18. martā plkst. 13.00 Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija (Rīgā, Abrenes ielā 3, 148. kab.) atklātā tiesas sēdē apelācijas kārtībā skatīs krimināllietu, kas ierosināta pret krievvalodīgās avīzes “ČAS” žurnālistu un izdevniecības nama “PETIT” prezidenta padomnieku Anatoliju Kameņevu par neslavas celšanu Aivaram Gardam masu saziņas līdzeklī. Krimināllietas ietvaros Aivars Garda no apsūdzētā prasa piedzīt 100 000 latu lielu kompensāciju par nodarīto morālo kaitējumu.
Mūsu lasītāji atceras, ka Krimināllieta tika ierosināta jau 2009.gada 9.aprīlī par Anatolija Kameņeva rakstīto avīzes “ČAS” 2009.gada 29.janvāra numura publikācijā “Неонацист Гарда подал голос” (latviski: “Neonacists Garda ierunājās”). A.Kameņevs šo gara darbu radīja pēc tam, kad “ČAS” redakcija bija saņēmusi LNF izdoto kalendāru 2009. gadam ar Steidzītes Freibergas draudzīgu piezīmi “Kāda laime – atgriezties dzimtenē! Laimīgu ceļu!”. A.Kameņeva raksts cēla neslavu ne vien Aivaram Gardam, bet apvaino ikvienu latvieti, kurš iestājas par Latvijas okupācijas seku novēršanu – par deokupāciju un dekolonizāciju. Tā autors “sadod” arī tiesām, kā arī tā laika tieslietu ministram Gaidim Bērziņam, kurš savu karjeru veidojot uz rasistiskām iniciatīvām…
Sākumā apsūdzētais Anatolijs Kameņevs mēģināja izvairīties no tiesāšanas, uzstājot, ka viņš laikus neesot saņēmis apsūdzību, kas tika nosūtīta uz viņa darbavietu uzreiz pēc krimināllietas ierosināšanas. Taču Augstākās tiesas Senāts nolēma, ka šī atrunāšanās nav pamats, lai krimināllietu neskatītu pēc būtības. Tomēr acīmredzot ne visiem tiesnešiem Latvijā ir tik skaidra galva un godīga attieksme, un 2012.gada 26.novembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Janēviča nosprieda, ka Anatolijs Kameņevs tomēr neesot vainīgs.
Tiesneses Janēvičas spriedums satur aizskarošu un amorālu motivāciju, tāpēc cietušais un apsūdzības uzturētājs Aivars Garda iesniedza apelācijas sūdzību, kas tiks izskatīta š.g. 18.martā. Uz atklāto tiesas sēdi tiek aicināts ikviens cilvēks, kurš ir sašutis par to, ka okupantu žurnālists mūsu valstī nesodīti drīkst saukāt par neonacistiem latviešus, kuri aizstāv savu tautu un valsti, iestājoties par okupācijas seku novēršanu.
Publicējam saīsinātu Aivara Gardas apelācijas sūdzību par tiesneses Janēvičas spriedumu.
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai
Aivara Gardas apelācijas sūdzība
krimināllietā ar apsūdzēto Anatoliju Kameņevu
26.11.2012. Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa pasludināja spriedumu lietā, nospriežot Anatoliju Kameņevu pēc Krimināllikuma 158.panta (likuma redakcijā līdz 2009.gada 23. decembrim) attaisnot noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Atstāt bez izskatīšanas cietušā Aivara Gardas morālā kaitējuma kompensāciju, izskaidrojot tiesības celt prasību Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. [..]
Uzskatu, ka Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas spriedums ir nepamatots un atceļams pilnībā.
[..]
Sprieduma motīvu daļā norādīts “(..) tiesas sēdē netika konstatēta ne inkriminētā noziedzīgā nodarījuma objektīvā un subjektīvā puse, līdz ar to A.Kameņeva rīcībā nav konstatējams Krimināllikuma 158.pantā paredzētais noziedzīgā nodarījuma sastāvs, un viņš ir attaisnojams viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.”
