Saruna ar Latvijas Nacionālās frontes priekšsēdētāju Aivaru Gardu
Ceļš uz mērķi
DDD: Latvijas Nacionālai frontei aprit 15 gadi. Pēdējos vienpadsmit gadus jūs esat LNF vadītājs. Vai jūs, atskatoties uz periodu, kopš pārņēmāt Latvijas Nacionālo fronti, varat teikt, ka piepildās tie mērķi, kurus noteicāt? Vai esat ar tiem apmierināts?
Aivars Garda: Izvirzītie mērķi, kas saistās ar Latvijas atbrīvošanu no okupantiem, vēl nav sasniegti, taču tie ir ļoti lieli mērķi. Gribētu, protams, sasniegt šo mērķi ātrāk, bet neizdodas, jo tauta ir apjukusi, un šo apjukušo tautas daļu, kas ir gļēva, kūtra un nejēdz, ko dara, mēs saucam par pūli. Sākot savu darbību, mēs gaidījām lielāku atsaucību, taču tādu, kuri spētu saprast un atbalstīt mūsu idejas, nav daudz.
Jau vairākkārt esmu teicis, ka slepus, zem segas katrs latvietis domā tāpat kā mēs. Ikviens gribētu pamosties un ieraudzīt, ka Latvijā viss ir kārtībā, bet kaut ko uzdrošināties izdarīt pats, nostājoties pret netaisnību, šis kūtrais latvietis nespēj. Kā jau esam minējuši, Mahātma Gandijs par Indijas neatkarību cīnījās trīsdesmit gadus. Lai gan tā bija liela valsts, un viņu atbalstīja visa tauta, pagāja trīsdesmit gadi, līdz angļi aizgāja. Arī mums mērķis ir liels, no tā neatsakāmies un pacietīgi, neatlaidīgi strādājam.
DDD: Vai šo gadu laikā jums ir bijuši rūgti pārsteigumi, vilšanās? Vai ir bijuši brīži, kad licies, ka nav vērts cīnīties?
A.G.: Var jau būt, ka mēs – es un mani domubiedri – gaidījām, ka tā latviešu tautas daļa, kuru saucam par pūli, nav tik pagrimusi un saprot vismaz elementāras lietas, tas ir, ka tautai ir jāatbrīvojas no saviem ienaidniekiem, ka integrēt viņus šeit ir absurds. Šķita, tādām vienkāršām lietām ir jābūt elementāri saprotamām. Taču, ja arī šie jautājumi ir saprotami, tad trūkst drosmes par tiem iestāties, jo tas prasa nostāšanos pret mūsu oficiālo valsts politiku, kas grauj mūsu tautu. Bija mazliet negaidīti, ka pūlis ir tik ļoti apstulbots.
Nodevības rūgtā garša
DDD: Šobrīd mūsu tautai ir kārtējais pārbaudījums – pakļauties vai nepakļauties valdības plānam ieviest eiro. Jūs savā laikā esat teicis, ka nav argumentu, kas pierādītu, ka mums būtu jāatsakās no lata. Pēdējās nedēļās diskusijas par Latvijas iestāšanos eiro zonā ir īpaši aktualizējušās. Kā jūs vērtējat argumentus par eiro ieviešanu un cilvēku reakciju uz tiem?
Aivars Garda: Tie, kuri ir par eiro ieviešanu, savu nostāju īpaši neargumentē, nepamato ar faktiem – viņi tikai paziņo, ka eiro ir jāievieš, un viss. Ja diskusijās satiekas eiroskeptiķis ar eirooptimistu, tad pamatotāki argumenti ir tiem, kuri ir pret eiro ieviešanu. Taču valdošā kliķe gluži vienkārši neklausās – viņi ir izlēmuši, ka iestāšanās eiro zonā būs. Argumentus, kas vērsti pret to, viņi negrib dzirdēt.
Bet pūļa reakcija ir tāda pati kā vienmēr – pūlis klusē. Visas nodevības, kas jau ir notikušas un notiek arī tagad pret latu, netraucēti īstenojas pūļa klusēšanas dēļ. Latvieši jau nav grieķi, kuri iziet ielās un protestē; latvieši samierinās ar visu, tāpēc valdošie dara, ko grib.
