiem nerunā – neprotestē, ka šeit ir piektā kolonna, tātad nepieļaujami liels skaits Latvijas nācijai naidīgu cilvēku. Nacionālās apvienības līmenī tiek klusēts par to, ka ir jāveicina viņu aizbraukšana, jāveic deokupācija, dekolonizācija.
A.K.: Politiskā partija ir piereģistrēta tikai nesen. Vēsturiski tā ir izveidojusies, var teikt, no trim daļām. No kādreizējās LNNK, tad Tēvzemei un Brīvībai un Visu Latvijai. Un tas bija iespējams tikai tāpēc, ka no Tēvzemei un Brīvībai tādi cilvēki kā Straume u.c. ir aizgājuši un pievienojušies vai nu Šleseram vai Saskaņas centram, kur viņi bijuši no paša sākuma. Līdz ar to ir jāpaiet kaut kādam laikam, lai izveidotos vienota vadības sistēma un stingra ideoloģija, ko vairāk savulaik pārstāvēja varbūt LNNK un vēlāk varbūt Visu Latvijai.
Bet, saplūstot dažādām politiskām kustībām, ir ļoti liels viedokļu spektrs – vieni liek uzsvaru vairāk uz saimnieciskiem darbības principiem, citi uz nacionālajiem principiem, citi grib būt korekti un cer, ka sadarbībā ar Vienotību varbūt vairāk varēs realizēt savus mērķus.
DDD: Tātad principā ir skaidrs, ka nacionāli noskaņotiem latviešiem, kuri ir nolēmuši doties uz Saeimas vēlēšanām, būtu jāšķiro un rūpīgi jāizvērtē deputātu kandidāti? Varētu ieteikt nebaidīties no deputātu kandidātiem, kas ir ar radikāliem, tātad pamatīgiem, nacionāliem uzskatiem, jo dzīve ir pierādījusi, ka ar līšanu neko nevar panākt, – vai jūs man piekrītat?
A.K.: Atšķirību starp vārdiem un darbiem parādīja Saeimas balsojums par uzturēšanās atļaujām. Redzam, ka Vienotība, kura arī izveidojās, saplūstot trim partijām, ieskaitot Kristovska “ļoti nacionālos”, nobalsoja par uzturēšanās atļauju tirdzniecību. Nav izpratnes par to, cik svarīgi šajā gadījumā ir ievērot samērojamību starp ātras peļņas iegūšanas iespēju un principu, ka Latviju nedrīkst pārsātināt ar svešas, Bizantiskas civilizācijas un kultūras cilvēkiem, kuriem ir pavisam cita uztvere, kas atšķiras no gadsimtiem Livonijā dzīvojošo cilvēku kultūras mantojuma.
Ar uzturēšanās atļauju tirgošanu tagad tiek palielināts pilnīgi svešu mentalitāšu cilvēku skaits Latvijā, un radītas tās pašas problēmas, kādas ir izveidojušās vecās Eiropas Savienības valstīs. Leons Taivāns ir labi pateicis, ka atšķirīgas civilizācijas cilvēku ievešana valstī rada tikai jaunas problēmas, un viņus absolūti nav iespējams nekādi ne integrēt, ne citādi iekļaut. Pēdējie 20 gadi Latvijā to ir pierādījuši.
DDD: Grūti noticēt, ka Latvijā politiķi ir tik apstulboti, ja nesaskata bezdibeni, uz kuru virza valsti un tautu. Kas ir par vainu?
A.K.: Grūti atbildēt. Jau vēsturiski. Pirmais – kāpēc netika atbalstīts LNNK priekšlikums par pagaidu uzturēšanās atļaujām? Otrais – kāpēc tika atļauts šeit palikt vairāk nekā 22 000 Krievijas militārspēku virsniekiem? Trešais – kāpēc tika atdota Abrene? Ja runā par saimnieciskajiem jautājumiem – kāpēc Godmaņa vadībā valsts sedza privātas bankas kredītu un veica dažādus maksājumus (ap 2 miljardiem eiro) – runāju par “Parex banku”?
