Ceru, ka ziemīgais laiks aiz loga neko nemaina – joprojām nemainīgi karstas ir jūsu sirdis, un tas ir labi.
Izlasīju jūsu laikrakstu. Protams, brīnišķīga bija intervija ar kolēģi Elitu Veidemani. Šī žurnāliste no sākta gala ir bijusi ar asu prātu un ļoti tieša. Rakstu tāpēc, ka gribu šo interviju papildināt ar mazu komentāru.
Vietā, kur runājat par Jāņu svinēšanu 11. novembra krastmalā, Elita teic, ka gan jau tur arī sāks skanēt krievu dziesmas. Kā smejies – būs pieprasījums, būs arī piedāvājums.
Tad nu es varu jums paziņot, ka pirms pāris vasarām Jāņos 11. novembra krastmalā jau skanēja krievu dziesmas. Dailes teātra aktieri, tak’ jau LATVIEŠI, stilizētos jūrnieku tērpos ar sajūsmu dziedāja latviski pārceltu krievu dziesmu, kur piedziedājums, ja nemaldos, bija: “Kapteini, kapteini, pasmaidi…” (“Kapitan, kapitan ulibnjites…”).
Vai latviešiem trūkst dziesmu? Arī Jāņu dziesmu? Vai Krišjāņa Barona veikums neko tautai vairs nenozīmē? Kas notiek ar latviešiem? Nevienam (vismaz es tā domāju) nevajag, lai latviešu nacionālo svētku repertuāru, gluži kā padomjlaika Dziesmusvētkos, papildinātu ar krievu ziņģēm. Bet varbūt, ka kādam latvietim tas tomēr ir vajadzīgs?…
Sirsnībā,
Ingrīda Stroda
Žurnāliste