DDD: Runājot par nodevību. 13. decembrī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja “Euro ieviešanas likumu”. Pēc šī balsojumu mūsu laikraksta redakcijā vērsās vairāki cilvēki, neslēpjot sašutumu par “Visu Latvijai!”, par tā sauktās Nacionālās apvienības atbalstošo balsojumu eiro ieviešanai. Vai jūs pārsteidza šāda “Visu Latvijai!-TB/LNNK” deputātu nostāja?
A.G.: Gan Latvijas Nacionālā fronte, gan laikraksts “DDD” vienmēr “Visu Latvijai!” ir vērtējis reāli. No šī aspekta raugoties, Saeimā pārstāvētās t.s. Nacionālās apvienības balsojums nav pārsteigums, jo nekas no “Visu Latvijai!” iepriekšējās un tagadējās darbības neliecina, ka viņi būtu latviešu tautas interešu aizstāvji. Viņi ir savu interešu aizstāvji. Ja viņu personiskajās interesēs ir ieviest eiro, tad viņi to arī ar putām uz lūpām dara. Mēs televīzijā skatījāmies, kā Zīle no “Visu Latvijai!-TB/LNNK” aizstāvēja eiro ieviešanu. Radās sajūta, ka viņam nav sirdsapziņa.
Ja “Visu Latvijai!” ir bail veikt dekolonizāciju, tad viņiem vajadzēja būt vismaz tik daudz godaprāta, lai neatdotulatu– mūsu pēdējo bastionu, par kuru pēc neatkarības atjaunošanas visi tik ļoti priecājās. Atceros, kā mans nelaiķa tēvs reiz teica: “Ja es spēju nodzīvot līdz lata ieviešanai, tad tagad es varu arī mirt.” Bet nu pie varas esošie un vienaldzīgais pūlis gluži vienkārši atsakās no lata, it kā tas mums nebūtu nekāds svētums. Skaidrs, ka tas notiek zviedru banku interesēs – īstenībā pie mums valda Zviedrijas bankas. Mūsu valdība – arī “Visu Latvijai!” – skraida zviedru banku pavadā. Lai nenodotu latu, kas īstenībā ir tik vienkārši, vien tika prasīts nobalsot “pret”. Vai tamdēļ ir nepieciešama kāda īpaša drosme? Nē, tikai jānobalso!
DDD: Ar dzīvību it kā nav jāriskē…
A.G.: Jā. Tie, kuri balso, uztraucas tikai par savām merkantilajām interesēm, par to, ka var izjukt valdība u.tml. Bet, vērojot, kā “VL” šobrīd darbojas valdībā, nekādu lielu vajadzību pēc tādas valdības neredzu. Kā Svētītais Buda mēdza salīdzināt, tā arī es šo salīdzinājumu ņemu talkā, sakot, ka pat pūce koka dobumā ir lietderīgāk pavadījusi laiku nekā “Visu Latvijai!” Saeimā. Nekas jau nav izdarīts latviešu interesēs – nekas! Viss ir tikai tā, tikai tā – pa virsu…
DDD: Varētu pat teikt, ka ir kaitēts, jo cilvēkos, kuri tic, kuri vēlās, lai kaut kas mainītos, tika radīta ilūzija, ka beidzot Saeimā ir kāds, kurš spēs parūpēties par latviešu interesēm.
A.G.: Tie, kuri balsoja par “Visu Latvijai!”, un tie mūsu lasītāji, kas pirms vēlēšanām rakstīja mums dusmīgas vēstules, kāpēc mēs neatbalstām un nebalsojam par “Visu Latvijai!”, tagad lai skatās, ko dara viņu ievēlētie, un lai secina, kam tad bija taisnība.
