Tibetā sakarst brīvības alkas

Viņa Svētība Dalailama un Jānis Mārtiņš Skuja

Viņa Svētība Dalailama un Jānis Mārtiņš Skuja

Intervija ar biedrības “Latvija Tibetai” valdes locekli un Rīgas domes deputātu Jāni Mārtiņu Skuju

 

“Atbrīvotāji” un viņu intereses

 

DDD: 9. maijā krievvalodīgie okupanti un kolonisti svin savu uzvaru – Latvijas otrreizējo okupāciju 1945. gadā. Paši sevi viņi sauc par “atbrīvotājiem”. Līdzīgi sevi sauc arī Ķīnas bruņotie spēki – 1950. gadā Ķīnas Tautas Atbrīvošanas Armija iebruka Tibetā un to “atbrīvoja”, tas ir, okupēja. Vai jūs kā Tibetas brīvības aizstāvis piekrītat, ka gan krievu, gan ķīniešu “atbrīvotāji” izceļas ar brutālām represijām?

Jānis Mārtiņš Skuja: Jā, un daudzi man pārmet, kāpēc es necīnos par latviešiem, bet iestājos par tibetiešiem. Es labi apzinos, kas un kā notiek Latvijā, bet, ja es iestājos par tibetiešiem, tas vēl nenozīmē, ka esmu aizmirsis latviešus. Diemžēl tibetiešu stāvoklis ir ļoti skumjš, tas nav uzlabojies, bet varbūt ir kļuvis pat vēl sliktāks, jo papildus citām represijām tagad tiek represēti arī iespējamie protestanti, kuri plāno pašsadedzināšanos. Nekas nav mainījies – skolās tibetiešu valoda tiek aizstāta ar ķīniešu (mandarīnu) valodu, par Dalailamas attēla glabāšanu ir gaidāma izrēķināšanās, utt., u.tjp.

DDD: Tātad Mao Dzeduna 1966. gadā sāktā “Kultūras revolūcija” turpinās arī 21. gadsimtā? Tibetai tā ir nesusi vairāk nekā miljonu bojāgājušo, izsūtīšanas, tempļu nopostīšanu un citu kultūras vērtību iznīcināšanu, tibetiešu rakstu valodas aizliegumus utt.

J.M.S.: Ne vien kultūras ziņā, bet arī ekoloģiski Tibeta tiek iznīcināta: pār upēm tiek būvēti ārkārtīgi lieli dambji. Būtībā ir gaidāma ekoloģiska katastrofa, jo tur mainās upju gultnes, applūst arvien jaunas teritorijas, no kurām tiek evakuēti un pārvietoti miljoniem cilvēku, zudībā iet kultūras pieminekļi. Savukārt tur, kur gadu tūkstošiem ir atradušās dabiskās upju gultnes, zeme paliek sausa un dzīvība iznīkst, jo upes tiek aizvirzītas uz citiem Ķīnas reģioniem. Tibetas upes aizšķērso ap 100 dambju, bet katrs ķīniešu celtais dambis nav tāds kā, piemēram, mūsu Pļaviņu HES…

DDD: Tur atrodas arī lielākais HES pasaulē – Triju aizu dambis, kas Tibetā ir uzcelts, lai aizšķērsotu 6300 km garo Jandzi upi, ir 2 kilometrus plats, 180 metrus augsts, 660 kilometrus garš…

J.M.S.: Cik gan milzīga ir teritorija, kas šādi tikusi appludināta, un cik grandiozu sausumu dambis var radīt, aizturot lielo ūdens masu! Iedomājieties šo mērogu, ja aizdambē trešo lielāko upi pasaulē! Bet milzīgi dambji aizšķērso arī Bramaputru un citas lielās upes, kas izplūst no Tibetas augstienēm, tagad tiek būvēts mega dambis uz Mekongas. Katastrofāla ir arī mežu izciršana Tibetā. Es nespēju palikt vienaldzīgs pret šo postu!

DDD: Labi, ar dambju palīdzību tiek ražota elektrība. Bet kas vēl ķīniešus interesē Tibetā?

J.M.S.: Tibeta atrodas kalnu grēdā un faktiski ir augstākā virsotne šajā vietā. Ķīnai tas ir stratēģisks punkts.

DDD: Vai militāri stratēģisks punkts?

J.M.S.: Protams. Tibeta robežojas ar Mjanmu, un šobrīd Ķīnas un Mjanmas valdībām ir izveidojusies cieša sadarbība, jo Ķīnai nav tiešas izejas uz Indijas okeānu, tāpēc ir vajadzīgs šis koridors. Pateicoties šai draudzībai, Indijas okeānu ķīnieši jau saukā par Ķīnas jūru, kur atrodas lielie Ķīnas bāzes kuģi. Skaidrs, ka tā ir militārā stratēģija, lai kontrolētu šo reģionu.

Protams, Ķīnu interesē arī dabas resursi Tibetā. Tibetieši, būdami nomadi, nav īpaši izrakņājuši savu zemīti krustu šķērsu un nav izpumpējuši visu, ko vien var izpumpēt. Tibetā ir lielas zelta, vara, kapara, cinka rūdas un citu derīgo izrakteņu krātuves.

