KAS IR AGNI JOGA?

Mūsu avīzes lasītāja Sandra ir atsūtījusi ļoti sirsnīgu vēstuli, kurā uzdoti arī konkrēti jautājumi par Dzīvo Ētiku. Lūk, citāts no vēstules:

“Jūs bieži “DDD” publicējat tēmas par Dzīvās Ētikas Mācību un Agni Jogu. Tas rada interesi un daudzus jautājumus. Vai Dzīvās Ētikas Mācība un Agni Joga ir vienota sistēma? Kāda ir atšķirība? Kur var apgūt Agni Jogu, un kas man ir jādara, ja vēlos to praktizēt?”

Paldies Sandrai par vēstuli un jautājumiem! “DDD” redakcija sūtījumu saņēma tieši tad, kad gatavojām šo avīzes numuru, kurā tiek pieminēta Helēna Rēriha. Viņa tiek dēvēta arī par Agni Jogas Māti. Tāpēc vairāk par Agni Jogu un Dzīvo Ētiku lūdzām pastāstīt Aivaram Gardam – apgāda “Vieda” vadītājam, kurš ir pilnībā izdevis visu Dzīvās Ētikas Mācības grāmatu tulkojumu latviešu valodā.

 

Saruna ar apgāda “Vieda” valdes priekšsēdētāju un LNF priekšsēdētāju Aivaru Gardu

 

Dzīvā Ētika ir Agni Joga

 

DDD: 12. februārī mēs pieminam Helēnas Rērihas dzimšanas dienu. Kādēļ Helēnu Rērihu godina par Agni Jogas Māti?

Aivars Garda: Tāpēc, ka Dzīvās Ētikas Mācības Autors, cilvēces Lielais Skolotājs, pats ir izlēmis viņu dēvēt par Agni Jogas Māti, jo viņa ir arī Dzīvās Ētikas Mācības līdzautore. Un viņa visu, kas ir teikts Dzīvajā Ētikā, ir izmēģinājusi dzīvē. Mācībā nav nekā teorētiska, bet visu, kas ir teikts, Helēna Rēriha ir praktiski pārbaudījusi.

DDD: Lielā Skolotāja – Dzīvās Ētikas Mācības Autora – vadībā?

A.G.: Jā, protams. Savas zināšanas, kas saņemtas no Lielā Skolotāja, un Agni Jogas praksi viņa ir nodevusi tālāk ar grāmatu palīdzību.

Dzīvās Ētikas Mācības grāmatas “Agni Joga” nobeigumā tās Autors saka: “Es devu ugunīgo Akmeni tai, kura pēc Mūsu lēmuma tiks saukta par Agni Jogas Māti, jo viņa atdeva sevi Izplatījuma Uguns pārbaudījumam.”

DDD: Lasītāja Sandra vēstulē jautāja, kādēļ ir divi nosaukumi – Dzīvās Ētikas Mācība un Agni Joga? Kāda ir atšķirība?

A.G.: Būtībā Dzīvā Ētika un Agni Joga ir sinonīmi. Agni Joga paredz praktisku darbu ar sevi, sevis garīgu pilnveidošanu.

DDD: Ko tas nozīmē?

A.G.: Kad cilvēks sāk domāt par dzīves jēgu, viņš uzdod jautājumu: kā ir pareizi un kāpēc? Vai cilvēks dzīvo tikai vienu reizi uz zemes un pēc nāves vairs nekā nav? Ir cilvēki, kas tā uzskata – pēc nāves nekā nav. Un, ja tā uzskata, tad savukārt rodas jautājums – kā tad dzīvot? Kāpēc tad būtu šī dzīve jādzīvo labi, ja tāpat nekā vairs nebūs? Un, kad cilvēks šādās dziļās pārdomās ir pabijis, daudz lasījis un atbildējis sev uz šādiem un līdzīgiem jautājumiem, viņš sāk saprast un secināt, ka dzīve ir bezrobežīga, ka šī parādīšanās fiziskajā ķermenī ir tikai mazs posmiņš no viņa lielās Dzīves.

Šo nelielo posmu Agni Jogā sauc par personību, kas ir iemiesojusies zemes dzīves apvalkā jeb fiziskajā ķermenī ar noteiktu īpašību kopumu, kas ir raksturīgs tikai šai personībai. Savukārt individualitāti veido visu iepriekšējo dzīvju laikā sakrātā gudrība.