Negodīgi politiķi iznīcina Latviju
DDD: Pēc šī balsojuma sociālajos tīklos norisinājās diskusijas starp “Visu Latvijai!” ierindas biedriem, deputātiem un viņiem pietuvinātiem cilvēkiem. Ierindas biedri ir sašutuši par deputātu rīcību, jo vairums biedru uzskata, ka nevajadzēja balsot par eiro ieviešanu, bet pieprasīt šo jautājumu izlemt referendumā. Jānis Iesalnieks rakstīja, ka tiem “Visu Latvijai!” biedriem, kuri ir pret eiro ieviešanu, esot jāpievienojas “Saskaņas centram”…
Aivars Garda: Ļoti žēl, ka gados tik jauns cilvēks, kāds ir Iesalnieks, lieto tādus negodīgus un nekorektus “argumentus”. Šajā gadījumā “Saskaņas centram” ir taisnība – eiro nav jāievieš. Tā ir ļoti liela nekaunība izmantot šādu “argumentu”: ja ienaidnieks, politiskais pretinieks, iestājas par patiesu rīcību – par tautai ļoti svarīgu lietu, un arī kāds latvietis ir par to pašu, tad šis latvietis ir kopā ar “Visu Latvijai!” politisko pretinieku, un viņam ir jāiet pie šī ienaidnieka… Ja tik jaunam cilvēkam ir tik negodīgi argumenti, tad jāpadomā, kāds viņš būs, kad kļūs vecāks, – iespējams, būs pavisam samaitāts. Ja jau jaunībā nav ideālu, tad ko var gaidīt vecumā no tāda. Tie argumenti ir pavisam nekorekti.
DDD: Pavisam nesen televīzijā varēja vērot Šadurska un Ždanokas diskusiju par Eiropas federācijas izveidi. Diemžēl Ždanokai gandrīz bija vairāk taisnības nekā Šadurskim. Kas latviešus, jūsuprāt, mudina būt tik nodevīgiem, tik demagoģiskiem, tik aprobežotiem un savtīgiem?
A.G.: Izskatās, ka viņi visi ir par sviestmaizi nopirkti. Viņiem ir iestāstīts (un paši arī labprātīgi to pieņēmuši), ka neatkarība ir jāzaudē, ka tagad mums faktiski ir jāstājas federācijā, jo Eiropas Savienība var pārtapt par federāciju. Šadurskis ar lielu prieku stāstīja, ka Latvijai jāstājas federācijā utt., u.tjp., bet, kad viņam pajautāja, vai tad aizliegs plīvot arī mūsu Latvijas karogam, un būs tikai Eiropas Savienības karogs, tad viņš atbildēja: galvenais, lai tikai nebūtu Padomju Latvijas karoga vai Krievijas valsts karoga. Atvainojos, bet šis “arguments” ir līdzīgs iepriekš pieminētajam Iesalnieka “argumentam”.
Ja mēs, “DDD” veidotāji, skatāmies un klausāmies šādus raidījumus un protam atšķirt, kas ir labs un kas ir slikts, tad vienkāršs pūlis skatās un domā: tas Šadurskis taču ir gudrs cilvēks – ja viņš tā saka, tad tā arī ir… Un šādi Latvija droši vien atteiksies no karoga, no lata – pilnīgi no visa.
Es vēl atceros laiku pirms Latvijas Tautas Frontes dibināšanas – cik aizkustinoši visi runāja par karogu, par himnu. Parlatutad vēl pat nedomāja. Lats, uz kuru tiecāmies ilgāk, bija liels svētums! Un tagad gluži vienkārši, nesaprotot pat “kāpēc”, mēs no tā atsakāmies.
DDD: Un ko tad mēs iegūstam vietā?
A.G.: Pilnīgi neko negūstam, tikai zaudējam! Strādājam, kā saka, Zviedrijas pensionāriem. Acīmredzot mēs, latvieši, kaut kad iepriekš esam ko nodarījuši, jo šīs sekas ir radījis kāds cēlonis. Tātad, ja ir sliktas sekas, kā mēs tagad redzam pēc politiķu nodevības, tad ir bijis kāds slikts cēlonis, kuru mēs šobrīd vēl pat nezinām.
DDD: Ja ne mūsu, tad, iespējams, kādās citās paaudzēs…
A.G.: Jā, varbūt iepriekšējās paaudzēs. Kaut kas ir noticis tāds, ka tagad mūsu tautai šis indes un pazemojumu kauss ir jāizdzer par šādiem mūsu politiķiem. Tiem, kuri apzinās un saprot, ir kauns – mēs to ļoti pārdzīvojam.