Nozīmīgas ir arī manis jau pieminētās upes. Ja tu kontrolē reģiona 10 lielākās upes, tad tu vari diktēt noteikumus visam reģionam. Ja kādam kaut kas nepatīk, uzcelsim dambi, un Indijai nebūs ūdentiņš… Padomājiet arī par to, ka dzeramais ūdens tuvākos 20–30 gados, iespējams, kļūs zelta vērts. Kāpēc Tibetu sauc par trešo polu? Tur taču ir trešie lielākie ledāju krājumi pēc abiem poliem un lielākās dzeramā ūdens krātuves!

Lūk, saliekot šos motīvus kopā, Ķīnas intereses Tibetā, manuprāt, ir pavisam skaidras.

 

Tiesības tikai uz papīra

 

DDD: Tibeta ir okupēta, un Ķīna izmanto savu upuri bez žēlastības un saudzības. Kāda nozīme ir Dalailamam cīņā par Tibetas brīvību?

Jānis Mārtiņš Skuja: Viņa Svētība Dalailama ir tibetiešu garīgais, nevis politiskais līderis. Jāatzīst, ka vēsturiski Dalailamas ir bijuši politiskie līderi jeb valsts galvas, bet šobrīd trimdas valdība un trimdas parlaments ir izvēlējies – pastāv valdības vadītājs, premjerministrs, kurš, starp citu, šovasar viesosies arī Rīgā. Visa politiskā nasta ir novirzīta tur. Bet Dalailama ir garīgais līderis.

Dalailama nekad nav prasījis dalīt, sadalīt, atdalīt Ķīnu. Viņš iestājas par vienotu Ķīnu (kā Zatlers savulaik teica: mi za jeģinij Kitai!), bet Tibetai ir jābūt reāli autonomai, ar tiesībām, kuras ir ierakstītas Ķīnas Konstitūcijā.

DDD: Kā Dalailama redz šo reālo autonomiju Ķīnas sastāvā? Kāda tad tā ir pašlaik?

J.M.S.: Šobrīd autonomijas nav nekādas, tikai uz papīra ir rakstīts – “Autonomais reģions”. Ķīnas Konstitūcijā ir arī ierakstīts – brīvas tiesības uz reliģiju, brīvas tiesības uz valodu, kultūru un cilvēktiesības; šīs tiesības, protams, ir iekļautas visās pasaules valstu konstitūcijās, tikai, vai tās ievēro? Ko tās nozīmētu Tibetai? Pirmkārt, izglītību tibetiešu valodā.

DDD: Tātad Tibetā skolās mācības nenotiek tibetiešu valodā?

J.M.S.: Jā. Tāpat tur nav arī reliģijas brīvības. Kā jau teicu – nedod, Dievs, atrast pie kāda Dalailamas bildi… Turklāt tibetieši nevar dabūt arī darbu, jo masveidā tiek ievesti ķīnieši. Ķīnieši saka: mēs jums uzbūvēsim dzelzceļu, mēs jūs, tumsoņas, vedīsim gaišā nākotnē, dosim to un to. Bet visus šos darbus veic ķīnieši, tibetieši netiek pieņemti darbā. Tāpēc arī rodas tāds iespaids, ka tibetieši ir netīri bezdarbnieki…

DDD: Ķīnieši Tibetā tiek ievesti kā viesstrādnieki, tāpat kā Latvijā savairojās kolonisti?

J.M.S.: Tieši tā. Var saskatīt šādu analoģiju, tāpēc mani kaitina mūsu politiķu mīkstčaulīgā attieksme pret Tibetu.

DDD: Tā ir arī divkosība, jo Latvija taču ir spilgts piemērs, kā mainās vide un cik nopietnas problēmas rodas kolonistu ievešanas rezultātā.

J.M.S.: Divkosība, mīkstčaulība – gribētos izteikties arī rupjāk… Ķīna Tibetā ieved gan savu armiju, gan savus cilvēkus, jo tādējādi viņi kontrolē šo apgabalu. Tibetiešus viņi neuzskata par cilvēkiem. Tīši tiek radīts mīts, ka tibetieši ir slinki, nestrādā, ir netīri, neizglītoti un dzērāji. Bet, ja parastam tibetietim, kurš nav mūks, visu atņem, pat identitāti, tad kas viņam cits atliek? Vai nu lūgties, vai nodzerties…

 

Ķīna vēl negrib pat sarunas

 

DDD: Kāpēc Latvijas valdība baidās no Ķīnas?

Jānis Mārtiņš Skuja: Protams, Ķīnas varenība ir liela, tomēr lielākais ieroču tirgotājs pasaulē pagājušā gadā, manuprāt, bija Indija. Tātad Indija ir ļoti nopietna valsts, kuru mūsu valdība diemžēl neņem nopietni. Latvijā nav pat Indijas vēstniecības. Tikmēr Pabriks paziņoja, ka Ķīnu nedrīkst neņemt vērā kā lielu spēlētāju militārajā lomā – blakus mums ir Krievija, tāpēc rīkosim kopīgas militārās mācības ar Ķīnu. Bet kāpēc mums nav nekādas sadarbības ar Indiju? Indija ir kodolvalsts, un nav tā, ka Ķīnas priekšā tā būtu uz celīšiem.

