Saruna ar mūziķi Aivaru Brīzi
Aivars Brīze: Izlasot Braiena Marka Riga grāmatu “Žīdu karavīri Hitlera armijā” un vērojot notiekošo ap žīdu īpašumu kompensācijas jautājumiem, rodas sajūta, ka kāds ļoti mērķtiecīgi vēlas uzurpēt visu šīs pasaules varu, lai kontrolētu tautas un indivīdus.
Manuprāt, žīdiem vajadzētu nokaunēties un lūgt piedošanu visām tautām par to, ko viņu pārstāvji šobrīd dara. Neviens neuzdrošinās kompensāciju prasītājiem atgādināt, ka Šustins, kurš gatavoja un parakstīja sarakstus par latviešu nošaušanu vai izvešanu uz Sibīriju, arī bija žīds. Kā to pierāda grāmatā “Žīdu karavīri Hitlera armijā” minētie fakti, žīdu izcelsmes cilvēki arī piedalījās hitleriskās Vācijas militārajā agresijā. Iespējams, ka žīdi bija arī to karavīru rindās, kuri 1941. gada 1. jūlijā okupēja Latviju. Daudzi aculiecinieki stāsta, ka arī padomju okupantu tankus ar ziediem un ovācijām sagaidīja daudzi žīdi. Par ko tad mums tagad viņiem jāatdod miljoni? Par to, ka daudzus žīdus, iespējams, iznīcināja vairāki viņu pašu tautieši?
DDD: Kad jāprasa kompensācijas, bojāgājušo žīdu īpašumi, tad žīdi ir vienota nācija, bet, kad jāatbild par savu tautiešu zvērībām pret citām tautām, tad viņi izliekas par to neko nezinām. Nav dzirdēts, ka, piemēram, Vīzentāla centra galvenais darbonis Zurofs uzņemtos atbildību par Šustina noziegumiem pret latviešiem. Kad laikraksta “DDD” žurnālistes to Zurofam reiz preses konferencē jautāja, viņam pēkšņi bija jāpārtrauc tikšanās ar preses pārstāvjiem, lai gan pirms tam bija uzdots tikai viens jautājums.
A.B.: Mani izbrīna, ka tikai laikraksta “DDD” žurnālistes ir tik drosmīgas, lai šādus jautājumus uzdotu, lai gan par žīdu īpašumu atdošanu raksta un runā gandrīz visi plašas saziņas līdzekļi. Kāpēc mūsu žurnālisti ir tik gļēvi, ka nespēj atklāti runāt par vēsturisko patiesību, uzdot šos jautājumus tiem, kuri nepārtraukti bāžas latviešiem virsū, pārmetot mums antisemītismu un žīdu šaušanu?!
Runājot par īpašumu atgūšanu, Latvijā ir likumi, kas ļāva ikvienam atgūt savus īpašumus. Kādēļ tagad piepeši žīdi kļuvuši vienlīdzīgāki par citiem? Mūsu valsts vadītājiem trūkst mugurkaula, lai visādām klintonēm, kas te brauc un māca mūs dzīvot, stingri pateiktu, ka mums ir likumi, kas jāievēro.
DDD: Kādēļ, tavuprāt, žurnālisti nejautā?
A.B.: Tādēļ, ka baidās pazaudēt darbu, baidās tikt izstumti no sabiedrības. Viņiem šķiet, ka nav nekā traģiskāka par valdošās kliķes nosodījumu, par iespēju nesaņemt ielūgumu uz kārtējo tā saucamā sabiedrības krējuma ballīti. Domāju, ka daļa baidās arī no fiziskas izrēķināšanās, jo mēs jau nezinām, piemēram, kas patiesībā pasūtīja un izpildīja teroraktu pret Aivaru Gardu.
Cilvēki tiek turēti īsā saitītē, lai ik brīdi varētu pārliecināties, ka neviens “nenoiet no ceļa”. Diemžēl tāda situācija nav tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Cilvēki ir pataisīti par gļēvuļiem, par sava vēdera un miesas kalpiem, kuri nespēj pastāvēt par saviem ideāliem un augstākajām interesēm.
Esmu ievērojis, ka cilvēki pat izvairās no patiesības izzināšanas. Kā piemēru varu minēt faktiem bagāto grāmatu “Žīdu karavīri Hitlera armijā”. Grāmatnīcās pārdevējas to noliek tālākajā plauktā, bet pircēji kautrējas to iegādāties. Zinu pat tādus cilvēkus, kuri atteicās to lasīt, jo viņiem, lūk, paliekot slikti no tur rakstītā.
DDD: Kādēļ?
A.B.: Nezinu. Domāju, ka cilvēki negrib zināt patiesību, jo vieglāk ir to nezināt. Tiklīdz tu uzzini, kas un kā noticis, tev ir pienākums kaut ko darīt – vērsties pret netaisnību, pret nodevību, pret ļaunumu. Varu tikai rosināt cilvēkus pārvarēt savu kūtrumu, nebūt vienaldzīgiem un izlasīt šo grāmatu, kaut vai tikai tādēļ, lai saprastu, kāda ir atšķirība starp žīdu un ebreju. Šī grāmata man lika uzdot vēl vienu jautājumu: kādēļ ebrejiem būtu jāatdod žīdu īpašumi?
Intervēja Liene Apine