Apsūdzība uzskata, ka Anatolija Kameņeva nodarījuma objektīvās un subjektīvā puses atbilstība Krimināllikuma 158.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvam norādīta 2009.gada 3.aprīļa sūdzībā, uzturēta tiesas sēdē, pamatota un pierādīta ar dokumentiem, cietušā liecību, atsaucēm uz tiesību aktiem un judikatūru.
[..]
Spriedumā tiesa nav atsaukusies uz kādiem citiem pierādījumiem, kas apgāztu manis iesniegtos pierādījumus un paskaidrojumus par jēdziena “neonacists” patieso nozīmi. Nav iespējams paust patiesu informāciju par mani kā par neonacistu, ja es tāds neesmu un nekad šādu ideoloģiju neesmu sludinājis, un Lietā nav pierādījumu par pretējo.
[..]
Spriedumā konstatēto, ka Anatolija Kameņeva sastādītajā publikācijā sniegtā informācija esot tikai viedoklis (nevis neslavas celšana), tiesa ir motivējusi ar pieņēmumu un tālāku secinājumu virkni, kuri, pretēji KPL 512.panta 2.daļas prasībām, nav pamatoti ar pierādījumiem lietā.
Konkrēti, Spriedumā sajauktas mazsvarīgas lietas, dažādu personu izdarīti uzraksti uz kalendāriem, taču secinājumi, kas no tā Spriedumā izdarīti, rāda, ka tas novedis pie lietas nepareizas izspriešanas.
[..]
Tiesa, saskaņā ar Spriedumu, pievienojoties apsūdzētajam A.Kameņevam un viņa aizstāvja viedoklim, norādījusi tam pamatu: “Analizējot kalendāra drukāto un ar roku rakstītos tekstus, ir pamats to visu kopumā novērtēt kā neonacismu.”
Ierakstot šādu apgalvojumu Spriedumā, Tiesa nav norādījusi nevienu pierādījumu, kas to pamatotu, kā arī metodoloģiju, kā tikusi veikta šāda “analīze”. Būtībā Tiesa sevi ir patvaļīgi nolikusi “eksperta” lomā un piedēvējusi man, cietušajam, saistību ar starptautiskiem noziegumiem. Šāds ieraksts Spriedumā mani aizskar un atkārtoti ceļ man neslavu.
[..]
Spriedumā nav vērtēts, vai apsūdzētā Anatolija Kameņeva sastādītajā publikācijā nepatiesās ziņas, attiecinot uz mani, Aivaru Gardu, terminu “neonacists”, ir personu apkaunojošas. Spriedumā šāda vērtējuma nav. Es, Aivars Garda, kategoriski noraidu sakarā ar apsūdzētajam Anatolijam Kameņevam attaisnojošu Spriedumu iespējamas spekulācijas, ka šādas ziņas nebūtu personu apkaunojošas, tātad tās it kā būtu personu pagodinošas. Šādas ziņas mani, Aivaru Gardu, apkauno un apmelo.
[..]
Tiesas izmeklēšanai netika pakļauts tiesiski izdota izdevuma, laikraksta “DDD” pielikuma – kalendāra “2009 – Latvijas dekolonizācijas astotais gads” – saturs. Tiesas izmeklēšanai netika pakļauti mani, Aivara Gardas, politiskie, sabiedriskie vai citi uzskati un darbība. Motivēti uzskatu, ka šādi jautājumi neietilpst konkrētās lietas apjomā un ietvaros.
Atkārtoti citēju Sprieduma 7.lpp., izceļot tekstu: “Faktiski kalendārā ir pausta Latvijas Nacionālās frontes un cietušā, kā biedrības priekšsēdētāja, ideoloģija. Analizējot kalendāra drukāto un ar roku rakstītos tekstus, ir pamats to visu kopumā novērtēt kā neonacismu. Tiesa pievienojas apsūdzētajam un viņa aizstāvja viedoklim, ka katram ir savs viedoklis par dažādu terminu izpratni, kas ir atkarīgs no cilvēka izglītības, audzināšanas, sabiedriskā viedokļa ietekmes, dzīves pieredzes un citiem kritērijiem.”