Manuprāt, zināmu atbildi varētu sniegt grāmata “Dzelzgriezēji”, kas apraksta latviešu inteliģences sadarbību ar VDK. Daudzi latviešu kultūras darbinieki, kas ir bijuši politikā, vēl joprojām nespēj atbildēt, kāpēc viņi ir sadarbojušies ar Valsts Drošības komiteju.
DDD: Te droši vien ir arī atbilde, kāpēc arī čekas maisi vēl joprojām nav atvērti, vai ne tā?
Ko slēpj Vaira Vīķe-Freiberga?
Aleksandrs Kiršteins: Manuprāt, ir vēl kāda cita lieta. Nesapratu, kāpēc Vaira Vīķe-Freiberga atteicās parakstīt likumu par šo VDK aģentu sarakstu publicēšanu? Izrādās, ka tur ir vairāk nekā 60 000 ziņojumu, kas ir saglabājušies ar parakstiem, kurus var pārbaudīt, vai viņi ir reāli ziņotāji. Tie ir tieši 1970.–1980. gadu ziņotāji…
Tagad ir pieņemts lēmums, ka līdz 2017. gadam speciālai komisijai ir jāpārbauda, jāizvērtē katra atbildība. Bet trijos gados speciālā komisija taču nevar pārbaudīt 60 000 ziņojumu un noteikt katra atbildības pakāpi! Un to, lūk, izdarīja Vaira Vīķe-Freiberga. Kādēļ? Starp citu, tam vēl ir vajadzīgs arī liels finansējums, kas nav vēl piešķirts.
DDD: VDK aģentu ziņojumi ir vērtīgāka informācija par pašu sarakstu, vai ne tā?
A.K.: Protams, ziņojumam ir daudz lielāka nozīme nekā sarakstam, jo var redzēt, kurš ir tikai sarakstā, bet kurš ir aktīvi darbojies, pienesot ziņas attiecīgās darbavietās, Rakstnieku savienībā vai Komponistu savienībā u.tml. – tātad kalpojis čekai kā vergs. Šo ziņojumu atklāšanās kādiem ir visbīstamākā, jo katru var pārbaudīt pēc atbildības pakāpes. Taču cilvēkiem tika iestāstīts – Vaira Vīķe-Freiberga teica, ka tur ir bijuši tikai cīnītāji ar diversantiem, kontrabandistiem dzelzceļā vai narkotiku tirgotājiem…
Tas, ka Gunārs Astra varēja nosēdēt 19,5 gadus dažādās nometnēs, Vairai Vīķei-Freibergai acīmredzot liekas normāli, bet aģentu vārdus nedrīkst publicēt, jo būšot psihiska trauma gan viņiem, gan viņu radiniekiem.
DDD: Bez čekas ziņotāju palīdzības viņš nebūtu apcietināts.
A.K.: Jā, bet Vaira Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka ziņotājiem taču ir bērni, kas cietīs no psihiskas traumas, uzzinot, ka viņu tēvs ir bijis ziņotājs… Ar šādiem “argumentiem” tika novērsta uzmanība. Faktiski tādējādi tika slēpta un slēgta pieeja tiem 60 000 ziņojumiem, kuros katra individuāla atbildība tiktu noteikta. No šiem ziņojumiem mēs redzētu, ka visticamāk ļoti daudzi Vairas Vīķes-Freibergas paziņas ir bijuši aktīvi ziņotāji, kurus viņa slēpa…
Biezpiena plācenīši vilkiem neder
DDD: Nesen Latvijas Radio 1.programmā tika diskutēts, ko katra partija darīs izglītības jomā. Viena saka – mums ir jādara viss, lai slēgtu valsts apmaksātās krievu skolas, bet, ja kāds grib privāti mācīties krieviski, lai tad tā dara. Taču tajā brīdī Miroslavs Mitrofanovs paziņo – ja jūs kaut ko tādu izdarīsit, tad jums te būs Ukraina! Neesmu dzirdējusi, ka Drošības policija nekavējoties piebrauktu pie Radio nama un paņemtu Mitrofanovu ciet par šādiem draudiem.