 

Par Kristu – Lielo Skolotāju

 

DDD: Tātad individualitāte dzīvo un krāj gudrību bezrobežīgi, tā ir nemirstīga?

Aivars Garda: Jā. Cilvēks, viņa individualitāte, līdz šai dzīvei ir dzīvojis ļoti daudz dzīvju, un vēl vairāk dzīvju viņam ir priekšā. To paredz Reinkarnācijas jeb Atkaliemiesošanās likums.

DDD: Tas nesaskan ar baznīcas nostādnēm.

A.G.: Interesanti bija aprunāties ar kādu luterāņu mācītāju – viņš, manuprāt, diezgan viltīgi atbildēja uz šo jautājumu, kas liecina, ka baznīca īstenībā ir tāds kā veikals, kurā mēģina ievilināt cilvēku dvēseles, solot viņiem paradīzi. Šis mācītājs teica, ka luterāņu baznīca īsti neatzīst Reinkarnāciju, bet viņš pats varētu pieņemt, ka šis likums attiecas uz pārējiem – uz tiem, kas nav kristieši. Taču, ja cilvēks ir pieņēmis Kristus Mācību, tad viņš varot vienā dzīvē visu sasniegt, iemantot mūžīgu svētlaimi.

DDD: Kā to paveikt?

A.G.: Mācītājs sacīja, ka esot tikai jāatzīst Kristus, jānotic, ka Viņš ir bijis, ik pa laikam jāatnāk uz baznīcu un jānožēlo grēki. Jāsamaksā, protams, arī kāda naudiņa vai jāpadara kāds labs darbiņš baznīcas labā – neviens jau to īpaši neprasīs, bet liks manīt, ka vēlams ir samaksāt, un jo vairāk ziedosi baznīcai, jo vairāk tevi cienīs, vairāk grēku atlaidīs, un paradīze būs nodrošināta! Lūk, baznīca ir izveidojusi izredzētu mācību par to, ka Kristus ar krustā sišanu visus grēkus jau ir izpircis, tāpēc tas, kurš ir noticējis Kristum, vienā dzīvē sasniedz pilnību, un viņam šeit vairs nav jāiemiesojas, viņš bauda mūžīgu laimi paradīzē. Bet tā ir krāpšana. Un to dara baznīca – gluži vienkārši krāpj cilvēkus!

DDD: Bet Dzīvā Ētika taču nenoliedz Kristu?

A.G.: Dzīvā Ētika, protams, atzīst un godā Kristu – Viņš ir cilvēces Lielais Skolotājs. Viņš ir pavisam reāli bijis iemiesojies fiziskā ķermenī, cietis pie krusta – tieši tā, kā to saka kristietība. Taču atšķirība ir tā, ka Kristus nav izpircis visus cilvēku grēkus uz priekšu, un nepietiek ar to vien, ka cilvēks notic Kristum, lai būtu pestīts. Baznīcā turpretim māca, ka Kristus visu ir izpircis, tikai notici tam, nožēlo grēkus, un viss būs kārtībā. Tā ir acīmredzama krāpšana. Kad dzirdēju šīs prātulas no mācītāja, es tieši tā arī nodomāju: “Īsts krāpnieks tu esi!”

Saskaņā ar Karmas jeb Cēloņu un Seku likumu, kas valda Kosmosā, ikviens cēlonis rada noteiktas sekas. Neizbēgami! Tātad, ja ir cēlonis, noteikti būs arī sekas. Un šīs sekas saskaņā ar Karmas likumu ir jāizpērk pašam cilvēkam – cits tās izpirkt viņa vietā nevar, pat Kristus nevar! Kristus cieta, nevis izpirkdams mūsu grēku sekas uz priekšu un atbrīvodams mūs no personīgas atbildības, bet Viņš cieta mūsu grēku dēļ.