Spriedumā iekļaujot kalendāra saturu un manu, cietušā Aivara Gardas, politisko vai citu uzskatu vērtējumu kā notikušu faktu, Spriedumā bez atkāpēm savietojot “(..) to visu kopumā novērtēt kā neonacismu. Tiesa pievienojas apsūdzētajam un viņa aizstāvja viedoklim (..)” tiesa ir izgājusi ārpus lietas apjoma un ietvariem.
Tiesa, taisot spriedumu, ir pievienojusies apsūdzētā un viņa aizstāvja viedoklim, ka attiecināt uz mani, Aivaru Gardu, terminu “neonacists” nav kriminālsodāma neslavas celšana.
Atstājot nesodītu Spriedumā aprakstīto apsūdzētā Anatolija Kameņeva nodarījumu, tiesa ar likumā noteiktu sprieduma spēku attiecina uz mani, Aivaru Gardu, terminu “neonacists”.
Šāds spriedums nedrīkst stāties likumīgā spēkā, tas ir atceļams un pārskatāms. Tas satur ziņas, kas, kā jau norādīts iepriekš, ceļ man atkārtoti neslavu un aizskar manu godu un cieņu – un šīs, manuprāt, nosodāmās darbības šoreiz ir veikusi Tiesa.
Neiebilstu, ka valsts amatpersonām, kuras ietilpst tiesas sastāvā, var būt savi uzskati, arī ja tie man vai citiem nešķiet pieņemami. Tomēr, saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 4.pantu, visas personas ir vienlīdzīgas likuma un tiesas priekšā, tām ir vienādas tiesības uz likuma aizsardzību. Tiesu spriež tiesa neatkarīgi no personas izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, izglītības, valodas, attieksmes pret reliģiju, nodarbošanās veida un rakstura, dzīvesvietas, politiskajiem vai citiem uzskatiem. Saskaņā ar tā paša likuma “Par tiesu varu” 14.panta pirmo un otro daļu, tiesnesis nevar piedalīties lietas izskatīšanā, (..) ja ir citi apstākļi, kas rada šaubas par viņa objektivitāti, šādos gadījumos tiesnesim sevi jāatstata, KPL 54.panta 1.daļas 6. vai 7.punkta kārtībā. Spriedumā tiesa ir pievienojusies apsūdzētā viedoklim, ka publiski saukt latvieti (jeb konkrēti tieši mani, Aivaru Gardu) par “neonacistu” nav kriminālsodāma neslavas celšana, tiesai neprasot apsūdzētajam (A.Kameņevam) viņa it kā “viedokļa” pamatojumu, tiesai neieskatot par vajadzīgu pārbaudīt vai šim it kā “viedoklim” ir kaut mazākā faktiskā bāze.
Apzināts vai neapzināts loģikas trūkums ir Sprieduma motīvu daļā paustajam apgalvojumam, ka “žurnālistikā raksta nosaukums pieder pie raksta noformējuma un tiek veidots kā kvintesence no raksta galvenās domas, līdz ar to tas nevar būt ne patiess, ne nepatiess. Pats par sevi virsraksts nenorāda uz kādiem konkrētiem faktiem, līdz ar to informācijas atbilstība vai neatbilstība patiesībai izriet un ir vērtējama vienīgi no paša raksta satura. Raksta nosaukums nevar saturēt ne apgalvojumu, ne cietušās personas novērtējumu, līdz ar ko nevar tikt vērtēts kā neslavu ceļoša ziņa.”
