Mīļie tautieši!
Cik ilgi nīkuļosim “Sarkanarmijas” ielenkumā?! Šādi paradoksi, kādi visā Latvijā notiek 9.maijā, iespējami valstī, kurā drošības struktūras nedarbojas vai darbojas pretējā virzienā. Vienīgais pozitīvais signāls – pie valsts noslēpumiem netiek “sarkanie”, tostarp arī latvieši.
Drošības policija (DP) agrāk baidījās no latviešiem, centās viņus notiesāt. Nesanāca! Tagad tā nobijusies no Latvijas iekšējiem (ārējiem) ienaidniekiem, bet glābiņu vairs neredz, jo pārāk dziļi šo slimību ielaidusi.
Kurā valstī vēl būtu iespējama šāda situācija, ka valsts ienaidnieki Valsts policijas apsardzībā demonstrē savus muskuļus karātavu laukumā, uzvedas demonstratīvi naidīgi arī visur citur: Liepājā, Rīgā, Daugavpilī u.c.? Viņiem, “nabagiem”, redz, maz svētku, un dziesma arī tikai viena. Vai tā ir mūsu vaina?
Protams, ka sarkanarmieši ir mazumā. Bet KĀDA viņiem aug maiņa! Ne tikai jaunieši, kas Rīgas ielās skandina “Rossija! Rossija!”, bet pat knīpas jau skolās turpina vectēvu gājienus (skat. LTV reportāžu no Liepājas 09.05.2012.). Vai tad viņi nav pelnījuši ceļojumu uz savu senču zemi, nevis pilsonību no Zatlera rokām?! Valodu vēl šā tā iemācās, par ko latviešiem liels prieks… Latvieši pat gatavi viņiem visu piedot, ko viņi, starp citu, nemaz nelūdz. Viņiem prātā ir nelokāma griba atjaunot impēriju. Tikai vēl jāiegūst skaitliskais pārsvars Saeimas vēlēšanās. Tad mums vairs nespēs palīdzēt ne ES, ne NATO.
Rīgā un citās lielākajās pilsētās viņiem jau tagad ir skaitliskais pārsvars. Bez pārspīlējuma var teikt, ka lielākā daļa jaunpilsoņu ir nelikumīgi pilsoņi. Tātad, piemēram, Ždanoka arī ir nelikumīga EP deputāte. Atbilstoši savam statusam viņa uzvedas EP un pie Brīvības pieminekļa. Par to atbildība gulstas uz tiesībsargājošajām iestādēm. Ždanokas galvenie labdari bija S.Āboltiņa un E.Jaunups, kuri savulaik ar putām uz lūpām “skaloja smadzenes” Saeimas deputātiem, kamēr savu panāca.
Šādu nelikumīgu pilsoņu ir pilna Latvija, SC frakciju un partiju ieskaitot. Rīga faktiski pārvērsta par Kremļa guberņu. Gubernators Ušakovs to mantoja no abiem saviem vectēviem, kuri atbrīvoja mūs no brīvības un labklājības.
Kad Latvijai pienāks tie laiki, kad latvieši sāks reāli vērtēt stāvokli valstī, nevis naivi cerēt uz sapratni no impēristu puses? Viņi nekad tādu sapratni neizrādīs, jo piekāpšanos tie vērtē kā vājumu un ļaunprātīgi to izmanto. Kādu pateicību sagaidījām no Lindermana par to, ka viņu uzņēma un attaisnoja Latvijā pēc tam, kad Krievija viņu izraidīja? Par piekāpšanos okupantiem Kārlis Ulmanis dabūja lodi pakausī (medicīniskā izziņa bija fikcija!)… Arī Jukums Vācietis saņēma lodi pakausī (1939.g.) pateicībā par boļševiku izglābšanu no sakāves. Visi latvieši, kas palīdzēja celt “komunismu” Krievijā, 1937. gadā dabūja lodi pierē.
