Ieskats sociālajā vietnē “FACEBOOK”
Līga Muzikante: Stindzinoši aktuāli skan Leonīda Breikša pirms deviņdesmit gadiem rakstītie vārdi: “Dzīvo un mūsu vidū brīvi staigā tie, kas dienu dienā gatavojas tai stundai, kad viņi varēs atvērt mūsu zemes vārtus svešam karaspēkam, kuru vadoņiem tie jau kopš pašas mūsu valsts dzimšanas kalpo Jūdasa darbā: izspiegodami mūsu dārgo, asinīm pirkto zemi un viņas sargus. Neesam bijuši mēs pietiekoši modri un neesam pietiekoši cienījuši mūsu brīvības dienas. [..] Tāpēc neraudiet, latvieši, ja rītu mēs atkal būsim vergi. Mūsu rokas nav pratušas laikā saņemt zobenu mūsu zemes aizstāvēšanai, lai tad pilnam mūsu muguras saņem verdzības pātagas.”
Leonīds Breikšs paredzēja Latvijas okupāciju un kolonizāciju. REALIZĒSIM BEIDZOT LATVIJAS DEOKUPĀCIJU UN DEKOLONIZĀCIJU!
Andris Ķiploks: Liekulība ir mūsu nacionālā identitāte, jo meli ir 4. maija pamatā. Ar tik lielu nedeportēto kolonistu, okupantu pakalpiņu un ex-boļševiku skaitu ierēdniecībā mēs neesam neatkarīgi. Pabāžot nelojālos zem tepiķa, iemācot runāt latviski, nez kāpēc plkst. 23:00 katru Jaungadu tie salutē Kremlim?
Kristaps Kašs: Bet uz priekšu, latvieši! Cik daudzi izgāja plkst. 23 uz ielas, lai kaut vai fiksētu okupantu izdarības un ziņotu par tām dienestiem? Pēc visa spriežot – neviens. Jo galdā bija kotlete un alus. 3 cilvēki izgāja ārā un sabojāja vienai prusaku bandai salūta šaušanu, tieši iejaucoties. Fiziski. Ko citi? Ēda kotletes. Un, būsim godīgi – arī Ukraina līdz 2014. gadam ēda savas dienišķās kotletes. Vairums pat līdz 2022. gadam.
Andris Ķiploks: Kristap, man būs grūti ko pārmest, jo esmu atsēdējis savu vēl pēc LPSR Kriminālkodeksa, soģi bija ex-boļševiki. Toreiz neviens mutes bajārs pērkonkrustiešiem ne 5 Ls nepārskaitīja uz Ziemassvētkiem, lai nav jāstrebj reņģu asaku vira, no kuras kuņģi grieza čokurā.
Kristaps Kašs: Es ne par Tevi, Andri. Tu esi bijis ārā. Bet cik daudzi citi ir izgājuši ielās?
Maija Mi: Arī šogad Jelgavā, Pētera ielas 9 tuvumā jau no 18.30 šāva petardes un salūtus decembra pēdējā dienā. Te ilgus gadus jau 3.paaudzē dzīvo SA leitnantu, kapteiņu utt. ģimenes, imigranti… Nevienu gadu šeit nav bijis klusums. Svin mūsu un krievu Jaungadu!
Elmårs Leimanis: Tie, kuriem būtu jāsāk šis jautājums kustināt, nekad to nedarīs, jo paši ir pie varas.
Kristaps Kašs: Mūsu ir vairāk. Gluži vienkārši mūsu fiziski ir vairāk. Bet tautas lielākā nelaime slēpjas tās vienaldzībā.
Elmårs Leimanis: Nu tad mūsu pēcnācēji jau dzīvos orkostānā un būs orki, nevis latvieši, ja reiz viņiem viss vienalga. Loģiski!?
Bruno Druķis: Un nevienam nav ienācis prātā, mums nav tā “zobena”. Mūs visus kā cāļus rudenī nokmieps! Mēs esam ar plikām rokām! Tamdēļ nekavējoties meklējiet, iegādājaties “zobenus” , jo “viņi” visi ir bruņoti! Citu izeju neredzu… Katrā pagastā, katrā mājā mums ir jābūt organizētiem! Cita ceļa nav….
Elmårs Leimanis: Tautai jāpašorganizējas. Tāpat kā to darīja ukraiņi, uztaisot Maidanu. No augšas mums neviens nepalīdzēs, viņiem lidmašīnas bēgšanai jau sagatavotas, bet jūs “palieciet savās vietās”…
Ivars Vilcans: Pareizi!