Aleksandrs Kiršteins: Jautājumu saprotu – atbilde ir ļoti vienkārša. Krimināllikumā ir teikts, ka sadarbība ar teroristiskām organizācijām – nu, tur var atrast jebkuru pantu, pēc kura visa šī Latvijas krievu savienība ne tikai tiktu slēgta, bet jau sēdētu cietumā. Konkrēti par to, ka viņi ir aizbraukuši uz Krimu un noslēguši sadarbības līgumu ar teroristiskām organizācijām. Pie mums, manuprāt, nav kārtīgas Drošības policijas. Tā visu laiku sazinās ar valdošo partiju, kas savukārt grib paturēt rezervē Saskaņas centru, ar kuru pēc vēlēšanām varbūt vajadzēs sadarboties – un rezultātā neviens neko nedara. Ja grib, tad var atrast advokātu, kurš teiks, ka tāda Luhanskas vai Doņeckas Republika vispirms ir jāatzīst par teroristisku organizāciju, tad ir jāpierāda…
DDD: Bet mēs jau līdz tam pat neesam tikuši – nav pat ierosināts kriminālprocess. tikmēr viņš uzstājās Radio, TV…
A.K.: Vienu klaunu – Benesu Aijo – bija apcietinājuši par nelegālu iebraukšanu Ukrainā. Bet mēs līdz šim brīdim neko viņam nevaram izdarīt. Viņš tāpat kā Lindermans, kurš, manā vērtējumā, ir vistīrākais terorists, kas draudēja ar granātu pie Pētera baznīcas, skraida apkārt. Arī par izteiktajiem draudiem Lindermanu, manuprāt, varēja iesēdināt. Bet viņu izprasīja no Maskavas un attaisnoja. Tas pierāda, ka Latvijā nekad nav bijusi nacionālām interesēm atbilstoša valdība un attiecīgas spēka struktūras – Iekšlietu ministrija un Drošības dienests.
DDD: Pavisam nesen jūs bijāt iekļuvis kādas šauras žurnālistu, pētnieku grupas (Streips, Kažoka, Bojārs..) veidotā “antitopā” – esat vissliktākais deputāta kandidāts, jo jūsu uzskati ir pārāk nacionāli. Jums tika arī jautāts – kāpēc neturpināt darbu Rīgas domē, bet kandidējat Saeimā? Vai, esot Saeimā, ir iespējams kaut ko mainīt?
A.K.: Par žurnālistu “antitopu” neizteikšos. Uzskatu, ka Saeimai būtu jāatlaiž Rīgas dome – gan par finansiālajiem pārkāpumiem, gan par to, ka sadarbojas ar partiju, kura atbalsta svešas valsts teritorijas aneksiju, gan par visu pārējo. Formāli ar to pietiek. Bet to var izdarīt tikai Saeima. Krima paradīja, ka šis viss, ko saucam par integrāciju, ir blefs – vilkus nevar atradināt neplosīt aitas, mācot dejot polonēzi vai barojot ar biezpiena plācenīšiem.
Postpadomju psihiskas traumas sindroms
DDD: Šķiet, ir labi, ka esam NATO. Tomēr NATO nepalīdzēs gadījumā, ja šeit dzīvojošie, mūs nīstošie krievvalodīgie kolonisti piepeši sagribēs par kaut ko nobalsot…
Aleksandrs Kiršteins: Ja salīdzina pirmskara panākumus, kad Latvija kļuva par lielisku automobiļu, lidmašīnu, foto un radio tehnikas ražotāju, mēs pašlaik neesam nekas cits kā Skandināvu banku poligons, kā saka Kembridžas ekonomikas profesors Čangs. Diemžēl tam ir jāpiekrīt. Latvija nav realizējusi koloniālisma seku novēršanu, un lielais skaits sveštautiešu traucē latviešu nācijas pilnvērtīgai attīstībai. Ir komiski, ka banku privatizācijā nav pielaists neviens vietējais. Premjerministre Straujuma to uzsvēra kā pozitīvu faktu. Banka tiek iztirgota svešajiem, un tas esot labi.