DDD: Kāds Indijā ir noskaņojums Tibetas jautājumā?

J.M.S.: Pirmkārt, no 1959. gada Indija ir kļuvusi par Dalailamas mājvietu. Otrkārt, tā ir ne tikai Dalailamas, bet visu Tibetas trimdas valdības vadītāju mājvieta. Treškārt, indieši, būdami ķīniešu kaimiņi, protams, nejūtas īpaši droši un visticamāk Ķīnu uz speciāliem konfliktiem neizaicina. Bet, dodot patvērumu un izsakot savu viedokli, nenoliedzami, tiek atbalstīts Dalailama, viņa centieni. Tibetiešu bēgļu nometnes Indijā ir vislielākās pasaulē – turpat pāri robežai, kam nu sanāk aizmukt…

DDD: Tomēr, vai Dalailama pietiekami vēršas pie savas tautas, lai aicinātu uz cīņu par brīvību? Kādēļ viņš neiestājas par neatkarīgu Tibetu – Tibeta taču tika prettiesiski okupēta?

J.M.S.: Jā, Tibeta ir okupēta. Savulaik Tibetu kā valsti atzina gan Krievijas impērija, gan Lielbritānija, un bija pat noslēgti tirdzniecības līgumi starp šīm valstīm. Ilgā laikposmā Dalailama ir centies un runājis, prasījis un vērsies pie pasaules, iestājoties par Tibetas neatkarību. Tomēr, redzot, ka dialogs ar Ķīnu nenotiek vispār un visas pārrunas ir bijušas bez rezultātiem, redzot pasaules attieksmi, viņš ir sapratis, ka bezcerīgi ir gaidīt, lai Ķīna piekāptos. Viņš saprot, ka diemžēl Ķīna nekad, nekādos apstākļos neatteiksies un neatļaus Tibetai būt absolūti neatkarīgai valstij.

DDD: Bet, ja viņš ir garīgais līderis jeb tautas garīgais skolotājs, tad šāda nostāja – cerību trūkums cīņā pret netaisnību – ir klajā pretrunā ar visām patiesajām garīgajām mācībām. Budismā liela nozīme tiek veltīta cilvēka domām, tāpēc Dalailama, savās domās atteikdamies no neatkarīgas Tibetas un neaicinādams savu tautu tiekties uz šo ideālu, manuprāt, nepilda savu pienākumu. Budas Mācības pamatā taču ir bezbailība un vīrišķība. Pasaule mainās, šis ir brīdis, kad visām tautām ir jāgatavojas cīņai pret netaisnību, jo strauji tuvojas Maitreijas Laikmets, par kuru liecināja Buda. Tomēr Dalailama par to nerunā.

J.M.S.: Vispirms ir jādabū partneri uz sarunu, jāpanāk vienu solīti pretī, lai Dalailamam nepārmestu, ka viņš ir tikai un vienīgi bez kompromisa, ieņem tikai vienu līniju un nav gatavs pat uz dialogu.

DDD: Manuprāt, kompromiss tomēr neatbilst budismam…

J.M.S.: Bet, ja ir šis mazais solītis, var notikt sarunas. Mēs pat nezinām, ko šīs sarunas varētu sniegt, jo līdz šim tās pat nav bijušas. Varbūt sarunu rezultātā puses saprot – neatkarīgai Tibetai nav ne vainas!

Tomēr es esmu pārliecināts, ka visi tibetieši, tāpat arī Dalailama, savās mantrās, savās lūgsnās domā par brīvu Tibetu. Vēl būtu jājautā, kas ir brīvība? Garīgs cilvēks, kurš ir ieslodzīts būrī, var būt brīvs. Tibetas gadījumā uzsvars ir jāliek uz brīvību tibetiešu valodas, kultūras, reliģijas jautājumos, jo šīs vērtības neizdzēšami zūd no Zemes virsmas. Tāpēc tibetieši uzskata: lai ir Ķīnas bāzes, lai ir Ķīnas ietekme, bet ļaujiet vismaz mums pašnoteikties valodas, kultūras, reliģijas ziņā, lai mūsu tauta spētu pastāvēt, nevis uzskatāt mūs par otrās šķiras, netīriem, neizglītotiem suņiem!

DDD: Man gan gribētos piebilst, ka cilvēks, kurš ir vardarbīgi ieslodzīts būrī, tikai tad būs garīgs un savā garā brīvs, ja nezaudēs savu pašcieņu un vīrišķību, meklējot iespēju, kā izkļūt no būra. Es nesaprotu, kāpēc Dalailama nesauc savu tautu uz cīņu? Kurš cits, ja ne pati tauta, vienojoties ap brīvības ideālu, spēj atjaunot savas tiesības? Tieši uz aktīvu ikdienas cīņu aicina Budas novēlētā jaunā pakāpe – Maitreijas Mācība.

J.M.S.: Es neesmu prakt