Līga Muzikante: Tas, ka Latvijā joprojām nav veikta dekolonizācija, ir sirdi stindzinošs noziegums! Vairāk nekā 30 gadus pie varas esošie noziedznieki ir pakļāvuši mūsu tautu un valsti šim postam, atstājot agresorvalsts piekto kolonnu Latvijā. Un, savukārt, tauta lielākoties ir tik apmāta-apmauta, ka nav spējusi saprast šo postu. Es patiešām raizējos par to, kas notiks šajā gadā, ņemot vērā, ka mūsu valstī atrodas simtiem tūkstoši lielkrievu šovinistu visās vecuma grupās.
Maija Mi: Līga Muzikante, valdība un Rīgas pašvaldība pat tos 5000, kam jau kabatā ir Krievijas pase, bet netiek atsūtīta pensija, visādi atbalsta. Sociālos pabalstus, lūdzu!… Daudzus gadus tika aicināti darbavietās, PMLP, NVA u.c. uz bezmaksas valsts valodas kursiem, darba laikā tajos bezjēdzīgi nosēdēja bez intereses apgūt valodu, kamēr latviešu kolēģi izdarīja arī viņu darbu, arī tiem tagad vairāk nekā 700 bezmaksas vietas [valsts valodas kursos] tiek jau kuro reizi uzdāvinātas no Rīgas pašvaldības budžeta!… Tagadējie krievu pensionāri pirms 50–60 gadiem bija jauni un visu laiku varēja mācīties valsts valodu, bet to ignorēja… Krievvalodīgo mazajā Latvijā ir vairāk nekā pamattautas, jo šeit īstenotā Latvijas valdības politika stumj latviešus ārā no savas zemes. To izmanto klaidoņi, kuru šeit dzimušajiem bērniem, tiek automātiski piešķirta Latvijas pilsonība un dota b/m izglītība, ar kuras palīdzību latviešus no darba tirgus izkonkurēt! Nu, gluži kā greizo spoguļu karaļvalstī!… Arī iedzēris krievs – Nacionālo Aizsardzības spēku karavīrs – nav lojāls valstij, jo patiesā viņa būtība ir izveidota ģimenē, kur jūsmo par Krievijā notiekošo.
Tā nu mēs, latvieši, topam par nelgām savā zemē! Visur varas un pārvaldes struktūrās mūs diriģē un vada sveštautieši. Arī ikdienā sev un saviem netikumiem viņi pakļauj mūsu dzīvi. Tiekam asimilēti nodevēju, negodīgo, identitāti zaudējušo pūlī! Nu jau grūti atšķirt, kur ir no senčiem mantoto tikumu ievērotāji un pārējā ļaužu masa.
Uzbekiem, moldāviem, rumāniem, čigāniem, ebrejiem utt. Latvijā tiek apzināti radīta tik laba dzīve, ka pamattautai jāmūk no šo kaimiņu klātbūtnes un negatīvās ietekmes prom no Latvijas!!! Tas ir normāli?
Katrīna Berga: Traģiski ir tas, ka “augšas” par to ne domā, ne runā. Nodrošinājušies ar kontiem un specreisiem, lai notītos “x” stundā, “minoritāte” gludina un iesmaržina sarkanos karogus. Patrioti cīnīsies un kritīs, tauta tiks represēta, slepkavota un pazemota. Mēs jau viņus pazīstam. NATO pulcēsies un domās, domās, domās… kā lāci nesadusmot. Var tikai cerēt, ka neatkārtosies 1945. gads, kad mūs vienkārši atdeva slepkavām, mīļā miera labad. Slepkava nu ir atkopies un dara vienīgo, ko māk.
Niluta Bahmane: Šis fanātisms jau sāk robežoties ar apsēstību! Paskatieties apkārt! Rietumu “vērtības” visās varavīksnes krāsās! Un es ne tikai par praidiem un LGBT runāju. Izlaupīta zeme, meži, tauta izdzīta svešumā utt., utt., bet jūs gadiem (!!!) maļat tukšas dzirnavas.
Antons Mikoss: Niluta Bahmane, tad aizveries, pilno dzirnavu malēja! Runā droši, kas iztek no maluma. Es domāju, ka jāiztīra iekšlietu sistēma, okupantiem medniekiem jāatņem ieroči un par to jārunā, jārunā daudz un dikti. Lieli palīgi mums ir ukraiņi, un balstīsim viņus materiāli tagad. Pēcāk viņi palīdzēs mums.