Ir vispārzināms fakts, kas neprasa pierādījumus, ka avīžu lasītāji vispirms ierauga raksta nosaukumu un/vai fotoattēlu, ja tāds ir, un tikai pēc tam pievērš uzmanību raksta saturam. Ja raksta nosaukums, kā apgalvo tiesa, ir “kā kvintesence no raksta galvenās domas”, tad konkrētajā gadījumā lasītājs vispirms ierauga raksta nosaukumu “Neonacists Garda ierunājās”. Vārdu “kvintesence” vārdnīca skaidro kā būtību, pašu svarīgāko. Tātad lasītājam bez raksta izlasīšanas jau ir skaidrs, ka Garda ir neonacists. Ja tiesa nesaprot, ko ir ierakstījusi spriedumā, tad es varu palīdzēt ar šādu analoģiju. Pieņemsim, ka tiesa kādu dienu ieraudzītu rakstu avīzē par sevi ar nosaukumu “Neonaciste Janēviča ierunājās” vai “Kukuļņēmēja Janēviča ierunājās”…
Līdz šim esmu uzskatījis un uzskatu, ka tiesai ir jābūt draugos ar loģiku, vismaz taisot spriedumu. Turklāt tiesas secinājums, ka raksts “Neonacists Garda ierunājās” atbilst patiesībai nostāda tiesu komiskā situācijā. Proti, ja jau raksta nosaukums ir “nieka” kvintesence jeb pats būtiskākais, pats svarīgākais, kas nevarot būt ne patiess, ne nepatiess, tad nav saprotams, kāpēc tas tik ļoti ir ietekmējis tiesu.
Ja man iepriekš būtu bijuši zināmi tiesas sastāva uzskati, kas atspoguļojušies Spriedumā, pirms lietas izskatīšanas es būtu izmantojis tiesības pieteikt lietā noraidījumu.
Jebkurā gadījumā, šāds spriedums nedrīkst stāties likumīgā spēkā, tas ir atceļams un pārskatāms.
[..]
Visi apsūdzības iesniegtie pierādījumi un sniegtās liecības, kas atrodamas lietas materiālos, Anatolija Kameņeva tiešā nodoma pierādīšanai Spriedumā nav ņemti vērā un nav tikuši izskatīti, tā vietā Spriedumā nodibinot: “Tiesas sēdē netika konstatēts A.Kameņeva nolūks, tiešs nodoms apkaunot A.Gardu un ar ievietoto publikāciju laikrakstā “ČAS” celt viņam neslavu, netika konstatēta arī apsūdzētā rīcības motivācija veikt tieši šādu kriminālsodāmu nodarījumu.”
Uzskatu, ka tiesa Spriedumā šādi reducējusi tiešā nodoma konstatācijas iespēju tikai uz apsūdzētā atzīšanos (jo cits tiešs pierādījums konkrētajā gadījumā praktiski ir neiespējams), kas pēc būtības ir tiesas izmeklēšanas un tiesas lomas konkrētajā kriminālprocesā nepamatota vienkāršošana, attiecīgo Kriminālprocesa likuma normu par pierādījumu izvērtēšanu pārkāpums.
[..]
Uzskatu, ka Anatolijs Kameņevs izdarīja noziedzīgu nodarījumu “neslavas celšana masu saziņas līdzeklī”, kurš nodarījuma izdarīšanas brīdī bija paredzēts Krimināllikuma 158. pantā.
[..]
LŪDZU:
- Atcelt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 26.11.2012. pasludināto spriedumu (pilns tiesas nolēmums sastādīts 2012.gada 28. decembrī) pilnībā, un taisīt jaunu nolēmumu.
- Atzīt Anatoliju Kameņevu par vainīgu noziedzīgā nodarījumā “Neslavas celšana masu saziņas līdzeklī” un sodīt viņu.
- piedzīt no Anatolija Kameņeva par labu Aivaram Gardam kompensāciju par Aivaram Gardam nodarīto morālo kaitējumu 100 000 (viens simts tūkstoši) latu apmērā.
- Izsaukt uz tiesas sēdi un nopratināt liecinieku: Steidzīti Freibergu (..).
Cietušais
Aivars Garda