Pa Virsotnēm ir jāiet, lai var ātrāk
Līdz Uguns vārtiem tikt, kur sfēras sauc.
Bet nokļūt uz tām Virsotnēm ir jāmāk,
Jo tumsa maldina un ceļu jauc.
Vien sirdij jājautā, ja tā ir dzīva,
Sirds uguns vienmēr gara spārnus dod.
Ja mūsu tiecība ir vieda, brīva,
Tad bailes, šaubas vietu neatrod!
Tā virsotnēs ir jākāpj, sirdij degot,
Vien tad var ceļa zīmes saredzēt.
Bet virsotnēs, ja ticis, – liesmai sekot,
Steigt ātrāk sfēras zvanus sadzirdēt.
Bet, ja tik gļēvi būsim, bezjēdzīgi,
Ka okupantus patriekt nespējam.
Uz zemes esam ja tik tumsonīgi,
Par Virsotnēm nekā tad nejēdzam.
Bet tad jau esam sevi pievīluši,
Ja pinamies pa zemes pabirām.
Šeit gara celsmei esam atnākuši –
Mums – ceļš uz Virsotnēm, vien tikai tām.
Bet savu sūtību ja apspļaudīsim,
Par nodevējiem kļūstot zemiskiem –
Par celsmes atkritumiem diemžēl kļūsim –
Vairs nebūsim, ko sauc par Cilvēkiem.
***
Ir Laikmets Jaunais pienācis pie durvīm –
Nav laika, jāizvēlas, kā tad būt.
Vai taujāt kādam pārdabiskam burvim,
Jeb tiekties tuvāk Rīta Zvaigznei kļūt?!
Steidzīte
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.22(540), 2023. gada 17.–30. novembris