Mācīsimies no Vidusāzijas republikām – tur ar sarkanajiem okupantiem neviens neauklējās, ļāva ciest badu utt. Kazahijā pa apdzīvotām vietām braukāja jātnieki ar pletnēm rokās, vērodami, kā kurš uzvedas, un atgādinādami, kurš te ir saimnieks. No turienes muka klusēdami. Taču te, Latvijā, viņiem ragi aug aizvien garāki, te viņi ņirgājas par jefiņiem. Bet valstsvīri cenšas saliedēt, izlīgt ar valsts ienaidniekiem, pretēji starptautiskajiem likumiem. Ja saliedē vilku ar jēru – kas paliek pāri? “Sausais atlikums” ir paēdis vilks. Tāds ir dabas likums − to pārkāpt ir noziedzība un nejēdzība.
Holokaustu pret latviešu tautu nedrīkst ne aizmirst, ne piedot. Un nav jāgaida grēku nožēla no nozieguma veicēju puses!
Ir divas neapgāžamas patiesības, kuras mums jāievēro:
1. Taisnību nevar panākt ar piekāpšanos.
2. “Tas, kurš aizmirst savu pagātni, piedzīvos to vēlreiz.” (Džordžs Santajana)
Mēs nevaram cerēt uz mūsu politiķiem – tiem diplomi kabatās, bet salmi galvās.
Ar prezidentiem līdz šim mums fatāli nav veicies. Ar nodevības pazīmēm sirguši visi – gan inteliģence, gan politikas eksperti, gan filozofi, gan augstskolu mācībspēki. Uz nodevības laipas stāv gan televīzija, gan radio – ar Siksni priekšgalā. Ko var gaidīt no žurnālistiem, kurus mācīja un vada tanku bučotāji, ar mezaliansu pasistie, piemēram, tomsoni, sikšņi u.c., ar prāta delīriju sirgstošie, piemēram, liniņi, streipi u.c.?
Tikai vārgie gara distrofiķi var samierināties ar esošo stāvokli valstī. Skatoties LTV, rodas iespaids, ka te mājo svešie vien – gandrīz visas intervijas notiek kirilicā.
Brāķis ražo brāķi. Visi pekles un tumsas spēki, vārgie gara distrofiķi lai paliek pie sasistas siles. Tautai pašai jādomā ar savu galvu un atbilstoši jārīkojas.
Ir tikai viena organizācija, kam skaidrs ir ejamais ceļš – Deokupācija. Tā ir LNF ar Gardas kungu priekšgalā. Ir tikai viena avīze, kas nemelo un nelaipo. Tā ir “DDD” (Krustiņsona “Latvijas Avīze” neskaitās).
Tie ir meli, ka krievi Latvijā mituši vienmēr. Viņu dzīvošana šeit sākās Pētera I laikā, kad šurp atmuka vecticībnieki. Te viņiem bija viss – cēla savas mājas, savus dievnamus, savus teātrus, bet tankus bučot tomēr daži no viņiem aizskrēja… Valodu nezināja un nezina vēl tagad (lai man piedod Monika Zīle, bet, starp viņiem dzīvodama, nedzirdēju nevienu vārdu latviski!). Palasiet Irmas Grebzdes grāmatu “Sveicināta, mana zeme!”. Grāmatas beigās arī par to ir runa. Pat 300 gadi daudzus nav atbrīvojuši no imperiālisma sērgas. Viņi arī ir vainīgi pie notiekošā “līdz pat septītajam augumam” (un vēl tālāk).
VIŅI esot stāvējuši uz barikādēm! Tikai jautājums – kurā pusē?
“Svētīgi tie, kas alkst un slāpst pēc taisnības. (Mt.5,6)” Tā teikts Svētajos Rakstos. Tā nav atriebība, tas ir taisnīgums, tas prasa pacietību un konsekvenci!
P.S. Šeit nav runa par Latvijai lojāliem cittautiešiem. Tādu nav daudz – viņus mēs pazīstam un aicinām savā pulkā.
Vēlot veiksmi taisnīgā cīņā,
L.Gulbinska