Niluta Bahmane: Anton Mikos, Jēziņ, cik agresīvi un cik naivi! Mēģiniet domās mazliet distancēties no šī brīža notikumiem, un, iespējams, pavērsies pavisam cita aina.
Antons Mikoss: Niluta Bahmane – tā arī ir tukšmuldētāja. Pilnīgi distancējusies no šī brīža notikumiem Slāvlatvijā, t.i., Orklatvijā. ~300 000 kolonisti orki, kuri nodevēju darbības rezultātā atrodas LV, atbalsta putlera genocīda karu Ukrainā. Distances tukšmuldetāja, kādu ainu redzi?
Mārcis Kūlis: Niluta Bahmane, paskaties AustrumUkrainā – rašisma vērtības vienā laidā: nāve un gruveši.
Rolands Petersons: Neliešiem nav principu, un neliešu Latvijā ir ļoti, ļoti daudz, ne tikai t.s. politiķu vidū.
Elīza Stabulniece: Visstindzinošākais ir tas, ka lielai to daļai latviešu valoda ir dzimtā…
Laila Rantiņa: Politiski to nevar atrisināt. To neizdarīja ne Tautas frontes, ne Latvijas ceļa vara. Bet bija referendums, kurā bijām par neatkarīgu demokrātisku republiku – tāda ar okupantu valsts piederīgajiem nevar būt. Pastāvošā ir jāsūdz visās starptautiskās tiesās, kamēr tiek piespiesta atjaunot to valsti, par kuru balsojām. Ir jāiet starptautiski tiesisks ceļš, jo citi ir noveduši bezdibeņa malā.
Diana Germane: Šobrīd ir būtiska nevis dekolonizācija, bet Latvijas tautas un nācijas ienaidnieku apzināšana, neitralizēšanas un izsūtīšana. Tie nav obligāti to bērni, kas te iebrauca dēļ cīņas pret fašismu. Starp ienaidniekiem pret latviešu tautu un nāciju ir bezgala tiešām patriotiski neaudzinātu un Latviju necienošu pašu latviešu pēcnācēji u.c.
Līga Muzikante: Diana, viens process neizslēdz otru. Pēc kolonizācijas ir jāseko dekolonizācijai. Kolonistam ar darbiem ir jāpierāda sava lojalitāte, ja vēlas te palikt. Savukārt iekšējo ienaidnieku – valsts grāvēju – apzināšana ir tiesībsargājošo instanču darba lauciņš.
Saulvedis Plotnieks: Līga, ko tās tiesībsargājošās instances darīja visus šos trīsdesmit gadus…
Diana Germane: Man smiekli nenāk un nenāks nekad.
Aivis Vasiļevskis: Kopš 2004. svešzemju kungi un karaspēks jau te komandē parādi un svešie iet praidos.
Līga Muzikante: Aivis Vasiļevskis, hi, hi. Tas notiek jau kopš 1940. gada. Agrāk praidos gāja ar sarkaniem karogiem, citiem saukļiem un ideoloģiju; tagad ar varavīkšņainu lupatu un, jāpiekrīt, ar ļoti sātanisku ideoloģiju.
Aivars Narkevics: Vai tad mēs tagad esam brīvi? Vai mūsu valdībā nesēž globālās mafijas pakalpiņi, kuri ved mūs pretī iznīcībai? Kam gan vēl būtu bīstami atvērt mūsu zemes vārtus, ja visa vara jau tāpat ir pekles pārstāvju rokās? Un no kā vēl Latviju dekolonizēt? Tak ne jau okupācijas varas pārstāvjiem? Varbūt ar to tiek domāts aizdzīt trimdā vēl pēdējos mūsu zemes cilvēkus, kuri traucē okupācijas varai piesavināties to kas vēl atlicis un attīrīt no iedzīvotājiem? Vācieši jau ir sapratuši, kas ir viņu īstie okupanti, ceļas visa tauta un šturmē Berlīni. Arī poļi gatavojas. Bet mēs kā vienmēr, lai nolaistu tvaiku, sitīsim savējos, domājot ka tie ir ienaidnieki.
Jānis Miezītis: Aivar Narkevic, pirms gāzt ārā emocijas, vajag apgūt arī kaut kādas zināšanas, piemēram, to kas īstenībā ir starptautiski reglamentētā deokupācijas un dekolonizācijas procedūra un kāpēc Latvijā tā nav notikusi. Tad varbūt sapratīsit, ka tieši deokupācijas un dekolonizācijas neesamība deva iespēju Jūsu minētajiem “globālās varas pakalpiņiem” būt pie varas.
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.2(544), 2024. gada 26. janvāris–8. februāris