Marlēna Pirvica
20. decembrī, dienas nogalē jaunajā “Maxima” veikalā, kas atrodas starp veikalu “Minska” un “Domina”, ejot garām “Latvijas Maiznieks” degustācijas stendam, divi jaunieši – meitene un puisis – aicināja nogaršot “Latvijas Maiznieks” jauno produktu. Taču mani pārsteidza nevis tas, ko aicina nogaršot, bet uzrunas forma.
Ar mani runāja latviski, un pēc tam uzruna turpinājās krievu valodā. Kamēr nogaršoju piedāvāto, garām gāja sieviete, kuru jaunieši arī uzrunāja krievu valodā. Viņa pienāca un, nerunājot ne vārda, arī nogaršoja.
Neizpratnē jautāju jauniešiem: “Kāpēc jūs runājat krieviski?” Degustāciju vadītāja atbildēja: “Tāpēc, ka viņa ir krieviete.” Es pārjautāju: “Bet kāpēc jūs domājat, ka es esmu krieviete, ja arī pat ne vārdu nebiju pateikusi?” Meitene naski atbildēja: “Tāpēc jau nav jānaidojas.” Es pārjautāju: “Vai tad es pret jums esmu noskaņota naidīgi?” Pauze. Abu jauniešu skati cerīgi vērsti uz otru degustētāju. No malas izskatījās tā: ja degustētāja ir krieviete, un ar viņu runā krieviski, kaut arī nav pateikusi ne vārda, ir uzskatāms garants, ka viņa pēc nogaršošanas noteikti nopirks piedāvāto… Kad noskaidrojās, ka viņa tomēr nepirks, vērsos pret degustāciju vadītājiem turpinot sarunu.
“Tomēr, kāpēc jūs, latvieši, paši ar savu muti kultivējat divvalodību Latvijā? Jums taču neviens neprasa pārspīlēt un izdabāt. Es taču nesāku sarunu krievu valodā un nelūdzu jums ar mani runāt krieviski, jo nesapratu latviešu valodā jūsu pausto uzaicinājumu. Vai tad tiešām jūs neesat savas valodas patrioti?” Puisis uzklausot laipni atbildēja: “Jā, esam… Katram ir savi uzskati. Ar klientiem ir jārunā visās valodās.” Pārjautāju: “Ja ķīnietis pienāks, tad jūs arī runāsiet ķīniski?” Viņš smaidot, izprotot komisko situāciju, atbildēja: “Nē, runāšu angliski.” “Bet pieņemsim, ka ķīnietis nerunā angliski,” turpināju es. Taču meitene uztraukti iesaistījās sarunā, it kā es būtu aizkavējusi garo rindu aiz sevis, gluži kā padomjlaikos pēc doktordesas. Faktiski pustukšajā veikalā viņa atcirta, lai tikai no manis tiktu vaļā: “Mums tā liek! Mums tā ir jārunā!”
Es apklusu. Aizgāju pārdomās. Tātad “Latvijas Maiznieks” priekšniecība liek runāt latviski, krieviski un angliski? Vienīgi jautājums ir par to, vai to liek darīt vienlaicīgi, kaut arī valsts valoda ir latviešu, un kad degustētājs to pat neprasa?
AS “Latvijas Maiznieks”:
“Nekad neesam kultivējuši divvalodību!”
Par to, vai “Latvijas Maiznieks” degustāciju vadītājiem tik tiešām liek kultivēt divvalodību, ir saņemta oficiāla atbilde no uzņēmuma. Uz jautājumiem atbild “Latvijas Maiznieks” pārdošanas un mārketinga vadītājs Artūrs Ilziņš.
Artūrs Ilziņš: Paldies par Jūsu pausto viedokli. AS “Latvijas Maiznieks” kā uzņēmums nekultivē divvalodību, taču jāatzīst, ka mēs savus klientus cenšamies uzrunāt viņiem saprotamā valodā.
Šo situāciju esam pārrunājuši ar uzņēmumu SIA “Link”, kas vada mūsu uzņēmuma ražotās produkcijas degustācijas, lai nākotnē izvairītos no šādiem atgādinājumiem.
Jautājums: Jūs sakāt, “lai nākotnē izvairītos no šādiem atgādinājumiem”… Vai ir iecerēts izvairīties no tādiem klientiem kā es, kuri atgādina? Vai arī tomēr ir iecerēts mainīt situāciju, kad vienlaicīgi tiek uzrunāti klienti divās valodās: latviešu un krievu?
Artūrs Ilziņš: Kā jau es teicu, mēs – “Latvijas Maiznieks” – šo situāciju jau esam pārrunājuši ar SIA “Link”, kuri organizē mūsu produktu prezentācijas. Ar SIA “Link” esam vienojušies, ka nedrīkst būt šāda veida pārpratumi, un prezentācijām ir jābūt oficiālajā valsts valodā. Gan es pats, gan mani kolēģi regulāri apsekojam veikalus, kur tiek prezentēti mūsu produkti, bet saprotams, ka nevaram visu laiku atrasties blakus SIA “Link” pārstāvjiem.
Jautājums: Jūs sakāt, ka “mēs savus klientus cenšamies uzrunāt viņiem saprotamā valodā”. Lūdzu, paskaidrojiet, vai ir runa par saprašanos starp degustācijas vadītājiem un potenciālo klientu, vai ir runa par krievu valodu? Par pirmo – nav nekādas pretenzijas, ir fantastiska attieksme, korektums un laipnība. Bet esmu vērsusi uzmanību pārmērīgai svešvalodas lietošanai, kura nav nedz valsts, nedz ES valoda.
Turklāt nav skaidrības kādus klientus Jūs cenšaties uzrunāt: vai ir runa par tiem klientiem, kuri ir nepilsoņi (3%), un ir izvēlējušies nepilsonību un atrašanās vietu Latviju ar valsts valodu – latviešu, vai arī šajā gadījumā ir runa par jaunajiem pilsoņiem Latvijā (35%), kuri ir saņēmuši pilsonību, un tas nozīmē, ka pārvalda valsts valodu, un pēc būtības viņiem ir jābūt lojāliem pret Latvijas valsti?
Artūrs Ilziņš: Mēs kā uzņēmums nekad neesam kultivējuši divvalodību. Es atvainojos gan Jums, gan citiem, kuriem šis starpgadījums ir sagādājis nepatīkamus mirkļus, un darīšu visu iespējamo, lai nekas tāds vairs neatkārtotos.
Vēstule laikrakstam “DDD”
Paldies arī Jums, ka iestājaties par latviešu tautu un tās nacionālajām interesēm. Aizstāvat latviešus, uzrunājiet viņus, skolojat, audzināt un palīdzat saprast latviešu tautas patiesās vērtības.
Veiksmi, panākumus un lielus sponsorus Jūsu avīzei, lai varat paplašināt robežas.
Lai Dievs Jūs bagātīgi svētī!
Ar cieņu,
Marlēna Pirvica