Vai Osvaldam Miglam ir spriesta taisna tiesa?

Laikraksta “DDD” redakcija ir saņēmusi vēstuli no Valeoloģijas fonda. Tajā tiek lūgts vērst sabiedrības uzmanību uz krimināllietu, kurā par slepkavību ticis notiesāts viņu kolēģis Osvalds Migla. Lai mēģinātu noskaidrot patiesību, nolēmām pilnībā publicēt šo vēstuli un lūdzām arī O. Miglas advokāta Saulveža Vārpiņa skaidrojumu, kuru jūs varat lasīt šajā numurā.

 

 

Valeoloģijas fonda iesniegums

Laikrakstam “DDD”

 

Valeoloģijas fonda darbinieki raksta Jums un lūdz palīdzību šādā jautājumā: divus gadus mēs nezinājām, kur palicis mūsu kolēģis Osvalds Migla. Domājām, ka vienkārši kaut kur aizbraucis un nevar piedalīties fonda darbībā. Trešajā gadā uzzinājām, ka viņš sēž Centrālcietumā. Sākām interesēties, par ko, jo bijām pārsteigti, kā šis erudītais, inteliģentais, ārkārtīgi godīgais cilvēks varēja nokļūt cietumā? Viņš negribēja apgrūtināt mūs ar savām problēmām un šo traģēdiju no mums slēpa. Osvalds bija pieradis vienmēr dzīvē tikt pats ar sevi galā, tēvs bija miris, māte viņu ielika internātskolā. Nekad ne no viena viņš dzīvē palīdzību nebija saņēmis. Vairāk nekā 10 gadus mēs sadarbojāmies ar Osvaldu Pasaules reliģiju un spēka vietu pētniecībā un ekspedīcijās, kuras viņš arī periodiski finansēja. Zinot to visu, mēs bijām pārsteigti un nesaprašanā, kā viņš varēja nokļūt cietumā.

Mēs jau gandrīz gadu pētām šo lietu un savukārt bijām pārsteigti par netaisnīgo tiesas spriedumu un par faktu. Nekad nebijām saskārušies ar šādām lietām un domājām, ka Latvijas tiesa ir taisnīga, bet apgabaltiesas spriedums bija kliedzoši netaisns, un cerējām, ka Augstākā tiesa (otrā instance) spriedīs taisnu tiesu, bet tā bija tikpat netaisna un noraidīja visus advokāta Saulveža Vārpiņa iebildumus un ieteikumus, vienkārši ignorēja advokātu.

Osvaldam tiek piedēvēts: 1. Tīša slepkavība; 2. slepkavība vainu pastiprinošos apstākļos; ieroču glabāšana; 4. ķīlnieka sagrābšana. Neviens no šiem punktiem neatbilst patiesībai. Tiesas materiālus un internetā lasot par šo procesu, sabiedrība tiek maldināta ar safabricētu informāciju, it kā Osvalds ir dzēris ar saviem draugiem Daugavmalā, ar vienu no viņiem sastrīdējies un nošāvis. Lietas materiālu devām izlasīt arī vācu advokātam, kuru saucām palīgā, un viņš ļoti brīnījās, ka šī notikuma apstākļi neatspoguļojas tiesu materiālos.

Lūk, kādi bija patiesie apstākļi. Osvalds Migla dzīvoja Doles salā, Bērzlapu mājās, privātīpašumā, kur mājas teritorija sniedzās līdz Daugavai. Pēc HES būvniecības Doles salā nav daudz vietu, kur makšķernieki var piekļūt Daugavai. Osvalds bija izbūvējis ceļu cauri savas mājas teritorijai līdz Daugavai un molu, un peldvietu, un nevienam makšķerniekam netika liegta pieeja šim molam un laiva. Visbiežāk šo laivu izmantoja kāds Vladimirs. Viņš zināja, ka Oskaram nav tēva, ka māte ir vienkārša sieviete, un izdomāja, ka jāmēģina par lētu naudu no šiem cilvēkiem izmānīt māju, lai to pārdotu trīsreiz dārgāk. Osvalds domāja, ka tas ir joks. Bet tas nebija nekāds joks.

Kādu dienu Vladimirs atbrauca ar trim iepriekš krimināli sodītiem jauniešiem un palūdza laivu. Osvalds domāja, ka viņi makšķerēs, bet tie bija malu zvejnieki, kuri salika tīklus 0,5 km garumā. Kamēr viņi gaidīja savu lomu, krastā pārdzērās. Tiesa spriedumā atzina, ka Osvalds Migla nav dzēris (viņš nesadzēra ar viņiem) un ir pilnīgi skaidrā saprātā. Osvalds Migla bija arī Vides aizsardzības kluba biedrs un atklāja malu zvejniecību vietā un laikā, bet viens no šīs sodītās grupas, Šupovs, nāca Osvaldam Miglām virsū un prasīja pārdot māju, un piedraudēja, ja nepārdos, tad dzīvs nepaliks. Uz Osvalda aizrādījumu pārtraukt pretlikumīgo zivju nozveju un pamest viņa privātīpašumu, šī grupa uzbruka īpašuma saimniekam, iesitot un sagrābjot par savu ķīlnieku, draudot ar līdzi paņemtu ieroci. Viņi sāka par Osvaldu ņirgāties un viņu terorizēt, atņēma automašīnas atslēgas, un, mēģinot izspiest naudu un privātīpašumu, ņirgājās vairākas stundas. Osvalds ieroci atņēma un bailēs par savu dzīvību nošāva vienu no grupas dalībniekiem.