Cilvēki, kas tolaik bija iemiesojušies tajos žīdos, kuri Viņu notiesāja uz nāvi, un romiešos, kuri Viņu veda krusta gājienā, sita un spīdzināja, – ja šie cilvēki būtu bijuši augsti attīstīti, nevis tumši un grēcīgi, viņi būtu varējuši pieņemt lēmumu atbrīvot Jēzu. Bet šo cilvēku dvēseles bija tik melnas un ļaunas, ka Kristus ar savu gaišo tēlu viņos izraisīja pretēju reakciju – satracināja. Tāpēc jau, skatoties filmu “Kristus ciešanas”, ir jābrīnās – kāpēc viņi ir bijuši tik satracināti, tik cietsirdīgi pret Kristu? Viņš taču neko ļaunu nevienam nebija darījis, vienīgi labu! Bet neredzamā Kristus iedarbība, ko Viņš veica ar savu spēcīgo, gaišo auru, gaišajos cilvēkos izraisīja mīļumu, maigumu un taisnīgumu, bet pārējie pakļāvās tumsas musinātājiem, kas kliedza: “Sist krustā!” Samusinātie, starp kuriem bija arī tādi, kam Kristus bija darījis daudz laba, kliedza tumšajiem līdzi. Tāpēc jau Viņš sacīja: “Tēvs, piedod viņiem, jo tie nezina, ko dara!”

 

Ja zini, tad liec lietā!

 

DDD: Atgriežoties pie Sandras jautājumiem par Agni Jogu un Dzīvo Ētiku – kā šo Mācību izmantot praktiski?

Aivars Garda: Kā jau teicu, Agni Joga un Dzīvās Ētikas Mācība ir sinonīmi. Tos nevajadzētu dalīt. Atšķirības var būt cilvēku attieksmē un uztverē. Dzīvo Ētiku jeb Agni Jogu cilvēks var lasīt, izmantojot šīs zināšanas dzīvē vai neizmantojot. Līdzīgi var izlasīt arī, piemēram, grāmatu par futbolu, lai teorētiski zinātu, kā futbols būtu jāspēlē, bet uz laukuma šis lasītājs neiet un bumbu nesit, tikai gudri spriedelē.

DDD: Starp citu, gudru spriedelētāju nav mazums.

A.G.: Jā, tādu ir daudz, kas lasa Dzīvo Ētiku, bet dzīvē to neliek lietā. Taču īsts Agni jogs būs tas, kurš šo Mācību liks lietā, tas ir, viņš apzināsies sevi par, kā teica Buda, nepārtrauktu procesu, kas visu laiku attīstās. Un savu attīstību Agni jogs virzīs apzināti saskaņā ar Dzīvās Ētikas pamatiem.

Ikviena cilvēka personība, ikviena cilvēka individualitāte var celties uz augšu un krist uz leju – pa to pašu spirāli. Ja viņš dara sliktu, tad krīt, ja dara labu – ceļas. Tātad Agni Joga parāda, ko nozīmē darīt labu un ko nozīmē darīt sliktu, un māca, kā darīt labu, kā sevi pilnveidot. Visas nepieciešamās zināšanas augšupceļam ir ietvertas Dzīvās Ētikas Mācības grāmatās.

Agni Joga vislielāko uzsvaru liek uz domu – vispirms savaldīt, gūt varu pār savām domām! To māca arī īstā Rādža Joga. Kad cilvēks, Rādža jogs, meditē, viņš vēro savas domas un pēkšņi atskārst, ka viņa domas ir ļoti nekārtīgas. Mēs, parasti cilvēki, neaizdomājamies līdz tam, ko mēs domājam – mūsu domas šaudās šurpu, turpu: te viena ienāk prātā, te otra, trešā u.tml. Bet Agni jogs tiecas domas sakārtot – viņš domā tikai to, ko vajag, ko vēlas viņa augstākais Es jeb Dievs, kas ir viņā. Dieva nemirstīgā būtība ir katrā no mums. Agni jogs to apzinās.

DDD: Vai šī apzinātā tiecība uz Dieva nemirstīgo būtību sevī ir Agni joga pilnveidošanās pamats?

A.G.: Tā var teikt. Dzīvajā Ētikā Kristus atzīst, ka viņš kādreiz ir bijis tikpat gudrs jeb nepilnīgs, kādi pašlaik esam mēs. Viņš arī ir gājis šo pašu ceļu, bet neiedomājami daudz agrāk. Viņš ir iemiesojies atkal un atkal, līdz kļuvis par Zvaigznei līdzīgu – lielu, spožu Cilvēku, kurš kā Jēzus izpaudās šeit, uz zemes, turklāt tikai daļēji. Visu Viņa vareno Veidolu, kāds Viņš īstenībā ir, Viņa fiziskais ķermenis nemaz nespētu izturēt.