Jābūt gatavam ik mirkli
DDD: Gribot negribot ir arī jāpieskaras mūsu lasītājas Aijas Dziļumas vēstulē minētajam, ka viņai ir sajūta, ka šis arī ir tas pasaules gals, par kuru visi runā, jo mūsu tauta piedzīvo tādu pazemojumu, kādu neviens normāls cilvēks labprātīgi neuzņemtos. Vai jūs viņai piekrītat?
Aivars Garda: Mēs jau esam par to runājuši, ka tagad notiek pārējas laiks – no vecās pasaules uz Jauno Pasauli. Šajā pārejas periodā graudi tiek atdalīti no pelavām. It īpaši tagad, ja tā var teikt, uzdarbojas pelavas vai puvušie graudi – tie ir visur. Tie ir šie politiķi, par kuriem tagad spriežam.
Katrs šobrīd parāda savu īsto seju. Dzīvajā Ētikā teikts, ka tā tam ir jābūt. Jāsaprot – nevis tas, ka politiķi ir tādi pelavas, ir labi, bet gan tas, ka Dieva priekšā tādi pelavas parāda sevi. Jo, kā teikts Dzīvajā Ētikā, nevis Augstākais Spēks izlems, kuram palikt dzīvam šeit, uz Zemes, Otrās Kristus Atnākšanas laikā, bet gan paši graudi un pelavas izvēlēsies.
Tātad, ja kaut kādā darbībā kāds cilvēks izpaužas kā pelava, viņš šādi parāda Augstākajam, ka nav derīgs ieiet Jaunajā Laikmetā. Vecās pasaules gals būs – par to nav jāšaubās! Un tas nozīmē, ka visi šie sārņi – uz netaisnību, liekulību, svārstīgumu un citiem negatīviem instinktiem un dziņām balstītie principi – pazudīs, bet to vietā nāks jauni principi, kas tiks dibināti uz cildenu gara izpratni par notiekošo. No šāda aspekta ir labi, ka nelieši paši sevi parāda. Savukārt tiem, kas pretendē būt par graudiem, nevis pelavām, ir jāpierāda, ka viņi patiešām ir graudu cienīgi. Darbos ir jāparāda taisnīgums, nelokāmība, pastāvība, drosme, uzdrīkstēšanās un citas cēlas īpašības.
DDD: Kad ir jāparāda – vai tad, kad būs lemtais Pasaules gals? Varbūt tie, kuri šobrīd rīkojas ļoti savtīgi, domā, ka izvēles brīdī nostāsies Gaismas un Taisnīguma pusē, bet pagaidām, kamēr tas sniedz personisko labumu, rīkosies nodevīgi. Kad tad ir jāparāda cēlās un skaistās īpašības?
A.G.: Kā jau minēju, Dzīvajā Ētikā ir teikts, ka jau tagad notiek graudu atlase. Tas pēdējais brīdis, kurā notiks tumsas atšķelšana no Gaismas, arī būs tas pēdējais brīdis. Visi, kuri tagad laika gaitā atteikušies no Jaunās Pasaules, no Taisnības ideāliem, jau ir izvēlējušies – viņi gluži vienkārši tiks atšķelti. Tā jau gluži nebūs, ka pēdējā brīdī Dievs parādīsies fiziskajā ķermenī un jautās: kurš ir ar Mani? Viņš jau tagad sevi parāda – Viņš ir Redzami Neredzams. Cilvēkiem ir jāsajūt sirdī, kā pareizi un cildeni rīkoties. Kas pareizi izjūt un dara, tas atbilst Jaunajai Pasaulei, bet kas ne, tas neatbilst, un to Augstākais Spēks ņem vērā.