Šī kriminālā grupa pēkšņi pārvēršas par lieciniekiem, un tiesas materiālos neatspoguļojas, ka tā bija vienota grupa, bet atsevišķi liecinieki, kas baudījuši naksnīgo rudens dabu pie upes, un viņiem nezināmu iemeslu dēļ saimnieks uzbrucis un nošāvis vienu no šīs naksnīgās dabas baudītājiem. Kā tiesa var viņam pierakstīt vainu pastiprinošus apstākļus, ja Osvalds atrodas savās mājās, skaidrā prātā un nekad nav bijis krimināli sodīts?! Tiesa viņam par to piespriež 15 gadus ar mantas konfiskāciju un 20000 Ls. Šie grupas dalībnieki pat tiesas zālē turpināja no Osvalda izspiest naudu – 20000 Ls.

Nošautajam Šupovam organismā tika konstatētas 3,69 promiles alkohola. Osvalds Migla aizstāvējās un pat neatceras, kā viņu nošāva, jo bija afekta stāvoklī un nevar izstāstīt, kā nošāva. Pēc visiem apstākļiem ir konstatējams, ka tā bija pašaizsardzība afekta stāvoklī.

Mājas izspiešana turpinās vēl visus šos trīs gadus. Māte tiek tiranizēta, ir tikusi trīs reizes apzagta, un vēl joprojām viņu mēģina pierunāt, kamdēļ viņai to māju vajag. Arī mirušā tēvs liek priekšā pārdot māju, lai būtu nauda, ar ko palīdzēt dēlam cietumā. Un māte bija spiesta norakstīt māju radiniekiem, lai glābtos, un savai drošībai uzaicināja mājā dzīvot arī brāli.

Jautājumi:

  1. Vai šādu notikumu gaitu var raksturot kā tīšu slepkavību?
  2. Ja pie tevis mājā ienāk malu zvejnieki, agrāk sodīti bandīti un kļūst par lieciniekiem, vai varam saskatīt vainu pastiprinošus apstākļus? Vai Osvalds bija viņu mājā, vai uzaicināja viņus pie sevis? Nē, viņš atradās savā mājā.
  3. Nav pierādīta ieroču iegāde un glabāšana.
  4. Kā izpaudās ķīlnieku saņemšana, ja šie viesi bija tik pārdzērušies, ka krita no krēsla un izkrita no policijas mašīnas, un pēdējiem spēkiem savāca tīklus, noslēpa visas maluzvejniecības pēdas, nomazgājās un pārģērbās, un tikai tad izsauca policiju, kaut gan visiem bija mobilie telefoni un uzreiz no notikuma vietas varēja zvanīt policijai?

Tiesas materiālos šie apstākļi nav atspoguļoti. Jautājums – kādēļ? Tajā pašā laika periodā tiesāja grupveida slepkavas un laupītājus par tiešām tīšām un nežēlīgām slepkavībām vainu pastiprinošos apstākļos. Un otru grupu par tīšām slepkavībām, kur upuri tika sagriezti un salikti pa čemodāniem, un par to saņēma 8 gadus cietumā. Osvaldam Miglām tika piespriesti 12 gadi.

Šis gadījums ir tik klaji netaisnīgs, ka gribam pievērst sabiedrības uzmanību un palīdzēt spriest taisnu tiesu šim cilvēkam, kurš afekta stāvoklī aizsargāja savu dzīvību.

Mēs baidāmies dzīvot šādā valstī, kur esam tik neaizsargāti un kur neviens nav atbildīgs par šādiem netaisniem spriedumiem, bet vienkārši rotaļājas ar cilvēku likteņiem. Nav grūti iedomāties, ko Osvalds Migla ir pārdzīvojis savos 39 gados, sēdēdams “brīnišķīgajos” Centrālcietuma apstākļos. Vai tiešām mēs pieļausim, ka tiek izpostīta šī jaunieša dzīve?

Vēlamies pievērst sabiedrības uzmanību šai klajajai netaisnībai, jo varbūt tā var palīdzēt spriest taisnu tiesu.

 

Valeoloģijas fonda biedru un atbalstītāju vārdā

Ilze Jansone


« Atpakaļ