Savukārt baznīca saka – tu esi puteklis un tāds arī paliksi, no zemes esi nācis, uz zemi arī aiziesi. Un kā tu šo dzīvi nodzīvosi, tā tev būs mūžībā – vairāk nepiedzimsi. Bet Agni Joga saka – nē, piedzimsi, neizspruksi no lielā Kosmosa likuma, no Atkaliemiesošanās jeb Reinkarnācijas likuma!

DDD: Kā lai uzzina Kosmosa likumus, kas nosaka cilvēka dzīvi?

A.G.: Tie ir izskaidroti Dzīvās Ētikas Mācībā. Cilvēkam, protams, tam ir jānotic, taču jānotic nevis akli, bet atmodinot savu iekšējo izpratni – Dzīvā Ētika uzsver, ka cilvēks patiesi tic tam, ko viņš jau zina un ir iemācījies iepriekšējās dzīvēs.

Dzīvo Ētiku ir sniedzis Lielais Skolotājs, Maitreija, kas ir bijis iemiesojies gan Kristū, gan Mozū, gan vairākos cilvēces dižgaros. Jāsaprot, ka Viņš pauž zināšanas, kuras mums, cilvēkiem, šobrīd ir ļoti, ļoti nepieciešamas. Un šīm zināšanām ir jāuzticas. Nedrīkst būt tāda attieksme – kādu jautājumu Agni Jogas vienā lappusē es pieņemu, bet tam, kas rakstīts otrajā lapaspusē, es nepiekrītu. Tātad tu nepiekrīti tam, ko saka Augstākais Gars, noliekot sevi vienā līmenī (vai pat augstāk) ar Viņu, kurš ir triljoniem reižu gudrāks par tevi pašu?

Nu, lūk, tā cilvēks, iedziļinoties Dzīvās Ētikas Mācībā, pamazām sāk izprast Kosmiskos likumus, apzināt savas sliktās īpašības un sāk ar tām strādāt, pārveidojot tās labajās īpašībās – tāds ir Agni Jogas ceļš.

 

Kas ir vajadzīgs Agni Jogas ceļam?

 

Aivars Garda: Dzīvās Ētikas Skolotājs Maitreija teic, ka Viņš nepieņem svētos par skolniekiem. Arī Kristus, ja atceraties, pieņēma par skolniekiem nepilnīgus cilvēkus. Taču viņi vēlējās sevi mainīt un to arī izdarīja. Tieši tas ir galvenais! Nav svarīgi, kāds tu esi šobrīd, būtiski ir, vai tu vēlies kļūt labāks?

Tāpēc nevienam nav jāgaida, kad viņš kļūs par svēto, lai sāktu interesēties par Agni Jogu un to īstenotu dzīvē. Gluži otrādi, ja apzinies, ka neesi svēts, bet gan ļoti nepilnīgs, tomēr Dievs tev ir devis iespēju labot sevi un augt, tad sāc un dari to! Un katru dienu neatlaidīgi tas ir jādara, jo sliktās īpašības ir iesakņojušās dziļi, tās ir kultivētas gadiem – vienā dienā tās pārvarēt nav iespējams.

Cilvēka garīgā attīstība notiek soli pa solim, no dzīves dzīvē. Bet brīdī, kad cilvēks ir devis solījumu gan sev, gan arī Augstākajam Garam, ka viņš tagad dosies pa evolūcijas kāpnēm uz augšu straujāk nekā citi cilvēki, šī drosminieka karma tiek paātrināta. Tas ir viens no Agni Jogas likumiem.

DDD: Ko tas nozīmē?

A.G.: Tas nozīmē, ka Agni joga dzīvē paātrinās visi notikumi. Piemēram, parastam cilvēkam simts notikumi noris simts dienās, un viņš mierīgi dzīvo, katru dienu vienu notikumu pārvarot, vai nu uzvarot vai zaudējot. Bet, ja karma paātrinās, tad šie simts notikumi noris desmit dienās. Tātad vienā dienā desmit notikumi – uz skolnieku, kurš iet Agni Jogas ceļu, uzgāžas karmas smagums, jo viņš pats to ir gribējis. Līdzīgi, ja cilvēks grib pabeigt augstskolu vienā gadā. Viņš saka – esmu spējīgs, negribu piecus gadus mācīties. Viņam saka: labi, mācies un, lūdzu, kārto eksāmenus – katru nedēļu pa vienam, un pa vienu gadu būsi nokārtojis. Ja students ir ļoti talantīgs, gudrs, spējīgs – vienā gadā viņš beidz augstskolu. Ir bijuši tādi brīnumbērni. Bet uz Agni Jogas ceļa gājēju šis princips attiecas pilnībā.

