Vilhelms Ļuta
Atjaunojoties valstiskumam, LNNK trešais kongress stingri iezīmēja prasību saglabāt nacionālo savdabību. Tā bija dziļi pārdomāta iestāšanās par latviskas Latvijas izveidi. Toreiz ikviens patriots skaidri apzinājās, ka okupanti ir jāpatriec no valsts, bet nekrieviskās mazākumtautības ir jāintegrē pamatnācijā. Tāds pasaulē pastāv arī vispāratzītais likums.
Diemžēl mūsu politikāņi, zemodamies kremliniem, atļāvās šo patiesību apiet. Un veselu trešdaļgadsimtu turpinājās nācijas saplūdināšana ar okupantiem. Praktiski tika veidota bionacionāla valsts, kurā graujoša loma atvēlēta rusifikācijai. Rezultātā krievi, kuru īpatsvars valstī ir 24 procenti, savā vidē jau trīs reizes vairāk iedzīvotāju nekā latvieši, kuru īpatsvars ir 62 procenti.
Visizdevīgākie apstākļi pārkrievošanai ir radīti Rīgā, kur krievvalodīgo skaits, salīdzinot ar pirmskara laikiem, ir palielināts deviņas reizes. Un tāpēc nav nekas neparasts, ka pāri par astoņiem tūkstošiem rīdzinieku vairs neprot dzimto valodu un vervelē tikai krievu mēlē. Līdzīga situācija izveidojusies arī Jūrmalā, Salaspilī un Olainē.
Latgalē, atšķirībā no Rīgas, rusifikāciju ir ietekmējuši cita veida faktori. Kopš ulmaņlaikiem reģionā svešzemnieku pieplūdums ir palicis iepriekšējā līmenī. Toties latviešu skaitu Latgalē okupanti spējuši samazināt par 235 tūkstošiem jeb trīskārt. Tas viss ārkārtīgi sadeldēja pretstāvi pārkrievošanai.
Daugavpilī pašlaik uz krievu mēles lietošanu jau ir pārgājuši puse latviešu, Rēzeknē un Krāslavas novadā – vairāk nekā trešdaļa, Augšdaugavas un Ludzas novados – ceturtā daļa.
Daudzi Latvijas reģiona pagasti ir burtiski iekalti pārkrievošanas važās. Piemēram, Indras pagastā latviešu skaits kopš ulmaņlaikiem ir samazināts divdesmit divas reizes, un to īpatsvars ir nokrities no 57 līdz 11 procentiem. Kaplavas pagastā iedzimto masa ir pazemināta 15 reizes un to īpatsvars krities trīskārt.
Reģionā ir vesela virkne pagastu, kur latviešu tikpat kā nav vai to īpatsvars nepārsniedz desmit procentus. Biķernieku, Skrundalienes, Demenes, Zaļesjas un citus pagastus būtībā var uzskatīt par prastām krievu ģerevņām. Un nezin kā šos visus faktus vērtē vai nevērtē mūsu politikāņi, kas Putinam par beigta ēzeļa ausīm iešķieba Abreni. Starp citu, der atgādināt, ka Abrenes pusē esošajā Purvmales pagastā agrāk bija latvieši, kuriem par zaudētajiem īpašumiem varneši nepiešķīra ne kapeiku. Toties nauda atradās, lai uz nācijas rēķina gadiem ilgi uzturētu piekto kolonnu, krievu skolas un atbalstītu naidīgo Kremļa propagandu.
Atgādināsim, ka Rīgas reģionā joprojām tikai 43 procenti mājās lieto latviešu valodu, bet Latgales reģionā – tikai 39 procenti.
Valsts valodas izmiršana nozīmē nācijas katastrofu. Nebūs savas valodas, nebūs latvju nācijas.
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.2(544), 2024. gada 26. janvāris–8. februāris