Andrejs Lucāns
Agronoms Burtniekos
Ar šādu iepriecinošu ziņu lasītājus informēja avīze “Kas jauns” (15.03.2013.). Vietējie deputāti vienbalsīgi esot nolēmuši ļaut Ķīnas pilsonim iegādāties piecus nekustamos īpašumus Mūrmuižas ciemā, ko var saprast pat kā novēlotu rīcību, jo, lūk, Ozolnieku novadā esot jau deklarējušies 155 ķīnieši. Beverīnas dome no pirmpirkuma tiesībām ir atteikusies finansiālu apsvērumu dēļ.
“Īpašuma pārdošanas cena ir uzlikta tik augsta, ka pašvaldība pēc tam tos nevarētu ne pārdot, ne lietderīgi izmantot, lai izdotā summa atmaksātos,” skaidro pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Ilona Plaude.
Iepriecinošu cerību uz Latvijas demogrāfiskās situācijas uzlabošanos, iespējams, pat demogrāfisko “sprādzienu”, t.sk. Beverīnas novadā, sniedz arī informācija, ka Latvija ķīniešiem esot gana vilinoša, jo šeit varot nopirkt dzīvokļus un ģimenes kuplumu neiegrožo Ķīnas viena bērna politika… Latvija ķīniešiem patīk vēsā klimata un tīrās vides dēļ. Te paveras perspektīva, izaugsmes iespējas un, veidojot ķīniešu ciematus, var nodrošināt ķīniešu mentalitātei piemērotu sadzīves un kultūrvidi. Šo globālistu realizētās brīvās kapitāla un cilvēku kustības inovatīvo procesu Latvijā nodrošina bijušā deputāta Aināra Šlesera iniciētās un Saeimas akceptētās izmaiņas Imigrācijas likumā.
Tik tālu viss ir likumīgi un caurskatāmi. Kas maksā, tas pasūta mūziku. Kam ir – tam tiek dots, kam nav – tam tiek ņemts? Arī Bībelē esot teikts, ka dzeltenā rase pārņemšot pasauli? Tādēļ notikumam Beverīnas novadā nebūtu jābūt pārsteigumam, vai, kā teiktu kāds bijušais aizsardzības ministrs, tas ir “nothing special”**.
Un tomēr manī kaut kas kremt. Pirmajā brīdī neapmierinātību gribas izgāzt uz Beverīnas novada pašvaldību. Taču reformators un novadu apvienotājs Edmunds Sprūdžs, iespējams, te saredzēs spēcīgu argumentu kārtējai novadu apvienošanas nepieciešamībai: būtu apvienojušies lielākā novadā – būtu nauda pirmpirkumam!
Bet, vai tas būtu atrisinājums? Notiekošais ir tikai sekas, bet cēloņi ir citur – Latvijas starpvalstu un ES līgumos iestrādātajā nevienlīdzīgajā ekonomiski tiesiskajā statusā un pašu antinacionālajā tautsaimnieciskajā, t.sk. agrārajā politikā. Galvenā kļūda ir iedomā, ka problēmas var atrisināt ar svešu naudu un svešu darbaspēku, ar nekontrolētu izaugsmes veicināšanu, t.i., peļņas palielināšanu uz citu iznīcināšanas rēķina, piemēram, noslēdzot starpvalstu brīvas kapitāla kustības līgumu bez atrunām, kas nodrošinātu zemes resursu – lauksaimniecībā izmantojamās zemes, mežu, purvu un dabīgo ūdeņu – saglabāšanu Latvijas valsts, pašvaldību un pilsoņu īpašumā; nacionālajām interesēm neadekvāti vienam īpašniekam palielinot zemes platību un lopu skaitu; mazajiem ražotājiem izvirzot nevajadzīgas, netaisnīgas un nerealizējamas prasības; par nelielu daudzumu vienādas kvalitātes produkcijas maksājot mazāk; nevienlīdzīgi sadalot Latvijas valsts un ES subsīdijas.
Par šo problēmu Banku augstskolas profesors ekonomists Ivars Brīvers raksta: “Izaugsme pati par sevi nav ne laba, ne slikta. Dabā lietas aug pašas par sevi, taču laikā prot apstāties izaugsmē. Jaunās ekonomikas paradigmas*** pamatā – šis pats princips: ekonomika gan mikro, gan makro līmenī aug, līdz sasniedz optimālo apjomu. Tad izaugsme apstājas, taču neapstājas attīstība. Galvenā vērība ir veltīta vides, turklāt ne tikai tādā nozīmē kā “daba”, saglabāšanai. Pasaulē ir nobriedušas pārmaiņas ekonomikas paradigmas maiņai. Jaunā ekonomikas paradigma balstās nevis uz uzņēmēju – inovatoru, vēl jo vairāk ne uz uzņēmēju – spekulantu, bet uz lietpratīgu saimnieku, kurš, pirmkārt, zina ko darīt, un, otrkārt, kā darīt, lai saglabātu nemainīgu un pietiekamu labklājības līmeni sev un saviem tuvākajiem, kur būtiska labklājības komponente ir vide – ekoloģiskā, etniskā, reliģiskā, kultūras, tiesiskā un sociālā izpratnē. Tiek veidota stingrā stāvokļa ekonomika. Ir privātīpašums uz mantiskā kapitāla, nav privātīpašuma uz finanšu kapitāla.”
Kaut nu Latvijas nākotnes mērķus noteicošie ieklausītos un neattaptos par vēlu!
* Ķīniešu apmetnes pie Rietumu lielpilsētām . – A.L.
** Nekas īpašs. – A.L.
*** Problēmu izvirzīšanas, formulēšanas un risināšanas modelis. – A.L.