Tuvojoties 9. maijam, notikumi Ukrainā likuši arī latviešiem beidzot atklāti atzīt, ka Latvija joprojām ir okupēta, ka lielais kolonistu skaits ir drauds Latvijai un pazemojums latviešu tautai.
Dažādās sociālās saziņas vietnēs internetā (piemēram, www.draugiem.lv un www.facebook.com) tiek izplatīts aicinājums latviešiem atcerēties savu senču karotāju garu un neļaut krievvalodīgajiem diktēt savus noteikumus latviešu zemē. Publiskais atgādinājums, ka ir laiks vīriem beidzot rīkoties, ļauj latviešu sievietēm cerēt, ka latviešu vīrieši beidzot ir modušies un ka mūsu tautai tomēr ir nākotne.
Publicējam sociālajos tīklos izplatīto aicinājumu:
“Sakarā ar pēdējā pusgada notikumiem Austrumeiropā, arī Latvijā ir aktivizējušies moskaļu izdzimteņi. 9. maijā okupanti ir iecerējuši ne tikai savu ikgadējo nodzeršanos un apkārtnes piemēslošanu, bet nu jau arī viņiem visnotaļ piemērotu nodarbi – pederastisku “praida” gājienu no Strēlnieku laukuma līdz Karātavu laukumam.
Politkorektā vāvuļošana par integrāciju ir cietusi sagrāvi. Tāpat ir pilnīgi bezjēdzīgi gvelzt
9. maijs – Ēdienu diena…
Uldis Briedis
Fotogrāfs
par to, ka mums esot jābūt sazin cik pacietīgiem, inteliģentiem un ka mēs nedrīkstot nolaisties līdz viņu līmenim – šādas muļķības šā gada 28. februārī stāstīja kāds gana atpazīstams cilvēks, kurš vēl pagājušā gadā kādā pasākumā bija gatavs nozilināt kāda paklīdeņa viepli.
Ir pienācis tas brīdis, kad ciesties vairs nav iespējams un nedrīkst. Neba jau ar salmu kulšanu mūsu senči iznīcināja Zobenbrāļu vareno ordeni, lika dāņu vikingiem cerēt nekad nesatikt kuršus, 1920. gadā piespieda Padomju Savienību lūgt mieru mūsu tautas priekšā!
Latvieši!
Stājieties atkal zem latviešu strēlnieku karogiem!
Ir jāvienojas par cīņu pret okupantiem!
Ja moskaļu klaidoņi kļūs pavisam nekaunīgi, tad viņus var sagaidīt vēl viena Odesa, bet mūs – pirmā mirdzošā kauja par Latviju.
Viedokļi var būt dažādi, bet šajā gadījumā būtu jābūt vienam viedoklim. Ja nu kāds vispār neņemsies atbildēt uz šo vēstuli, tad jebkāda draudzība vai turpmāka sadarbība tiks neatgriezeniski pārtraukta. Nesaskatām nekādu jēgu redzēt savu draugu sarakstā nīkuļus, čīkstētājus un tādus, kas prot vien vāvuļot. Pārāk daudz esam redzējuši dažādus “cīnītājus”, kas nespēj pat savu gultu sakārtot.
Laiks vīriem!
Kristaps Kašs un Kristiāns Sotaks