DDD: Principā kārtējo reizi tiek atdots nacionālais kapitāls.
A.K.: Jā, tas parāda gan attieksmi, gan domāšanas veidu – postpadomju psihiskas traumas izraisīts sindroms.
DDD: …un šobrīd vēlētājiem ir jāizvēlas – starp nacionālu valsti ar pašcieņu, vai arī izgāztuvi, kur izmēģina laimi katrs, kam nav slinkums.
A.K.: Kārlim Ulmanim pārmet, ka viņš ir atdevis Latviju, bet nepasaka galveno, ko viņš ir izdarījis – viņš atpirka uzņēmumus no ārzemju “investoriem” un pierādīja, ka maza valsts var akumulēt milzīgus līdzekļus vietējām investīcijām. Uzbūvēja Ķeguma spēkstaciju par izlaistām valsts obligācijām. Latvijā (mūsu bankās) ir noguldīti 12 miljardi eiro, bet mēs visu laiku gaidām mistiskus ārzemju investorus tā vietā, lai valsts kopā ar uzņēmējiem attīstītu Latvijai specifiskas, uz vietējām izejvielām balstītas ražotnes. Zemojamies, gaidot visādus mistiskus ārzemniekus ar visādiem noteikumiem. Tirgojam uzturēšanās atļaujas – pēdējais, ko varētu iedomāties.
DDD: Principā varētu teikt, ka tie, kuri šobrīd lepojas, ka ir nacionālisti un nacionāli domājoši, īstenībā ir soli priekšā visiem, kuri to nosoda.
A.K.: Protams. Citādi valda postpadomju psiholoģiskais sindroms un iepotētā doma, ka viss labais var nākt tikai no Austrumiem vai Rietumiem…
DDD: …bet ne no pašiem?
A.K.: Jā. Lai gan Latvija pirms kara darba ražīgumā uz vienu strādājošo rūpniecībā apsteidza gan Itāliju, gan Somiju. Tā ir šī atšķirība, un to Ulmanim nepiedod. Viņš atpirka bankas, veidoja rūpniecības, tirdzniecības un enerģētikas uzņēmumus, pierādot, ka visu var attīstīt paši latvieši. Bet tagad bankām noteikti esot jābūt ārzemnieku rokās?
DDD: Tikai ne savējās?
A.K.: Jā, tikai ne latviešu…
Ir jātiek galā ar koloniālisma mantojumu!
DDD: Mūsu saruna apliecina to, cik nožēlojamā, pat bīstamā stāvoklī ir nonākusi mūsu valsts. Ja jūs tiksit ievēlēts Saeimā, kādi būs jūsu pirmie darbi? Vai neaizmirsīsit par Saeimas deklarācijā par Latvijas okupāciju ierakstīto prasību ieviešanu dzīvē?
Aleksandrs Kiršteins: Pirmais un galvenais uzdevums – ir jātiek galā ar koloniālisma atstāto mantojumu! Latvijā nav divkopienu sabiedrības, bet ir 800 gados Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, Baltijas guberņās, ar to īpašo statusu, un neatkarīgajā Latvijas valstī izveidojusies latviešu tauta un ap to aplipušas svešas civilizācijas etniskas druskas ar atšķirīgu kultūru un izpratni par vērtībām. Ievērojot Ukrainas bēdīgo mācību, vairs nekādu privilēģiju hana Batija dibinātās Maskavijas mantiniekiem, kuri lielā skaitā apsēduši kādreizējo Livonijas kultūrtelpu!
Intervēja Līga Muzikante