Jūlijs Trops
Varas, slavas un mantas kāre laikam ir tikpat neatgriezeniska kā alkoholisms. Ar to sirgstošais sausā var nodzīvot nedēļu, mēnesi, pat gadu, bet pietiek sajust nāsīs vai uz mēles zaļā pūķa smaržu vai garšu, tā plosts atkal iet vaļā… Mūžīgā atkarība.
Par to jādomā, izdzirdot, ka atkal veidojas jaunas biedrības (partijas). Cerams, ka tauta vecos un arī jaunos “likumīgos” zagļus pie varas siles vairs nepielaidīs, bet… Daudzkārt esmu pārliecinājies, ka sakāmais “Tautas balss − Dieva balss”, ko izmantoja (gan jau izmantos arī turpmāk) blēži, nav absolutizējams, var teikt, bieži vien ir pat galīgi aplams. Ja daļai tautas ir tik īsa atmiņa, tik liels politisks analfabētisms, tad visi komentāri lieki. Toties apstiprinās “tie paši vēži, tikai citās kulītēs”. Nožēlojami, bet fakts!
Rīgas “jaunie glābēji” sevi piesaka ar devīzi “Gods kalpot Rīgai” vai arī “Gods kalpot Latvijai”. Jebkurā gadījumā tā ir pārspīlēta Latvijas armijas kareivju (militāro personu) atzinības teksta tīša vai netīša zaimošana. Vai Aizsardzības ministrija neprotestēs?
Drusku kremt Repšes kunga 2. cēlienapieteikumsuz Latvijas politiskās skatuves, jo ar “Jauno laiku” viņš latviskai Latvijai, latviešiem un mums draudzīgiem cittautiešiem – likumīgajiem pilsoņiem − izdarīja vienu otru nesmuku darbu. Bet sākums šim kungam bija daudzsološs. Proti, viņš bija kopā ar LNNK, kur cīnījās arī latviešu nacionālistiskais komunists E.Berklavs.
Esam piedzīvojuši to, ka 20-gadīgā 4.maija Latvija latviešiem nav laba māte. Toreiz bija jāiet Pilsoņu Kongresa ceļš, atjaunojot 1918.gada 18.novembra Latviju. Kad tiesās tos, kuri šim ceļam uzlika STOP zīmi?! Protams, ne jau šī 20-gadīgā “brīvā” Latvija tiesās, kur ir vēl daudz, daudz komuņagu.
Grēku ir ļoti daudz!
Tomēr, piemēram, Islande jau tiesā bijušo valstsvīru, kurš savārījis ziepes. Tā ir zīme, ka jāsaausās arī mūsu varas vīriem un sievām (gan bijušajiem, gan esošajiem), kuru 20 gadu darba bilance latviskas Latvijas atjaunošanā ir novērtējama ar mīnus zīmi.
Grēku ir daudz, pārāk daudz! Naudas maiņa, sertifikātu palaišana brīvā tirgū, saimniecības izputināšana, vēstures un latviešu valodas nemācīšana, latviešiem nederīgie integrācijas, pilsonības, valodas u.c. likumi. Te nav runas par atriebšanos, bet par taisnīgumu un pareizu lietu kārtību, kad labs darbs tiek atalgots un apbalvots, bet slikts liekams zem likuma āmura.
Naivi bērna šļupsti, bet visticamāk apzināti meli nāk no varturu mutēm, kuri gvelž par Krievijas lojalitāti pret Latviju un Baltiju. Pilnīgi pretēji – centieni okupēt Latviju, pārkrievot to, lai beigās mūs pavisam iznīcinātu, turpinās. Būs vēl visādi “brīnumi” – pēc šī “tikai”. Pārkrievošanas guļamrajoni vēl pilni…
Kamēr okupanti un viņus atbalstošā krievvalodīgā jaunā paaudze nedosies uz savām “roģinām”, tikmēr mūsu pazemošana, apmelošana un citas sātaniskās izdarības pret Latviju un latviešu tautu turpināsies.
Pārkrievošana turpinās
Nemūžam nedrīkst aizmirst to, ka Latvija cieta gan no brūnajiem, gan no sarkanajiem, un ciešanas no krieviem bija vislielākās. Vācieši vismaz ir atvainojušies un pat izmaksā kompensācijas. Bet Krievija? Tikai turpina Latviju apvainot aizvien no jauna izdomātos grēkos. Bet mūsu izsūtīšanas tiek traktētas pat tik drausmīgā, vārdiem neizsakāmā cinismā, proti, uz Sibīriju latvieši braukuši brīvprātīgi, lai pelnītu milzu naudu…
Krievija diemžēl nav mainījusies. Kad es biju jauns, neievēroju, ka mātei ir sakropļoti pirksti. Vēlāk vaicāju, no kā tas viņai. Atbilde bija asinis stindzinoša: “Es, dēliņ, skolā gāju krievu cara laikā. Un reiz, kad runāju ar draudzenēm latviski, skolotājs lika nolikt rokas uz galda un ar lineālu sita pa pirkstiem, kamēr tie asiņoja. Bet jaunība man bija sevišķi smags laiks, jo šādu roku dēļ negāju uz ballēm…”
Vai nejūtat, ka atkal krievu valoda nomāc mūsu valodu? Atmodas sākumā arī es biju valodas inspektors, tad viņi drusku raustījās, sāka mācīties. Bet tagad atkal viss aizgājis pašplūsmā mūsu gļēvo likumu radītāju vainas dēļ. Jo ko gan var izkontrolēt valodas inspektors, kurš strādā viens trijos rajonos? Mums naidīgie nebūt nav atmetuši cerības par to, ka krievu valoda būs valsts valoda, ka atkal varēs mūs visos veidos piežmiegt, kā tas bija kādreiz. Ja Saeima arī turpmāk klanīsies, kungi savā zemē mēs nebūsim nekad!