Tomēr cilvēkam nav arī jākrīt izmisumā, ja viņš jūt, ka kādu dienu ir zaudējis cīņu ar savu netikumu – nākamajā reizē tas tiks atkal dots un atkal būs iespēja uzvarēt, tādējādi apliecinot savas apgūtās zināšanas. “Slepenās Doktrīnas” līdzautore Helēna Blavatska ir teikusi: “Ja tu krīti 100 reižu, tad 101 reizi tev ir jāceļas augšā!” Tātad galvenais ir piecelties pēc kritiena!

DDD: Un tas attiecas arī uz Agni jogu?

A.G.: Jā, tieši tas attiecas arī uz Agni jogu.

Protams, kad tiek paātrināta karma, tad pastiprināti izpaužas gan cilvēka labās īpašības, gan sliktās. Labās, lai nostiprinātos un palielinātos, bet sliktās, lai tiktu izskaustas. Kādreiz pat ir tā, ka līdz Agni Jogai cilvēks ir bijis daudz labāks, jo notikumi, kas prasa viņa attieksmi, dzīvē noris lēni un problēmas nesagādā – viņš mierīgi dzīvo. Bet, kad tev desmit problēmas uzkrīt vienā dienā, kas tev jārisina ātri, tā ir slodze nerviem, prātam, gribai, tad cilvēks kādreiz neiztur un kļūst vēl sliktāks. Par tādu teic, ka viņš ir zaudējis cīņu. Bet tā nevajadzētu domāt pašam par sevi – nav jāmet plinte krūmos, jo, kaut esi 100 reižu kritis, 101. reizi tu vari piecelties! Tas obligāti arī ir jādara.

 

Negatīvo īpašību pārstrādes process

 

Aivars Garda: Negatīvās īpašības, kas ir sakrājušās, cilvēkam ir jāizskauž. Pieņemsim, viņš ir skaudīgs un ir atklājis, ka skaudība grauž un moka. Tēlaini izsakoties, viņš iepriekšējās dzīvēs ir savācis kilogramu skaudības. Lai nu kā, bet vienā dienā šo kilogramu skaudības nav iespējams pārstrādāt pretējā īpašībā – labvēlībā. Tāpēc Karmas likums ir arī saudzīgs – vesels kilograms skaudības cilvēkam vienā dienā netiek dots. Viņam dod tikai tik daudz, cik var pārstrādāt, cik viņš ir spējīgs, cik viņam ir spēka. Pāri spēkiem netiek dots! Protams, ja viņš zaudē šo cīņu, tad vainīgs ir pats, nevis Augstākie Spēki.

DDD: Kā tas reāli notiek?

A.G. Piemēram, cilvēkam vienudien ir notikums, kurš viņā izsauc skaudību – nevis veselu kilogramu skaudības, bet, pieņemsim, vienu gramu skaudības. Lūk, ja viņš pārvar skaudību un spēj šajā notikumā parādīt labvēlību, tad viņa skaudības kopsvars samazinās. Tēlaini izsakoties, ar šādām ikdienas uzvarām cilvēks 1000 dienās būs ticis vaļā no skaudības un kļuvis labvēlības pilns. Tomēr ir jāsaprot, ka arī grams skaudības šim cilvēkam šķitīs milzīgs pārbaudījums – viņam liksies, ka ir jāpārvar vesela tonna. Ja viņš to izdarīs, tad būs liels gandarījums. Bet nākamajā dienā viņš atkal jutīs skaudību un brīnīsies – kāpēc tā, esmu taču pārvarējis?! Tomēr viņam ir tikusi iedota tikai nākamā porcija. Un tā notiek ar katru cilvēka īpašību.