DDD: Tad jau mums nevajadzētu atviegloti uzelpot, dzirdot presē, televīzijā un radio izskanējušo ziņu, ka Pasaules gals ir atlikts?…
A.G.: To vecās pasaules pēdējo brīdi, kad tumsa tiks aizslaucīta no planētas, nezina neviens – šis termiņš nav noteikts ar kādu konkrētu datumu. Ir teikts tā: kad cilvēki būs gatavi pieņemt, tad arī iestāsies Jaunā Pasaule. Tātad, ja tas nenotiks 21. datumā, kā daži cilvēki gaida, tad tas notiks kaut kad vēlāk. Bet par to, ka tas notiks, šaubu nav.
Mums ir jābūt nemitīgā Jaunās Pasaules gaidīšanas stāvoklī, un tā ir aktīva gaidīšana. Tā nav sēdēšana un nekā nedarīšana, bet aktīva cīnīšanās par Taisnīgumu – tā, ko darām mēs, avīzes veidotāji, un ceru, arī mūsu avīzes lasītāji. Esmu jau teicis un tagad atkārtoju, ka mūsu avīzes lasītāji ir paši gudrākie un sagatavotākie šīm pārmaiņām, kas tuvojas.
“DDD” – lakmusa papīrs
DDD: Vai varam teikt, ka ikviens, kurš lasa un mēģina paplašināt laikraksta “DDD” lasītāju loku, veicina pelavu atšķelšanos no graudiem?
Aivars Garda: Jā, “DDD” veidotājus noteikti var uzskatīt par lakmusu, pret kuru izpaužas vai nu jā vai nē. Tie, kas mūs atbalsta, ir par Jaunā Laikmeta, par Taisnīguma iestāšanos, bet, kuri ir pret, tie neatbalsta. Arī, ja mūsu lasītāji vēršas pie kāda ar taisnīgu ideju, bet uzrunātais šo ideju noraida, viņš izdara savu izvēli, bet mūsu lasītājs kalpo par lakmusu šim cilvēkam, kurš izvēlas. Tātad mūsu lasītāji ar to, ka viņi izplata taisnīguma idejas, dara ļoti nozīmīgu, vajadzīgu darbu Augstākā Spēka labā. Atkārtoju – Augstākais Spēks vēro, lai Gaisma atdalās no tumsas. Viņš ļauj katram pašam izvēlēties.
DDD: Tad mums ir jānovēl mūsu lasītājiem pacietība, izturība un neatlaidība, lai viņi nebaidītos un nemestu plinti krūmos, ja no desmit apkārt esošiem cilvēkiem varbūt tikai viens atsaucas dekolonizācijas idejai.
Šis ir 2012. gada pēdējais laikraksta “DDD” numurs. Ko jūs vēlētu mūsu lasītājiem Ziemassvētkos un gadu mijā?
A.G.: Protams, novēlu visiem izdarīt pareizo izvēli un palīdzēt arī citiem izdarīt pareizu izvēli. Uzspiest šo izvēli mēs nevienam nevaram, varam tikai piedāvāt. Mudinu mūsu lasītājus neskumt par to, ka “DDD” lasītāju un ideju atbalstītāju nav tik daudz, kā gribētos, jo pelavu vienmēr ir vairāk par graudiem. Tāpēc arī Latvijas Nacionālā fronte nav kļuvusi par masveida organizāciju. Tas šobrīd nav iespējams, jo, lai tā būtu, derīgajiem graudiem būtu jābūt daudz vairāk nekā pelavu. Tas, protams, būtu labi, bet neatbilstu realitātei.
Arī Dzīvās Ētikas Mācības Autors savā Mācībā uzsver, ka tieši mazākums virza evolūciju. Tātad tie, kas tagad ir mazākumā, Bībeles valodā runājot, kas tagad ir tie pēdējie mūsu pasaulē, būs tie pirmie Jaunajā Pasaulē. Uz mums, tēlaini izsakoties, tiem pēdējiem, par kuriem tagad smīkņā, kurus izstumj no sabiedrības, gulstas arī liela atbildība, jo, kad iestāsies Jaunā Pasaule, visi alks pēc Dzīvās Ētikas Mācībā sniegtajām zināšanām, kuras tik ļoti tagad noraida. Ir teikts, ka tad nāks un prasīs padomu – ko darīt?
Intervēja Liene Apine