Tāpat cilvēkam ir jānostiprina un jāvairo arī labās īpašības – bezbailība, cēlsirdība, pašaizliedzība, mīlestība, uzticība Augstākajiem Spēkiem, patiesīgums, taisnīgums. Šīs skaistās īpašības viņam katru dienu tiek dotas apstiprināšanai – cilvēks tiek nolikts situācijās, kad viņam, piemēram, ir jāiestājas par taisnīgumu.

DDD: Ir izplatīts uzskats, ka joga ir kaut kādi vingrojumi. Vai Agni Jogā ir paredzēti arī fiziskie vingrinājumi?

A.G.: Fiziskos vingrinājumus veic hatha jogs, bet Agni Jogā šādu vingrojumu nav. Agni Joga arī uzsver, ka mākslīgi jogas vingrojumi var attīstīt zemāko psihismu un sagraut cilvēku. Kā jau teicu, Agni Jogā viss notiek dabiski – cilvēkam pašam ir sevi jāvēro: katra doma, katra izjūta, katra situācija ir jāvērtē, bet Augstais Gars vēro, kā tu tiec ar to galā. Patiesībā Agni Joga ir nemanāma, pat speciālas meditācijas nav.

Ārēji cilvēks ne ar ko neatšķiras, bet iekšēji sevi pārveido, un viņam ir nemitīgi jācenšas domāt par savu Augstāko Ideālu – par Dzīvās Ētikas Mācības Autoru, nemitīgi paturēt Viņa Tēlu sev acu priekšā, sirdī, apziņā. Par Viņu domājot, Viņu arī pievelk, un Viņš tad arī sargās, ja nāks pie jums kāda ļauna doma. Ja turēsit visu laiku savu prātu un sirdi pie Lielā Skolotāja, tad Viņš palīdzēs gūt arī uzvaru pār notikumu, kas katru dienu tiek dots. Tā mēs augam vai krītam.

DDD: Ja minētās vēstules autore Sandra vai kāds cits lasītājs nolemj sākt iet pa Agni Jogas ceļu, kas viņam būtu jādara? 

A.G.: Cilvēks, ja ir atmiņas no iepriekšējām dzīvēm, jau var sākt pārveidot sevi arī bez grāmatu lasīšanas. Agni Jogā tiek uzsvērts, ka ne jau tas, ka lasi Mācību, ir kritērijs, ka tu ej Mācības ceļu, bet tie ir tavi darbi – piemēram, tu spēj nostāties par taisnīgumu, kad citi baidās. Tas jau ir liels sasniegums. Un tādu cilvēku es vērtēju daudz augstāk par to, kurš ir izlasījis visu Agni Jogu, bet baidās aizstāvēt savu tautu. Diemžēl to, kas baidās, starp t.s. rērihiešiem ir vairums.

 

Kas kopīgs Dzīvajai Ētikai ar politiku?

 

DDD: Nereti mums jautā, kāds sakars ir Dzīvās Ētikas Mācībai ar politiku?

Aivars Garda: Parastajā izpratnē ar politiku nodarbojas tas, kurš tiecas pēc varas. Tā kā es necenšos iekļūt Saeimā, tad gluži par politiķi mani saukt nevar. Esmu politisko procesu vērotājs, šo procesu komentētājs – nevis sabiedriskais, bet vairāk savai interesei es pētu.

Protams, ar savām domām, ar savu rīcību katrs cilvēks, kaut arī viņš nekandidē Saeimas vēlēšanās, atstāj iespaidu uz politiku. Un tas ir labi, ja viņš atstāj labu iespaidu uz politiku, domājot un runājot taisnīgas domas. Ja viņš ir Dzīvās Ētikas Autora, tas ir, Lielā Skolotāja skolnieks, viņam gluži vienkārši ir pienākums sekot savam ideālam – Augstajam Skolotājam un kļūt kādreiz, pēc daudzām dzīvēm un gadiem, tikpat pilnīgam kā Viņš.

Tomēr ir stingri jāiegaumē, ka skolnieks kādreiz var sasniegt un sasniegs Kristus līmeni, bet panākt Kristu nav iespējams, jo tad, kad skolnieks būs sasniedzis tagadējo sava Lielā Skolotāja līmeni, Viņš – Lielais Skolotājs – būs tālu priekšā skolniekam. Jo Lielais Skolotājs Pats attīstās un pilnveidojas ļoti strauji. Kristum Pašam ir savs Kosmiskais Tēvs, kuram Kristus seko. Kristus Kosmiskajam Tēvam ir savs Kosmiskais Tēvs, un tā līdz Bezrobežībai. Maitreija ir mūsu cilvēces Kosmiskais Tēvs. Tagadējās cilvēces cilvēki kādreiz var kļūt par Kosmiskajiem Tēviem–Mātēm kādai cilvēcei, kas vēl nav pat sākusi savu attīstību.

Politiku nodalīt no dzīves gluži nevar. Mums, katram latvietim, ir savs pienākums gan pret sevi pašu, gan pret ģimeni, gan pret tautu kopumā – būt taisnīgiem!

DDD: Tā ir savu labo īpašību izkopšana, slikto pārvarēšana. Tomēr, runājot par labajām īpašībām, cilvēkam ir arī pienākums būt mīļam, izpaust mīlestību. Un kā tad jūs, kurš iestājaties par dižiem, cēliem principiem, varat ikdienā konfliktēt ar okupantiem? Kāpēc neparādāt viņiem mīlestību?

A.G.: Taisnīgums un mīlestība patiesībā ir sinonīmi, tāpat arī skaistums. Skaistums, taisnīgums, mīlestība būtībā ir vienots veselums, un viens bez otra nepastāv. Okupants ir okupants – ja viņš šeit ir ienācis netaisnīgi un neskaisti izturas pret latviešu tautu, tad es viņam taisnīgi pasaku: “Tu šeit neesi savās mājās – vācies prom!” Man ir pienākums to teikt, ja esmu kārtīgs latvietis. Ja es to nesaku, tad eju pret savu latvieša sirdsapziņu, pret mīlestību, pret skaistumu.

DDD: Vai jūsos ir naids pret okupantiem?

A.G.: Nē. Taisnīguma paušana nav naida paušana.

Lai saprastu, minēšu vislabāko piemēru. Kāpēc Kristu, kurš pauda patiesību, taisnīgumu un mīlestību, melnie uztvēra pilnīgi otrādi – par kaitnieku? Arī Dzīvajā Ētikā Skolotājs saka: “Mani sita krustā un jūs sitīs, mani vajāja un jūs vajās.” Tātad, ja cilvēks pauž patiesību, tad tie, kuriem šī patiesība ir sirdī, izturas pret šo cilvēku labi. Bet tie, kuriem šīs patiesības nav, kuri paši ir ļauni un netaisnīgi, pret šo patiesības paudēju izturas ļauni.

Okupanti, kas nav sevī izkopuši taisnīguma un mīlestības jūtas pret savu tautu, bļauj uz mani: “Tu esi ļauns, tu esi briesmonis, jo gribi, lai mēs braucam prom, tevī nav mīlestības!” Man televīzijas raidījumā kāds krievu okupants jautāja, vai es esmu kristietis? Es teicu: “Kristietis neesmu, bet Kristu es atzīstu.” “Tad kāpēc,” viņš saka, “tu liec mums braukt prom?” Es viņam atbildēju: “Ja tu esi kristietis, tad kāpēc tu nebrauc prom? Aizbrauc no šejienes un dari labu mums un savai tautai – taisnības dēļ tev ir jābrauc prom.” Viņš apklusa, bet televīzijas studijā daudzi smējās.

DDD: Bet, ja okupanti vērstos latviešu tautas draugos, latviešu kultūras augšupcēlējos?

A.G.: Diemžēl tādu nav vai arī ir uz dažiem rokas pirkstiem saskaitāmi. “DDD” krievu izdevumos, arī latviešu izdevumos ir tikusi publicēta okupantu sacerētā rupjā, šovinistiskā dziesma par naidu pret latviešiem, kas izplatījās internetā. Neviens okupants, kurš izlasīja mūsu avīzi, atklāti nenosodīja šo dziesmu! Kaut viens būtu mums piezvanījis un dziesmu nosodījis.

DDD: Mums ir zināma viena krievu sieviete – viņa gan protestēja.

A.G.: Jā, taisnība, bet viņa ir viena. Lasītājiem varu droši apgalvot: ja kāds pret patiesības paudēju izturas slikti, tad tas ir vai nu pederasts, vai kangars, vai okupants, vai tumsas kalps, vai tamlīdzīgs.

 

Intervēja Līga Muzikante